Daugav’ abas malas ūdenstūrista acīm

Var jau tā ierasti priecīgi draugu lokā braukt pa upi un priecāties par dzīvi. Var darīt to pašu un pie viena izveidot daudzslāņainu karti, apzināt skaistas vietas, iepazīt vietējos iedzīvotājus, izpētīt iespējas attīstīt mazo biznesu, saprast, vai daugaviešiem ir kopīgas, raksturīgas problēmas, izaicinājumi, un daudz ko citu. Nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, kas dzīvo pie Daugavas, interesēja iegūt ieskatu par Daugavas baseina iedzīvotāju iespējām iesaistīties ekonomiskajos izaicinājumos un izprast, kā veiksmīgāk rosināt vietējo cilvēku sadarbību.

Vienmēr pārņem sajūsma, kad pa auto logu pamanu Daugavu, dīvaini, citas upes uztveru mierīgāk. Senais tautu staigāšanas ūdensceļš tagad ir samērā tukšs un kluss, tikai retu reizi manāma kāda makšķernieku laiviņa. Kas noticis, ka tik reti mērcējam airus Daugavas ūdeņos? Interesanti, vai iespējams nobraukt lejup pa Daugavu no Baltkrievijas robežas līdz ietekai jūrā? Šāda ideja teju vienlaikus radās tūrisma ekspertam Jurim Smaļinskim un par to VV rakstīja pērn http://www.videsvestis.lv/laiva-pa-daugavu-cauri-latvijai/ un Sandrai un Guntim Zilbertiem no biedrības “Ūdensmalu attīstībai” www.freewaterfront.org.

Šogad aprakstām otru ieceri: nobraukt pa Daugavu vienā paņēmienā ar plostu no Daugavas augšteces, Koškovciem Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā līdz pat līdz Mangaļsalas bākai Rīgā. Biedrībai “Ūdensmalu attīstībai” ar hidrotehnisko būvju inženieri Gunti Zilbertu priekšgalā tas izdevās divu nedēļu laikā un 2017. gada ideja sadarbībā ar vietējās rīcības grupām kuru darbība aptver 21 pašvaldību Daugavas abos krastos: “Zied Zeme” http://www.ziedzeme.lv/lv/, “Daugavkrasts” https://daugavkrasts.lv/, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerību “Kaimiņi” http://daugavpils.partneribas.lv/, Lauku partnerību “Sēlija” https://www.partneribaselija.lv/, Aizkraukles rajona partnerību http://aizkrauklespartneriba.lv/, Stopiņu un Salaspils partnerību http://www.stopini-salaspils.lv/lv/jaunumi un Krāslavas rajona partnerību https://www.kraslavaspartneriba.lv/ pārtapa pamatīgā projektā – ekspedīcijā ar plostiem devās vides ekspertu komanda: hidrotehnisko būvju inženieris Guntis Zilberts, smaiļošanas kluba “Sudrabgārnis” dibinātājs Toms Smirnovs, fotogrāfs Mārtiņš Vilcēns, makšķerēšanas entuziasts, arborists Valdis Ķīselis, biedrības “Ziedzeme” pārstāvis un daugaviešu partnerību sadarbības rosinātājs Māris Cīrulis un 10 brīvprātīgie palīgi, arī bērni.  Projekts 2018.gadā izvērtās gana vērienīgs un par to joprojām liecina projekta rezultātu atspoguļojums www.daugavabasmalas.lv

 

 

 

Daugava vieno vai šķir?

Interesanti, vai Daugava mūsdienās ir vienotājs vai šķīrējs – vai vietējie cilvēki sadarbojas tikapt cieši kā senāk? Tā tapa projekts ar ekspedīciju, kuras laikā tiks izveidota ūdenstūrisma karte, pēcāk notika informācijas kampaņa par Daugavu kā tūrisma ūdensceļu un 2019.gadā astoņi semināri “Daugaviešu satikšanās”, par aktuālajām ekonomiskajām, sociālajām un pārvaldības problēmām, kā arī plaša socioloģiskā aptauja 21 pašvaldībā. Projektā radīta “Daugavas zīme” ūdensceļa pieturas punktu marķēšanai – zalkša mezgls, kā arī dizaina materiāli: zīme, plakātu maketi, tehniskās prasības, tas viss ir lejuplādējams par velti projekta mājaslapā, sadaļā “Karte”. Interesenti var aplūkot filmu par ekspedīciju mājaslapas sadaļā “Video”. Rezultātā, divu gadu laikā projekts ir sniedzis sociāli ekonomisko šķērsgriezumu vienai trešajai daļai no Latvijas teritorijas – Daugavas baseina daugaviešu dzīvei un sadarbībai, bet kā un vai mēs to šodien liekam lietā?

 

 

Sākumā bija shēma uz tapešu ruļļa

Līdz šim tūristi visbiežāk devās plostojumā pa Daugavas lokiem un daudzi izmantoja iespēju makšķerēt. Parasti vislielākais šķērslis ir HES dambji, jāizplāno, kā dabūt laivas un plostus tiem apkārt. Sandra Zilberta stāsta:

“Liela veiksme bija, ka projektu uzsākot iepazināmies ar cilvēku, kurš katru gadu nobrauca pa Daugavu no viena gala līdz otram

un viņš jau bija izveidojis savu karti uz gara tapešu ruļļa ar labākajām piestātnes vietām un bīstamākajām krācēm. Šīs iestrādes mums ļoti noderēja plānojot maršrutu. Mūsu plostam piebiedrojās vēl divi plosti ar daugaviešiem no “ZiedZemes”, ik pa laikam uz plostiem kāpa pašvaldību pārstāvji, NVO aktīvisti un uzņēmēji, kas iepazīstināja ar konkrēto Daugavas posmu. Tā pāris nedēļu laikā no 24.jūlija līdz 5.augustam nobraucām 352 km no Koškovciem līdz Mangaļsalai. Vietējo interese bija milzīga.”

 

 

Izmanto daudzslāņainu Daugavas karti!

Brauciena rezultātā tapa Daugavas tūrisma karte. Vispirms vietējie TIC, pašvaldības un vietējie cilvēki parādīja vietas, kas nav tālāk par 300 m no krasta un eksperti uz katru punktu aizgāja un iemarķēja ar koordinātām kartē. http://daugavabasmalas.lv/ Dažādos slāņos šajā kartē ir 600 punkti.

Pēc divām nedēļām no plosta uz zemes izkāpa notievējuši, iedeguši un laimīgi cilvēki.

 

 

Tā trīspadsmit dienu ekspedīcijā tika izpētīta un dokumentēta Daugavas piemērotība ūdenstūrismam. Sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” eksperti izveidoja interaktīvu karti, kurā iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, aptuveni 1km attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī informācija par upes tecējumu un krācēm dažādos posmos. Karte ir bez maksas pieejama un viegli lietojama ikvienam interesentam.

Tagad ir skaidrs, ka Daugava ir droši laivojama, gleznainie dabas skati šim maršrutam piešķir īpašu vērtību,

taču upes ūdenstūrisma potenciāls nav izmantots pilnībā, un būtiski jāuzlabo vides pieejamība. Blīvāk apdzīvotās vietās Daugavas krasti ir izkoptāki un ērtāk pieejami laivotājiem, taču upes lielākajā daļā piestāt un izkāpt ir ļoti sarežģīti vai pat praktiski neiespējami. Kaut abos krastos atrodas daudz interesantu apskates un atpūtas vietu, nav nedz informatīvu norāžu, nedz vienotas informācijas interneta vidē, un vien apkārtnes pazinēji pratīs piestāt pareizajās vietās. Īpašs izaicinājums Daugavas laivotājiem ir HES pārvarēšana – ekspedīcijas komandai viena HES apiešana aizņēma vidēji četras stundas, jo starp peldlīdzekļu izcelšanas un iecelšanas vietām ir vairāki kilometri. Eksperti uzsver, ka pie HES apiešanas iespējām jāstrādā pašvaldībām sadarbībā ar vietējiem vides aktīvistiem un HES apsaimniekotājiem, un, ka laivu vai plostu pārcelšanai vajadzētu kļūt par oficiālu tūrisma  pakalpojumu. Tāpat jāatzīmē, ka visā Daugavas garumā airēšanas bāze ar apmācību programmu darbojas tikai Rīgā, citviet sporta inventāru vien iespējams iznomāt.

 

 

Galvenie secinājumi:

  • Daugava ir droša, laba un braucama upe. Ceļot var vienā paņēmienā, var braucienus saplānot posmos.
  • Daugavas krasti ir nepieejami pat tur, kur tiem vajadzētu būt pieejamiem.
  • Daugava vietējo kopienu vairāk šķeļ kā vieno, jo upei tikt pāri ir grūti: ir tikai divas pārceltuves un tilti – lielākajās pilsētās un pāri HESu dambjiem.

 

Aizej uz Daugavas muzeju!

Agrāk, kad Daugava tecēja pa dabisko gultni un nebija HESu aizdambēta, cilvēki to šķērsoja biežāk gan ar laivām, gan ziemā pa ledu: gāja meitās, tirgojās un ballējās. Tagad, kur pirms dambjiem plešas ezeri, vietējie joprojām atceras vietas, kur bija skaistākie dolomītu atsegumi, kur – vecvecāku dzimtās mājas un senču kapi.  Šīs atmiņas vienuviet glabājas Daugavas muzejā https://www.daugavasmuzejs.lv/lv/ un arī projekta “Daugavabasmalas” materiāli tiks nodoti muzejam.

 

Baltkrievija atņem Daugavai ūdeni

Laivošanu pa Daugavu ļoti ietekmē ūdenslīmeņa svārstības: augštece nereti ir sausa un nelaivojama, plostiniekiem pāri akmeņiem bieži jāvelk plosts kā tādiem strūdziniekiem. Tas izskaidrojams ar to, ka Baltkrievija nav slinkojusi un uzbūvējusi uz Zapadnaja Dvina trīs HESus, arī nesen iedarbinātā Astravjecas atomelektrostacija pārliecību par upes ekoloģisko stāvokli nevairo.

 

Karte, konferences un pētījumi – kas tālāk?

Mājas lapā www.DaugavAbasMalas.lv joprojām sadaļā “Noderīgi” atrodami desmitiem ekspertu prezentāciju un pētījumu, kas tapuši projekta gaitā. Pagājuši pāris gadi un kas noticis tālāk? Vai cilvēki brauc pa Daugavu? Izrādās, jā! Aizvien biežāk sociālajos tīkos parādās bildes ar Daugavas ainavām un smailītes galu kadrā. Joprojām bieži tiek aplūkota karte mājas lapā un izskatās, ka daudzi plāno šo maršrutu nākamajai vasarai.

Aizvien vairāk vietējo cilvēku ir gatavi ieguldīt laiku, lai sakoptu vietas netālu no savām mājām, lai ūdenstūristiem būtu, kur piestāt, nakšņot, kur viņi var iekurināt ugunskuru un nopirkt vietējo pārtiku un citus ražojumus.

Projekta idejas autoriem un īstenotājiem ir sapnis 2021.gada vasarā atkal nobraukt pa Daugavu un aplūkot, kas mainījies pa šiem diviem gadiem:

  • Vai ir vairāk no niedrēm un krūmiem attīrītu krasta posmu?
  • Vai ir norādes uz atpūtas vietām, veikaliem, tūrisma objektiem?
  • Vai tiek izmantots projektā izveidotais logo ar zalkša mezglu, kas apzīmē piestātņu vietas?

Jau tagad skaidrs, ka projektu turpināt vajag, jo darbu vēl daudz un pats galvenais:  jāizveido vienota Daugavas ūdenstūrisma platforma, jo pašlaik ziņas par jauniem objektiem parādās dažādās mājas lapās un ne vienmēr informāciju par to izdodas atrast ar tīmekļa meklētāja starpniecību.

“Skaisti būtu, ja šo Daugavas ceļu izbrauktu aizvien vairāk cilvēku, kas ieraudzītu upi gan mierīgu, gan krāčainu, gan ar zaļiem krastiem, kas veļas ūdenī, gan ar senām pilsdrupām un salām, sērēm, un tad beigās Rīgā – tādu industriālu, urbāni krāšņu un varenu, bet finālā kopā ar upi ieslīdētu jūrā. Daugava ir gan laivojama, gan braucama ar plostiem kopā ar ģimenēm, ar suņiem uz klāja un cilvēki Daugavas krastos ir ļoti viemīlīgi, tikai vajadzētu visus vienot vēl mērķtiecīgāk.

“Pat vismazākās ieinteresētības dzirksteles pietiktu, lai daugaviešu kopība iedegtos ar jaunu sparu.

Daugavas abās malās ir daudz varenu veco dzimtu un jaunienācēju, kas ražo, kopj senās vietas, uztur dzīvas senās teikas un dara tās mums pieejamas.

Šis projekts mūsu dzīvi izmainīja uz visiem laikiem: pat uz pavisam mazām lietām vairs neprotam skatīties ar šaurām acīm, visur vajag lielo bildi, tālos ūdeņus” stāstu pabeidz Sandra Zilberta un raugās, kam varētu iesniegt nākamo daugaviešu projektu.

 

Anitra Tooma,
foto no projekta “Daugavabasmalas” arhīva

Atbildēt