Bite – globālā piesārņojuma indikators?

Pēdējo gadu laikā visā pasaulē ļoti strauji samazinās medus bišu skaits. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ Anglijā mirst miljardiem bišu, un 2008. gada ziemā tika zaudēta trešdaļa bišu saimju. ASV šīs satraucošās ziņas pirmo reizi izskanēja 2006. gada rudenī, bet 2007. gadā bišu saimju sabrukšana skāra jau pusi Amerikas štatu. Tika lēsts, ka Rietumu krasts zaudēja aptuveni 60 % komerciālo bišu populācijas, bet Austrumu krasts – 70 %.

1

Saimju sabrukšanas sindroms (colony collapse disorder jeb CCD) iestājas, kad stropa iemītnieki pēkšņi aizlido uz neatgriešanos, atstājot tikai bišu mātes, olas un dažas nepieaugušas darba bites. Ir aizdomas, ka pazudušās bites nomirst tālu no savām mājām. Saimju sabrukšanas sindroms konstatēts arī Vācijā, Šveicē, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Grieķijā, Polijā un Anglijā.

Alberts Einšteins teicis: «Ja bites pazustu no Zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus. Ja nebūs bišu, netiks apputeksnētas un izzudīs daudzas augu sugas un līdz ar tām arī dzīvnieki, un beigu galā – arī cilvēki.»

Lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu – arī augļkokus, dārzeņus, dažādus riekstu kokus… Tā ir pārtika, kas baro gan mūs, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās.

Vai vainojami pesticīdi?

Neonikotinoīdu grupai piederošie pesticīdi ir salīdzinoši jauna sintētisku ķīmisko vielu grupa, ar ko tiek pārklātas kultūraugu sēklas. Pēc sadīgšanas ķīmiskās vielas izplatās pa visu augu un nonāk arī nektārā un ziedputekšņos, kas ir bišu barība. Visbīstamākais ir pesticīds klotianidīns (Clothianidin), ko tirgo ar nosaukumu «Poncho 600».

Bezmugurkaulnieku aizsardzības fonda «Buglife» ziņojums, ar kuru vienisprātis ir arī Anglijas Augsnes asociācija (Soil Association) un Pesticīdu darbības tīkls (Pesticide Action Network), bišu populācijas ievērojamo samazināšanos saista ar neonikotinoīdu pesticīdiem, kurus plaši izmanto lauksaimniecībā un stādaudzētavās. Ziņojumā konstatēts, ka bites, kuras ēd ar izplatītāko neonikotinoīdu pesticīdu saindētu nektāru un ziedputekšņus, mazāk meklē barību un rada mazāk pēcnācēju. Zinātnieki uzskata, ka šie pesticīdi pārāk ātri ieviesti ražošanā, jo nav pietiekami izvērtēti riski, kādus tie var nodarīt bitēm un pārējai dzīvajai dabai. Anglijā nesen ir izskanējis atkārtots aicinājums aizliegt neonikotinoīdu grupas pesticīdu lietošanu, lai aizsargātu bites. Iepriekšējos aicinājumus Anglijas valdība līdz šim noraidīja.

Slimības? Klimata pārmaiņas?

Viena no aktuālākajām oficiāli konstatētajām bišu slimībām ir ērcīšu izraisītā varroze, un tā joprojām biškopjiem sagādā nopietnas problēmas. Varroze sasniedza Angliju 1992. gadā un tagad inficē 95 % stropu. Ja bites netiek ārstētas, tās mirst 3-4 gadu laikā un pat nelielas šo ērcīšu populācijas iespaido bišu veselību. Taču vainojamas varētu būt vēl arī citas bišu slimības, piemēram, Izraēlas akūtās paralīzes vīruss, kuru pārnēsā ērces, parazītu izraisītā nozematoze vai Kašmiras bišu vīruss.

Arī pēdējo gadu lietainās un aukstās vasaras izjaukušas bitēm tik ierasto dzīves ritmu un ieradumus, jo mainījies laiks, kad parādās šo kukaiņu barības augi.

Anglijā ar ziediem bagātas pļavas, kur bitēm būtu pieejami tik nepieciešamie ziedputekšņi, pēdējo 60 gadu laikā ir samazinājušās par 97 %; līdzīgi samazinājumi ir vērojami daudzviet citur. Visvairāk Anglijā no tā ir cietušas kamenes. Tikai atjaunojot pļavu bioloģisko daudzveidību, Anglijas medus bites, kamenes un citi apputeksnētāji kukaiņi izdzīvotu.

Varbūt vainīgi ir mobilie telefoni?

Pirms kāda laika speciālistiem radās pamatots iemesls jautāt: varbūt mobilie sakari iznīcina bites? Teorētiķi skaidro, ka mobilo telefonu izraisītais starojums iejaucas bišu navigācijas sistēmā, liedzot tām atrast ceļu uz savu stropu.

Indijas dienvidu štatā Keralā nesen veiktā eksperimentā atklāts, ka pie straujās bišu izmiršanas vainojami mobilo sakaru torņi. To radītie elektromagnētiskie viļņi traucē darba bitēm orientēties. Konstatēts, ka mobilais telefons bišu stropa tuvumā liedz darba bitēm atrast atpakaļceļu, tādējādi stropā palikušās mātes un perus atstājot bez barības. Desmit dienu laikā visa kolonija aiziet bojā. Vairāk nekā 100 tūkstoši Keralas štata iedzīvotāju ir nodarbināti biškopībā. Bišu straujā bojāeja nopietni apdraud arī šo cilvēku iztiku.

Bites ir elektromagnētiskā piesārņojuma indikators. Navigācijā tās izmanto Zemes magnētiskā lauka starojumu. Jau pagājušajā gadsimtā Vācijā veiktie pētījumi ir pierādījuši medus bišu fenomenālo jutību pret elektromagnētisko lauku un to, ka bišu uzvedība mainās elektroapgādes līniju tuvumā.

Cieš bišu imunitāte

Ir izvirzītas teorijas par pesticīdiem, slimībām, globālo sasilšanu, biotopu izzušanu, ģenētiski modificētām kultūrām un mobilo telefonu izraisīto starojumu, taču ne-viena no tām pilnībā neatbild uz jautājumu, kāpēc masveidā izzūd bites. Iespējams, atbilde jāmeklē daudzu faktoru mijiedarbībā. Izteikts arī viedoklis, ka viens no galvenajiem bišu saimju sabrukšanas cēloņiem ir tas, ka šie kukaiņi cieš no nepilnvērtīga uztura. Industrializētās lauksaimniecības ainavā, kur dominē monokultūras, bitēm ir grūti atrast pietiekami daudzveidīgus ziedputekšņu avotus, lai tiktu pie visām nepieciešamajām aminoskābēm. Vienveidīgā ēdienkarte ir novājinājusi bišu imūnsistēmu, tādēļ mazinājušās to aizsardzības spējas. Līdz ar to tās daudz jutīgāk reaģē uz visiem iepriekš minētajiem faktoriem.

Summējoties diviem vai vairākiem šādiem faktoriem, to ietekme kopā var būt bīstama. Cilvēku zināšanas nevar paredzēt, kas notiks ar visu šo neierobežoto toksisko vielu un elektromagnētisko lauku kombināciju, ko radījušas mūsdienu tehnoloģijas.

Rakstā izmantota plašsaziņas līdzekļos («The Ecologist», «The Green Parent», «Minfully.org», «Buglife» u. c.) publicētā informācija.

 Anglijā sastopamas vairāk nekā 250 bišu sugas. Tikai viena no šīm sugām ir cilvēka «pieradinātā» medus bite. 27 no tām ir kameņu sugas, pārējās – dažādas bites vientuļnieces.

Lai savāktu 450 g medus, bitei ir jānolido tikpat liels attālums, cik būtu divas reizes apkārt pasaulei. Šajā laikā bite apmeklē aptuveni 10 tūkstošus ziedu un 500 reižu atgriežas stropā.

Vienā medus vākšanas apgaitā darba bite apmeklē 50-100 ziedu. Tā atgriežas stropā, nesot ziedputekšņus un nektāru, kas uz pusi pārsniedz pašas svaru.

Bitēm ir piecas acis. Trīs no tām ir vienkāršas acis, kuras atšķir gaismas intensitāti, divas ir lielas saliktās acis, kuru mērķis ir noteikt kustības.

Bišu māte vienā dienā var izdēt tik daudz olu, cik pati sver. Tā dēj vienu olu minūtē, dienu un nakti.

Bišu māte var kontrolēt savu atvašu dzimumu: apaugļotās olas kļūs par sieviešu kārtas atvasēm, neapaugļotās – par traniem.

Ģirts Strazdiņš

Publicēts 2009.gada oktobrī

One Reply to “Bite – globālā piesārņojuma indikators?”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *