Dot ūdenim otro dzīvi

Klimata pārmaiņas un dzeramā ūdens trūkums – šie vārdu savienojumi pasaules plašsaziņas līdzekļu virsrakstos manāmi visai bieži. Vai tas attiecas arī uz Latviju? Pagaidām – ne visai, taču dati liecina, ka ūdens atkārtota izmantošana Eiropas Savienībā (ES) kļuvusi par nepieciešamību, jo sausums un ūdens trūkums pēdējo gadu desmitu laikā bieži skar jau 11% ES iedzīvotāju un 17% ES teritoriju. Arī Latvijā vasarās novērojams sausums vai lietavas, kas ietekmē ražu un lauksaimnieku ienākumus. Šovasar laucinieki sūrojās par izsusējušām akām un dīķiem. Pirms pāris gadiem plūdi aizskaloja lopbarību un noslīcināja ražu daudziem zemniekiem.

No 1976. līdz 2006. gadam sausuma skarto teritoriju platības Eiropas Savienībā pieauga par teju 20% un zaudējumi – par aptuveni 100 miljardiem eiro. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam puse Eiropas upju baseinu cietīs no ūdens nepietiekamības. Tajā pašā laikā Eiropā tikai 9% ūdens tiek izmantots atkārtoti. Pieprasījums pēc ūdens ES pēdējās desmitgadēs ir dubultojies, un tas ir straujās ekonomiskās izaugsmes, aizvien pieaugošo dzīves standartu un planētas iedzīvotāju skaita palielināšanās rezultāts.

Lai gan Latvijā ūdens atkārtota izmantošana nav galvenā problēma, straujas klimata pārmaiņas, to radītās kataklizmas un pārmērīgās ūdens patēriņa tendences liek izstrādāt jaunas metodes, kā ilgtspējīgāk izmantot ūdens resursus. Šobrīd Latvijā atkārtota ūdens izmantošana nav integrēta ūdens resursu plānošanas un pārvaldības dokumentos. Sabiedrībā valda izpratnes trūkums par šo problēmu. Tāpēc jāizstrādā nacionāla līmeņa vadlīnijas, kā tiek attīrīts un izmantots ūdens. Jāapkopo dažādi Eiropas un pasaules labās prakses piemēri zaļajos risinājumos, ko varētu izmantot mūsu pašvaldībās un tā sauktajās viedajās mājās.

Eiropā problēmu netrūkst. Piemēram, puse no pārmitrajām pļavām, kas darbojas kā aizsardzības barjeras pret plūdiem un attīra ūdeni, gruntsūdeņu izsūknēšanas dēļ ir apdraudētas. Lauksaimniecība, rūpniecība, bojātas kanalizācijas caurules apdraud gruntsūdeņu kvalitāti, savukārt Baltijas jūru maitā eitrofikācija, un arī tā ir ūdens piesārņojuma rezultāts.

Izlietotais ūdens nav atkritumi, kam paredzēta tikai utilizēšana, – tam ir plašas pielietojuma iespējas, kas sniedz arī ekonomiskus ieguvumus. Visbiežāk izmanto attīrītus notekūdeņus:

1) ūdens otrreizējā izmantošana, attīrot to līdz dzeramā ūdens pakāpei, kas nav lēts pasākums, jo ūdenim ir jāatbilst augstiem kvalitātes standartiem, taču tā ir iespēja palielināt dzeramā ūdens apjomu, kad tas nepieciešams;

2) notekūdeņu attīrīšana citiem mērķiem, piemēram, rūpnieciskai izmantošanai, lauksaimniecībai vai apstādījumu apūdeņošanai, kā arī dīķu vai mitrāju izveidei.

Ūdeni atkārtoti var izmantot apstādījumu laistīšanai, uguns dzēšanai, automašīnu un ielu mazgāšanai, siltumnīcu un tīrumu laistīšanai, rūpniecībā, piemēram, betona izgatavošanai, un pat mākslīgā sniega pūtējos vai ar speciāliem filtriem attīrīt to līdz dzeramā ūdens kvalitātei. Tas palīdzētu samazināt dzeramā ūdens krājumu patēriņu, kas Latviju pagaidām neskar, bet, kā zināms, dabas resursi nav bezgalīgi un jau laikus ir jāizdomā alternatīvas to aizstāšanai un efektīvai izmantošanai.

 

Ūdens atkārtotas izmantošanas shēma:

ieguve → piegāde → novadīšana uz kanalizāciju → attīrīšana un atgriešana atpakaļ dabā.

 

Pelēkā ūdens un lietus ūdens atkārtota izmantošana

Par pelēko ūdeni sauc ūdeni, kas pa kanalizācijas caurulēm aiztek no izlietnēm, vannām, dušām un veļasmašīnām un nav piesārņots ar atejas saturu jeb melno ūdeni. Mājokļus var aprīkot ar ūdens attīrīšanas sistēmām, kas, piemēram, ļauj pelēko ūdeni atkārtoti izmantot noskalošanai tualetēs. Lietus ūdeni var izmantot dārzu laistīšanai. Dažās valstīs mājokļi jau ir aprīkoti ar tvertnēm lietus ūdens savākšanai.

Piemēram, lietus ūdeņi var būt nevis notekūdeņi, kas jānovada pēc iespējas ātrāk, bet gan resurss, ko izmantot laistīšanai un mikroklimata uzlabošanai, rekreācijai, dabas daudzveidības veicināšanai, kā arī saimnieciskajām vajadzībām. Kopenhāgenā, piemēram, ir parki, kas lietus laikā kalpo kā ūdens rezervuāri un filtrs, jo ūdens caur augsni tiek izfiltrēts un attīrīts.

 

Ūdens izmantošana

Eiropas iedzīvotāji mājsaimniecības vajadzībām patērē vidēji 100–320 litru ūdens dienā. Ūdens patēriņš mājsaimniecībās ir apmēram 15% no kopējā ūdens patēriņa Eiropā. Tas ir nesamērīgi daudz, jo apmēram 30% ūdens tiek izmantots lauksaimniecībā. Latvijas problēma ir, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav piemērotas sadzīves ķimikāliju, ķīmiski bīstamo vielu un medikamentu atliekvielu attīrīšanai.

Ūdens atkārtotas izmantošanas palielināšanās potenciāls ir liels, taču Eiropai šobrīd trūkst atbilstoša šīs jomas regulējuma. Stingrāki normatīvie un finansiālie stimuli varētu palīdzēt ES izmantot vairāk nekā 6 miljardus kubikmetru ūdens katru gadu. 2015. gadā izlietotais atkārtoti izmantotais ūdens bija 1,1miljards kubikmetru. Vairākas ES valstis ir izveidojušas savus standartus atkārtotai ūdens izmantošanai. Pašlaik visas Vidusjūras reģiona valstis ES, izņemot Maltu, ir ieviesušas jaunus kritērijus vai pārskatījušas esošos.

 

Kas tiek darīts un plānots Latvijā?

Lai ātrāk nonāktu pie efektīvas ūdens apsaimniekošanas, atkārtoti to izmantojot, desmit partneri no deviņām Eiropas valstīm, tostarp biedrība «Baltijas krasti» no Latvijas, apvienojušies, lai piecu gadu laikā veicinātu efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu ar atkārtotas ūdens izmantošanas pasākumiem. To iecerēts panākt ar ūdens resursu pārvaldības stratēģiju integrēšanu valsts, reģionālajos un vietējos attīstības plānos. Tas palīdzēs ietaupīt ūdens resursus Latvijā, ieviest jaunus biznesa modeļus, iesaistīt uzņēmumus pielietot atkārtoti izmantotos ūdens resursus un piesaistīs investīcijas mūsdienīgām un efektīvām ūdens apsaimniekošanas tehnoloģijām.

 

Lai taupītu ūdens resursus, jāpanāk:

  • atbalsts inovatīvām ūdens atkārtotas izmantošanas tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem;
  • investīciju piesaistes veicināšana ūdens atkārtotas izmantošanas projektiem;
  • ūdens atkārtotas izmantošanas integrēšana ražošanas procesā;
  • kvalitātes standartu izstrāde ūdens atkārtotai izmantošanai;
  • sabiedrības izpratnes veicināšana par ūdens atkārtotas izmantošanas ieguvumiem.

 

Plānoti šādi pasākumi:

  • apkopot pieredzi par ūdens atkārtotas izmantošanas praksi un zināšanām Latvijā;
  • izpētīt ūdens atkārtotas izmantošanas standartu un tehnoloģiju pielietošanu ES dalībvalstīs;
  • izstrādāt vienotu metodoloģiju rīcības plānu sagatavošanai ūdens resursu atkārtotas izmantošanas jomā;
  • izveidot rīcības plānu ūdens atkārtotas izmantošanas integrēšanai politikas plānošanas instrumentos Latvijā;
  • izstrādāt ilgtspējīgas stratēģijas ūdens atkārtotai izmantošanai projekta partnervalstīs;
  • izstrādāt ūdens atkārtotas izmantošanas standartu.

 

Latvijas ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ietverts virziens ievērojami uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti un uzlabot ūdens kvalitāti, t.sk. drošu atkārtotu izmantošanu.

Rita Arāja, biedrība «Baltijas krasti»

One Reply to “Dot ūdenim otro dzīvi”

  1. Labdien!
    No kāda avota iegūta šī informācija: “Eiropas iedzīvotāji mājsaimniecības vajadzībām patērē vidēji 100–320 litru ūdens dienā. Ūdens patēriņš mājsaimniecībās ir apmēram 15% no kopējā ūdens patēriņa Eiropā.”
    Un vai Jūs, lūdzu, varat pateikt, kur atrast informāciju par to, kāds ir mājsaimniecībās patērētais ūdens daudzums vai gadā patērētais ūdens daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju?
    Ar cieņu, Artūrs Zaikovskis

Atbildēt