Zaļā zona. Sarunas. 9. sērija. Intervija ar Mariju Sološenko.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Pirkt videi draudzīgas preces, lūkot pēc ekomarķējuma un pārstrādājama iepakojuma noteikti ir atbildīga izvēle. Tomēr, ja zaļo latiņu vēlies celt augstāk, tad viena no iespējām ir iepirkties beziepakojuma veikalos. Vēl 2016.gadā Latvijas presē tika aprakstīta Vācijas, Francijas, Itālijas zaļi domājošo veiksme iepirkties beziepakojuma preču veikalos kā ekskluzīva iespēja, nenojaušot, ka pēc diviem gadiem Latvijā sāksies beziepakojuma veikalu uzplaukums. Ja sākotnēji likās, ka šajos veikalos “uzbrukumā” dosies modernā jaunatne, tad izrādās, ka šis ir ideāls risinājums gan mājsaimniecēm, gan kulināriem, gan senioriem. Beziepakojuma veikalos var nopirkt tieši tik, cik receptē norādīts vai nopirkt nedaudz, tikai nogaršošanai, neriskējot, ka garšas kārpiņām neatbilstošais produkts papildinās atkritumos izmestās pārtikas bēdīgo statistiku. Ne tikai zaļa, bet visnotaļ garšīga saruna ar beziepakojuma veikala “Burka” īpašnieci un beziepakojuma koncepta aizsācēju Latvijā Mariju Sološenko.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Lai palīdzētu dabai, tas ne vienmēr nozīmē aizsargājamo bruņurupuču olu glābšanu vai savas dzīves izmainīšanu par 360 grādiem. Lai arī tas, ik pa laikam nenāk par ļaunu. Patiesībā viss sākas ar mazām lietām. Šīs mazās lietas kopā sasummējot, iespējams, ka tas sāk kustināt jau kaut ko lielāku, kas attiecas uz mums visiem. Šodien parunāsim par dabai draudzīgiem iepirkšanās paradumiem, beziepakojuma veikaliem. Uzzināsim, kas tas ir un ko labu tas visiem mums dod. Ciemos pie mums ir beziepakojuma veikala Burka īpašniece un beziepakojuma koncepta pioniere Latvijā: Marija Sološenko.

Kas ir beziepakojuma veikali?

M.S.: Tie ir veikali, kur iespējams iepirkties videi draudzīgi. Tur var iepirkties ērtāk un vieglāk, nekā parastajā veikalā. Kaut gan es ticu, ka arī parastajā veikalā var censties iepirkties videi draudzīgi.

K.E.: Videi draudzīgi iepirkšanās paradumi: plastmasas maisiņu mazāk, pārejam uz papīra vai otrreizpārstrādājamiem maisiņiem. Kas ir videi draudzīgi iepirkšanās paradumi?

M.S.: Piemēram, kad es dodos pirkt augļus, es ņemu banānus tajā pašā Rimi un vienkārši ielieku viņus groziņā. Banāniem ir gana laba miza un nav nepieciešams atsevišķs iepakojums. Tas ir domāšanas veids, jo tie maisiņi bieži vien nav vajadzīgi. Ļoti bieži var iztikt bez, liekot pa taisno groziņā un mājās nomazgājot kārtīgi.

K.E.: Īstenībā tā ir ļoti liela paradumu maiņa, jo katram latvietim mājās ir maisiņš priekš maisiņa.

M.S.: Tas, manuprāt, nav slikti.. Plastmasa ir devusi ļoti daudz laba cilvēcei un vēl joprojām dara. Es savā būtībā iestājos pret vienreiz lietojamām precēm. Arī pie mums uz beziepakojuma preču veikalu nāk omītes ar plastmasas maisiņiem, bet viņas izmanto plastmasas maisiņus daudzas reizes pēc kārtas. Plastmasas maisiņš pilda savu funkcijuun nav tas sliktākais. Tā ir paradumu maiņa domāt līdzi, ko Tu pērc, kādā iepakojumā un izmantot to atkārtoti.

K.E.: Tu pieminēji banānus. Lielveikalā es ņemu Bio banānus, bet tie ir plastmasas maisiņā.

M.S.: Tas ir paradokss. Diemžēl, tas ir tiešā pretrunā ar jēgu. Tā ir regulācija, kas attiecas uz bioloģiski sertificētas pārtikas tirdzniecību un apriti. Tās ir pārtikas drošības prasības, attiecībā uz bioloģiski sertificētu pārtiku. Tā ir vieglāk nodrošināt, ka banāni nesajūk. Respektīvi, ka šoferis pa ceļam neiebrauc tirgū, nenopērk parastos banānus un neieliek tos vietā. Tas ir loģistikas jautājums, kā izsekot izcelsmi.

K.E.: Videi visdraudzīgākais ir nenopirkts pirkums.

M.S.: Es piekrītu. Tāpēc man ne pārāk patīk Melnās piektdienas trakums, kas tuvojās. Mūs pievilina ar atlaidēm. Es uzskatu, ka mums ir jāpērk tikai tas, kas ir vajadzīgs, un tikai tad, kad tas ir vajadzīgs, nevis kad tas tiek uzspiests no pārdevēju puses.

K.E.: Man šķiet, ka ļoti liela nozīme bija, piemēram, pirms 30 gadiem. Mums diezgan daudz kas nebija un tad pēkšņi 90.gados cilvēki pirka visu iespējamo. Šobrīd ir skaidrs, ka cilvēki tomēr sākuši domāt.

M.S.: Es varu dalīties ar savu pieredzi. Agrāk man bija diezgan svarīgs apģērbs. Likās, ka man vajag 7 – 10 džinsa bikses. Tagad man ir divas: vienas es valkāju, otras mazgāju. Vajadzība bieži vien mums tiešām tiek uzspiesta.Lielveikalos pie kasēm saliktas spontānās preces, kaut gan tās mums īsti nevajag. Es noteikti iesaku neiet uz veikalu izsalkušam: uztaisīt sarakstu konkrēti, ko man vajag.

Man šķiet, ka tas palīdz koncentrēties un nenopirkt lieko. Veikalos uz mums iedarbojas ļoti daudz emocionālieaspekti, kas mums liek nopirkt to, kas nemaz nav vajadzīgs.

K.E.: Ļoti labs risinājums varētu būt, ja sastāda sarakstu. Saproti, ka visas lietas maksās aptuveni 30 eiro un Tu paņem 30 eiro skaidrā naudā.

M.S.: Jā, tieši tā!

K.E.: Vai par plānošanu ir iespējams domāt padziļinātāk? Piemēram, iepirkties katru dienu pa mazumiņam vai aizbraukt vienreiz mēnesī iepirkties?  

M.S.: Covid apstākļos mums iesaka iepirkties vienreiz mēnesī. Es pieturos pie nedēļas ēdienreižu plānošanas. Gatavoju parasti uz vairākām dienām, lai taupītu laiku, līdzekļus un visu pārējo. Saplānoju ko es ēdīšu nedēļai un tad arī cenšos nopirkt visu. Man telefonā ir aplikācija, kur es salieku preces, kas jānopērk.

 

K.E.: Ar ko aplikācija ir labāka par papīra lapiņu?

M.S.: Tur nav katru reizi jāraksta,jo ir visi pirkumi un var ātrāk visu izdarīt.

K.E.: ir ar mazlietotu preču veikaliem?

M.S.: Mazlietots viennozīmīgi ir ļoti laba lieta tiem, kuri ir tam gatavi.  Es personīgi, savai meitai ļoti daudz ko pirku lietotu, jo bērni nespēj novalkāt. Apavus es nekad neesmu pirkusi lietoto preču veikalā.

K.E.: Jaunieši ir labs piemērs. Šobrīd mazlietotu preču veikalos Tu vari dabūt ļoti daudz 90. gadu drēbes. Vecāki saka, ka kādreiz viņiem vajadzēja dot ļoti daudz naudas, lai ietu pirkt jaunas drēbes veikalos. Šobrīd viņi iedod savam jaunietim 10 – 15 eiro. Viņš iet uz mazlietotu preču veikaliem, jo tas ir stilīgi.

M.S.: Mūsu vecuma cilvēkiem varbūt ir kaut kādas psiholoģiskās barjeras. Super, ka jaunieši ir daudz atvērtāki.

K.E.: Videi draudzīga iepirkšanās ir liela tēma. Šobrīd mēs nekur tik daudz nebraucam, daudzas lietas izdarām internetā. Kas ir e – komercija un tas ietekmē mūsu nākotni? Vai gadījumā nav tā, ka pandēmija mūs ir iemācījusi visu sakomplektēt internetā?

M.S.: Jā, tam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ja mēs nebraucam iepirkties, tad samazinām ekoloģisko pēdu un  nopērkam ilgākam laikam. No vienas puses, mēs saudzējam resursus. No otras puses, ir vienreiz lietojamās sejas maskas, cimdi, kas rada milzīgu atkritumu daudzumu.

K.E.: Ir termins fair trade. Kas tas ir?

M.S.: Tas ir apliecinājums tam, ka produkta piegādes un ražošanas procesā ir samaksātas godīgas algas par izdarīto darbu.

K.E.: Es, piemēram, pērku alu, kas ražots kādā Āfrikas valstī. Pieļauju, ka šī produkta pašizmaksa ir ļoti maza. Tad tas nebūs tā, ka es samaksāšu to lielāko daļu uzņēmējam, tai starpā, bet es zinu, ka es samaksāšu arī godīgu algu tiem cilvēkiem, kas ražo alu. Tā sanāk?  

M.S.: Jā, bet es noteikti ieteiktu izvēlēties vietējā ražojuma alu, lai to pašu ekoloģisko pēdu samazinātu. Manuprāt, tomēr videi draudzīgāk, ir izvēlēties vietējos, tepat Latvijā augušos un ražotos produktus. Kas audzis šeit ir piemērots konkrēti mūsu organismiem. Šādā veidā mēs atbalstām savus kolēģus, draugus.

K.E.: Kāpēc vietējā produkcija ir tik šausmīgi dārga? Man gribētos atbalstīt, bet vietējie stendi Rimi ir  3 – 4 reizes dārgāki.

M.S.: Ļoti dārgi ir iegādāties sertifikātu, lai dabūtu to zīmi, zīmogu, ka tu esi bioloģiski sertificēts. Vienai produktu līnijai tas maksā apmēram 4000 eiro. Katru gadu tas sertifikāts ir jāatjauno. Tie ir ļoti lieli izdevumi ražotājam. Latvijā ir mazie ražotāji, kas arī esot lielajās ķēdēs, nevar to īsti atļauties, jo apjomi tomēr nav tik lieli.

K.E.: Ko cilvēkiem vajadzētu meklēt uz iepakojumiem? Viens ir Zaļā karotīte. Kas vēl ir tas, Latvijaskontekstā? Eiropas un pasaules kontekstā arī ir kaut kādi marķējumi, kam ir vērts pievērst uzmanību?  

M.S.: Ieteiktu izvēlēties produktus videi draudzīgā vai daudzreiz lietojamā iepakojumā, pieņemsim, stikla burciņā. Diezgan daudz ko var nopirkt stikla burciņās, kas ir daudz reiz lietojama tara, ko pēc tam var izmantot. Es ieteiktu sāktar iepakojumu. Skaidrs, ka eko ir dažādās variācijās, bet bieži vien tas sarežģī galvu.

K.E.: Eko mūsdienās tiek piekabināts pilnīgi visur, tāpat arī proteīns. Vienā brīdī proteīns kļuva populārs. Tagad iebrauc benzīntankā un tur ir maize ar proteīnu, visur ir proteīns. Kurā brīdī cilvēks var saprast, vai tas ir eko un kurā brīdī tas ir tikai nosaukums?

M.S.: Man atkal šķiet, ka visur tagad ir vegānisks. Ja uz produkta ir tie zīmodziņi, tad mums būtu jātic, jo pie tiem ražotājiem nāk pārbaudes, regulāri pārbauda visus ražošanas posmus un procesus. Nekāda pamata neticēt nav.

K.E.: Tīri teorētiski var būt arī eko maize pēc nosaukuma, piemēram, Baltais Eko, bet tas nenozīmē, ka produkts ir ekoloģiski sertificēts.

M.S.: Jā, tam ir termins zaļmaldināšana.

K.E.: Ja tomēr mēs esam kaut ko iegādājušies. Tad, iespējams, kaut kas pēc tā visa paliek pāri. Ir vesela tēma, kas vienā brīdī Latvijā pēkšņi piedzīvoja uzplaukumu: Zero Waste (bezatkritumu dzīvesveids).  Ko tas nozīmē un cik sarežģīti tas ir?

M.S.: Termins ir nācis no ražošanas, tas ir dzīvesveids, filozofija. Bet nu būsim pavisam godīgi, pilnīgs Zero Wastemūsdienu cilvēka dzīvē ir utopija. Mēs ēdam un izelpojam ogļskābo gāzi, kas jebkurā gadījumā ir waste. Pilnīgi bez atkritumiem mēs nevaram būt. Visā pasaulē šī kustība uzņem apgriezienus. Tas ir tas, ko esmu novērojusi, manuprāt, tas ir ļoti labi. Man, godīgi sakot, labāk patiktu termins less waste. Kad cilvēki aizdomājas, viņi sāk domāt līdzi tam, ko viņi dara, izvēlas daudzreiz lietojamās alternatīvas vienreiz lietojamo preču vietā. Kopumā tas ir domāšanas veids,paradumu maiņa zaļākas nākotnes virzienā.

K.E.: Iedomāsimies vienu nedēļu Zero Waste piekritēju dzīvē. Kas ir tie ikdienas procesi, kur Tu patiešām par to pastiprināti domājot, veic kādas darbības?

Visvairāk atkritumus mēs radām tieši iepērkoties. Zero wasteris iet iepirkties ar savām burciņām, kastītēm, maisiņiemun pērk tikai to, kas ir pieejams bez plastmasas iepakojumiem.

K.E.: Tas nozīmē, ka bio banāni nebūs Zero waste?

M.S.: Nebūs. Tas ir paradoksāli, bet tā sanāk. Zero wasteris mazgās matus nevis ar šampūnu un kondicionieri, kas ir nopērkams plastmasas pudelēs, bet ar šampūnziepēm.

K.E.: Kas ir šampūnziepes?

M.S.: Šampūnziepes izskatās kā ziepes. Tas ir cietais šampūns, ko izmanto lai mazgātu matus. Man agrāk likās, kaman ir ļoti sausi mati, ir obligāti jālieto gan šampūns, gan kondicionieris. Tagad izrādās, ka man pietiek ar vienu ziepi.Viss ir atrisināts, jo ceļojot ir viena ziepīte, ko tu ieliec metāla kārbiņā. Lidmašīnas spiediena svārstību rezultātā nekas neizlīst somā, aizņem pavisam maz vietas, ir maksimāli dabīgs. Var arī rokas nomazgāt. Vīrieši visbiežāk mazgā gan ķermeni, gan matus.

K.E.: Kas vēl?

M.S.: Bambusa zobu birstīte, zobu pastas ir dažādos videi draudzīgos iepakojumos. Zobu pulveris metāla bundžiņās uz svara. Zobu tīrīšanas tabletes. Zero wasteris personīgajai higiēnai izmantos metāla skuvekli. Priekš meitenēm, man liekas ļoti vērtīgs atklājums ir menstruālā piltuve, kas ievērojami palīdz samazināt atkritumu daudzumu un uzlabo dzīves kvalitāti īpašajās dienās. Tas viss paliek daudz patīkamāk un higiēniskāk. Zero wasteris nepirks ūdeni, bet paņems līdzi savu pudeli un uzpildīs ūdeni tur, kur to ir iespējams izdarīt par brīvu. Noteikti somā būs līdzi  maisiņi, lai varētu iepirkties videi draudzīgi. Zero wasteris bieži vien ņem līdzi ēdienu uz darbu, mācībām plastmasas kastītēs, kas speciāli tam ir domātas.

K.E.: Kompostēšana arī skaitās pie Zero Waste?

M.S.: Viennozīmīgi. Tā ir ļoti augsta pilotāža, ko man sanāk piekopt, diemžēl, tikai vasarā. Ir visādi interesanti risinājumi, piemēram, bokaši kompostēšanas kaudzes un Kalifornijas sliekas. Risinājumi ir daudz un dažādi. Tas pats parastais tējas maisiņš. Mēs visbiežāk neaizdomājamies, bet tējas maisiņos visbiežāk ir plastmasa, lai turētos kopā un neizjuktu. Mums izskatās, ka tas ir papīrs, bet arī tur ir plastmasa. Kāpēc gan lai nepirktu beramo tēju un izmantotu sietiņu? Tas ir diezgan vienkārši un beramā tēja parasti ir daudz kvalitatīvāka.

K.E.: Cik populāra ir Zero Waste kustība Latvijā? Cilvēki interesējās par to un kur cilvēki var uzzināt vairāk?

M.S.: Pirms 3 – 4 gadiem es pati sāku domāt, aizdomāties un uzdūros internetā šim jautājumam. Secināju, ka Facebook Zero Waste Latvija domubiedru grupa ir ļoti aktīva. Tur ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kas ikdienā apmainās ar saviem pieredzes stāstiem, dod viens otram padomus un cenšās mainīt savus paradumus.

K.E.: Paradumu maiņa ne vienmēr nozīmē, ka ir jāmaina visas iepriekš uzskaitītās lietas. Ja ar burciņu aiziet, piemēram, uz veikalu, tas jau ir daudz. Kā Tu nonāci līdz beziepakojuma veikala konceptam un ko tur var dabūt?

M.S.: Tas pagrieziena punkts laikam bija tajā brīdī, kad es ar lielu punci sēdēju mājās. Pasūtīju pārtikas piegādi uz mājām. Kad saņēmu tos lielos maisus, pilnus ar pārtiku, es pārbēru to maisu saturu savās burciņās, kur parasti glabāju šos produktus. Man palika pilna miskaste ar iepakojumu.

Viens ir tas, ka es to izmetu un radu daudz atkritumus. Otrs, par ko es sāku domāt, ir mana izmestā nauda. Daudzresursu tiek pielietoti, izmantoti, lai šo iepakojumu radītu, bet es viņu burtiski paturu rokā pāris sekundes un vienkārši izmetu. Tad es sāku domāt, vai nevar dzīvot un iepirkties savādāk.

Es uzgāju informāciju par Zero Waste kustību gan Latvijā, gan Eiropā. Man radās ideja par veikaliņu, likās, tā ir baigi ģeniālā ideja. Izrādās, ka Eiropā bija diezgan daudzi šādi veikali. Es aizbraucu uz Spāniju, paskatījos, kā tas izskatās dzīvē. 2017.gadā Barselonā bija pāri par 10 veikaliem, kas strādāja šādā konceptā. Ja nemaldos, senākais no tiem strādā jau kopš 1928.gada.

K.E.: Man reklāmā strādājošam cilvēkam ir interesanti zināt, kādā veidā tiek mārketēts tas viss? Skaidrs, ka lielā mērā katrs produkts, ko mēs veikalā pērkam: tur taču ir zīmols un stāsts. Sanāk, ka mēs dodamies uz Zero Waste beziepakojuma veikalu un nav atšķirības zīmes. Vienkārši ir pats produkts.

M.S.: Lielveikalos bieži vien Tu redzi tikai skaistu iesaiņojumu nevis iepakojuma kvalitāti. Beziepakojuma veikalā Tu redzi tieši to produktu. Man liekas, ka tā ir liela pievienotā vērtība, jo uzreiz vari novērtēt tā kvalitāti.

K.E.: Tu pārstāj spriest pēc tā, cik labi ir iepakots. Tu sāc spriest pēc tā, kas ir pats saturs. Var arī pagaršot uz vietas?

M.S.: Var. Mēs dodam pagaršot.

K.E.: Kā ir šobrīd? Covid ir aktuāls jautājums. Kā Jums iet, kontekstā ar pandēmiju?

M.S.: Jā, protams, šis Covid laiks ir ieviesis korekcijas arī mūsu darbā. Visvairāk tas attiecas uz precēm, kas ir paredzētas tūlītējam patēriņam. Respektīvi, konfektes, cepumi, rieksti, žāvēti augļi. Ja agrāk mūsu veikals bija simtprocentīgi pašapkalpošanās, tad tagad mēs fasējam pēc pieprasījuma. Respektīvi, klients mums iedod burciņuun mēs tajā burciņā beram produktus. Pie produkcijas klients fiziski tiek klāt, bet pats neber.

K.E.: Kas ir tās lietas, ko pie Jums var iegādāties?

M.S.: Īstenībā ļoti daudz ko. Sākot ar miltiem, graudaugiem, pākšaugiem, riekstiem, sēklām, dažādiem ēdienu maisījumiem. Piemēram, Mauritāniešu plova maisījums, degburgeru maisījums,  falafel maisījums. Var iegādāties dažādus, ļoti garšīgus cepumus. Es visu degustēju pati, tā ir mana gaume. Var nopirkt tēju, kafiju, izlejamo medu, agaves sīrupu, kokosriekstu eļļu, zemesriekstu sviestu, mandeļu sviestu, olīveļļas, saldējumu, piparkūku mīklas, piparkūkas. Tagad ļoti iecienītas ir Lielezera rudzu piparkūkas ar balto šokolādi. Pie mums var iegādāties arī izlejamosadzīves ķīmiju. Tu nopērc veikalā veļas mīkstinātāju plastmasas kanniņā, nemet to ārā. Atnāc, uzpildi un ietaupi uz tā rēķina. Mums ir vietējais ražotājs Purenn, kas ražo ekoloģiski sertificētu sadzīves ķīmiju. Pudele litrs veļas mazgājamā līdzekļa maksā 5 eiro un 30 centi.

K.E.: Vai var teikt, ka vispār viss kopējais beziepakojuma veikalu klāsts ir lētāks?

M.S.: Tāds bija mans mērķis, jo mēs ietaupām uz iepakojumu. Liela daļa produktu pie mums ir lētāk, jo ir beziepakojuma. Visbiežāk tas attiecas uz vietējo ražotāju produkciju. Ja salīdzina analogus lielveikalos, iepakojumā un pie mums bez iepakojuma. Diemžēl, ir produkti, kur mēs nevaram konkurēt. Mēs nevaram konkurēt, pieņemsim, ar cukura iepirkuma cenu.  Mums cukurs maksā 0.80 centi kilogramā. Mēs pērkam tikai vienu lielu maisu nevis kālielveikali, kas pērk paletes.

K.E.: Skaidrs, ka lielveikalos arī aizvien vairāk attīstās beziepakojuma stendi. Vai tuvākā nākotnē varētu kļūt par diezgan pamanāmu normu?  

M.S.: Es domāju, ka jā. Kāpēc gan nē?  Es esmu redzējusi, ka Skandināvijas valstīs, lielveikalos ir krāniņi, kur Tu ar savu tukšo veļas mīkstinātāja pudeli pieej un uzpildi. Es neredzu tam baigos šķēršļus.

K.E.: Ja mūsu klausītājiem būtu jāizmēģina viena Zero Waste lieta. Ar ko būtu vērts sākt, nemainot savus paradumus ārkārtīgi fundamentāli?

M.S.: Nopērciet sev daudzreiz lietojamo ūdens pudeli. Nav svarīgi, vai tā ir metāla, stikla, plastmasa, tas nav svarīgi. Smuku, lai patīk. Radīsiet mazāk atkritumus, jo nepirksiet ūdeni plastmasas pudelēs. Ilgtermiņā ietaupīsiet, jo nepirksiet katru reizi ūdeni, bet vienkārši uzpildīsiet mājās no krāna.

K.E.: Skaisti. Izklausās, ka mēs dodamies ļoti, ļoti labā virzienā. Noslēdzošais jautājums. Visgardākā lietaveikalā Burka?

M.S.: Šobrīd man prātā nāk karamelizēti pekanrieksti šokolādē, ar sālīti. Lielezera rudzu gardumi, rupjmaizes keksiņi, kur iekšā ir ābolu biezenis un brendijs.

K.E.: Kur jūs atrodaties?

M.S.: Mēs atrodamies pie Bērnu pasaules. Starp Matīsa un Bruņinieku ielām, pagrabiņā. Veikala adrese Krišjāņa Barona iela 59/61, Rīgā.

K.E.: Mūsu klausītājiem novēlu paņemt burciņas, neizmestos maisiņus, droši doties pie Jums ciemos un tad pamēģināt visu garšīgo. Iespējams, ka ilgtermiņā tiešām pierādās, ka ir vērts tos paradumus mainīt. Teikšu lielu paldies klausītājiem. Vēlreiz atgādināšu, ka šodien pie mums bija ciemos beziepakojuma veikala saimniece, īpašniece Marija Sološenko. Veikala nosaukums Burka. Ejam, izmēģinām, turpinām dzīvot un domāt zaļi. Liels paldies.

M.S.: Paldies, gaidīsim ciemos.

 Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt