Dzīvības nauda

Kā izmērīt vidē ieguldītās naudas lietderīgumu? Vēl jo vairāk – kā izmērīt vidē ieguldītās ļoti lielās naudas lietderīgumu?

Zaļie biznesmeņi! Tā apšaubītāji nereti dēvē vides projektu īstenotājus. Deviņi no desmit mežsaimniekiem nogārdzas, dzirdot vārdu salikumu «dabas aizsardzība». Dabas un klimata aizstāvjus, piemēram, Grētu Tūnbergu, kritizē ne tikai izmešu rūpniecības nemirstības un patērētāju sabiedrības vairošanas fanātiķi, bet pat mācītāji no kanceles, zaļo domāšanu aplamājot par vides reliģiju, kas beigu beigās neesot nekas cits kā naudas mašīna, un ka «saujiņai zaļi domājošu šizofrēniķu» nekas neizdosies, jo pasaule turpinās griezties pēc naftas un sārņu inerces.

 

Mobilais ganāmpulks darbībā – atjaunojot parkveida pļavu Valkas novada Marsos projekta «Grass LIFE» ietvaros.

 

Ievelk finansējumu Latvijā

Patiesībā dabas projekti nevis tērē valsts budžetu, bet gan burtiski ievelk finansējumu Latvijā, un tas dod iespēju risināt to, ko valdība un bizness nespēj vai negrib. Latvijai ir tā laime saņemt Eiropas Savienības publisko atbalstu vides saudzēšanai un klimata dzesēšanai, kas, pateicoties dažādām organizācijām un iestādēm, ieplūst mūsu zemē. Ne tikai zemē, bet arī ezeros, purvos un mežos. Arī uzņēmumos, zemnieku saimniecībās un pat atkritumu savākšanas vietās.

Eiropas nauda ir lielākais vides investīciju avots, un pamatā šī nauda ienāk, pateicoties vērienīgajai LIFE programmai. Viens no līderiem LIFE projektu realizēšanā ir Latvijas Dabas fonds. Tā pārraudzībā pašlaik ir, piemēram, ekonomiski pamatotas klimata pārmaiņu mazinošas lauksaimniecības prakses ieviešanas projekts «Craft LIFE» (1,97 miljoni eiro), zālāju atjaunošanas projekts «Grass LIFE» (4,40 miljoni eiro) un citi. Iepriekš par Eiropas naudu sargāti retie rāpuļi un abinieki, atjaunoti lielā dumpja un griezes biotopi, Dvietes upei atdoti tās vēsturiskie līkumi, koptas parkveida pļavas, sargāta jūra u.c.

«Upju iztaisnošana savulaik maksāja miljonus, un arī to atlīkumošana atpakaļ dabiskajā gultnē mūsdienās maksā miljonus. Par muļķību ir jāmaksā agri vai vēlu. Un – jo vēlāk, jo vairāk,» situāciju trāpīgi novērtē Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.

 

Engures ezera musturi – lielā dumpja biotopa atjaunošanas rezultāts LIFE projektā Coastlake».

 

Miljoni dabai

41,4 miljoni eiro – tik lielu ES finansējumu kopš 2001. gada līdz šim zaļie projekti kopumā Latvijā saņēmuši no LIFE programmas (kopā ar valsts un projektu partneru līdzfinansējumu – 68,9 miljoni eiro). Kopumā mūsu valstī īstenoti 50 LIFE projekti, no kuriem 12 pašlaik ir aktīvi, līdz ar to daļa naudas vēl nav izmaksāta. Tiesa, pastāv iespēja iegūt lielāku finansējumu no šīs programmas, bet dažādu iemeslu dēļ to neizmantojam. Piemēram, finansēšanas nosacījumu un stingrās līdzekļu izmantošanas uzraudzības dēļ uzņēmēji Eiropas miljoniem piesakās visai kūtri.

LIFE nosacījumi paredz, ka projektus iesniedz juridiskas personas, tiek prasīti skaitliski izmērāmi rezultāti ar būtisku ietekmi uz vides un klimata uzlabošanos. Lauvas tiesu no projektu realizācijai nepieciešamā finansējuma nodrošina LIFE programma, aptuveni trešdaļu sedz valsts, bet nepieciešams arī projektu iesniedzēju ieguldījums.

Šajā programmā Latvijas projekti konkurē ar citiem iesniedzējiem no pārējām valstīm. Vērtējot dabas projektu lietderīgumu, par atbildi faktiski jau kalpo pamatīgais siets, kam jāiziet cauri, atzīst projektu virzītāji. Plānā galdiņā urbēji parasti pie šīs naudas tikt nespēj.

Arī Latvijas valsts pati ik gadu atvēl noteiktu summu videi. Tā, 2019. gadā vides aizsardzības projektiem no valsts budžeta atvēlētā dotācija bija 3,29 miljoni eiro. Šī nauda tiek sadalīta trīs programmās atbilstoši konkursiem, ko izsludina Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija. Skaidrībai jābilst, ka šie projekti gan apjoma, gan finansējuma ziņā ir ievērojami mazāki par LIFE projektiem – te netiek atdzīvināti purvi vai glābtas retas sugas, toties tiek finansētas dažādas vides akcijas, piemēram, biedrības «Zaļā brīvība» akcija «Mantots ir vērtīgs», veidots televīzijas raidījums «Vides fakti», un no šiem līdzekļiem tiek izdots arī žurnāls «Vides Vēstis», ko pašlaik turat rokās vai lasāt ekrānā.

 

Ligzdu koki krīt

Priekšstatu par to, ko praksē nozīmē dabas vērtību sargāšana mežā, sniedz Latvijas Dabas fonda īstenotais LIFE projekts «Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā». Mūsu mazā ērgļa populācija ir ļoti nozīmīga – Latvijā līdz šim ligzdojusi aptuveni puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un gandrīz piektdaļa no pasaules populācijas. Apdraudējumu rada barošanās un ligzdošanas vietu izzušana, kas ir sekas intensīvajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Pēc trīs lauka darbu sezonām, kurās ir meklētas no saimnieciskās darbības ietekmes nepasargātas ligzdas, ievērota skaidra tendence – aptuveni 10% ligzdu atrodas ciršanai sagatavotos mežos, vai arī tās ir skārusi ciršanas ietekme, stāsta projekta vadītājs Jānis Ķuze no Latvijas Dabas fonda. «Sistēmā valdošo nevērību pret dabas vērtību sargāšanu raksturo plašs gadījumu spektrs – sākot ar tādiem, kad sagatavotā cirsmā ligzdas koks nav izzīmēts kā saglabājams, un beidzot ar gadījumiem, kad ciršana tiešā ligzdas tuvumā tiek veikta ligzdošanas sezonas laikā, turklāt virknē gadījumu nocērtot arī ligzdu kokus. Ir reģistrēti nocirsti ligzdu meži, kas vienlaikus ir bijuši augstas kvalitātes Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi. Nav pamata uzskatīt, ka mazais ērglis šai ziņā būtu īpašs izņēmums – arī citām īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, melnajam stārķim, tiek reģistrēti gadījumi, kad ligzdas no nociršanas pasargā iejaukšanās pēdējā brīdī,» situāciju ataino J. Ķuze.

Saglabātas dabas pleķītis ilgtermiņā var ienest Latvijai vairāk līdzekļu nekā koku izciršana. Interesanti, ka Somijā viens no lielākajiem LIFE projektu īstenotājiem ir Somijas valsts mežu uzņēmums.

 

Zaļā matemātika

Mazā ērgļa rūpju projekta kopējais budžets četriem gadiem ir 2,5 miljoni eiro (no tā Eiropas Savienības atbalsts – 1,87 miljoni eiro). Daudz vai maz? Un kā izmērīt tēriņu lietderīgumu? Mazajam ērglim nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, no patērēšanas ekonomikas skatpunkta daudz vieglāk aprēķināt nogāzto ligzdu koku ekonomisko vērtību. Un tomēr arī vides projektu ekonomiskais pienesums dažkārt tiek aplēsts visai konkrēti, piemēram, monetizējot lielā dumpja biotopu atjaunošanu Engures un Papes ezeros. Šim projektam veikts sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums, un rezultāti īsumā ir šādi: projekta kopējās izmaksas – 1,71 miljons eiro, ekonomiskais pienesums – 2,6 miljoni eiro. Tātad – ar patreknu plusa zīmi.

Viens no dumpja projekta vērtētājiem Daniels Jeļisejevs no uzņēmuma «Dynamind» atzīst, ka ekonomiskās atdeves mērīšana dabas projektiem ir «kaut kur starp zinātni un mākslu». Ceļu būvei vai remontam aprēķināt sociālekonomiskos ieguvumus ir salīdzinoši viegli, bet dabas projekti prasa lielāku iedziļināšanos. «Jāspēj saskatīt ietekmi arī ārpus tieši redzamā. Dumpja projektā «atslēga» bija saprast, kā tas ietekmēs apkārtējās teritorijas. Sakopta vieta pozitīvi iespaido arī piegulošās teritorijas un apdzīvotās vietas, kas līdz ar projektu kļūst pievilcīgākas arī cilvēkiem. Varbūt ekonomiskā vērtība nav redzama uzreiz, bet nevar noliegt, ka līdz ar projektu ezeram vai kanāliem piegulošo īpašumu vērtība pieauga,» stāsta D. Jeļisejevs. Taču ekonomiskā atdeve pati no sevis nerealizējas. Kā skaidro ekonomists, «neviens cents nav garantēts, bet ir radīta iespēja».

Viņaprāt, pastāv robeža starp vidi kā absolūtu vērtību un vidi kā cilvēka ekonomiskās darbības instrumentu. «Sevišķi ASV šajā jomā noticis daudz paisumu un bēgumu – brīžiem atgriežoties pie vides kā absolūtas vērtības, brīžiem meklējot tikai ekonomisko lietderīgumu,» skaidro eksperts, kura pieredzē ir arī dzimumu līdztiesības ekonomiskā efekta izvērtējums. «Viens paņēmiens ir paziņot, ka dabas daudzveidība ir pārāka par ekonomiskajām interesēm, otrs – tomēr ekonomiski izvērtēt, piemēram, krupju sugas saglabāšanu pret naftas termināli. Protams, vienmēr pastāvējusi polemika, vai vērtēt dabu ir ētiski. Diezgan daudz vides projektu neskatās ārpus savas šaurās perspektīvas, un dažkārt tos būtu vērts virzīt ar mērķi ne tikai saglabāt vienu vai citu sugu, bet arī padarīt apkārtējās ielas vai ciemus patīkamākus dzīvei caur dabas saudzēšanu,» uzskata D. Jeļisejevs.

 

Dedzināt vai nededzināt

Dažkārt projektu gaitā cilvēks uzņemas radītāja lomu un, veicot dabas sargiem neierastas darbības, izveido piemērotu mājvietu kādai sugai. Piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta «For-rest» laikā (823 tūkstoši eiro no LIFE naudas, īstenots 2011.–2105. gadā) bija plānota kontrolēta meža dedzināšana, taču sabiedrība šo ieceri neizprata, tādēļ atbildīgās ministrijas spiediena rezultātā to nācās atcelt. Dabas aizsardzības eksperts Viesturs Lārmanis, kurš aktīvi darbojās šajā projektā, vērtē, ka sabiedrības acīs tas vairāk bija ideoloģisks jautājums, nevis jautājums par naudas nelietderīgu tērēšanu. «Bieži vien šādos gadījumos sabiedrība nevis pati iebilst, bet tiek sakūdīta no ieinteresētu personu puses. Domāju, ka vairākums cilvēku ir spējīgi saprast un akceptēt kontrolēto dedzināšanu, bet esam gluži citā situācijā, ja kāds ir rūpīgi pastrādājis, lai uztaisītu lielu jandāliņu,» atzīst V. Lārmanis.

Tos, kuri apšauba šādu un līdzīgu projektu lietderību vai uzskata tos par iejaukšanos dabas procesos, Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš aicina drīzāk pievērst uzmanību tam, kādu kaitējumu un dzīvo organismu bojāeju izraisa konvencionālā lauksaimniecība un mežsaimniecība (tostarp putnu ligzdošanas laikā). Tos, kuri apšauba nevis dabas, bet ekonomiskos ieguvumus, Ģ. Strazdiņš aicina apzināties, ka īslaicīgi iegūtais ekonomiskais labums no intensīvas saimniekošanas uz dabas rēķina nesīs ievērojamus ekonomiskos zaudējumus ilgtermiņā un negatīvi ietekmēs sabiedrības labklājību. «Piemērs ir pašlaik notiekošā masveida meža dedzināšana Amazones baseina lietus mežos, lai noplicinošā veidā attīstītu saimniecisko darbību. Šādai rīcībai būs ievērojama negatīva ietekme ne tikai uz bioloģisko daudzveidību, bet arī uz planētas klimatu.»

 

Projektā LIFE CRAFT deviņas saimniecības Latvijā, pārsvarā lielās un konvencionālās, izmēģina, kā strādāt planētai draudzīgāk. Attēlā – pļauja tiešās sējas laukā. Bezaršanas metode jeb tiešā sēja ļauj dabiski uzlabot augsnes auglību, jo ražu iegūst, nekustinot augsni un netraucējot mikroorganismus. Vēl viens ieguvums – šādas augsnes kļūst par oglekļa krātuvēm, nevis klimata gāzētājiem kā arumi.

 

Starp puķēm un pensionāriem

Somijā tika veikts eksperiments – dabas teritorijās izvietotas apmeklētāju uzskaites iekārtas, lai iegūtu informāciju, cik daudz cilvēku tās apmeklē un cik laika tur pavada, piemēram, sportojot vai vienkārši atpūšoties. Pēc tam sadarbībā ar mediķiem tika aprēķināts, cik daudz līdzekļu dabas teritoriju esamība ietaupa veselības budžetā. Šādu piemēru par dabas sniegto pakalpojumu pārvēršanu naudas izteiksmē min V. Lārmanis. «Ar pētījuma rezultātiem somi varēja doties pie politiķiem, lai uzskatāmi parādītu, cik nozīmīga ir dabas aizsardzība.»

Zinātniski pierādīts, ka apvidos, kur ir mazāka biodaudzveidība, cilvēkiem ir vairāk alerģisku saslimšanu, stāsta V. Lārmanis. Putekšņu un mikroorganismu dažādība, nonākot elpceļos un uz ādas, palīdz veidot imunitāti. Arī te varētu rēķināt, cik izmaksā alerģijas slimnieku ārstēšana. «Tāpat var ļoti vienkāršoti aprēķināt, cik maksā kubikmetrs kūdras, ko varam iegūt no purva. Tajā pašā laikā purvs regulē ūdeņus, bez maksas glābjot mūs no klimata katastrofām. Aprēķinot, cik izmaksātu mākslīgas iekārtas ar līdzīgu funkciju, var iegūt purva pakalpojumu vērtību. Tāpat var salīdzināt dabisko pļavu ar aramzemi – dabisks zālājs vairāk filtrē ūdeņus, līdz ar to mazāk tiek piesārņota jūra un tajā ir vairāk zivju. Tiek lēsts, ka uz planētas ir astoņi līdz desmit miljoni sugu. Daudziem cilvēkiem šķiet, ka visas mums varbūt nevajag – pietiek ar miljonu. Taču lielākā daļa zinātnes atklājumu tikuši kopēti no dabas, līdz ar to pašlaik nezinām, kurā mazajā kukainītī vai augā slēpjas nākamais nozīmīgais atklājums. Varbūt kāda šķietami nejauka ērcīte nākotnē glābs daudzas dzīvības,» V. Lārmanis mudina aizdomāties.

«Var tirgot kokus, iznīcinot dabu, bet var tirgot dabas pakalpojumus, saudzējot to. Turklāt katrs dabas projekts saistīts ar pavisam reālām darbībām – no grāvju rakšanas līdz kontrolētajai dedzināšanai, un to visu dara mūsu pašu uzņēmēji. Nereti atrodas kāds, kurš pārmet, sak, naudu dod kaut kādām stulbām puķēm, bet nedod pensionāriem. Taču patiesībā katrs dabas projekts Latviju padara bagātāku,» uzskata V. Lārmanis.

 

Absurds temats

«Šis jautājums mani izsit no sliedēm ar savu absurdumu! Kā varam izvērtēt naudas atdevi tādām lietām kā daba, dzīvība?» – tā Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska. Ekonomiskā atdeve no vides projektiem, viņasprāt, ir tikai papildu efekts, bet noteikti ne primārais. «Tieši pateicoties šai antropocentriskajai domāšanai, izveidota ekosistēmu pakalpojumu pieeja, mēģinot novērtēt naudā to plašo pakalpojumu klāstu, ko veselīga daba mums dod, sākot no pārtikas un svaiga gaisa līdz pastaigai mežā,» piebilst I. Račinska. Globāli daba tiek vērtēta vairākos simtos triljonu dolāru, Latvijā kopējā dabas vērtība kalkulēta nav. «Ņemot vērā lielās summas, kas ieplūst caur LIFE un cik daudz naudas šo projektu ietvaros samaksā nodokļos valsts budžetā, valsts ekonomika no šiem projektiem viennozīmīgi ir ieguvēja,» atzīst I. Račinska. Savukārt vides saglabāšanu, viņasprāt, sevišķi sekmējusi Lauku attīstības programma ar bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumiem.

«Kad ņujorkiešiem bija jāpieņem lēmums par to, ko turpmāk darīt ar ūdens attīrīšanu, viņi tā vietā, lai veidotu dārgu ūdens attīrīšanas iekārtu, nolēma investēt ūdenstecēs augšpus pilsētas. Tīrais aprēķins – daba nodrošina ūdens attīrīšanu daudz lētāk nekā cilvēku veidota konstrukcija,» saka I. Račinska. «Kamēr daba mūs nodrošina ar tīru gaisu, ūdeni, veselīgu augsni un apputeksnēšanas pakalpojumiem, mēs tielējamies – sargāt, kad sargāt, ko sargāt, varbūt nesargāt nemaz? Esam pieraduši, ka šie pakalpojumi līdz šim bijuši bez maksas. Kad ar dabu būs sliktāk, šādas diskusijas vairs nepastāvēs, bet daudz kas jau būs nokavēts. Iespējams, mēs kā cilvēki citādi nemākam un mums šāds brīdis būs jāpiedzīvo.»

Var atzīt dabā ieguldītās naudas lietderīgumu, var to noliegt, taču realitātē dabas pakalpojumus lieto pat vislielākie kritiķi. Piemēram, elpojot vai izmantojot ūdeni. Noliedzēju un viņu domubiedru dēļ – nu jau ar plastmasas piedevu.

Raivis Bahšteins

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *