Kurināt ar izlietotām smēreļļām nav nekāds zero waste!

Visā pasaulē ik gadu rodas miljoniem tonnu izlietotu smēreļļu, kas, nepareizi apsaimniekotas, var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu. Latvijas tirgū pārdod apmēram 15 000 tonnu sintētiskas izcelsmes smēreļļu gadā. Tendences liecina, ka liela daļa nolietoto smēreļļu tiek izmantotas par kurināmo tam nepiemērotās krāsnīs un apkures sistēmās. Šādas bezatbildīgas rīcības rezultātā tiek piesārņots gaiss, gruntsūdeņi un bojāta veselība ne tikai cilvēkiem, bet visai dzīvajai radībai.

«Nolietotās smēreļļas ir bīstamie atkritumi, un tās atbilstoši arī jāapsaimnieko. Tās nedrīkst izliet kanalizācijā, nedrīkst ilgstoši glabāt nepiemērotos traukos vai sadedzināt krāsnīs, kas tam nav paredzētas. Taču viss diemžēl liecina, ka izlietotās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, bet gan melnajā tirgū, kur tās pārdod un uzpērk kā kurināmo,» norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr Latvijas Zaļajam punktam ir bažas par to, ka liela daļa šo bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. Par to liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija. Piemēram, «ss.com» publicēti vairāki sludinājumi, kuros interesentiem tiek piedāvāts iegādāties atražoto jeb nolietoto smēreļļu. Cena ir vidēji 0,20 eiro par vienu litru, un minimālais pārdošanas daudzums ir 200 litru. Tas liecina, ka smēreļļu lietotāji nevis nodod šos kaitīgos atkritumus licencētiem bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem jābūt noslēgtam līgumam, bet gan pārdod tālāk, kas nav pieļaujams. Arī oficiāli atpakaļ savāktais smēreļļu apjoms liecina, ka to apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas savukārt rada risku nelikumīgai nolietoto smēreļļu utilizācijai, kā rezultātā var tikt piesārņota vide. Salīdzinājumam: viens litrs nepareizi apsaimniekotas eļļas var piesārņot gandrīz miljonu litru saldūdens, savukārt puslitrs šādas eļļas var radīt uz ūdens virsmas plēvi aptuveni 4000 kvadrātmetru platībā. Sadedzinot smēreļļas apkures sistēmās, kas nav tam paredzētas, gaisā nonāk kaitīgas vielas. Lietotās eļļas satur gan dažādus metālus, gan kancerogēnas vielas – hloru un bromu –, kā arī vieglos naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus. Sadegot kilogramam eļļas, rodas aptuveni 2,58 kilogrami oglekļa dioksīda izmešu, kas nonāk atmosfērā un pēc tam ar nokrišņiem atgriežas gan pie pašiem dedzinātājiem, gan viņu upuriem. Ja izlietotā eļļa tiek izlieta, piesārņojums nonāk gruntsūdeņos.

K. Zakulis norāda, ka, nododot vai pārdodot atstrādātās eļļas pelēkajā tirgū, tiek grauta arī valsts ekonomika. Neizpildot valsts noteiktās prasības attiecībā uz atstrādāto eļļu atpakaļ savākšanu, uzņēmumi nevarēs saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, attiecīgi eļļu cena tirgū pieaugs. «Valsts vides dienestam nav iespēju pārbaudīt katru Latvijā strādājošo uzņēmumu, kurā rodas nolietotās eļļas. Lai to izdarītu ikdienas režīmā, dienestā būtu jāstrādā simtiem inspektoru. Tāpēc vispirms pašiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka ne jau kontrolējošajām iestādēm nepieciešama vides prasību ievērošana, bet vispirms katram pašam, jo agrāk vai vēlāk piesārņotā vide mums atspēlēsies un sekas jutīsim savā vai tuvinieku veselībā un dzīves kvalitātē kopumā,» uzsver K. Zakulis.

Vienlaikus Zaļā punkta direktors uzteic Valsts vides dienestu, ka tas sācis pārbaudīt autoservisus, lai konstatētu, vai un kā tie ievēro vides prasības, tostarp attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Šā gada oktobra beigās dienests pārbaudīja 50 Rīgas un apkārtnes autoservisus, un izrādās, ka teju pusē izlietotās eļļas tiek glabātas aplam, turklāt tie nevar uzrādīt, kur tās palikušas. Pārkāpumi konstatēti arī ar riepu, šķidro naftas produktu un citu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī ar notekūdeņu apsaimniekošanu – mazgāšanas ūdeņi ar eļļas un citu naftas produktu piejaukumiem bez attīrīšanas tiek novadīti vidē. Autoservisiem ir jābūt C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumam, bet 12 uzņēmumi strādā bez tā.

Latvijas Zaļais punkts atgādina, ka smēreļļu nodošana nelicencētam apsaimniekotājam, kā arī neatbilstoša tā turēšana un likvidēšana ir sodāma rīcība, par ko draud naudas sods 280–2100 eiro apmērā. Tāpēc Latvijas Zaļais punkts aicina uzņēmumus un personas, kuras iegādājas un izmanto smēreļļas, nodot tās atbildīgiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un spēj nodrošināt bīstamo atkritumu utilizāciju atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām.

 

Vecās riepas ir bumba ar laika degli

Kad visi tikuši galā ar riepu maiņu, tās krājas autoservisos, un tikai daļa nonāk pārstrādes rūpnīcās. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse atgādina, ka valstiskā līmenī nav izdevies šo problēmu atrisināt un gan Rīgā, gan citur joprojām krājas bankrotējušu uzņēmumu riepu kaudzes, un nesenais ugunsgrēks Lietuvā atgādina, ka bezdarbība var dārgi maksāt. Pacietīgi gaidīt, ka savu naudas daļu izkrāpušie uzņēmēji būs godīgi un labprātīgi atkritumus savāks un nodos pārstrādei, ir pārāk riskanti.

Tīna Lūse uzsver, ka steidzami jāpanāk izmaiņas normatīvu līmenī, kas noteiktu līdzatbildību videi kaitīgo atkritumu novietotājiem, ja konstatēti pārkāpumi un nav nodrošināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana un gala pārstrāde.

Pašlaik Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās Tukumā un Jaunjelgavā var pārstrādāt aptuveni 15 000 tonnu riepu gadā, un tas ir līdzvērtīgs apjoms oficiāli pārdotajām riepām. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir iespēja katru gadu bez maksas nodot četras vieglā automobiļa riepas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia vide» šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā Getliņu ielā 5, Rumbulā, Stopiņu novadā, darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Arī citos Latvijas novados pieejami šķirošanas laukumi, kuros riepas pieņem bez maksas. Pārējās riepas var nodot par nelielu samaksu. Izmanto šo iespēju un iegūsti sirdsmieru, ka tava auto riepas neizraisīs ugunsgrēku un nepiesārņos vidi!

 

Parādi savam auto meistaram!

 

3 Replies to “Kurināt ar izlietotām smēreļļām nav nekāds zero waste!

  1. Malku aizliegsiet, kurināsim riepas! Kur ir oik atbalsts atjaunojamai enerģijai? Malkai, granulām utt? Elektriķi nosmēluši? Ejiet dēt ar savu zaļumu! Neviens nekurinās, ja sakārtosiet cenas lv tirgū. Pašlaik elektrība ir visdārgākais apkures veids. Pilsoņu ienākumi vēl nav izauguši tik tālu, lai to varētu atļauties! Kad saļais sāk runat dumības, tad tiešām gribās spaini gudrona ieliet viņam akā!

  2. Esam izstrādājuši tehnologija, kas no atstrādātās eļļas iegūt kuģu dizeļdegvielu ar krekinga metodi. Bet valsts likumdošana prasības, lai to īstenotu rūpniecības apjomos ir pārāk dārgi, praktiski neiespējami Latvijas nemiļjonāru sarakstā esošām pilsonim. Dažos parametros pat pārspējam ar degvielas uzpildes stacijā nopērkamo dīzeļdegvielas produkta kvalitātes lielumus. (Esam taisījuši analīzes).
    Ja Latvijas pilsoņi varētu atstrādāti eļļu nodot oficiāli par attiecīgu samaksu uzņēmuma, kurš pārstrādā, tad dedzināšanas pašmāju krāsnīs vairs tik daudz nebūtu. BET mūsu Latvijas ierēdņi to negrib. Ja valsts institūcijas atvieglinātu, pretimnāktu, tad protams īstenotu to projektu. Bet savādāk tas pagaidām neizskatās reāli īstenojams……

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *