Latvijas pētnieki meklē jaunas sugas Filipīnās

Profesors Arvīds Barševskis un viņa studenti Anita Rukmane un Aivars Dunskis gatavi kukaiņu pētījumiem Hamiguitana kalna džungļos.

Lielākā daļa tropu lietus mežu ir pasaules bioloģiskās daudzveidības karstie punkti. Tropos biodaudzveidība ir ļoti liela, bet maz izpētīta. 2019. gadā Filipīnās bija saglabājušies vien 2% tropisko lietus mežu, viss pārējais ir izcirtumi, kur lielākoties ierīkotas palmu audzes, tāpēc pasaules biodaudzveidības pētnieki steidz izpētīt to, kas no kādreizējās dabas paradīzes vēl atlicis.

Daugavpils Universitātes vaboļpētnieku interešu reģions ir tropiskie lietus meži Filipīnās, kur atklātas un aprakstītas vien 30–40% dzīvo organismu sugu. Filipīnas ir salu arhipelāgs, kur ir ļoti daudz endēmu jeb sugu, kas apdzīvo tikai kādas noteiktas nelielas teritorijas. Pat viena vulkāna dienvidu un ziemeļu nogāzē var dzīvot pilnīgi atšķirīgas sugas, jo katrā ir citi apstākļi. Arhipelāgs sastāv no vairāk nekā 7100 salām, kas kopā aizņem gandrīz 300 tūkstošu kvadrātkilometru lielu teritoriju jeb teju piecas Latvijas; te dzīvo gandrīz 111 miljoni iedzīvotāju, un pārapdzīvotība rada vislielākos draudus dabai.

«Filipīnās zemeslode sugas zaudē, iespējams, pat ne katru gadu un mēnesi, bet katru dienu,» stāsta Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis. «Pietiek ierīkot izcirtumu vulkāna nogāzē, un pasaule būs neatgriezeniski zaudējusi desmitiem sugu, to skaitā nekad neatklātas. Tas, kas notiek ar lietus mežiem tropiskajos reģionos, nav salīdzināms ar mežu izciršanu Eiropā. Bet mums jāsaprot, ka arī tur dzīvojošie cilvēki grib ēst! Tikai par pārdoto koksni viņi saņem nieka centus no tā, kādu peļņu no kokapstrādes gūst bagātās valstis, kurām neinteresē biodaudzveidība. Tāpēc mēs jau trešo gadu braucam ekspedīcijās uz Filipīnām un pētām sugas, kaut daļa no tām pa šo laiku, iespējams, jau ir izzudušas.»

 

Vairāk nekā 100 jaunu sugu

Koleopteroloģija jeb zinātne par vabolēm noteikti ir viens no tiem virzieniem, kas Daugavpils vārdu nesis tālu plašajā pasaulē. Jau vairāk nekā piecus gadus Daugavpils Universitātes koleopterologi aktīvi iesaistās tropu reģionu vaboļu pētījumos. Viņi Filipīnu un citu valstu tropu lietus mežos katru gadu atklāj un apraksta vairākus desmitus zinātnei jaunu sugu. Profesors Arvīds Barševskis Filipīnās ir atklājis jau vairāk nekā simt sugu. «Materiāls tiek ievākts ekspedīcijās, iepirkts no vietējiem dīleriem, kuri vaboles vāc un tirgo pasaules muzejiem. Iegūto materiālu apstrādā un pēta arī Daugavpils Universitātes bioloģijas studenti savos bakalaura, maģistra un doktora darbos. Mūsu bioloģijas studentiem studiju process pamatā ir balstīts zinātnē. Tieši tā, kā tam mūsdienās būtu jābūt. Studenti brauc arī ekspedīcijās uz Filipīnām. Pateicoties «Erasmus+» programmai, mēs esam izveidojuši izcilu sadarbību ar Mindanao universitāti. Katru gadu Daugavpils Universitātes bioloģijas studentu grupiņa dodas uz Filipīnām, bet studenti no Mindanao šīs pašas programmas ietvaros brauc pie mums. Manuprāt, «Erasmus+» programmas nozīmi mēs neesam līdz galam novērtējuši – cik zinošāki un pieredzējušāki kļūst studenti, kuri pabijuši šādās aktivitātēs un darbojušies kopā ar vienaudžiem 10 tūkstošus kilometru no Latvijas tālā valstī!» priecājas profesors.

 

Nakts kukaiņu daudzveidība Talomo kalna pakājē Mindanao salas džungļos

 

Uzsākot sadarbību ar Filipīnām, Arvīds Barševskis vietējās universitātes vaboļu pētniekiem palīdzēja izvēlēties pētījumu virzienus un Mindanao universitātē izveidoja pirmo koleopteroloģijas centru valstī. Nu divi jaunie zinātnieki Analīna Kabrasa (Analyn Cabras) un Miltons Medina (Milton Medina) jau ir aizstāvējuši doktora disertāciju, bet profesoram Barševskim 2018. gada aprīlī tika pasniegts Mindanao universitātes goda doktora diploms.

Arvīds Barševskis, aprakstot jaunās sugas, vienmēr cenšas iemūžināt arī Latviju. Jaunatklātās sugas viņš nosaucis akadēmiķa Jāņa Stradiņa (Doliops stradinsi), kinorežisora Jāņa Streiča (Acronia streicsi), mecenātu Ināras un Borisa Teterevu (Acronia teterevi), dzejnieka Imanta Ziedoņa (Doliops ziedonisi), Latvijas vaboļpētnieku un pat savas pilsētas Daugavpils (Doliops daugavpilsi) vārdā. Arī viņa vārdā citi zinātnieki nosaukuši vairāk nekā desmit vaboļu sugu. Īpaši krāsaina ir viņa vārdā nosauktā smecernieku suga Pachyrhynchus barsevskisi, kas atrasta Filipīnās.

 

Gribi pētīt? Upurē gaili, pieciet rētas, nolasi dēles un aizmirsti par bailēm no kobrām

Filipīnās džungļos dzīvo vietējās ciltis, kas stingri pieturas pie savām tradīcijām. Lai drīkstētu pētīt vulkānu nogāzēs un dievi būtu vēlīgi pret pētniekiem un iedzīvotājiem, jāiziet dažādi vietējo cilšu rituāli. Pirms došanās augstākā vulkāna Apo nogāžu džungļos, vietējā cilts Latvijas pētniekiem bija sarīkojusi rituālu ar dejām, lūgšanām un dzīrēm. Lai tiktu pie atļaujas izvietot teltis un sākt darbu, sākumā bija jāupurē gailis.

«Džungļos mēs strādājam gan dienu, gan nakti. Dienā staigājam un vācam dienas kukaiņus, bet naktī ar ģeneratoru palīdzību spīdinām gaismu uz lieliem palagiem. Tas ir interesanti, jo tikai tad pa īstam var ieraudzīt to daudzveidību, kas dzīvo džungļos. Uz imitēto gaismas ekrānu lido viss – milzu naktstauriņi un mikroskopiskas kodes, cikādes, dievlūdzēji, milzīgi prusaki, visdažādākās vaboles un blaktis, tropiskās meža bites, kas var būt vairākus centimetrus lielas…. Regulāri atlido arī atlasa degunradžvabole, kas garumā var sasniegt pat 10 centimetrus. Ja šī vabole ar asajiem ragiem uz priekškrūšu vairoga lidojumā nolaižas uz cilvēka, parasti atskan bļāvieni, jo vabolei ir ļoti asi nadziņi, kas atstāj asiņainas brūces, bet ko tik zinātnes vārdā neizcietīsi! Piemēram, manai kolēģei Anitai bija piesūkušās vairākas dēles, kas tropos ir ne tikai ūdenī, bet arī uz augiem, – kājas bija asinīs. Kolēģis Aleksejs, kurš upes krastos sijāja nokritušās lapas, lai izpētītu tajās dzīvojošās vaboles, kopā ar lapām aiz astes parāva nelielu kobru, kura, šķiet, nobijās vairāk, jo džungļos pazuda ātrāk nekā pētnieks… Gadās visādi!» ar ierasto smaidu sejā stāsta A. Barševskis.

 

Profesora rokās tikko atlidojis milzīgs pāvaču dzimtas tauriņš. Tropiskotauriņu izmēri un formas mēdz pārsteigt pētniekus.

 

Nevajag pielūgt globālistu elkus – katram jārīkojas lokāli

«Katram no mums kaut kas jādara dabas labā, nevis jāpielūdz dažādi globālistu radīti elki, gaidot, ka tie kā mesijas visu atrisinās. Kritiski jāapdomā, vai vides aizsardzības un klimata pārmaiņu idejas netiek izmantotas citu globālistu mērķu sasniegšanai. Joprojām aktuāls ir lozungs «Domā globāli, rīkojies lokāli», tādēļ man tīkama ir Latvijas zaļo nostāja – mums nevajag globālistu idejas, mēs esam par zaļo patriotismu, jo dzīvojam Latvijā un mums jābūt savas valsts patriotiem, kas iestājas par ilgtspējīgi attīstītu un zaļu Latviju,» saka Arvīds Barševskis un kaļ jaunus zinātniskos plānus nākamajam gadam.

2020. gada pavasarī divpadsmit Daugavpils Universitātes pētnieki un studenti dosies ekspedīcijā uz Filipīnām. Ja arī tevi interesē šāda veida pētījumi un piedalīšanās tālās ekspedīcijās, nāc studēt bioloģiju uz Daugavpils Universitāti!

 

Dažas Daugavpils universitātes vaboļpētnieku atklātās zinātnei jaunās sugas

Acronia streicsi
Doliops ziedonisi
Lamprobityle katrinae
Doliops stradinsi
Mimacronia regale
Acronia teterevi
Doliops sklodowskii
Omophron barsevskisi
Doliops daugavpilsi
Doliops valainisi

 

Līga Bulmeistere; Arvīda Barševska foto

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *