2017. gada dabas simboli

Gada dzīvotne – lauku sēta

Fotografējot lauku ainavu, parasti neapzināti cenšos kadrā iekļaut arī kādu lauku sētu ar mājām un koku pudurīti apkārt, lai ainavai būtu arī jauks akcents. Taču ne vien fotogrāfiem un latviskās ainavas meklētājiem tīk viensētas. Tās piemērotas arī augu un dzīvnieku daudzveidības nodrošināšanai: pagalms, dārzs, ēku pakši un spraugas, malkas kaudze, iemīdītas taciņas, dažādi koki, nereti kāds lielāks, vecāks un dobumains, putnu būrīši, krūmi un dažādi ziedaugi – gan savvaļas sugas, gan dārzā iekoptās –, un ja tiem vēl ziemā saglabājušies auglīši! Tādā lauku sētā var atrast mājvietu un barošanās iespējas visdažādākās sugas!

Novērtē lauku sētas dotās iespējas un nesabojā dabas vērtības ar sintētiskām agroķimikālijām vai pārlieku centību pilnīgi visu nokopt, tostarp – dabiska zālāja vietā iekopjot augu sugām nabadzīgu mauriņu.

Izvirza Latvijas Dabas fonds

Gada kukainis – Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa

2016. gadā portālā «Dabasdati.lv» tika ziņots par četriem šīs eksotiskās sugas pārstāvjiem, kas sastapti dažādās Latvijas vietās. Labs stimuls sarosīties – kurš vēl šogad atradīs kukaini ar tik neparastu nosaukumu, zaļu kā sienāzi (nepieauguši īpatņi – brūni), bet ar tik izteiksmīgām «rociņām»? Interesanti, ka, par spīti cēlajam nosaukumam, šīs sugas īpatņu starpā novērots arī kanibālisms.

Latvijā dievlūdzējs pirmo reizi konstatēts 2008. gadā un līdz šim novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas baseinā. Meklēt var ne tikai pļavās un mežmalās, sastapti arī māju iekšpagalmos, parkos; naktī var gadīties sastapt pie kāda mākslīgās gaismas avota, pie loga. Ja redzi, noteikti ziņo «Dabasdati.lv»!

Izvirza Latvijas Entomologu biedrība

Gada putns – dzeltenā cielava Motacilla ava

Dzelteno cielavu man gadījies ievērot tikai Mērsraga piejūras pļavās, kas atrodas Engures ezera dabas parkā, taču ornitologi apgalvo, ka tā ir tik bieži sastopama, ka gada laikā varot pamanīt katrs! Būs jāskatās vērīgāk! Tomēr mitros zālājus, kādi patīk šai cielavai, apdraud aizaugšana, aparšana un apbūvēšana; dzeltenās cielavas populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95%. Ņem vērā, ka no Latvijas četrām cielavu sugām dzeltena ir arī citroncielava. Citroncielavas jeb dzeltengalvas cielavas tēviņa galva ir pilnīgi dzeltena, ar ko tas droši atšķirams no dzeltenās cielavas, taču mātītes atšķiramas grūtāk. Ja redzi dzelteno cielavu, ziņo par to «Dabasdati.lv»! Ja nevari noteikt, kura no dzeltenajām tā ir, ziņojumā atzīmē kā «Nezināms», un speciālisti tiks galā, vai tā ir vai nav Gada putns.

Izvirza Latvijas Ornitoloģijas biedrība

 Gada augs – dzeltenā salmene Helichrysum arenarium

Lai arī rūdīti biologi uzstāj, ka Gada augs saucams par dzelteno salmeni, tautā pazīstamāks ir dzeltenās kaķpēdiņas nosaukums, jo dzeltenie līdz oranžie ziedi atgādina kaķa pēdiņu. Tiesa, Latvijā aug arī divmāju kaķpēdiņa ar baltiem līdz koši sarkaniem ziediem, un no dārza var pamukt vēl kāda kaķa pēdiņai līdzīga suga, taču ar pilnīgi dzeltenu vai oranžu ziedkopu būs tikai par Gada augu ieceltā kaķpēdiņa. Arī par oficiālajā nosaukumā minētajiem salmiem taisnība – ziedkopa ir sausa kā salmi! Dekoratīva un ārstnieciska, bet sastopama pārsvarā tikai Latvijas DA. Tā kā dzeltenās salmenes izplatība un sastopamība nav skaidra, ja redzi, ziņo «Dabasdati.lv»!

Izvirza Latvijas Botāniķu biedrība

Gada sūna – parastā kociņsūna Climacium dendroides

Kas tas ir – kā koks, bet pavisam maziņš? Parastā kociņsūna ir sūna, taču pēc izskata atgādina mazu, līdz 10 centimetrus augstu kociņu. Aug gan pļavās, gan mežos, biežāk mitrākās vietās. Vēl interesantāka kļūst, ja tai saaug sporogoni, parasti vairāki uz viena auga, – tiem ir sarkani kātiņi un sarkanbrūnas sporu vācelītes. Ja redzi kociņsūnu ar sporogoniem, noteikti līdz ar foto ziņo portālā «Dabasdati.lv»! Līdz šim no 200 ievāktajiem paraugiem tikai 10 bijuši ar sporogoniem, tāpēc katrs ziņojums līdz ar biotopa aprakstu palīdzēs labāk apzināt, cik tie ir bieži un kādās vietās sastopami. Gaidīti kociņsūnas ziņojumi arī tad, ja sporogonus atrast neizdodas, – tie palīdzēs pilnveidot sūnas izplatības karti.

Izvirza Latvijas Botāniķu biedrības Brioloģijas darba grupa

Gada koks – parastā priede Pinus sylvestris

Kurš tad nepazīst priedi?! Bet vai zini, kā veidojas tās čiekuri? Esi redzējis un nomērījis kādu dižpriedi? (Priede ir valsts nozīmes dižkoks, ja tās apkārtmērs 1,3 metru augstumā sasniedz vismaz 2,5 metrus vai stumbra garums – 38 metrus.) Vai zini, ka priedēs biežāk nekā eglēs veidojas t.s. raganu slotas, kas ir mutāciju rezultātā saauguši zaru sablīvējumi? Esi ievērojis kādu priedi ar interesantu zaru vai stumbru saaugumu, vilkaču saknēm vai koku ar neparastu formu? Varbūt esi atradis priedi ar atsveķošanas rētām grebtas skujiņas izskatā? Vai bišu dori? Ja redzi kādu dižu vai neparastu priedi, ziņo portālā «Dabasdati.lv»!

Izvirza Latvijas Dendrologu biedrība

Gada sēne – baltā cūktrifele Choiromyces meandriformis

Kas ir kā kartupelis, bet nav kartupelis, aug daļēji pazemē, daļēji virs zemes un var sasniegt puskilogramu svara? Tikai 2015. gadā Latvijā atklāta un 2016. gadā vēl dažās vietās atrasta šī apaļīgā pie pazemes sēnēm pieskaitāmā sēne, kuras nosaukums līdzīgs dārgajām un ēdamajām dienvidu trifelēm, taču šo sēņu radniecība ir tikai attāla. Par to, vai cūktrifele vispār ir ēdama, zinātnieki vēl strīdas, bet, tā kā Latvijā šī sēne ir arī reta, labāk tomēr neēst! Interesanta ir pazemes sēņu sadarbība ar blakus augošajiem kokiem: caur koku saknēm un sēņotni, kas līdzīga smalkam saknīšu tīklam, koki un sēnes apmainās ar barības vielām, kā arī brīdina viens otru par slimībām un patogēniem.

Ja izdodas atrast balto cūktrifeli, nofotografē to veselu, ar asu nazi nogriez daļu sēnes un nofotografē šķērsgriezumu, kurā jābūt raksturīgam dzīslojumam, un tad sūti ziņu kopā ar foto uz e-pasta adresi mikologu.biedriba@inbox.lv vai ziņo portālā «Dabasdati.lv».

Izvirza Latvijas Mikologu biedrība

Gada bezmugurkaulnieks – augsnes dižslieka Lumbricus terrestris

Uzzinot, ka viens no Gada simboliem ir dižslieka, iedomājos, ka nu, līdzīgi kā dižkokiem, būs jāmēra slieku apkārtmērs un jānosaka Latvijas dižākās jeb resnākās! Kļūdījos – jāmēra būs garums! Un par garākajām jāziņo «Dabasdati.lv», lai samērītos. Tomēr dižslieka nav sliekas goda nosaukums, bet gan sugas nosaukums, jo tā ir Latvijas garāko slieku suga, to garums var sasniegt pat 25 centimetrus. Interesanta ir šo slieku vairošanās. Katras sliekas ķermenī ir gan vīrišķie, gan sievišķie posmi, tomēr jaunās paaudzes radīšanai vajadzīgas divas sliekas. Ap «vidukli» katrai ir sarkana «jostiņa» (šai sugai tāda ir pāri 32.–37. posmam), kas pēc pārošanās nomaucas, pārvelkoties pāri izdalītajām olšūnām un spermai. Kad tā novilkusies, no tās izveidojas kokons ar visu vajadzīgo jauno slieciņu tapšanai.

Izvirza Latvijas Entomologu biedrība

 Gada gliemis – Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus

Vai 2016. gada rudens «Vides Vēstis» lasīji? Tad jau par Gada gliemi visu zini! Spānijas kailgliemezis ir 10 centimetrus vai pat garāks gliemis bez «mājiņas»; var būt oranžs līdz pat ogļu melns, ienācējs Latvijā, sastopams lielākoties apdzīvotās vietās un ir dārzkopju bieds, turklāt spēj pašapaugļoties, tātad jaunas populācijas veidošanai pietiek ar vienu īpatni! Tam augumā un izskatā līdzīgs ir vietējais, dabiskos mežos dzīvojošais sarkanais kailgliemezis A. rufus, taču ienācējs vietējo sugu draud izspiest. Ja redzi Spānijas kailgliemezim līdzīgu, sūti ziņu uz e-pasta adresi malakologs@gmail.com vai ziņo portālā «Dabasdati.lv».

Izvirza Latvijas Malakologu biedrība

Gada ģeovieta – Dzierkaļu (Dzerkaļu) kalns Latgalē

Apmēram 286 metrus virs jūras līmeņa augsts kalns Kaunatas pagastā Rēzeknes novadā, tikai 720 metru attālumā no daudz pazīstamākā Latgales augstākā kalna – Lielā Liepukalna, kas patiesībā ir tikai mazliet augstāks – apmēram 289 metrus virs jūras līmeņa. Turklāt pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei) Dzierkaļu kalns ar 89 metriem, iespējams, ir pat augstākais Latvijā! Viss kalns ir apaudzis ar mežu. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana tā virsotnē nav viegla. Savukārt pakājē ir daudz laukakmeņu. Kā šis kalns un citi apkārtnes pauguri veidojušies? To plānots gada laikā noskaidrot. Lielais Liepukalns un Dzierkaļu kalns, kā jau apkārtnē lielākie kalni, redzami arī pa lielu gabalu. Fotogrāfija uzņemta no 10 kilometru attāluma. Kreisajā pusē – Lielais Liepukalns, pa labi no tā, aiz kokiem apaugušiem tuvākiem pauguriem aizslēpies, – Dzierkaļu kalns.

Izvirza biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks»

 Gada dzīvnieks – zutis Anguilla anguilla

Vai zutis tiešām ir dzīvnieks, un ar ko gan tas tik īpašs, ka ticis Gada dzīvnieka godā? Par to lasi žurnāla nākamajās lapās!

Izvirza Latvijas Dabas muzejs

Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2017

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *