Zaļā zona. Sarunas. 8. sērija. Intervija ar Tomu Lāci.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR, Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Lielu lomu cilvēku ierasto paradumu maiņai uz videi draudzīgiem, spēlē tehnoloģiju attīstība un inovācijas pasaulē. Dzīvot pašpietiekamā, no ārējiem resursiem neatkarīgā mājā, regulēt siltumu, apgaismojumu, kontrolēt enerģijas patēriņu un elektroierīces savā mājoklī no jebkuras pasaules vietas – tā sen vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan mūsdienu realitāte. Gandrīz ikvienu no mums dzīvē piemeklējis tas asinis stindzinošais brīdis, kad, esot ārpus mājas, nezin no kurienes uzpeld prātā jautājums – vai es gludekli izslēdzu?! Arī šim nervus kutinošajam momentam viedajā mājā ir savs risinājums – gudrā rozete, ko var atslēgt attālināti ar vienu klikšķi sava telefona ekrānā. Par mājām un viedajām ierīcēm, kas radītas enerģijas taupīšanai, komfortam un ikdienas atvieglošanai, saruna ar Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu Tomu Lāci.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHRraidījumu, Zaļā zona. Mūsu mājas ir būvētas dažādi. Sākot no sentēvu metodēm, beidzot ar kopā salipinātiempaneļiem. Pēdējā laikā, aizvien biežāk dzirdam arī terminus: pasīvās un viedās mājas, kas daudziemcilvēkiem jau ir kļuvušas par ikdienu. Šovakar ciemos pie mums ir ieradies Elektrum energoefektivitātescentra speciālists Toms Lācis. Kas ir Elektrum energoefektivitātes centrs?

T.L.: Mēs cenšamies izglītot klientus un interesentus energo efektīvā dzīvesveidā. Stāstam kā tērēt tik, cik vajag. Kā lieki netērēt gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, gan visu pārējo. Kā kļūt energoefektīvākiem.  Mēs negribam atgriezties akmens laikmetā vai nonākt galējībās. Mēs cenšamies stāstīt, kā saglabāt patēriņu un celt komforta līmeni. Patērējam tikpat, bet dzīvojam ērtāk, ietaupot savu laiku vai resursus.

K.E.: Es, piemēram, aizeju pie Jums un saku: man ir mājsaimniecība, es lietoju konkrētas elektro iekārtas. Jūs dodat fiziskus padomus, ko man lietot, nelietot, kad to darīt?

T.L.: Šis gads ir bijis liels izaicinājums. Mūsu centrs atrodas Jūrmalā, Jomas ielā. Šogad nosvinējām 23 gadu jubileju. Centrs nav jauns. Centrā mēs rīkojam pasākumus, dažādām mērķauditorijām, mājsaimniecībām, juridiskajiem klientiem. Organizējam seminārus, pieaicinām speciālistus, kuri runā par dažādām tēmām.

Centrā ir izstādītas dažādas ierīces: veļasmašīnas, ledusskapji, blenderi, siltumsūkņi, infrasarkaniem sildītāji, dažāda veida spuldzītes, saules paneļi un kolektori.

Cilvēki var apskatīt, kā šīs lietas izskatās. Mēs cilvēkiem izstāstam, kas ir pats labākais un nepieciešamākais. Ieejot veikalā, bieži vien saka: šis ir pats jaunākais, smukākais, jaudīgākais un Tev to noteikti vajag pirkt. Taču bieži vien, parunājot ar cilvēkiem, mēs saprotam, ka tā nepieciešamība ir daudz mazāka, niecīgāka. Varbūt viņiem nevajag tik jaudīgu vai viedu ierīci. Mēs cenšamies cilvēkiem atrast piemērotāko risinājumu un pateikt kur griezties: veikals, speciālists, kompānija, kas to piedāvās.

K.E.: Vai cilvēki nāk uz centru?

T.L.: Sākotnējos gados, protams, tā interese bija mazāka. Mēs centāmies paši popularizēt sevi internetā ar dažādiem pasākumiem.  Visi zina, ka Elektrum zīmols ir elektroenerģijas tirdzniecība, maksājam rēķinus par elektrību.  Mēs it kā graujam paši savu biznesu, stāstām cilvēkiem, kā mazāk tērēt un ietaupīt. Ideju esam aizguvuši, tas nav nekas jauns. Līdzīgi centri pastāv visā pasaulē.

Mēs domājam, lai klientam būtu labāk. Pēdējos gados popularitāte ir arvien lielāka. Pie mums ekskursijās brauc skolēni. Mums bija gan parastās ekskursijas, kur mēs stāstījām, rādījām, gan izdomājām sacensības. Izstrādājāmpapildinātās realitātes spēli, kur bērni ar telefoniem un planšetēm sadalās grupās vai individuāli.  Viņiem ir jāpilda testi, jāmeklē iekārtas centrā. Noskenējot ierīci vai uzlīmi: parādās informācija, tad ir jautājums ar atbilžu variantiem. Mēs viņiem ļaujam lietot visas viedās tehnoloģijas, vai arī viņi atrod pie ierīcēm informāciju. Ja Tu pats atrodi informāciju, tā ilgāk paliek atmiņā. Azarts parādās ne tikai skolēniem. Ir arī uzņēmumi, kas brauc pie mums apmācīt darbiniekus.

K.E.: Interesanti būs gan pieaugušajiem, gan bērniem. Jābrauc, jo varēsiet uzzināt diezgan daudz jauna. Pasīvās mājas termins tirgū parādās aizvien vairāk. Rodas diezgan daudz mīti, aizspriedumi, cilvēku nezināšana un tamlīdzīgi. Ko nozīmē jēdziens pasīvā māja? Kāda ir šī termina vēsture un izcelsme?  Kā tas ir radies?  

T.L.: Pasīvā māja ir domāta, lai nodrošinātu miteklī iekšējo temperatūru un klimatu, lai mēs justos ērti un lieki nepatērētu resursus. Mēs zinām, ka mājoklis ir jāapsilda. Mājoklis patērē elektroenerģiju.

K.E.: Lieki patērēt resursus: es, piemēram, māju apsildu, bet logi nav pietiekami labi un vajag vairāk sildīt.

T.L.: Sentēvu metodes arī nav sliktas, jo tur ir daudz gudrību. Mēs pielietojam jaunās zināšanas un to, kā saglabāt nepieciešamo iekštelpu klimatu. Nelaižam siltumu, silto gaisu ārā no ēkas. Bieži vien māju nosiltina un aizmirst par ventilāciju. Pirmais, ko cilvēks dara, (ja ir pa karstu): atver logu un siltais gaiss vienkārši plūst ārā. Ja mēs ieliekam ventilāciju, kas mums to gaisu apmaina: tas strādā visu laiku, pēc grafika vai sensoriem. Pa vidu var ielikt tādu iekārtu kā rekuperators, kas atgūst siltumu.

Ar silto gaisu, kas plūst ārā no ēkas, rekuperators sasilda gaisu, kas plūst iekšā. Svaigais skābeklis, (kas mums ir nepieciešams), jau ir silts un nav nepieciešams papildus to atkal sildīt. Ja mēs to uzsildām vienreiz, siltumssaglabājas ēkā un mēs to atgūstam. Protams, ir zudumi, mēs nevaram atgūt visu. Mēs atgūstam pēc iespējas vairāk, 80% – 90% siltuma.

K.E.: Fiziski galvenā atšķirība: biezākas sienas, novietojums vairāk pret dienvidiem. Kas ir tās lietas, ar ko atšķiras klasiska no pasīvas mājas?

T.L.: Idejiski pasīvās mājas neatšķiras. Jā, protams, šāda tipa mājai ir biezākas sienas, siltinājums. Svarīgs ir novietojums: kad logi ir vairāk, dienvidu pusē, kur mums spīd saule, ielaižam vairāk siltuma, mazāk ziemeļu pusē. Pasīvajām mājām logi ir daudz mazāki, jo logs nav tik siltuma necaurlaidīgs kā sienas. Mūsdienās ir ļoti efektīvi logiun stikla fasādes dizains mūs neierobežo. Protams, tur nāk tehnoloģijas, ko mēs nepamanām no ārpuses: ventilācija ar rekuperāciju, enerģija no atjaunotajiem energoresursiem, saules paneļi (uz mājas vai dzīvokļa siltumsūkņa). Siltumsūkni vispār no ārpuses nevar pamanīt. Arī zemes siltumsūkni no ārpuses nepamanīsi, bet tas efektīvi nodrošinās siltumu.  No ārpuses māja neatšķirsies, bet iekšēji tā būs daudz sarežģītāka. Mazās detaļas būs ļoti pārdomātas.

K.E.: Veidojas arī dažādi mīti. Piemēram, rekuperatori, zemes un gaisa siltumsūkņi, biezākas sienas, īpašielogi ir ļoti dārgi.

T.L.: Sākumā tā var šķist. Nevar noliegt, šīs tehnoloģijas, protams, ir dārgākas. Pirmā investīcija ir lielāka, bet mēs māju nebūvējam 1 dienai vai gadam. Mēs būvējam ilgtermiņā. Kādreiz būvēja lielas, masīvas ēkas.  Ir, protams, ēkas, kas saglabājas, un ir mājas, kas degradējas.  Mēs gribam tās atjaunot, padarīt efektīvākas. Tagad mājas būvē daudz mazākas, dzīvojamā platība samazinās. Protams, tas ir atkarīgs no klienta vēlmēm. Cilvēks saprot, ka nav nepieciešams apsildīt milzīgu halli 100 viesiem, ja viesi ir vienreiz gadā.

K.E.: Piemēram, 150 kvadrātmetru liela māja, manā skatījumā nav milzīga. Par pasīvo māju es sākumā noteikti samaksāšu, piemēram, 30% vairāk. Pēc cik ilga laika es sākšu ieekonomēt?

T.L.: Ja ēkai ir 150 kvadrātmetri, tie aptuveni būs 10 gadi. Sākumā, investīcija liksies lielāka. Kad sāksim dzīvot, sapratīsim, cik mēs īstenībā maz tērējam, cik ir nepieciešams un kā mēs jūtamies ērti, komfortabli. Komforts būs jūtams uzreiz.

K.E.: Šķiet, ka ir visādas iekārtas: rekuperatori, ventilācija, bet tomēr ir forši atvērt logu. Tajā brīdī, kad māja ir tik ļoti nopakota, tur nebūs gaisa. Tas ir vēl viens mīts.

T.L.: Ir cilvēki, kuriem patīk iziet ārā uz balkona un sajust vēja šalkoņu, atvērt logu, dzirdēt āra trokšņus. To var darīt arī pasīvajā mājā. Jārēķinās, ka siltums lieki izplūdīs ārā. Visiem rekuperatoriem un pārējām ierīcēm ir dažādi viedie režīmi. Rekuperators saprot, ka mājās ir kamīns, to iekurina. Tas veicina un samazina gaisa apmaiņu. Mēs bieži vien pat nezinām, kāda mājās ir gaisa kvalitāte. Daudzdzīvokļu namos Rīgā, bieži vien šīs iespējas ir limitētas.

Gaisa kvalitāte naktī ir ļoti dramatiska, jo ejot gulēt mēs aizveram logus. Guļot gultā, mūsu elpošana it kā  samazinās. Ja guļam vienā telpā, kas ir noslēgta, CO2 līmenis telpā paaugstinās. Ja tas līmenis ir pārāk augsts, mēs no rītapamodīsimies ar galvassāpēm un nebūsim kārtīgi izgulējušies.

Miegs nebūs tik veselīgs un mēs neatjaunosimies. Ja mums ir ventilācija, tā rūpējas un skatās kāds mums ir CO2līmenis: ieslēdz ventilāciju un no rīta mēs esam daudz mundrāki.

Naktī jāpazemina istabas temperatūra. Ja mēs ikdienā lietojam 20 – 22, tad naktī var turēt 3 – 4 grādus zemāk. Šādā veidā ķermenim izdodas veselīgāk atgūties, mums ir labāks miegs un no rīta jūtamies mundrāki.

K.E.: Netiešā veidā to var saistīt ar biznesu. Biznesa cilvēki dodas gulēt, viņiem ir kvalitatīvs miegs. Viņi strādā daudz produktīvāk.

T.L.: Mēs paši zinām, kādi esam noguruši. Mums nekas nepatīk, sākās kašķi.  Bieži vien tas ir no apkārtējās vides, kur mēs esam. To ietekmē arī apkārtējais klimats.

K.E.: Privātajā sektorā pieaug pasīvo māju popularitāte. Vai tas tiek pielietots skolās, bērnudārzos?

T.L.: Protams, arī tagad būvniecībā domā par to, kāds būs pasīvās mājas patēriņš, kāda ir iekštelpu kvalitāte gan gaisam, gan temperatūrai. 2021.gadā stājās spēkā likums: visām jaunbūvētajām ēkām ir  jābūt 0 patēriņa ēkām. Patēriņš gadā uz kvadrātmetru nedrīkst būt augstāks. Pasīvajām ēkām ir jābūt A klases. Elektroierīcēm veikalā ir marķējumi, kas norāda klasi: A, B, C, D. Tāpat ir arī ēkām.  Svarīgi zināt, kāds ir enerģijas patēriņš uz 1 kvadrātmetru gadā. No nākamā gan daudzdzīvokļu, gan publiskām, gan privātām mājām ir jābūt A klasei. Primāri šīs mājas nepatērē daudz enerģijas un ir efektīvas.

K.E.: Man, piemēram, ir parasta ēka. Vai es varu esošu ēku pārbūvēt par pasīvo māju? Vai ir jābūvē obligāti no nulles?

T.L.: Protams, arī parastu ēku var pārbūvēt par pasīvo. Jāskatās, kādā stāvoklī ēka ir, cik lielas investīcijas ir nepieciešamas, lai varam ierīkot ventilāciju. Ir ēkas, kur ir zemi griesti un mēs negribam kaut kādas caurules vai kaut ko, kas iet gar griestiem. Nosiltināt var gandrīz jebkuru ēku. Tā nav problēma nosiltināt bēniņus, jumtu, sienas, nomainīt logus. To visu var darīt, protams, jāskatās, cik lielas investīcijas ir nepieciešamas. Pašam to aprēķināt ir diezgan grūti. Tur var piesaistīt energoauditorus, kuri atnāk, paskatās, nomēra dažādas lietas un pasaka kāda ēka ir. Var aptuveni pateikt, cik tas maksās un kāds būs ieguvums. Bieži vien ir tā, ka mums Latvijā kurināmais veids irmalka. Pagaidām šis resurss ir diezgan lēts. Citur pasaulē malka nav tik ļoti pieejama kā pie mums. Granulas ir salīdzinoši lētākas nekā elektrība, siltumsūkņu vai energoresursu uzstādīšana. Es skatos cik māja patērē, kādas ir izmaksas par malku un elektrību. Protams, tā starpība ir ļoti liela.

K.E.: Tas nozīmē, ka mājās visu laiku kaut kas degs. Elektrības vai siltumsūkņa gadījumā tas nebūs. Standarta granulu katls ir liels, aizņem daudz vietas un Tev tam būs jāvelta laiks.

T.L.: Protams, malku mēs paši varam sagādāt, zāģēt un skaldīt. Mēs runājam ne tikai par laiku, bet arī par paša veselību. Domājot ilgtermiņā, mēs negribam sabojāt savu veselību. Un tad tie risinājumi, (kur nav piepūles) sākumā ir dārgāki. Ja māja nepatērē daudz, tā patērē maz un ir izdevīgāka. Mēs ietaupām laiku, varam darīt kaut ko citu, pavadīt laiku ar ģimeni.

K.E.: Telpā ieplūdīs svaigs gaiss vai zemes siltumsūknis iedos pareizo temperatūru?

T.L.: Mums ir tehnoloģijas, kas strādā pašas. Nav pašiem jāiet kurināt vai kaut ko piebērt klāt. Mēs aizmirstam, kastrādā tehnoloģija un par to neuztraucamies. Jāatceras, 1 reizi gadā vai divos pasaukt meistaru, lai paskatās vai tehnoloģija strādā pietiekoši efektīvi. Bieži vien ir tā, ka kaut kas nolietojas, efektivitāte zūd, sistēmā kaut kasjāpapildina. Attiecīgi vajag izsaukt meistaru, viņš apskatīsies vai viss ir kārtībā.

K.E.: Vēl viena būtiska tēma ir viedās mājas. Kas tās ir?  

T.L.: Šķiet, ka viedās mājas ir sarežģīts termins. Tā ir aprīkota ar tehnoloģijām, kas strādā mūsu labā. Negribas teikt, ka viedās mājas ir slinkiem cilvēkiem, kuri neko paši negrib darīt. Viedās mājas ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem,ierīcēm, kas strādā bez mūsu iesaistes. Ja mēs siltumsūknim vai ventilācijai uzstādām šādu sensoru, kas telpā skatās gaisa kvalitāti, tad par temperatūru nav jāuztraucas. Sensors skatās kāda temperatūra ir telpā. Ja ir par augstu, sensors iesilda. Ja par karstu, tad nesilda, izslēdzas ārā un ietaupa resursus.

Ja CO2 līmenis uzkāpis, sensors ieslēdz ventilāciju vai to atslēdz. Sensors atslēdz ventilāciju, ja neviens nav mājāsvai dodas prom uz ilgāku laiku.  Tajā brīdī, sensors nesilda un nevēdina māju, bet paliek tādā stāvoklī, kādā to esam nolikuši. Protams, klāt nāk dažādas viedās lietas. Ne visas viedās lietas palīdz ietaupīt.  Varbūt cilvēkam vienkārši patīk viedās tehnoloģijas. Parādās viedie skaļruņi, sistēmas, kur varam sarunāties.

K.E.: Tikko biju ciemos pie viena drauga. Mēs bijām no 2 mājsaimniecībām. Viņam bija Google skaļrunis.  Man pirmajā brīdī likās, ka tas ir baigais slinkums: ieslēdz un izslēdz mūziku, gaismu virtuvē u.c. Pēc tam es pieķēru sevi, ka skatos cik šī ierīce maksā. Mani pārsteidza tas, ka mājas asistentu var nopirkt vidēji par 30 eiro. Ja, piemēram, mājās ir viedā rozete, tā atrisina daudz problēmu. Tu telefonā vari apskatīties vai rozete ir ieslēgta un nepieciešamības gadījumā to izslēgt.  

T.L.: Var pārbaudīt, vai kaut kas ir ieslēgts, kāda temperatūra ir radiatoriem. Viedais asistents ir kā pults mājai. Tusarunājies ar ierīci vai telefonā dod komandas dažādām ierīcēm.

Man ir viedais asistents, ar ko es varu sarunāties. No rīta, es pasaku labrīt un man ieslēdz gaismu. Ejot prom no mājas, es viņam saku at un viss mājās tiek izslēgts. Nekas nepaliek ieslēgts. Atnāku mājās, tiek ieslēgts apgaismojums, televizors, fona mūzika vai iedarbināts kafijas aparāts. Viedie asistenti ikdienišķas lietas ļauj izdarīt ātrāk un rada komforta sajūtu.

K.E.: Ja man ir brīvdienu māja, es tajā nepavadu visu laiku. Piemēram, rudenī es izbraucu, man ir 2 stundasceļā. Es nospiežu pogu, māja sāk sildīties. To visu es saprotu, tur ir novērošanas kameras, kur viss ir redzams. Viedie asistenti man liekas nelietderīgi. Nav tā, ka tas ved cilvēkus pasīvā virzienā?

T.L.: Vai tad ir tā, ka cilvēki, kuri dzīvo pasīvajās vai viedajās mājās paliek slinkāki? Tā nav.  Mēs paliekam nekustīgi, bet no otras puses mēs ietaupām laiku. Varam nodoties kādam hobijam. Mums paliek laiks izbraukt ārā no mājas, padarīt ko citu. Varbūt cilvēkam ir kustību problēmas un grūtības veikt kaut kādas lietas. Viņu vietā, to var paveikt viedās ierīces.

K.E.: Vecākiem cilvēkiem viedās ierīces var palīdzēt uzlikt taimeri, lai kaut ko neaizmirstu. Varbūt tas var palīdzēt arī vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav ar ko parunāt.

T.L.: Viedās tenoloģijas, protams, sākumā, šķiet visu darīs mūsu vietā, bet beigās mēs sākam domāt ko  vēl tās spēj darīt un kā var mums palīdzēt.

K.E.: Nav tā, ka mēs meklējam Google kādas lietas, bieži vien pēc tam nesaistīti parādās reklāmas. Tajā brīdī, kad es pastiprināti gatavoju kādu ēdienu mājās, skatos kaut kādas konkrētas noskaņas filmas vai klausos mūziku, pēc tam man tiek piedāvāti konkrēti produkti? Vai tā būšana nav ļoti tuvu cilvēkam, pārkāpjot kādu zonu?

T.L.:  Es tev nevaru ne piekrist, ne to noliegt. Pats esmu piedzīvojis to, ka meklēju kādu specifisku veikalu, kur man jāaizbrauc, kaut kas speciāls jānopērk. Pēc tam es skatos Facebook, Instagram, ka tur ir veikala reklāma. Ja šķiet, ka Tevi noklausīsies, izsekos un izmantos pret Tevi, tad varbūt nevajag iegādāties skaļruņu sistēmas vai ko citu.

Labs piemērs ir viedās mājas, kas skatās un zina lokāciju. Ja tuvojies mājai, tas automātiski ieslēdz temperatūru, bet kad esi prom, to izslēdz. Vēl ir iespējams izdarīt tā, ka Google kalendārā ir atzīmēts pasākums un tad padod ziņu, piemēram, zāles pļāvēja robotam vai putekļu sūcējam, ka tajā laikā ierīces nedrīkst strādāt. Tādas lietas ir iespējams sasaistīt kopā. Protams, nevar noliegt izsekošanu un noklausīšanos. Kompānijas saka, ka datus neizmantoļaunprātīgi un nepublicē. Nemācēšu atbildēt par datu apstrādi.

K.E.: Es domāju, ka tas var palikt retorisks jautājums, to var izlemt katrs pats. Ir visādi rīki, kas ļauj nobloķētvisu. Sevišķi, viedajām ierīcēm ir tiešām daudz labu risinājumu, kas var palīdzēt ietaupīt laiku. Protams, otra kategorija ir komforts. Mēs varam izvēlēties vai sveces degsim paši vai to izdarīs kāds cits. Tas ir loģiski un nākotne mums visiem.

T.L.:  Klausītājiem varu ieteikt, ka nevajag sākt ar kaut ko lielu. Sāciet ar mazām lietām: rozeti, spuldzīti vai ko citu. Paskaties, vai tas patīk un palīdz. Varbūt ir kaut kādas lietas, ko man mājās nepatīk darīt, piemēram, pļaut zāli. Citam cilvēkam  zāles pļaušana ir relaksācija un meditācija. Ja es izbaudu procesu un man tas ir nepieciešams, kāpēc man atteikties no tā?

K.E.: Liels paldies, ka atnāci. Bija ļoti interesanti. Atgādināšu, ka šodien pie mums ciemos bija Toms Lācis, Elektrum energoefektivitātes centra speciālists. Domāsim viedi un skatīsimies, kas no visām gudrajāmlietām, mūs sagaida nākotnē. Liels paldies!

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt