Zaļā zona. Sarunas. 44. sērija. Intervija ar Amandu Grinieci.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Climathon ir starptautisks un ikgadējs EIT Climate-KIC projekts, kura mērķis ir palielināt izpratni par klimata pārmaiņu izaicinājumiem un likt pārdomāt kādā nākotnē vēlamies dzīvot un veidot pamatu ilgtspējīgiem projektiem un videi draudzīgiem jaunizveidotiem uzņēmumiem. Climathon šī gada fokuss ir Latvijas pašvaldību izaicinājumi. Par hakatonu Climathon 2021 –  zaļās, viedās pašvaldības, kā pašvaldībām ar to veicas, kuri lielākie klupšanas akmeņi ilgtspējas jomā Latvijā, šoreiz Zaļajā Zonā pastāstīs EIT Climate-KIC HUB Latvia pārstāve, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības maģistre Amanda Griniece.

Amanda Griniece: Sveicināti, paldies par pieteikumu!

K.E.: EIT Climate-KIC HUB Latvia: ko tas nozīmē?

A.G.: Tā ir Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūta klimata zināšanu un inovāciju kopiena. Eiropas Savienības iniciatīva klimata jomā, kas ir izveidota ar mērķi paātrināt pāreju uz klimata neitralitāti, rosinot sistēmātiskas pārmaiņas un klimata inovācijas. Rīgas Tehniskā universitāte kopš 2016.gada ir partneris šai Eiropas Savienības iniciatīvai. Līdz ar to, mums ir nodibināts savs kontaktpunkts EIT Climate-KIC HUB Latvia. Mūsu mērķis ir nodrošināt strādāt Latvijas sabiedrībai, Latvijas studentiem, profesionāļiem, uzņēmējiem, zinātniekiem. Iegūt vēl vairāk zināšanas, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Sniegt atbalstu, lai radītu vēl vairāk iniciatīvas, kas vērstas uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu.

K.E.: Jūs esat vienīgais partneris Latvijā vai ir vēl kāds, kas ar šo nodarbojas?

A.G.: Jā, tagad Liepājā ir Zaļo un viedo tehnoloģiju klāsteris, kas ir pievienojies EIT Climate-KIC HUB Latvia pulciņam. Šobrīd vairāk organizējam dažādas izglītības un uzņēmējdarbības programmas.

K.E.: Pašā sākumā pieminējām pašvaldības. Kādēļ iesaistās pašvaldības?

A.G.: Principā mēs ne tikai cenšamies organizēt izglītības un uzņēmējdarbības programmas, bet arī veidojam partnerības. Ilgstspējības pamatā ir savstarpēja sadarbība. Šī sadarbība ir jāveicina starp dažādiem spēlētājiem: pašvaldībām, industrijas un pārējās sabiedrības. Climathon ir starptautiska iniciatīva, kas notiek katru gadu, oktobrī, 100 dažādās  Eiropas pilsētās. Šīs iniciatīvas ietvaros mēs nolēmām vairāk fokusēties uz pašvaldību izaicinājumiem. Daudzi ir dzirdējuši par iniciatīvu Eiropas Zaļais kurss, kas jaunā izaugsmes stratēģija. Tas šobrīd ir ļoti aktuāli. Mēs vēlamies savest kopā sabiedrību ar pašvaldībām un veicināt daudz inovatīvāku risinājumu izstrādāšanu. Vēlamies iesaistīt vairāk sabiedrību.

K.E.: Kā Tu līdz tam nonāci? Kāpēc Tev tas ir svarīgi?

A.G.: Šobrīd es pārstāvu EIT Climate-KIC HUB Latvia. Sāku šeit strādāt pirms pusotra mēneša, bet pirms 3 gadiem pati nejauši nonācu EIT Climate-KIC HUB Eiropas Savienības programmā: Yourney, vasaras skola, kur man bija iespēja mācīties par uzņēmējdarbības prasmēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu. Tā bija mana pirmā saskarsme ar šo tēmu, pāris nedēļu laikā es ieguvu izpratni par to, kas notiek ar klimatu un kāda ir mūsu ietekme. Caur uzņēmējdarbības prizmu es sapratu to, ka patiesībā nav tik daudz šķēršļi, bet ir ļoti daudz iespējas, ko varam radīt, ja mēs paskatāmies citādāk un radošāk. Es sapratu, ka tas būs manas dzīves mērķis tālāk strādāt tieši ar ilgtspējīgu attīstību.

K.E.: Vai Jūs uzrunājat visas pašvaldības vai tie ir reģionālie centri? Pēc kāda principa notiek darbs ar pašvaldībām?

A.G.: Šajā gadījumā, Climathon 2021 tiek rīkots ar Eiropas komisijas pārstāvniecību Latvijā. Vēl mums izveidojās sadarbība ar Valmieras attīstības aģentūru, Zaļo un Viedo tehnoloģiju klāsteri Liepājā. Organiski nolēmām šoreiz fokusēties uz Kurzemes un Vidzemes pašvaldībām. Uzrunājām lielākās pašvaldības jeb centrus: Liepāja, Kuldīga, Ventspils (Kurzemes puse). No Vidzemes puses: Valmiera, Cēsis, Smiltene un Gulbene. Visas pašvaldības bija ļoti ieinteresētas un atsaucīgas. Mums ir izveidojusies sadarbība un pašvaldības ir izveidojušas ļoti interesentus izaicinājumus, ko ieskicēsim mazliet vēlāk.

K.E.: Kas notiek Zemgalē un Latgalē?

A.G.: Climathon 2021 mērķis ir radīt risinājumus izaicinājumiem, kas būs pielietojami arī citās pašvaldībās. Ilgstspējības pamatā ir sadarbība, dalīšanās un sadarbošanās dažādos veidos. Noteikti neko neturēsim pūrā un šos izaicinājumus varēs izmantot tālāk. Tas noteikti nebūs vienīgais pasākums.

K.E.: Climathon 2021 ir atvasinājums no vārdu savienojuma hakatons? Tur parasti ir limitēts laiks (pasākuma ietvaros), kad tiek radītas idejas. Kā Jūs to darīsiet šoreiz? Vai būs konkrētas stundas un pauzes pa vidu?

A.G.: Climathon 2021 norisinās 48 stundas. Mēs esam izvēlējušies ilgāko laiku šim pasākumam, tas notiks no 8. – 10. oktobrim, nedēļas nogalē. Izaicinājumi ir ļoti interesanti, mēs vēlamies piedāvāt iespēju saņemt mentoringu jeb piesaistīt nozaru ekspertus, kuri varētu palīdzēt attīstīt idejas.

 

K.E.: Pašvaldība ir diezgan plašs jēdziens. Kādi cilvēki piedalās no pašvaldības? Tie ir domes deputāti vai vietējie entuziasti? Kas veido šo pasākumu?

A.G.: Mūsu sadarbība patiesībā ir ar ļoti daudziem un dažādiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Vairāk sadarbojamies ar attīstības plānošanas daļu vai ar vides attīstības daļu, kas ikdienā vairāk saskarās ar izaicinājumiem pilsētvidē un kuriem ir skaidrāks fokuss. Mūsu Climathon 2021 ietvaros no katras pašvaldības būs kāds pārstāvis, kas ir vairāk lietas kursā par izaicinājumiem, lai palīdzētu ieskicēt galvenās problēmas un attīstīt idejas.

K.E.: Kā notiks pats pasākums? Pašā sākumā būs kāds uzdevums vai mazākas darba grupas, prezentācijas? Kā notiks šis process?

A.G.: Pats pasākums notiks no 8. – 10. oktobrim, kad būs gatavas komandas. Dalībnieki startēs Liepājā un Valmierā. Pasākums būs eksperimentāls hibrīdversijā, pasākumi būs savstarpēji saistīti. Mūsu fokuss ir Kurzemes un Vidzemes pašvaldības. Uz Liepāju un Valmieru aicināsim dalībniekus. Cerams, epidemiloģiskā situācija atļaus un pasākums varēs notikt klātienē. Mums ir 2 centrālie punkti, kur norit pasākums. Komandas strādās pie izaicinājumiem. Būs iespēja arī pieslēgties tiešraidē tiem, kuri nevarēs ierasties. Tas ir ļoti fleksibls koncepts. Mūsu sadarbība ar pašvaldībām jau ir noritējusi visu vasaru un izaicinājumi ir identificēti. Mums ir identificēti 14 izaicinājumi, ar tiem var iepazīties mājaslapā www.climathon.rtu.lv/. Izaicinājumi aptver dažādas tēmas: ilgtspējīga mobilitāte, aprites ekonomika, energoefektivitāte, ilgtspējīga pārtikas sistēma, bioloģiskie atkritumi un to apsaimniekošana, pielāgošanās klimata pārmaiņās pilsētvidē, kā arī piesārņojums. Katrai pašvaldībai ir 1 – 2 izaicinājumi. Facebook pasākumā potenciālie darbinieki var laicīgi iepazīties ar interesējošo.

K.E.: Vai kāds no tiem, kurš mūs šobrīd klausās var brīvi pieteikties kādā komandā?

A.G.: Jā, pavisam noteikti. Mēs esam nesen atvēruši pieteikšanos. Līdz 24.septembrim mēs ļoti gaidām pieteikumus mājas lapā www.climathon.rtu.lv/. Tur ir atrodama pieteikuma anketa. Pieteikties var jebkurš interesents: students, profesionālis, uzņēmējs un jebkurš aktīvais sabiedrības loceklis. Pieteikties var gan individuāli, gan  komandās. Notiek tīklošanās un Tu varēsi atrast īsto komandas biedru, partneri. Tādā veidā var dzimt vēl vairāk idejas.

K.E.: Šis ir ļoti labs pasākums, lai atrastu jaunus kontaktus un iepazītos. Nav vajadzīgi īpaši kritēriji: pieredze, amats? Jebkurš, kuram šis rūp var pieteikties un pamēģināt?

A.G.: Jā, tieši tā! Klātienē var pieteikties jebkurš pilngadīgs interesents, bet tiešsaistē, visticamāk, varēs iesaistīties arī nepilngadīgie.

K.E.: Jā, jaunieši droši var pieteikties! Vai visas 48 būs jābūt uz vietas? Vai ir plānota maza atpūta?

A.G.: Jā,  tas ir atkarīgs no komandas. Mēs 48h nodrošinām 2 lokācijas: Liepāju un Valmieru ar telpām, elektrību, siltumu, ēdināšanu. Tā ir brīvprātīga darbošanās, bet tieši radošā darbošanās notiek vēlāk vakarā vai agrās rīta stundās. Pašās beigās ir jāprezentē sava ideja.

K.E.: Kam ideja tiek prezentēta?  Vai ir eksperti?

A.G.: 48 h laikā mēs piedāvāsim laikus, kad būs iespējams saņemt mentoringu no dažādu nozaru ekspertiem, pašvaldību mentoriem. Mēs vēlamies, lai šie izaicinājumu risinājumi ir dzīvotspējīgi. Pašās beigās mums būs kompetenta žūrija. Labākajām idejām būs balvu fonds: finansiāls atbalsts idejas attīstīšanai tālāk un balvas no atbalstītājiem.

K.E.: Tas nozīmē, ka tiek izstrādāta ideja. Labākās idejas tiek virzītas uz priekšu un komanda šīs idejas realizē? Vai nāk talkā arī pašvaldība?

A.G.: Pašvaldībām ir interese, lai idejas tiek virzītas tālāk. Labākajām ir finansiāls atbalsts, bet būs iespējams arī citas idejas realizēt tālāk. Mēs domājam sadarboties ar inkubācijas projektiem, lai idejas attīstītu tālāk.

K.E.: Vai vari pieminēt iesaistes tēmas, ko darīs Ventspils, Smiltenes, Cēsu novadi?

A.G.: Interesanti, ka vairākām pašvaldībām interesē ilgtspējīgas mobilitātes attīstīšana. Kuldīga, Liepāja, Gulbene un Valmiera gribētu saprast veidus, kā varētu attīstīt mikro mobilitāti.

K.E.: Kas ir mikro mobilitāte?

A.G.: Tas ir vairāk fokusēties uz velo un dažādu citu mazo, elektrisko transportlīdzekļu attīstību. Mazāk privāto automašīnu, vairāk iespējas efektīvi un ļoti ātri pārvietoties. Lai pilsēta būtu vairāk cilvēkiem, mazāk mašīnām. Tās varētu būt arī dažādu sadarbību veidošanas. Iespējas ir ļoti daudz. Vēl ļoti aktuāli ir bioloģiskie atkritumi jeb komposts. Mēs īsti labi netiekam galā ar šo problēmu. Bioloģiskie atkritumi ir brīnišķīgs resurss, ko mēs līdz šim neesam kārtīgi varējuši, mācējuši vai neesam gribējuši izmantot. Piemēram, Cēsis un Valmiera ir aktualizējusi šo tematu.

K.E.: Tas ir vairāk orientēts uz biznesu?

A.G.: Jā, pavisam noteikti.

K.E.: Katra pašvaldība nodefinē savus mērķus un atlasa labākās idejas?

A.G.: Jā, pavisam noteikti. Kā jau minēju, mums un pašvaldībām ir interese veidot ciešāku sadarbību. Pēc tam idejas var izmantot arī citās pašvaldībās.

K.E.: Tu esi studējusi ārvalstīs. Kā ir ar ilgtspējīgu attīstību Austrijā un Nīderlandē? Salīdzinot ar Latviju, kas tur ir labāk vai līdzīgi?

A.G.: Ļoti labs jautājums. Man labākās atmiņas ir par Nīderlandi. Nīderlande ir pionieris Eiropas Savienības kontekstā (ilgtspējas jomā).

K.E.: Tam ir vēsturisks pamatojums vai kā tas ir aizsācies?

A.G.: Nīderlandē vienmēr ir bijuši daudzi izaicinājumi, jo šī valsts atrodas principā zem jūras līmeņa. Viņiem vienmēr ir bijusi problēma kā pārvaldīt jūras ieteci, kā noturēties virs jūras līmeņa un nenoslīgt. Cik es esmu runājusi ar vietējiem, tādēļ ir bijis fokuss uz ilgstpēju un vides jautājumiem.  Sadarbība starp industrijām un kompānijām jeb simbioze: svarīgi ir izmantot resursus efektīvāk. Svarīgi, ir iesaistīt dažādas puses: pašvaldības, studentus, pētniekus un radīt risinājumus kādi ir nepieciešami. Tu kā students un pētnieks esi resurss, ko grib izmantot, es to tā sajutu. Latvijā arī tas notiek, bet gribas, lai vairāk novērtē viens otru un izmanto kā resursus.

K.E.: Kā ir Amsterdamā ar velobraucējiem? Vai Amsterdamā infrastruktūra pēc būtības ir piemērota riteņbraucējiem?

A.G.: Jā, tā ir prioritāte. Jāakcentē, ka sahronizētas ir tieši pārvietošanās iespējas bez privātā auto. Bez privātā auto ir elementāri pārvietoties ar velosipēdu vai elektrovelosipēdu līdz kādai stacijai ar vienu biļeti. Var atstāt savu velosipēdu, iekāpt vilcienā, autobusā vai metro un tikt uz nākamo pilsētu ar to pašu biļeti. Tu izej cauri vilciena stacijai un Tev uzreiz ir pieejams elektroskūteris vai cits pārvietošanās līdzeklis. Tas maina sabiedrībai domāšanas veidu, nav vairs jādomā par privātās automašīnas novietošanu, jo viss ir ļoti ērti. Protams, nāk klāt tas, cik ļoti attīstīta ir vilcienu sistēma, kas ir milzu bonuss.

K.E.: Politiskā ziņā ir mainījusies vara, kas pavelk uz zaļo domāšanu. Ko mēs varētu pārmantot un ieviest Rīgā? Ar ko sākt? Šobrīd velo infrastruktūra nav ļoti perfekta, bet sākt uzlaboties.

A.G.: Paskatoties uz tuvējo apkārtni, manuprāt, ļoti nozīmīgs faktors ir vietējā lauksaimniecība. Jāveido ilgtspējīga pārtikas sistēma. Jāsaprot, no kā un no kurienes nāk. Jāstrādā pie tā, lai strādā sistēma strādātu efektīvi.

K.E.: Ko Tu ar to domā?

A.G.: Tas attiecas tieši uz vietējo lauksaimniecību. Mums kā pilsētniekiem vairs nav tik svarīgi no kurienes nāk mūsu pārtika, mēs vairs neredzam pievienoto vērtību. Mēs esam pieraduši ieiet veikalā un iegādāties pārtiku. Vēlamies fokusēties uz vietējo lauksaimnieku atbalstu. Pēdējie pētījumi rāda, ka tieši energoresursi (siltums ēkās un transportos) sastāda lielu daļu, aptuveni  55% no globālajām emisijām.

K.E.: Kas ir pārējie 45%?

A.G.: Šie 45% nāk tieši no industrijas: lauksaimniecības un zemes izmantošanas. Tas aptver pārējos resursus: produktus, ko mēs izmantojam, ēdienu. Ar Climathon 2021 pašvaldību izaicinājumiem ir ļoti svarīgi paskatīties , ka energoefektivitāte ir ļoti svarīgs aspekts, bet ir citas lietas, pie kurā ir jāstrādā, lai samazinātu ietekmi uz klimatu un samazinātu klimata neitralitāti.

K.E.:Otrā pasaules galā kaut kas kūst, kaut kur ūdens līmenis paceļas un viss mainās.

A.G.: Tieši tā. Mums ir jāsaprot, ka esam saistīti. Notiek pārtēriņš. Ja mēs turpinātu dzīvot tā, kā mēs tagad dzīvojam: mums vajadzētu 1,7 zemeslodes, lai varētu pastāvēt un izdzīvot ar vidējo resursu patēriņu. Tāpēc mums ir jādara lietas apdomīgāk un ilgtspējīgāk.

K.E.: Climathon 2021 ir brīnišķīga iespēja to darīt. 8. – 10. oktobrī norisināsies šis pasākums, cilvēki var pieteikties.

A.G.: Jā, aicinām laicīgi pieteikties, jo pirms tam mēs organizēsim pasākumus, kas būs padziļināti. Laipni aicināti pieteikties www.climathon.rtu.lv/. Mums ir arī Facebook pasākums, kas saucas Climathon – zaļās un viedās pašvaldības. Pasākums notiek kopā ar Eiropas komisijas pārstāvniecību Latvijā, Valmieras attīstības aģentūru un Zaļo un viedo klāsteri. Mēs noteikti publicēsim vairāk informāciju par pašiem izaicinājumiem, tā kā noteikti sekojiet līdzi informācijai.

K.E.: Teikšu paldies par to, ka iestājieties par šīm svarīgajām tēmām. Lai izdodas radīt brīnišķīgas un jaunas idejas. Paldies Tev par šīs dienas sarunu! Atgādināšu, ka šodien pie mums ciemos, Zaļajā zonā bija Amanda Griniece: EIT Climate-KIC HUB Latvia pārstāve, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības maģistrantūras studente. Liels paldies! Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā Zona.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt