Kas lielāka bagātība – kūdra vai daba?

Ir pieņemts uzskatīt, ka Latvijai būs turīga nākotne, ja valsts pratīs saprātīgi izmantot savu dabas kapitālu un no vietējām izejvielām ražos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā arvien pieaug šaubas par to, kā Latvija spēs izpildīt Parīzes nolīgumā uzņemtās saistības attiecībā uz darbībām klimata pārmaiņu novēršanai. Tas savukārt liek saprātīgi plānot bioresursu lomu tautsaimniecības attīstībā. Ir idejas, ka reāla alternatīva Latvijas enerģētiskās neatkarības veidošanai varētu būt kūdra, un ir valstis, kur to pat uzskata par atjaunīgo resursu. Lai arī neskartos purvos kūdra tiešām pieaug ar ātrumu līdz pat četriem milimetriem gadā, tomēr, lai aizaudzis ezers sasniegtu izmērus un bioloģisko daudzveidību, kāda sastopama purvos, ir jāpaiet vairākiem tūkstošiem gadu, tāpēc vairākums zinātnieku sliecas kūdru tomēr nepieskaitīt atjaunīgajiem resursiem, uzskatot, ka uz to būtu jāraugās kā uz fosilo resursu, kura izmantošana vienmēr būs jāsabalansē ar dabas aizsardzību.

Ja vēlamies spriest par purviem un to izmantošanu, ir svarīgi saprast, ko tad uzskata par purvu. Un šeit sākas pirmie izaicinājumi, jo katra zinātnes vai saimnieciskā nozare purvu redz atšķirīgi. Viens skatījums ir biologam, otrs – mērniekam vai meža inventarizācijas veicējam, trešais – tūristam vai dabas baudītājam, ceturtais – ģeologam. Purvu kā dabas veidojumu var identi cēt gan ar tā pārmērīgo mitrumu, gan kūdras slāni, gan ar purvam raksturīgo augu sastāvu, tā īpatnībām un struktūru. Tāpēc jautājums par purvu klasi kāciju dalās divās daļās: vide (mitrums un uz kūdras iegulas augošā veģetācija) un saimnieciskā izmantošana, kurā ietverta gan derīgo izrakteņu ieguve, gan lauksaimnieciskā ražošana, gan citi zemes izmantošanas veidi. Biologiem droši vien būs visprecīzākais un plašākais skats uz purvu no vides aizsardzības aspekta, un bieži vien arī «cilvēka parastā» pirmās asociācijas par purvu saistītas ar tam raksturīgo ainavu un augu valsti. Savukārt ģeologi un ar kūdras ieguvi saistītie speciālisti purvu uztver kā zemes virsas nogabalu, kuram raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, kur notiek aktīva kūdras veidošanās un uzkrāšanās un kūdras slāņa biezums sasniedz vismaz 30 centimetru. Viss, kas ir seklāks, pat ja augsnes sastāvā dominē kūdra, būtu uzskatāms par pārpurvotām platībām, nevis purviem. To ir būtiski atcerēties, lai mākslīgi nepalielinātu purvu statistisko platību un neradītu pārlieki optimistisku viedokli par purvu daudzumu valstī. Precīzai klasi kācijai ir būtiska nozīme, kad (un kā) tiek veidots purvu aizsardzības režīms, kur tiek noteiktas purva aizsargjoslas un kā tiek plānota saimnieciskā darbība purvā vai tiešā tā tuvumā. Savukārt ģeologi varēs pateikt, vai purvs klasi cējams kā rūpnieciski nozīmīga derīgo izrakteņu atradne vai ne. Varētu domāt, ka šeit viss ir skaidrs, tomēr arī par rūpnieciski nozīmīgo kūdras atradņu de nīciju vienmēr ir bijuši strīdi, jo rūpnieciskais «nozīmīgums» katrā laikā ir bijis cits, un, lai to saprastu, jāsniedz neliels ieskats kūdras ieguves vēsturē Latvijā.

Kūdras ieguve Latvijā

Kūdras izmantošanai Latvijā ir senas tradīcijas. To aizsākumi meklējami 17. gadsimta otrajā pusē, kad kūdras resursus sāka izmantot galvenokārt kurināšanai un māju jumtu nosegšanai. Līdz pat pagājušā gadsimta 30. gadu otrajai pusei kūdru lielākoties ieguva kurināšanai. Vēlāk attīstījās tās izmantošana arī citiem veidiem: kūdra pakaišiem, izolācijas paketes u.c.

Frēzkūdru Latvijā sāka iegūt no pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses, kad notika darbu mehanizācija un kļuva izdevīgi kūdru izmantot lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras izmantošanai pakaišiem un augsnes uzlabošanā 50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā, kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību apgūšanai.

Pēc 1991. gada kūdras ieguves apjomi Latvijā samazinājās, jo galvenie tās patērētāji – kolhozi un padomju saimniecības – tika likvidēti. Savukārt no 2003. gada tika pārtraukta kūdras izmantošana enerģētikā. Pašlaik kūdras purvos iegūst arī griezto kūdru, taču frēzkūdra joprojām ir galvenais kūdras ieguves veids, un tas arī nosaka to, no kura brīža purvs kļūst «interesants» kūdras ieguves uzņēmumiem.

kūdras ieguve Latvijā no 2006. līdz 2016. gadam (LkA dati).

Rūpnieciski nozīmīgie kūdras krājumi Latvijā

Lai noteiktu atradņu kopumu, kurās ietilpstošie kūdras resursi ir rūpnieciski izmantojami un iesaistāmi saimnieciskajā apritē, 2015.–2016. gadā biedrība «Homo ecos» pēc Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma sadarbībā ar Latvijas Kūdras asociāciju un Latvijas Universitātes Ģeogrā jas un zemes zinātņu fakultātes zinātniekiem veica valstī pieejamo, kamerāli iegūto, ģeotelpisko datu kopu un cita veida kūdras atradnes raksturojošo datu analīzi.

Iegūtie rezultāti sniedz pamatinformāciju par atradnēm, kura iegūta Latvijas kūdras fondā iekļauto atradņu inventarizācijas vai revīzijas darbu gaitā laika posmā no 1962. līdz 1997. gadam. Šie dati sniedz iespēju telpiski identi cēt kūdras ieguvei potenciālos purvus un kalpo par izejas datu avotu tālākās rīcības de nēšanai, bet nākotnē noteikti vajadzētu ievākt papildu datus par šajās teritorijās ietilpstošajiem resursiem, to apjomiem, zikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī jāprecizē šo teritoriju ārējās robežas.

Sagatavotā datu kopa un tās analīzes rezultātā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem ir informatīvs raksturs, jo informācija iegūta, pamatojoties uz pieejamajiem datu avotiem, kuri nav pirmā svaiguma, un ar novecojušiem paņēmieniem. Mēs sagatavojām izejas informāciju valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādei, iegūtos rezultātus varētu izmantot plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības reģionu plānošanas dokumentu sagatavošanā, kā arī tie sniedz zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem pamatinformāciju par kūdras resursu esamību to īpašumu robežās. Sadarbībā ar kūdras ražošanas nozari pārstāvošajām organizācijām tika noteikti atlases kritēriji, kas raksturo rūpnieciski izmantojamu teritoriju, kurā, ievērojot kūdras ieguves tehnoloģiskos procesus un ekonomiskos apsvērumus, ir realizējama kūdras ieguve.

Apkopojot ieteikumus, tika pieņemts, ka par rūpnieciski nozīmīgu kūdras atradni var uzskatīt atradni, kuras kopējā platība ir ne mazāka par 25 hektāriem un vidējais kūdras iegulas slāņa dziļums nenosusinātā atradnē ir vienāds vai lielāks par diviem metriem. Šim nosacījumam ir būtiska nozīmē, jo tas ļauj precizēt un sašaurināt analizējamo datu apjomu, kā arī liek kūdras racējiem aizdomāties par to, ka lielo purvu apguve nākotnē būs ierobežota, ja ne pilnīgi aizliegta, un purvos ar mazām platībām ir attīstības potenciāls, bet tikai tad, ja tiek kardināli mainīta ieguves tehnoloģija un iegūtās kūdras pielietojamība.

Dati un to ticamība

Valsts ģeoloģijas fondam ir viena no pilnīgākajām un būtiskākajām informācijām par kūdras resursiem, un to uztur un aktualizē VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». Valsts ģeoloģijas fonds apkopo un glabā ģeoloģiska satura informāciju par Latvijas teritorijas un tai piegulošās akvatorijas zemes dzīlēm, tostarp – Latvijas kūdras resursiem. Valsts ģeoloģijas fonda galvenais uzdevums ir nodrošināt potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem un dzīlēs notiekošajiem procesiem. Tomēr ne visi dati, kas ir pieejami par kūdras atradnēm, it īpaši vēsturiskie, apkopoti vienotā datu bāzē. Eksistē datu kopas, kas atrodas dažādu iestāžu un privātpersonu īpašumā, un to analīze un sistematizācija varētu palīdzēt labāk pārvaldīt pieejamo kūdras resursu informāciju. Veicot datu izpēti, secinājām, ka kūdras atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami. Turklāt informācija un dati, kas raksturo katru kūdras atradni atsevišķi, ir novecojuši. Tie iegūti laika posmā no pagājušā gadsimta 1978. līdz 1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija ievākta pirms vairāk nekā 50 gadiem! Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka neviens mūsu valstī nevar precīzi pateikt, cik miljonu tonnu kūdras mums ir un cik vēl ir atlicis tajās atradnēs, kuras neatrodas aktīvā izstrādes stadijā. Varētu domāt, ka lielāka skaidrība ir par tām teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, un tāda līdz šā gada sākumam tika realizēta 116 teritorijās ar kopējo platību virs 25 tūkstošiem hektāru. Bet arī šeit ir daudz neskaidrību. Izrādās, ka valstī nav pieejama datu bāze, ar kuras palīdzību būtu iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju gan par katru kūdras ieguves licences laukumu atsevišķi, gan situāciju kopumā. Tāpat licenču telpiskā informācija, kas tikusi izsniegta līdz 2009. gadam, ir pieejama tikai papīra formātā. Licences laukumu robežas uz kartogrā skās pamatnes uznestas, neievērojot faktisko situāciju dabā, nav ievērota laukuma orientācija un piesaiste raksturīgākajiem situācijas elementiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atbildīgie speciālisti norāda, ka daudzos gadījumos vēsturiski sagatavotie licenču laukumi ar roku iezīmēti uz topogrā sko karšu kopijām, paļaujoties uz acumēru, īpaši laika posmā līdz 2009. gadam. Skaidrs, ka šīs robežas ir neprecīzas, bieži iziet ārpus teritorijas, kurā kūdras ieguvējam ir zemes īpašumtiesības vai nomas tiesības. Salīdzinot ar ortofotokartēm, licenču laukumi nesakrīt ar kūdras ieguves laukiem, tiem ir cita konfigurācija.

15 valstis, uz kurām Latvija galvenokārt eksportē kūdru (t) (CSP dati).
kūdras pielietojums Eiropas Savienībā (EPAGMA dati).

Tiktāl par to, cik nesakārtoti ir Latvijas ģeotelpiskie dati attiecībā pret dabas resursiem, tajā skaitā kūdru, tomēr galvenie secinājumi rodas brīdī, kad ir jāsaskaņo dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses. Pie viena jāatceras, ka purvs gan neskartā, gan ieguvei atvērtā stadijā ir nozīmīgs siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas avots, ar ko mums jāspēj sadzīvot un pie viena arī izpildīt Parīzes nolīgumā ierakstītās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu radīto seku novēršanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Ilgtspējīga kūdras ieguve

Jautāsiet, vai tāda vispār ir iespējama? Purviem kā ekosistēmai ir nenovērtējama loma, arī oglekļa emisijas no atvērtajiem kūdras laukiem ilgtermiņā nes lielāku ļaunumu klimata pārmaiņu veicināšanā nekā ir ieguvumi no lauksaimniecības produkcijas audzēšanas it kā «eko augsnē». Tomēr mums ir jārēķinās gan ar valsts saimnieciskajām interesēm, gan arī jāatrod racionāls un ekonomiski pamatots veids, kā pabeigt kūdras izstrādi tajās teritorijās, kurās tā ir uzsākta un kurās izstrāde savulaik uzsākta, bet ir pārtraukta. Šajos pamestajos purvos vēl ir gana daudz resursu, un daudzos no tiem nenotiek dabīgie atjaunošanās procesi. Šādu teritoriju Latvijā ir daudz – pēc mūsu aplēsēm, tie ir vismaz 190 izstrādātu purvu ar kopējo platību virs 26 tūkstošiem hektāru. Ilgtspējīga kūdras purvu izstrāde ir iespējama, ievērojot zināmus nosacījumus, no kuriem pirmais un galvenais ir spēt kūdras ieguves platības kompensēt ar purvu atjaunošanu vietās, kur tas ir iespējams. Svarīgi arī panākt, ka sabiedrības ieguvums no kūdras izstrādes būtiski pieaug, proti, valstij būtu jāatbalsta un jāstimulē augstas pievienotās vērtības produktu ražošana no kūdras, nevis tās eksportēšana nepārstrādātā veidā. Arī pašai kūdras ieguves tehnoloģijai ir būtiski jāmainās, jo, ja mēs gribam ierobežot siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu kūdras izstrādes laikā, teritorijas jāveido maksimāli mazas un ar ļoti ātru kūdras ieguves ātrumu, kas, rokot frēzkūdru ar ierastajiem paņēmieniem, nav iespējams. Vai kūdras ieguves vietu izvietošana reģionos, kuros ir augsts bezdarba līmenis, atrisinās reģiona sociāli ekonomiskās problēmas? Šaubos, jo ieguves tehnoloģiju maiņa, visticamāk, iztiks ar dažiem kvali cētiem darbiniekiem. Drīzāk būtu jādomā par kūdras apstrādi šeit pat uz vietas Latvijā. Kontekstā ar nepieciešamību saglabāt unikālās purvu ekosistēmas gan no bioloģiskās daudzveidības, gan citiem vides apsvērumiem, nākotnē nāksies meklēt arvien modernākus risinājumus kūdras resursu izmantošanā.

Pievienotās vērtības ķēde

Tomēr kūdras ieguves un pārstrādes nozares vadītājiem un valsts stratēģijas pamatdokumentu autoriem būtiski pietrūkst skatījuma uz atšķirīgu, daudz vērtīgāku kūdras produktu ražošanas attīstības veicināšanu. Īpaši aktuāls ir jautājums par tumšās jeb labi sadalījušās kūdras izmantošanu. Daudzās atradnēs, kuras sāka izmantot pirms 40–50 gadu, palikusi tieši šī kūdra, un no racionālas izmantošanas viedokļa pēdējais, ko ar to varētu izdarīt, ir nokurināt katlumājās, ja nu pēkšņi Krievija vairs nepārdod gāzi un mazutu apkurei. Zinātnieki pa šo laiku ir atklājuši daudzus veidus, kā izmantot kūdru. Piemēram, celtniecības un izolācijas materiāli, krāsvielas, tēlniecība, tekstilrūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība, ūdens pārvaldība ( ltrācija, mīkstināšana, attīrīšana, aļģu izplatības ierobežošana, sanācijas materiāli un biosorbenti), pārtikas rūpniecība un kūpināšana, farmācija, zioterapija, balneoloģija, kosmetoloģija. Dažus piemērus perspektīviem produktiem, kas ražoti no kūdras, var apskatīt šajā tabulā:

Nozare: Izmantošanas veids:
Papīra rūpniecība Papīrs, iesaiņojums, iepakojums
Celtniecība Būvmateriāli, termoizolācijas un skaņas izolācijas materiāli
Pārtikas rūpniecība Produktu apvalki, pārtikas krāsvielas, pārtikas piedevas, šķiedrvielas
Sorbenti Ūdens attīrīšana, piesārņojuma likvidēšana
Medicīna Medikamentu apvalki, uztura bagātinātāji, medicīniskie preparāti, detoksikācija, kosmētika, apsēji, kompreses, šķiedrvielu preparāti
Lopkopība Pakaiši, uztura bagātinātāji, medicīniskie preparāti
Lauksaimniecība Substrāti, komposts
Ķīmiskā rūpniecība Biodegviela, aktivētā ogle
Tekstilrūpniecība Apģērbs, aksesuāri

Kūdras ieguves nozare Latvijā ir lielu izaicinājumu un izšķiršanās priekšā – ir iespēja iet dažādus ceļus. Gribētos novēlēt neatkārtot mežsaimniecības nozares kļūdas – cirst kokus par jebkuru cenu, vēlams daudz un tūlīt. Kūdras ieguves teritoriju skaits Latvijā ir ierobežots, to izstrāde ir jutīga un pat kaitīga no visiem iespējamajiem aspektiem, toties attīstības potenciāls – milzīgs, īpaši, ja būs jāstrādā ar laikā un telpā ierobežotu resursa apjomu, kas, cerams, liks nozarei būtiski mainīt attieksmi gan pret produkta vērtību, gan arī pret valsti un vietu, kur tas tiek iegūts.

 Artūrs Jansons, biedrība «Homo ecos»
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2017

Atbildēt