Zaļi pakots = ekodizains

Izpētot smalkāk sadzīves atkritumu konteineru saturu, izrādās, ka puse no tā nav derīgi pārstrādei. Visu šo lērumu var vai nu tikai sadedzināt īpaši aprīkotās krāsnīs, vai noglabāt poligonā. Ir iemesls par šo problēmu uztraukties, jo pavisam drīz Latvijas iedzīvotāji panāks attīstīto Eiropas valstu rādītājus vismaz atkritumu radīšanas jomā – tiek lēsts, ka nu jau katrs iedzīvotājs ik dienu saražo vairāk nekā kilogramu atkritumu. Toties pārstrādes apjomos esam dziļi aizmugurē – 24. vietā ar rezultātu 25,2 procenti. Lietuva ir devītajā vietā ar teju divas reizes labākiem pārstrādes apjomiem. Tāpēc Latvijas ražotājatbildības sistēmu uzņēmumiem jāiegulda pamatīgs darbs, lai tiktu galā ar augstajiem kritērijiem, ko izvirza Eiropas Savienības direktīvas – 2030. gadā pārstrādāt vismaz 65 procentus iepakojuma. Un te nepietiks nedz ar to, ka uzbūvēsim vairāk šķirošanas un pārstrādes rūpnīcu, nedz arī ar to, ka panāksim, lai iedzīvotāji atbildīgāk šķiro atkritumus. Vislielākā problēma ir sagūlusi veikalu plauktos. Nav nemaz tik daudz produktu, kas iepakoti viegli pārstrādājamos materiālos – kartona kārbās, metāla bundžās, stikla burkās un pudelēs, PET, polipropilēna un polietilēna iepakojumā. Daudzas lietas ir iepakotas pārlieku, turklāt nereti tas, ko nopērkam, ir lētāks par iesaiņojumu jeb to, ko izmetam. Gadiem ilgi iepakojuma industrija ir strādājusi pie tā, lai pievilinātu pircējus ar košu un izšķērdīgu iepakojumu, nu laiks mainīt tikumus – jāsāk izzināt, kas ir ekodizains un kā to ieviest ikdienā.

Bieži vien ražotāji taisnojas, ka videi draudzīgs iepakojums neizturēs lielajā konkurences cīņā par pircēja uzmanību. Bet varbūt nevajag cilvēkus novērtēt par zemu? Šogad veiktas aptaujas dati liecina, ka nu jau 83 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata atkritumu šķirošanu par svarīgu, 54 procenti dod priekšroku zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi, 46 procenti nepērk lietas, ja zināms, ka to ražotājs piesārņo vidi, un 40 procenti respondentu ir gatavi maksāt vairāk par preci, ja tā iepakota pārstrādājamā vai otrreiz lietojamā iepakojumā.

Latvijas Zaļais punkts, sekojot Eiropas kolēģu paraugam, izstrādājis preču zīmi «Zaļi pakots» un piedāvā vietējiem ražotājiem programmu, kurā analizē, vai un kā ir pārstrādājams iepakojums, ko izmanto viņu klienti. Kopīgiem spēkiem tiks rasts ilgtspējīgs risinājums, lai varētu izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu, kas būs sertificēts un marķēts ar zīmi «Zaļi pakots». Šis darbs nupat uzsākts, bet cerams, ka rezultāti drīz būs redzami. Bieži vien nav jāizdara nemaz tik daudz. Piemēram, ja konditorejas izstrādājumu ražotāji pēdējā laikā tik iecienīto caurspīdīgo polistirola kūku kastīšu vietā izmantotu kartona kastes, viena problēma būtu atrisināta. Latvijas Zaļais punkts ikdienā saskaras ar situāciju pārstrādes rūpnīcās, kur tieši izjūt grūtības ar dažādu polimēru sajaukumu pārstrādi.

Polimēru materiālu pārstrāde Baltijas mērogā augstā līmenī Latvijā notiek divās rūpnīcās SIA «Nordic Plast» un AS «PET Baltija», un šī pieredze noteikti ir vērtīga arī tiem speciālistiem, kuri lemj par to, kādā iepakojumā saiņot savus produktus. Tāpēc Latvijas Zaļais punkts ved savus klientus ekskursijās un uz vietas rāda, kāds iepakojums ir pārstrādājams, kāds ne. Piemēram, nupat tirgū parādījušās glāzes un kastītes, kas marķētas kā PET, bet tās nav iespējams sakapāt pārslās, tāpēc šis iepakojums pēc pāršķirošanas nonāk atkritumu poligonā, nevis pārstrādei. Nākamā problēma: ja ap PET pudeli cieši apkausē cita polimēra etiķeti, to nav iespējams atdalīt, lai tiktu pie tīra PET.

Polimēri ir, bija un būs, šie materiāli dominē visās izstādēs un iepakojumu konkursos. Tie ir viegli, neplīst, bet ne vienmēr derīgi pārstrādei. Latvijā nav laboratoriju, kur varētu pārbaudīt polimēru sastāvu un to, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājams. Ne velti ES aizrāda, ka mūsu valstī ekodizaina nozare pamesta novārtā. Piemēram, Francijā ir noteikts, ka it visiem ražotājiem katru gadu jāsamazina iepakojuma daudzums. Latvijā šādu ierobežojumu nav, tāpēc ar lielu sparu pie mums joprojām tiek tirgotas pārlieku iepakotas preces, jo kaut kur jau tās ir jāliek. Bet ir arī labie piemēri, jo pasaules ekodizaina tendences parādās arī mūsu veikalu plauktos. Ieskatieties – aizvien biežāk iepakojums ir nevis apaļš, bet gan plakans, jo tā vienu un to pašu produkta tilpumu var iepakot, patērējot mazāk materiāla. Apsveicami, ka no 2021. gada Eiropā vairs nevarēs pārdot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Tā mēs pamazām samazinām pārlieko atkritumu daudzumu, jo citas iespējas nemaz nav.

Ko nozīmē ilgtspējīgs iepakojums?

Videi draudzīgu materiālu izvēle.
Izejmateriālu patēriņa samazināšana.
Enerģijas patēriņa un energoresursu samazināšana.
Bīstamu komponenšu aizvietošana.
Tīrāks ražošanas process.
Samazināta ietekme uz vidi, preci transportējot.
Samazināta ietekme uz vidi, preci lietojot.
Dzīves cikla beigās preci var ērti utilizēt un pārstrādāt.

Kāds ir labs iepakojums?

Aizsargā pret ārējās vides ietekmi.
Nodrošina produkta derīguma termiņu.
Aizsargā patērētāju veselību.
Viegli pārvietojams.
Ērti lietojams.
Piesaista uzmanību.
Nodrošina ar nepieciešamo informāciju.
Ražošanā patērēts mazāk resursu.
Viegli pārstrādājams.

Ko vēl var gūt, zaļi pakojot?

Samazināt enerģijas patēriņu un izdevumus.
Samazināt materiālu patēriņu un izdevumus.
Nostiprināt atbildīga uzņēmuma tēlu un piesaistīt pircējus.

Laura BergaLatvijas Zaļā punkta direktora vietniece

2 Replies to “Zaļi pakots = ekodizains

  1. Es piekrītu, ka lielākā daļa pašreizējā iepakojuma neatbilst pārstrādes kritērijiem. Es uzskatu, ka, pirmkārt, cilvēkiem ir jāsāk šķirot atkritumi pēc materiāliem (kompozīcijām), no kuriem izgatavots šis vai tas iepakojums, un nevis to visu mest kopā. Kas attiecas uz iepakojumu apstrādes neiespējamības problēmu, jums vienkārši jāmeklē alternatīva, kas 90–100% būs pārstrādājama.
    Un attiecībā uz atkritumu poligoniem, tas ir, visiem labi zināmo variantu sūtīt atkritumus kosmosā, tas noteikti ir daudz dārgāks, bet, ja jūs izveidojat globālu uzņēmumu, kurā ietilps visas pašreizējās valstis, tad tas ir pilnīgi iespējams.

  2. Visiem zināms, ka pasulē atkritumu poligoni paliek arvien pārpildītāki un to skaits palielinās. Lai mazinātu pārlieku resursu izmantošanu, mazinātu vides piesārņojumu un virzītos uz aprites ekonomiku, būtiska loma ir atkritumu pārstrādei. Es uzskatu, ka viegli pārstrādājamiem pārtikas iepakojumiem būtu jāaizstāj pašreizējie iepakojumi. Jā, preces būs dārgākas, toties padomājot par nākotni, tas ir tā vērts, lai pasaule nenoslīktu pati sevis saražotajos atkritumos. Šī problēma būtu jāpublicē vairāk, un arī jāatver acis tieši jauniešu vidū, jo jaunieši ir tie, kas veidos pasaules nākotni.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *