Kā atgūt dabisku Sarkandaugavu

Sarkandaugavas upes paliekas. Foto – Mihails Parahins

Reti kurš zina, ka Rīgā ir bijusi skaista upe – Sarkandaugava. Vai bezbēdīgi izpļekarētu dabas vietu var atgūt? Viss ir iespējams, un to apliecina ne viens vien veiksmīgi īstenots projekts pasaulē. Pilsētas sen vairs nav piesārņotākās vietas, nu jau esam sagaidījuši laikus, kad vide tajās ir tīrāka nekā intensīvi apsaimniekotajos laukos. Tāpēc reiz zaudētu upju un citu dabas objektu, kas upurēti pilsētas izaugsmei, atjaunošana vairs nav vienkārši dārga iegriba, bet nepieciešamība.

Apdomāsim, cik daudz Latvijas galvaspilsētā Rīgā ir vietu, kur būtu gan tīrs gaiss un ūdens, gan daudzveidīga vide, gan brīva pieeja ūdenstilpei, turklāt salīdzinoši netālu no centra. Iespējams, visiem šiem kritērijem atbilst tikai Mežaparks. Daļēji – Āgenskalns ar Mārupīti, Māras un Uzvaras parka dīķiem, kuru krastos savu lomu pacietīgi gaida makšķernieki. Izrādās, milzu potenciāls ir arī Sarkandaugavai nosacītā trijstūrī starp Ganību dambi, Duntes un Bukultu ielu.

 

2019. gads, vietas satelītuzņēmums. Avots: «Google Earth».

 

Šobrīd tam ir grūti noticēt, bet tieši šī pilsētas daļa, kas ir smagi cietusi no piesārņojošās rūpniecības padomju laikā, vēl pirms pusgadsimta izskatījās gandrīz kā Amsterdama miniatūrā – plata upe, trīs kanāli… Vecākās paaudzes iedzīvotāji vēl atceras, ka 1960. gados Sarkandaugavā varēja peldēties.

Apkaimes karte, 20. gadsimta 30. gadi.
Sarkandaugavas upe 20. gadsimta 30. gados. Avots: www.citariga.lv.
Tā pati vieta mūsdienās. Foto – Mihails Parahins.

 

Tieši 1960. gados sākās upes un kanālu aizbēršana. Rajons izmainījās līdz nepazīšanai. Mūsdienās Sarkandaugava nav iekārotāko apkaimju sarakstā, lai gan pilsētas centrs ir salīdzinoši netālu un šeit ir laba transporta infrastruktūra. Vai šo rajonu būtu iespējams atdzīvināt? Jā! Vajag tikai iztīrīt upi un kanālus, ar dabīgām metodēm attīrīt augsni, un Sarkandaugava būs tikpat skaista un pievilcīga dzīvošanai kā Āgenskalns, Māras dīķa apkārtne un Mežaparks.

Šobrīd upes agrākais skaistums ir zudis – apkārtne ir nolaista, piesārņota un ieaugusi brikšņos. Nepārtrauktā kravas mašīnu straume pa Tvaika ielu sašķeļ apkaimi un piesārņo to ar troksni un izplūdes gāzēm. Sarkandaugavas apkaimes biedrība aptaujāja vietējos iedzīvotājus, un tikai retais atzina, ka uztver Sarkandaugavas upi par atpūtai piemērotu ūdenstilpi. Teju 80% iedzīvotāju par ūdeņiem tuvāko atpūtas vietu min Ķīšezeru, Kundziņsalas peldvietas vai Vecāķu pludmali. Lai gan upe gandrīz vairs nav saglabājusies, ūdens turpina piesaistīt – par spīti tam, ka gar visu Tvaika ielu ir trotuārs, Sarkandaugavas vecupes krastos ir iemītas taciņas. Ornitologi te sacenšas, kurš ieraudzīs vairāk putnu sugu.

Sarkandaugavas attīstības biedrība vietu ap Sarkandaugavas vecupi saredz kā vienu no galvenajiem apkaimes vides uzlabošanas projektiem. Augsnes attīrīšanai jau izmēģināta fitoremediācijas metode (plašāk – 2015. gada «Vides Vēstīs» Nr. 2 http://www.videsvestis.lv/augi-drankedaji/)

Fitoremediācija ir metode piesārņotu teritoriju attīrīšanai, izmantojot augus kā augsnes, ūdens, gruntsūdens un nogulu piesārņojuma uztvērējus. Piesārņojošās vielas tie uzņem caur sakņu sistēmu un uzkrāj virszemes daļās. Tā ar dabīgām metodēm var no vides izņemt arī smagos metālus, naftas produktus, kaitīgus ķīmisko elementu savienojumus. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka augu stublāji ir jāutitilizē kā bīstamie atkritumi, jo vielu nezūdamības likumu neviens nav atcēlis. Fitoremediācija salīdzinājumā ar klasiskajām vides sanācijas metodēm ir lētāka, bet laikietilpīgāka. Jau vairāk nekā 10 gadus šo metodi veiksmīgi izmanto pasaulē, lai tiktu galā gan ar vēsturisku piesārņojumu, gan piesārņojumu, kas radies rūpnieciskas, lauksaimnieciskas, mežsaimnieciskas vai militāras darbības dēļ, degvielas uzpildes un glabāšanas rezultātā.

Zaudēto ir iespējams atgūt – to apliecina ļoti interesants upes atjaunošanas projekts, kuru īsteno Kanādas lielākajā pilsētā Toronto. Liela daļa bijušās ostas teritorijas netālu no pilsētas centra tiks pārvērsta par zaļo zonu, līdzīgu tai palienes ainavai, kāda šajā vietā bijusi senāk. Tiks atjaunota Donas upes (Don River) dabiskā gultne. Upes krasti būs maksimāli līdzīgi dabiskajiem mežonīgajiem apstākļiem ar raksturīgajiem augiem un dzīvniekiem. Sarkandaugavas upes atjaunošana varētu kļūt par pirmo piemēru Baltijā, kā atjaunot pilsētas degradēto vidi un atgriezt tajā bioloģisko daudzveidību.

Toronto, Kanāda. Donas upes un palieņu pļavu atjaunošanas projekta vizualizācija.

https://trca.ca/conservation/watershed-management/don-river/projects/

 

Mihails Parahins

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *