Zaļā zona. Sarunas. 7. sērija. Intervija ar Māri Bareiku.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kad pielavās drēgnais rudens un tuvojas ziema, aktuāla ir tēma par mūsdienīgām un energoefektīvām apkures iekārtām. Lielajā piedāvājuma klāstā ir visai viegli apmaldīties un pat zināmā mērā kļūdīties, izvēloties savam mājoklim un maciņam piemērotāko, un drošāko apkures veidu, kas vienlaikus būtu arī videi draudzīgs. Lai arī katram kurināmā veidam ir savi plusi un mīnusi, labākos rādītājus aizvien uzrāda dažāda veida siltumsūkņi. Tiem ir būtiskas priekšrocības no drošības, ērtības, aizņemtās vietas, ilgmūžības un ekspluatācijas izmaksu viedokļa, tādēļ šoreiz vairāk un plašāk kā sildīties zaļi klausies Zaļās Zonas podkāstā sarunu ar siltumiekārtu speciālistu Māri Bareiku.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties un arī skatāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Cilvēki savās izvēlēs, attiecībā uz mājas apkuri aizvien mēdz būt konservatīvi. Autonomā gāzes apkure ir laba alternatīva. Malka mūsdienās skaitās slikti. Pieļauju, ka par citām alternatīvām pietrūkst zināšanas un veidojas skepse. Lai kliedētu bažas, šodien mums ir ļoti svarīga tēma: modernās un energoefektīvās apkures sistēmas Latvijā. Ciemos ir ieradies Māris Bareika no uzņēmuma siltumsuknis.lv. Kas ir siltumsūknis?

Māris Bareika: Siltumsūknis pastiprina siltumu. Es šajā nozarē iesaistījos 15 gadus atpakaļ, kad šī bija jauna joma. Man ir izstrādājusies saprotama formula: ar kompresoru varam dabūt dabā nebijušu spiedienu, ar pastiprinātāju: nebijušu mūziku un skaņas. Šajā gadījumā mēs pastiprinām siltumu. No maza siltuma uztaisām lielu siltumu.

K.E.: Siltumu sūknē no zemes?

M.B.: Zeme tiek izmantota kā resurss. Visiem ir skaidrs, ka no ledusskapja nāk aukstums. Princips ir diezgan līdzīgs: siltumsūknis saldē ar apkārtējo vidu. Svarīgi, lai ir uzticība produktam un risinājumam. Tehnoloģijas attīstās. Šobrīd šīs tehnoloģijas izmantojam savā ikdienā.  Tas ir populāri arī Skandināvijā, Eiropā.

K.E.: Lietuvieši jau labu laiku lieto šo tehnoloģiju un ir mums priekšā.

M.B.: Mēs nedaudz atpaliekam, dēļ sava konservatīvisma. Joprojām, nedaudz mūs bremzē 2008. gada ekonomiskā krīze un augstās elektroenerģijas cenas. Kaimiņos cenas ir lētākas.

K.E.: Tas nozīmē, ka siltumsūkni darbina elektrība. Kāpēc vispār cilvēkam izvēlēties siltumsūkni? Ir taču tik daudz alternatīvas. Man, piemēram, mājās ir gāze. Esmu apmierināts. Cits ir sajūsmā par granulu katliem.Kāpēc kaut ko mainīt?  

M.B.: Ir vairāki aspekti, kas pašam ir jāizvērtē. Pirmais aspekts, ir savs pieliktais darbs. Mēs visi zinām, cik daudz darba un piepūles prasa malka. Laiks mums paliek arvien mazāk, mēs negribam to tērēt. Cilvēks vēlas ērtības, tas virza tirgu. Viens ir tas, ko mēs gribam iegūt. Mēs gribam, lai nekas nebūtu jādara un vēlamies maksāt pēc iespējas mazāk. Siltumsūknis ir kļuvis pieejams ikvienam, ne tikai izredzētajiem vai zaļi domājošajiem.

K.E.: Priekšrocības ir attiecībā uz praktiskām lietām: nav jāved granulas, atbrīvo telpas.

M.B.: Jā, ir ļoti liela vietas ekonomija, jo granulu katls neaizņem daudz vietas. Vienīgais vajag bunkuru, kur to uzglabāt. Ir jāievēro drošības prasības. Drošība ir viens no aspektiem. Ar siltumsūkni Tu nevari apdedzināties, aplaucēties ar pārāk karstu ūdeni, ne ļaunprātīgi kaut ko sabojāt.

K.E.: Vai siltumsūknim vajag skursteni?

M.B.: Nē. Siltumsūkni Tu vari nolikt jebkur, pat guļamistabā. Pēc iekārtu klasifikatora, siltumsūknis klasificējas kā sadzīves tehnika. Cilvēki liek tos skapjos, priekšnamā, veļas telpā.

K.E.: Kā izskatās siltumsūkņa iekārta?

M.B.: Siltumsūkņi ir ļoti dažādi. Nereti tas mulsina cilvēkus. Ir mīts: ja gribi siltumsūkni, ir jāuzrok viss dārzs. Ja mēs rūpīgāk paskatāmies, tad visās terminoloģijās figurē 2 vārdi: gaiss gaiss, gaiss ūdens vai zeme ūdens. Pirmais vārds nozīmē, no kā mēs ņemam siltumu. Otrais vārds: caur ko mēs atdodam siltumu. Ja mēs runājam par gaiss gaiss: no gaisa ņemam, caur gaisu atdodam. Gaiss ūdens: no gaisa ņemam, caur ūdeni atdodam. Tas nozīmē, ka mēs iepludinām radiatoru sistēmā. Zeme ūdens: no zemes ņemam un iepludinām radiatoru sistēmā, caur ūdeni. Katrai vajadzībai ir savs risinājums.

K.E.: Tas nozīmē, ka cilvēki tos kombinē?

M.B.: Nē, viņi kombinē ar citām apkures iekārtām. Ja nav radiatoru, tad nevar ierīkot siltumsūkni, kas novadītu siltumu caur radiatoriem. Vecajās mūra mājās vai koka dzīvokļos ir plītis. Tur nav radiatoru. Manās lauku mājās ir ierīkots gaisa siltumsūknis, kā kondicionieris. Paredzēts darbināšanai siltuma režīmā. Mūsu reģionam ir jāņem iekārta, kas iztur lielus salus. Savukārt, ja Jums ir privātmāja, vajag ierīkot centrālapkuri, lai temperatūra būtu vienmērīga un silta. Jāizvēlas iekārta, kas pieslēdzās centrālapkurei: gaiss ūdens vai zemes siltumsūknis.

K.E.: Tas nozīmē, ka āra ir kondicioniera kaste un gaiss iekšā plūst pa vienu ventilācijas galu?

M.B.: Nē, vienā variantā mājās pūš gaiss. Otrā variantā gaiss ūdens, siltums ieplūst radiatoros.

K.E.: Es atceros, ka 2007.- 2008. gadā zemes siltumsūknis bija ļoti turīgiem cilvēkiem.  

M.B.: Jā, tā bija. Tehnoloģija bija dārga un salīdzinoši jauna. Arī darbu izmaksas bija dārgākas. Patlaban, tās ir pieejamas jebkuram. Jārēķinās ar platībām. Zemē tiek ieguldīts kolektors. Neparādās vairs kaste pie mājas sienas. Visu ziemu, no zemes ņem akumulēto siltumu, ko ir devusi saule. Ja viss ir ierīkots pareizi, tad pietiek līdz pavasarim. Tad sākas nākošais cikls.

K.E.: No zemes fiziski ierok kolektoru, kas sūc?

M.B.: Tur iekšā ir šķidrums, kas ņem enerģiju no gruntsūdeņiem. Mēs no zemes pumpējam 0 grādus, ko pastiprināsim (līdz mums vajadzīgajiem) 35 vai 55 grādiem.

K.E.: Ko siltumsūknis dod mājai? Kādi ir plusi? Ko es iegūšu, izvēloties kādu no siltumsūkņu veidiem?

M.B.: Mēs cenšamies konsultēt par to, kurš veids būs piemērotākais. Lielai daļai cilvēku ir neziņa par to, kā tas izskatīsies. Cilvēks vienmēr ir izvēles priekšā: finanšu ieguldījums pret ieguvumu. Nav jēgas uzstādīt iekārtas, kas nedos ieguvumu. Mēs cenšamies cilvēkam pastāstīt vairākus veidus un ieguvumus.

K.E.: Man ir pieejama dabas gāze, pilsētas pieslēgums.Tagad roku trubu, kas, protams, būs dārgi, bet es investēju. B variants: man ir ierakts balons un tad visu laiku ved gāzi. Vēl ir granulu katla versija un tīrā elektrība.

M.B.: Visi domā, ka ar elektrību kurināt ir dārgi. Varu pateikt uzreiz: elektrība ir pateicīgākais veids, ar ko salīdzināt.Mēs varam cilvēkam norādīt reālo lietderības koeficientu, kas patlaban siltumsūkņiem sasniedz 4 un pat 5. Ar siltumsūkni mēs tērējam 4 – 5 reizes mazāk.

Siltumsūknis ir dārgāks nekā parastie elektrības katli. Cilvēkam ir jāinvestē, lai pēc tam maksātu mazāk. Ar elektrību mēs iegūstam  komfortu, tikai ar mazākiem rēķiniem. Ieguldām vienreiz, lietojam ilgi.

Dabas gāze arī ir ļoti ērts apkures veids. Izņemot vienu negatīvu lietu: ja Tu gribi izveidot dabasgāzes pieslēgumu, ir jārēķinās ar diezgan lielām investīcijām. Pirmā investīcija ir pat lielāka nekā siltumsūknim. Projekts ārējiem, iekšējiem tīkliem, gāzes katls, gāzes katla dūmvads. Ir speciālas prasības pret ventilāciju un ugunsdrošību. Vēl jāpierēķina pārbaudes vizītes: skursteņslauķis, GASO, krāna atvēršana, projektu izstrāde, nodošana ekspluatācijā u.c. Kopā tas aizņem 1 gadu birokrātijas. Siltumsūkni var ierīkot 2 dienu laikā.

K.E.: Kādas ir izmaksas?

M.B.: Izmaksas ir ļoti līdzīgas. Ja mēs, piemēram, runājam par vidusmēra 150 kvadrātmetru māju, tad principāsiltumsūknis būs lētāks. Propāna gāze ir ļoti populāra, jo tas ir ļoti ērti. Ar propāna gāzi ir problēma: tā ir jāpieved. Propāna gāze, salīdzinājumā ar siltumsūkni, ir 2 reizes dārgāka. Principā ierīkošanas izmaksas ir tikai nedaudzmazākas nekā siltumsūkņiem. Granulu katls, savukārt, ir ļoti grūti salīdzināms. Tiem ir ļoti liela izvēle. Pats granulu katls nemaz nav tik dārgs. Granulu katlu apsaiste bieži vien ir ļoti sarežģīta. Nākas santehniķim piemaksāt par caurulēm, dalītājiem, maisītājiem, sūkņiem. Rezultāts ir diezgan līdzīgs investīcijām, bet ekspluatācijai daudz neērtāks. Tev reizi nedēļā jāber un jātīra. Granulām patlaban ir tendence, ka Tu pērc nenosakāmas kvalitātes izejmateriālu. Granulas pēc izskata ir līdzīgas. Neviens negarantē to, cik daudz enerģijas Tu iegūsi. Arī propāna gāzes sastāvs mainās. Mūsdienīgs cilvēks grib ērtības, lai mājās nekas nav jādara.

K.E.: Man ir sajūta, ka tas ir dārgi, vajadzēs apkopi un tā ir augstā tehnoloģija. 2007. – 2008. gadā es redzēju, ka siltumsūknis bija ekskluzīva lieta, kas bija tikai dārgās saimniecībās. Ja man būtu 150 kvadrātmetru mājaun es gribētu ieviest siltumsūkni. Cik tas izmaksātu?

M.B.: Tas ir diezgan populārs jautājums. Tas ir atkarīgs no tā, vai mēs izvēlamies zemi vai gaiss ūdens siltumsūkni.Klienti grib, lai siltumsūknis silda arī karsto ūdeni. Tas ir ekonomiski pamatoti. Siltumsūknis jebkurā gadalaikā var sasildīt karsto ūdeni. Komplekts ar visu ierīkošanu izmaksās aptuveni 7 – 8 tūkstošus. Iekļaujot PVN, darbu un materiālus. Ar to varēšu sildīt karsto ūdeni un iegūt apkuri, 150 kvadrātmetru lielai mājai.

K.E.: Piemēram, cik es maksāšu februārī par 150 kvadrātmetru lielu māju?

M.B.: Ne vairāk par 150 eiro. Gada garumā, rēķini būs ne vairāk par 750 eiro. Protams, rēķini ir atkarīgi no ūdens patēriņa. Ir gados jauni cilvēki, kuri mazgājas katru dienu. Gados vecāki cilvēki mazgājas nedaudz retāk.  Es redzu to statistiku pēc gada, pēc diviem un ir ļoti dažādi.

K.E.: Kāda apkope ir vajadzīga granulu katlam?

M.B.: Viena apkures sistēmas apkalpošana gadā maksā aptuveni 100 līdz 150 eiro. Tā ir apkalpošana, kad atbrauc speciālists, paskatās, vai viss ir kārtībā, uzpilda apkures sistēmu, pārbauda vai ārējais bloks ir tīrs no pūkām. Vēlams to darīt regulāri, katru gadu. Kondicioniera ārējais bloks piedzenas pilns ar pūkām, tās ir jānotīra. Citādāk zūd lietderība.

K.E.: Vai pūku daudzums atšķiras no mājas atrašanās vietas?

M.B.: Jāskatās, vai grants ceļš iet garām vai ir intensīvas satiksmes iela. Svarīgākais, lai mājas pusē visi sietiņi būtu tīri. Lai cirkulācija mājā būtu netraucēta. To vajag darīt jebkurai apkures sistēmai. Pūkas var notīrīt pats, tur speciālistu nevajag. Siltumsūknis sevi sargā. Siltumsūknī iekšā ir pietiekami daudz elektronikas, kas brīdina, ja rodas kādas problēmas. Nereti tas kaitina cilvēkus, bet ja kaut kas nebūs kārtībā, siltumsūknis par to ziņos. Siltumsūknissargā Tevi gan no drošības, gan izmaksu viedokļa.

K.E.: Cik ilgi kalpos siltumsūknis?

M.B.: Būsim godīgi, tagad tehnoloģijas iet uz priekšu. Pieredze rāda, ka pēc 15 gadiem siltumsūknis būs morālinovecojis. Ja runa ir par zemes siltumsūkni, tad pārrokot dārzu, tas nav jāmaina. Mēs nomainīsim iekārtu un zemes loks paliks tas pats. Jebkurš granulu vai gāzes katls ir paredzēts 8 gadiem. Mēs nomainām 2 katlus pret vienu.

Siltumsūkņa galvenās vērtības: mēs no iekārtas varam dabūt arī aukstumu. Līdz šim mēs nevarējām izmantot iekārtu dzesēšanai. Siltumsūkni var izmantot dzesēšanai. Piemēram, vasarā var uztaisīt grīdu kā vēsu klonu.  Otra ērtība:var ražot enerģiju. Uzliekam saules paneļus: ražojam elektrību, ar elektrību kurinām.

K.E.: Vai saules paneļi un saules kolektori ir viens un tas pats?

M.B.: Saules kolektori ražo tikai silto ūdeni. Saules baterijas (paneļi) ražo elektroenerģiju, ko mēs varam novirzīt uz siltumsūkni, gludekli, putekļu sūcēju un pat telefonu uzlādi.

K.E.: Var manīt, ka saules kolektori un saules paneļi iegūst popularitāti Latvijā. Kāpēc ir tik strauja popularitāte? Ir sajūta, ka mēs dzīvojam salīdzinoši ne pārāk saulainā vietā.

M.B.: Tas ir mīts. Latvijā saules intensitāte ir pietiekama. Mēs esam ne tikai zaļi domājoši, bet arī domājam par to, cikmaksājam. Jo dārgāka ir elektroenerģija, jo ātrāks ir atmaksāšanās termiņš saules baterijām. Ja es pats ražoju un patērēju elektrību, tātad nemaksāju par elektroenerģiju. Es maksāju tikai par sadales tīkla pakalpojumiem. Šis ir pieejams no 1.aprīļa, kad valdība pieņēma šādu lēmumu: gada ietvaros varam paņemt enerģiju un nemaksāt par to. Jāmaksā komisija par norēķiniem.

K.E.: Piemēram, 150 kvadrātmetru mājai uzliek uz jumta paneļus. Kas notiek?

M.B.: Vasarā paneļi ražo vairāk enerģijas nekā patērē. Enerģiju tiek atdota tīklā. Par to nav jāmaksā. Ziemā, kad Tu ražo mazāk elektrības nekā patērē, Tu saņem atpakaļ elektrību.

K.E.: Cik pieejami un dārgi tas ir?

M.B.: Paliek pieejamāk, jo pieaug konkurence. Parādās, lētais un kvalitatīvais gals. Pakalpojumu sāk piedāvāt arvien vairāk kompānijas. Līdz ar to konkurence vienmēr stimulē cenu kritumu. Ja es patērēju, piemēram, 5000 kilovatstundu gadā, tātad aptuveni ir nepieciešama sistēma uz 4 – 5  kilovatiem. Paneļu summa ražo 4 – 5  kilovatus.Attiecīgi, gada laikā saražo nedaudz mazāk nekā patērēju. Ieguldījums atnāks atpakaļ vidēji 8 gados. Ja patērē kilovatstundas, tad ieguldījums atnāks ļoti ātri. Jo lielāks ir pašpatēriņš, jo ātrāk atnāk atpakaļ ieguldītā nauda. Tas ir zaļi un ekonomiski izdevīgi.

K.E.: Piemēram, klausītāji grib labu siltumsūkni. www.siltumsūknis.lv var apskatīties piedāvājumu. Kur meklēt saules paneļus un ko ņemt vērā?

M.B.: Elektrum un Enefit piedāvā dažādus saules paneļus. Patlaban kaimiņvalstīs jau ir iesaistījušies lielie elektroražotāji. Ir vērts padomāt par ilgtspēju. Pircējam ir jāizvērtē, vai kompānija spēs nodrošināt ilgtermiņā gan servisu, gan rezerves daļas. Nevajag ņemt iekārtas, kas ražotas Polijas pagrabos. Ne tikai Tu būsi atkarīgs no siltumsūkņa darbības, bet arī visa Tava ģimene. Izvērtē kādu preci Tu pērc.

K.E.: Skopais maksā divreiz.

M.B.: Jā. Dažkārt maksāt otreiz ir ļoti sāpīgi, ja apzinies, ka esi ietaupījis 400 – 500  eiro.

K.E.: Cik tuvā nākotnē siltumsūknis kļūs populārs apkures veids?

M.B.: Revolūcija domāšanā jau ir notikusi. 70% jaunbūvēs, tiek nopietni izskatīta iespēja uzstādīt siltumsūkni.Jaunieši ir pieraduši pie mēneša maksājuma, kredītiem. Cilvēki vēlas nomainīt savu granulu katlu mūsdienīgākām ierīcēm. Tuvākajos gados granulu katli izies no tirgus. Gāze paliks. Ja ir ierīkots gāzesvads, nav izdevīgi mainīt apkures veidu. Protams, spēcīga pārdale tirgū notiks ar malkas katliem. Piemēram, siltumsūknis ir Nr.1 izvēle Polijas jaunbūvēs.

K.E.: Tas dabai ir daudz daudzīgāk.

M.B.: Jā, tas nav salīdzināms ar granulām un malku.

K.E.: Izklausās, ka mēs dodamies diezgan labā virzienā.

M.B.: Es ceru. Lielākās bailes un neziņa ir pārvarēta. Jaunajai paaudzei ir pavisam cits viedoklis  par ērtībām un to, kādai apkurei mājās ir jābūt.

K.E.: Vienkārši un jēgpilni. Ja klausītājiem gribas uzzināt ko vairāk, tad var apskatīties www.siltumsuknis.lv.Teikšu paldies par sarunu Mārim Bareikam. Liels paldies! Turpinām domāt zaļi un klausīties EHR, raidījumu Zaļā Zona.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt