KO DARĪT DAUGAVMALĀ

Autors: Anitra Tooma.

Jau gadiem VV šķetina Daugavas tēmu. Esam rakstījuši par dzīvnieku un pirmo cilvēku parādīšanos Daugavas krastos, par vietējo cilvēku dzīvi Daugavas krastos pirms tūkstoš gadiem, par Daugavmalu attīstību aiz Rīgas robežām. Nu noslēdzošā publikācija par Daugavas krastu atvēršanu sabiedrībai Rīgā. Pašlaik Rīgas centrā gar upi pa vairāku joslu ielām traucas automašīnas un, lai piekļūtu Daugavas krastiem, vajag lielu uzņēmību. Taču tur, kur ierīkota Ķengaraga promenāde, vienmēr ir cilvēku bariņi un tas apliecina, ka vietējiem iedzīvotājiem patīk pastaigāties gar upi, barot putnus, braukt ar velo, makšķerēt. Taču Ķengaraga promenāde un pirms gadiem pieciem izveidotais Lucavsalas parks ir skaisti izņēmumi, pārējāS Daugavmalas Rīgas teritorijā nav diez ko piemērota ne pastaigām, ne dīkai atpūtai ar glāzi rokās vai baudot gardu ēdienu. Bet – šķetinot vēsturiskos notikumus Daugavas krastos, skaidrs, upe simtiem un tūkstošiem gadu ir bijusi kā ceļš, pa kuru veda kravas. Un vēl barotāja, jo zivju te netrūka. Arī tagad Daugava strādā: ražo elektrību. Mūsdienās cilvēki uz upi skatās kā uz vietu, kur atpūsties, nevis darba vietu.

Daugava simtiem un tūkstošiem gadu ir bijusi kā ceļš, pa kuru veda kravas.


Vērojot zīmējumus un simtgadīgas fotogrāfijas, labi redzams, ka reti kurš Daugavmalu izvēlas par pastāvīgas dzīves vietu un nav brīnums: kad lielās upes ūdeņus vēl negrieza HESu turbīnas un ūdens plūdumu nemierināja HES ūdenskrātuves, katrs pavasaris nāca ar paliem un ledus krāvumiem. Daugavas grīva ir sekla un smilšainu sēkļu pilna, tāpēc ceļoties ūdens līmenim, tika appludinātas plašas palieņu teritorijas un agrāk Daugava bieži mēdza izraut jaunu gultni. 1363.gadā Vecrīgas iedzīvotāji varēja vērot no augšējo stāvu logiem tādus strauja ūdens plašumus, kādos reti kurš uzdrošinājās ielaist laivu. Pamatīgi plūdi bijuši 1562., 1578. un 1590.gados. 1597.gadā ūdens ielenkumā rīdziniekiem mājsēdē bija jāpavada divas nedēļas: no 6.aprīļa līdz 19.aprīlim. 1615.gadā ledus pie Doles salas tik pamatīgi aizdambēja ierasto plūdumu, ka Daugava izlauza jaunu ceļu uz jūru gar Salaspili un Juglas ezeru.
Lai pasargātu Daugavu no aizsērēšanas, kas ļoti traucēja kuģu un kravas laivu peldējumam un lai upe ik pa laikam nemainītu gultni, 16.gs.beigās un 17.gs. sākumā sāka celt dambjus un apvienot mazās saliņas: tā par vienu lielu Kundziņsalu tapa salu rinda un apvienojās Putnu, Kurpnieku, Iļķena, Kroņa, Gubernatora un Kundziņsala. Līdzīgi palielinājās Lucavsala, Ķīpsala un citas.
Pamazām, bet apņēmīgi Rīga kļuva par vienu Eiropas tirdzniecības centriem. Kad Pēteris Pirmais atkaroja zviedriem Livoniju, tad ķērās ne tikai pie ostas pilnveidošanas, bet tur, kur tagad pa Eksporta ielu grabēdams brauc tramvajs, uzbūvēja sev ne sevišķi pretenciozu pili un ierīkoja Ķeizardārzu, to tagad sauc par Viesturdārzu. Bet arī Krievijas impērijas laikos Daugava samērā cietsirdīgi izrīkojās ar visu, kas atradās tās krastos. Interesanti, ka pali vairākas reizes parku un apkārtnes ēkas teju noslaucīja no zemes virsas.

Bastejkalns

Bija laiki, kad Rīgā kuģi ienāca ne tikai no līča puses, bet Daugava bija dzīva tirdzniecības maģistrāle arī no Krievijas iekšzemēm. Parasti lejup pa upi laida strūgas un čollas jeb silēm līdzīgas 8-15 m garas laivas, kur varēja uzkraut pāris tonnas preču. Kad strūgas bija nokļuvušas galamērķi, kokmateriālus pārdeva malkā, jo vilkt tās atpakaļ augšup pa straumi reti kurš uzņēmās. Turklāt Daugava bija niķīga sabiedrotā: sekla, krāčaina, akmeņaina. Tāpēc daudzus gadsimtus daļu no naudas, ko ieguva muitas punktos kā transporta nodevu, ieguldīja upes uzlabošanā. Lai padziļinātu Daugavu pie Rīgas, paātrinātu tās plūdumu un pasargātu krastmalas iedzīvotājus no plūdu briesmām, upi ierobežoja ar vairākiem dambjiem. Pirmie bija Inča dambis Maskavas ielas rajonā un Ganību dambis, tos uzbūvēja 16./17.gs. mijā.
Kravu vešana no Krievijas iekšzemēm uz Rīgu sākās aprīlī pēc pavasara ledus iešanas un turpinājās līdz vasarai, kad ūdens līmenis bija tiktāl nokrities, ka strūgas vairs netika pāri krācēm. Viss mainījās līdz ar dzelzceļa izbūvi 19.gs. beigās. Tad pa Daugavu pludināja vairs tikai kokmateriālus, bet līdz ar Ķeguma spēkstacijas izbūvi 20.gs. 30.gados, ar to arī bija cauri. Tagad lejup pa Daugavu mēģina nobraukt tikai ļoti uzņēmīgi cilvēki, bet lai tiktu apkārt HESu dambjiem, nākas iespringt. Par to rakstījām pērn.
20.gadsimta laikā uz Daugavas uzbūvēja trīs HESus un Rīgā tagad visbiežāk plūdus rada jūras ūdeņi, kurus vētru laikā sadzen arī Vecrīgas kanālā un appludina grīvā esošās salas. Līdz Otrajam pasaules karam Daugavas krastos Rīgā dzīve kūsāja, fotogrāfijās redzam upē gan kuģus, gan laivas arī iepretī pilij. Pēc Otrā pasaules kara Rīgas centrā upes krastus iebetonēja un nožogoja ar pamatīgiem tērauda žogiem, tā pamazām cilvēki aizmirsa ceļu pie Latvijas lielākās upes. Tagad, staigājot centrā pa samērā vientulīgo Daugavas krastu 11.novembra krastmalā, aizdomājos, kāpēc šeit tik maz ļaužu? Atbilde nav tālu jāmeklē, jo rudenīgais vējš plivina apģērba stērbeles un pūlas noraut cepuri. Ko gan te varētu darīt? Skatam paveras vienmuļa krastmala, te nekur nav aizvēja un nav arī kārdinoša gala mērķa. Atliek vien pasveicināt Lielo Kristapu, arī viņš no skarbajiem laikapstākļiem patvēries stikla mājoklī un glābties Vecrīgas aizvējā.


Ideju vētra Spīķeros
Ik pa laikam Rīgas vadītāji, iedzīvotāji un plānotāji sanāk uz prāta vētru un sapņo, kā Daugavas krastus atdzīvināt ne tikai valsts svētku, uguņošanas vai

MadCity Rīga 2021, “Rīga / Daugava 2026”.

maratonu laikos. 2021.gada septembra beigās Spīķeros notika starptautiskais pilsētplānošanas hakatrons (prāta vētra, kur 48 stundu laikā dalībnieki gudro idejas par noteiktu tēmu) MadCity Rīga 2021, pasākuma tēma bija “Rīga / Daugava 2026”. Vairāk kā simts dažādu jomu speciālistu pulcējās Spīķeros, klausījās iedvesmojošus stāstus un tad ģenerēja pasi savas idejas, kā izveidot Daugavas krastmalu Rīgas teritorijā par vietu, ko iemīļojuši vietējie un kas patīk arī tūristiem. “Ideāli būtu, ja tā kļūtu par interesantāko krastmalu Ziemeļeiropā.” – savus sapņus atklāj hakatrona organizētāji. Kurš no sapņiem piepildīsies – ar interesi vērosim.

Dzelzceļa tilts, kas vienos visus
Skaidrs, ka lielu artavu Daugavas krastu atdzīvināšanā dos RailBaltic: gan no 11.novembra krastmalas, gan no Torņakalna puses un Zaķusalas uz jauno dzelzceļa tiltu vedīs trīs metrus plata lēzena rampa, kas domāta glābēju auto, ja nu kaut kad uz dzelzceļa tilta notiek kāda avārija. Taču pie viena tas būs gājēju un veloceliņš. Tātad jau pēc pieciem, sešiem gadiem šī būs ērta iespēja cilvēkiem šķērsot Daugavu neostot izplūdes gāzes uz sastrēgušajiem tiltiem. Tiltam pār Daugavu būs piekļuves rampas, lifti un kāpnes, marķēti gājēju un velo ceļi, kas droši savienoti ar pilsētas ielām, staciju un autoostu. Tur, kur starp autoostu un staciju pagaidām ir veikals Titāniks, pār kanālu vedīs ērts tilts, pa to velobraucēji veikli varēs traukties no Lāčplēša ielas uz studentu pilsētiņu Jelgavas ielā. Vecais dzelzceļa tilts paliks blakus jaunajam kā ierasta pilsētas ainavas dominante, jo projektētāji mācījušies no Drēzdenē pieļautās kļūdas, kur jaunais tilts izmainīja pilsētas vizuālo identitāti.


Daugavmalas dižprojekti
Vēl MadCity uzstājās vairāku dižprojektu pārstāvji un jūsmīgi stāstīja, kā cieši apbūvēs Zaķusalu TV torņa pusē un Krasta ielas rajonā Zvirgzdu pussalā. Hmm, kamēr klimata pārmaiņu ietekmē neceļas jūras līmenis, iespējams, tas tehniski ir iespējams, bet – vai tiešam laikā, kad Rīgas centrs tukšojas un cilvēki pārceļas uz Pierīgu, pietiks bagātu ļaužu, kas vēlēsies dzīvot un veidot savu biznesu potenciāli applūstošā vietā? Taču ieplānotās peldvietas un laivu piestātnes, kā arī promenāde varētu patikt tiem, kas nedzīvos upmalā. Andrejsalas attīstības projekts izskatās daudz cilvēcīgāks, te vairāk plāno upmalu piemērot atpūtai un izklaidei. Un joprojām cer uzbūvēt akustisko koncertzāli.

Krastmala


Daugava – sabiedriskā transporta maģistrāle
Daugava izsenis bijusi ūdensceļš. Jau gadus 15 plānotāji mēģina pārliecināt pašvaldību, ka upē jāattīsta ūdenstransports. Visiem skaidrs, ka jāattīsta, tikai rati nekust ne no vietas visu šo gadsimtu. Hakatrona laikā tika prezentēts ļoti kārdinošs projekts, kur prāmis, kas vienā reizē var pārvadāt 130 cilvēkus, no rīta izbrauc no Bolderājas, piestāj Vecmīlgrāvī un aizved cilvēkus uz centru. Tad pa dienu tas vadā cilvēkus centra daļā no viena krasta uz otru un vakarā atkal aizved Daugavas grīvas apkaimju iedzīvotājus uz mājām. Kad bizness ieskrējies, varētu nopirkt otru prāmi un veidot dienvidu loku no Katlakalna un Ķengaraga uz centru. Lai īstenotu šo ieceri, galvenais nav nopirkt prāmjus, bet gan sakārtot normatīvos aktus. Un tikai tad, kad uzvarēta cīņa ar birokrātijas žņaugiem, varētu ķerties pie reāliem darbiem: izveidot upmalā ērtas piestātnes, kas savienotas ar citiem sabiedriskā transporta veidiem.

59. Rīgas apkaime – satikšanās apkaime
Hakatrona otrajā dienā visi dalībnieki sadalījās septiņās grupās un stundas piecas mētāja idejas un beigās iepazīstināja ar savu Daugavmalu attīstības vīziju. Skatītāju balsojums pirmajā vietā izvirzīja grupu E=eksperti, kur strādāja vairāku apkaimju aktīvisti un domes deputāts Kaspars Spunde.
Apkaimju aktīvisti rosināja Daugavu atvērt piecu gadu laikā: pirmajā gadā ar domes atbalstu sakārtot Vecrīgas puses krastmalu, lai pieejams ūdens, elektrība un kanalizācija. Tad posmā starp Vanšu un Akmens tiltu izveidot vietu, kur pulcēties cilvēkiem. Brīvdienās slēgt satiksmi 11.novembra krastmalā un mašīnu vietā attīstīt ielu tirdzniecību ar iepirkšanos un mielošanos, mākslinieku uzstāšanos un citām izpriecām. Starp Akmens un Dzelzceļa tiltu varētu būt vieta, kas atvēlēta ielu mākslai.
Otrajā gadā kārta būtu Daugavas kreisajam krastam: iepretī Nacionālajai bibliotēkai jāizveido āra lasītava, dzejas siena, nakts bibliotēka, tējnīcas, šūpoles. Abas krastmalas savienotu kuģīšu satiksme. Trešajā gadā būtu kārta Ķīpsalai, te vieta atrastos romantiskām pastaigām un Rīgas vērošanai, kā arī peldvietām, laivām un studentu aktivitātēm. Ceturtajā gadā jātiek galā ar Āgenskalna ostas apkārtnes sakārtošanu un AB dambi. Vienlaikus tiek attīstīta kuģīšu satiksme. Piektajā gadā – tiek pilnveidota apkārtne iepretī tirgum: forša ideja ir izveidot Daugavas zivju ekspozīciju un piestrādāt pie makšķernieku ērtībām. Un tā ātri un pašsaprotami Rīgai ir izveidota 59.– Satikšanās apkaime.
Ar visu, kas stāstīts un rādīts hakatrona laikā, varat iepazīties MadCity Rīga FB lapā. Tas tiešām bija iedvesmojoši un cerams, ka pēc pāris gadiem randiņš Daugavmalā būs pašsaprotama lieta.
______________
Otrās dienas pilsētplānošanas hakatona mērķis – izveidot praktisku rīcības plānu (telpisku “mazo soļu stratēģiju”) nākamajiem 5 gadiem, kurā izveidota saikne ar lielajiem infrastruktūras projektiem, kuri ietekmēs krastmalu (Rail Baltica būvniecība, Vanšu tilta remonts, Mūkusalas promenādes izbūve, Austrumu maģistrāles izbūve, Rīgas centrāltirgus attīstība), iecerētajiem liela mēroga attīstības projektiem Zaķusalā, Ķīpsalā, Andrejsalā, Zvirgzdu pussalā un krastmalas uzlabojumiem, kurus vēlas redzēt rīdzinieki un pilsētas viesi. Šāds lietišķs un saprotams plāns palīdzētu rīdziniekiem novērtēt nākotnē iespējamās pārmaiņas un ieguvumus, savas iespējas līdzdarboties procesos.
Uzņēmējiem tas radītu priekšstatu par paredzamajām pārmaiņām un iespējām realizēt savus projektus, iesaistītajām valsts un pašvaldību organizācijām – iespējas papildināt un uzlabot savus projektus, savukārt Rīgas pilsētas pašvaldībai – veikt mērķtiecīgas / plānveida investīcijas un darbības krastmalas izveidošanā par lieliskāko krastmalu Ziemeļeiropā.

Mad City hakatona mērķis ir radīt jaunas un neparastas idejas Daugavas krastmalas attīstībai, savietojot informāciju par lielajiem infrastruktūras projektiem, kuri ietekmēs krastmalu (Rail Baltica būvniecība, Vanšu tilta remonts, Mūkusalas promenādes izbūve, Austrumu maģistrāles izbūve, Rīgas centrāltirgus attīstība), iecerētos liela mēroga attīstības projektus Zaķusalā, Ķīpsalā, Andrejsalā, Zvirgzdu pussalā un pievienojot krastmalas uzlabojumus, kurus vēlas redzēt rīdzinieki (skat. ideju konkursa “Atlūzusī krastmala” materiālus).
Šāds lietišķs un saprotams plāns palīdzētu rīdziniekiem novērtēt nākotnē iespējamās pārmaiņas un ieguvumus, savas iespējas līdzdarboties procesos. Uzņēmējiem tas radītu priekšstatu par paredzamajām pārmaiņām un iespējām realizēt savus projektus, iesaistītajām valsts un pašvaldību organizācijām – iespējas papildināt un uzlabot savus projektus, savukārt Rīgas pilsētas pašvaldībai – veikt mērķtiecīgas/plānveida investīcijas un darbības krastmalas izveidošanā par lieliskāko krastmalu Ziemeļeiropā.

Raksts tapis ar biedrības “Daugavas Savienība” atbalstu.

Atbildēt