Zaļā zona. Sarunas. 29. sērija. Intervija ar Rūtu Sniedzi – Kretalovu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR,raidījumu Zaļā zona. Rīgā ir daudz plašu, regulāri pļautu zālienu teritoriju. Tās ir tik intensīvi apsaimniekotas, ka no sugu daudzveidības viedokļa dēvējamas par zaļajiem tuksnešiem. Būtu tik ļoti skaisti, ja pastāvētu iespēja tepat Rīgas parkos un pļavās saplūkt jāņuzāles vai iegulties smilgās, klausoties kā sisina sienāži. Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts mauriņš, ar pāris centimetru garu zāli. Arvien biežāk, cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu, savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā. Par projektu Pilsētas pļavasun dabiskas vides lomu, šoreiz Zaļajā Zonā: Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta Pilsētas pļavas vadītāja Rūta Sniedze – Kretalova. Sveiki! Pilsētas un dabiskās pļavas ir ļoti interesanta tēma. Kas īsti ir dabiskās pļavas? Vai ir nedabiskās pļavas?

Rūta Sniedze – Kretalova: Cilvēki par pļavu sauks gandrīz jebko, kas ir zaļš. Ja, piemēram, ir redzamas dzeltenas pienenes, tā skaitīsies pļava. No botāniskā un ekoloģijas viedokļa tā nav pļava. Īstas pļavas ir eko sistēmas, kur dominē lakstaugi un tās tiek ilgstoši uzturētas ar vienveidīgu apsaimniekošanas veidu. Tā ir regulāra pļaušana (1 – 2 reizes gadā), ekstensīvā pļavu noganīšana.

K.E.: Ko nozīmēt ekstensīvā pļavu noganīšana?

Rūta S.K.: Tā nav ļoti intensīva noganīšana līdz melnzemei. Tā ir mērena noganīšana. Piemēram, kaza noēd zāli, pārsienu to tālāk un tā vienmērīgi noēd visu zāli pļavā. Nevis tad, ja milzīgs lopu bars visu pļavu pārvēršs lielā dubļu laukā. Pļavu ekosistēma veidojas ļoti lēni, mums Latvijā ir simtgadīgas pļavas. Tās ir teritorijas, kur šāds apsaimniekošanas veids ir pastāvējis simtiem gadu. Senās pļavas ir visvērtīgākās, bet tādu ir ārkārtīgi maz. Padomju gados, liela daļa no dabiskajām pļavām tika uzartas un apsētas. Ja iesēj kamolzāli vai citas graudzāles, šīs pļavas neskaitījās vērtīgas. Āboliņš ir daudz produktīvāka zāle, jo tā izaug ātrāk un to var ātri novākt. Šai zālei ir lielāka raža, nekā mazajām un smalkajām pļavu puķītēm.

K.E.: Cilvēks iziet savas mājas pagalmā, noguļas zālē un domā vai tā ir dabiskā pļava, vai nav. Kā var saprast, vai pagalmā ir dabiski veidojusies pļava?

Rūta S.K.: Var būt dažādi. Ir pagalmi, kas ir senas piemājas pļaviņas, kur augu sugu sastāvs var būt ļoti daudzveidīgs. Pļavas ir īpašas, jo 1 kvadrātmetrā var būt pat 50 dažādas augu sugas. Tā ir milzīga daudzveidība. Pļavas ir ļoti piesātinātas ar augu sugām. Piemājas mauriņi satur 5 – 6 sugas, tur ir maza daudzveidība. Nereti, mauriņos mēs neļaujam augiem ziedēt. Būtu svarīgi saprast, cik daudz dažādi augi, smilgas ir 1 kvadrātmetrā, mājas pagalmā. To visu ir iespējams pārbaudīt.

K.E.: Pieminējām simtgadīgas pļavas, Rīgā. Kas ir populārākā pļava, ko zina vairums rīdzinieku?

Rūta S.K.: Vecdaugava. Vakarbuļļos ir platība, ko gana Latvijas dabas fonda mobilais ganāmpulks. Tas ir piejūras zālājs, neapbūvēts, ik pa laikam tas applūst. Visticamāk, ka šai platībai ir simtiem gadu ilga vēsture, jo govis tur ir turētas ļoti ilgi. Mobilais ganāmpulks ceļo pa Latviju, noteiktām teritorijām. Tiek uzlikts elektriskais aploks, kur tiek ielaistas govis, kas veic apsaimniekošanu.

K.E.: Tur var pieteikties?

Rūta S.K.: Projektā GrassLIFE bija iespēja pieteikties platībām, kas tiks noganītas. Bija ļoti liela interese par šo iespēju. Daudziem saimniekiem ir lielas zālāju platības, bet nav ku likt zāli vai nav ko tur ganīt. Tiek atvestas govis, kas nogana pļavu. Pēc tam govis tiek pārvestas uz citu pļavu. Tās ir gaļas un šķirnes govis.

K.E.: Interesanti, ja būtu Latvijas dabas fonda produktu sērija, piemēram, piens, kas ir ievākts no zālājiem visā Latvijā. Tas būtu unikāli.

Rūta S.K.: Pagaidām mēs varam cerēt uz gaļu. Mēs ļoti vēlamies attīstīt preču zīmi, lai ir redzams, ka lops ir barojies no dabiskajām pļavām. Tiek aicināts samazināt gaļas patēriņu, bet Latvijā ir nepieciešami gaļas lopi. Gaļa ir jāpatērē, tāpēc gaļas lopi var ganīties dabiskajās teritorijās, kur jāuztur dabas daudzveidība. Ja dabiskās pļavas nenogana, tās aizaug un dabas daudzveidība samazinās. Gaļa var būt ļoti dažāda. Mums Latvijā ir pieejama ekskluzīva gaļa no ganībām, ko nevar salīdzināt, piemēram, ar steikiem no Argentīnas.

K.E.: Būtiska pļavas sastāvdaļa ir zālājs. Kāda ir zālāju vērtība?

Rūta S.K.: To var mērīt kā ekosistēmu vai izteikt naudas vērtībā. Ja pilsētās nav ziedošo augu, izņemot parkus, tad mēs apzogam paši sevi. Ja mēs neļaujam savvaļas augiem augt zālienu teritorijās, tur nebūs apputeksnētāji.

K.E.: Tad zālienam ir dekoratīva funkcija?

Rūta S.K.: Jā, tad mēs labāk varam ieklāt zaļu paklāju. Mēs tērējam līdzekļus un laiku, lai uzturētu sīko zāli, no kā ir maza jēga. Golfa, futbola laukumos ir nepieciešams, lai zāle ir īsa. Ir ļoti daudzas teritorijas, kur pļauj līdz melnai zemei un tur paliek dubļi.

K.E.: Interesanti, ka šāda veida pļavas sāk atgriezties pilsētā. Nesen dzirdēju, ka izmanto mākslīgos mitrājus. Dārza vidū, kanalizācijā ir niedres, kas ir sava veida ekosistēma.

Rūta S.K.: Nav vērts cīnīties pret dabu. Mums ir jāiemācās saprast dabu un izmantot to savam labumam. Rīgā ir ļoti daudz privātmāju teritojas ar ābelēm, plūmēm un dažādiem ogu krūmiem. Kad viss zied, apputeksnētājiem ir barība. Kad ziedi noziedēs, barības vairs nebūs. Tās ir par maz. Ja apputeksnētājiem pietrūkst barība, mums dārzā būs mazāk ogu, ābolu.

K.E.: Latvijas dabas fondam ir projekti par pilsētas tēmu. Ir 2 akcijas Pilsētas pļavas un Iesēj savu kvadrātmetru. Par ko ir šīs akcijas?

Rūta S.K.: Cilvēki, jau gadu desmitiem zvana uz Latvijas dabas fondu un interesējas, kur dabūt augu sēklas no Latvijas pļavām. Pagājušajā gadā, eskperimentāli tika sagatavoti sēklu maisījumi un izsludināta pieteikšanās. Latvijas dabas fonds sūtīja šādas paciņas interesentiem, atsaucība bija ļoti liela. Ja nemaldos, bija 1800 pieteikumu un visi, diemžēl, netika pie sēklām. Ap 700 paciņām tika izsūtītas tiem, kuri vēlējās 1 kvadrātmetru iestādīt tieši savā piemājas mauriņā. Tika atlasīti tieši mauriņi, lai veidotu daudzveidību tur, kur tā ir vismazākā. Arī Uzvaras parkā tikai iesēts pirmais kvadrātmetrs, kas bija kā simbolisks sākums un zinātnes eksperiments. Mēs visi mācāmies un vērojam. Daudzi cilvēki ir samulsuši, ka nekas neaug. Šobrīd zied pienenes, kamolzāle jau ir izaugusi līdz ceļiem. Ir jāiemācās, ka pļava attīstās ļoti lēni. Pļavu augi ir citādāki nekā pienenes, usnes un kamolzāle, kas ir lielas un leknas. Ir sākusies vasara, bet mūsu iesētajā kvadrātmetrā un pļavās vasara vēl nav sākusies, jo bija ļoti auksts pavasaris. Augu attīstība sākās lēni. Šobrīd augi sāk līst laukā, bet tie ir pāris mazi dīgsti. Par to nevajag uztraukties. Pirmās dīgst nezāles, jo tās aug, attīstās, saražo sēklas un izplatās ļoti strauji. Rīga ir pilna ar pienenēm, jo tā ir izturīga, plastiska suga, kas spēj izdzīvot šadā vidē. Savukārt, pļavu augi ir daudz lēnāki, var paiet vairāki gadi līdz augi sāk ziedēt. Piemēram, naktsvijoles citreiz sāk ziedēt tikai pēc 17 gadiem. Tas ir cits process. Citreiz liekas, ka mežs aug un attīstās ātrāk nekā pļava.

K.E.: Kas notiek tālāk, kad izaudzēts 1 kvadrātmetrs dabiskās pļavas?

Rūta S.K.: Tālāk mēs uzrunājam centīgos kopējus, stāstam kā turpmāk rūpēties, kādas nezāles ir jāizravē ārā, lai tās nenomāc pļavu augus. Papildus, veidojam atlases kopu un braucam pētīt, kādi augi ir spējīgi iedzīvoties šajos mauriņos. Tas nepieciešams, lai mēs mērķtiecīgāk un pareizāk varētu veidot sugu maisījumus. Būtiski, lai savvaļas sugu maisījumi nāk no Latvijas, nevis no citām valstīm. K.E.: Vai īpašnieki tur drīkst pļaut?

Rūta S.K.: Pļaut vajadzēs, bet jāļauj augiem attīstīties. Līdz Jāņiem noteikti nevajadzētu pļaut. Ieteicams, pļaut jūlijā. Ja, piemēram, pļavas ķimene vai dzeltenā ilzīte šogad nezied, ir jāļauj šiem augiem izaugt. Savukārt, projekts Pilsētas pļavas radās no idejas, ka Rīgā pārpļautās teritorijas ir milzīgos apjomos. Galvenā doma ir aicināt apkaimju iedzīvotājus, kuri vēlas savā tuvumā redzēt pļavas. Atsaucās 17 apkaimes, bija pieteiktas vairāk nekā 60 platības. Iļģuciema un Dzirciema apkaimes pieteica pat 13 teritorijas. Tas parāda kolosālu tendenci, ka cilvēki patiešām to vēlas redzēt pilsētvidē. Tas nav zaļais ekstrēmisms. Šobrīd, Rīgas Domē izvērtēšanai ir nodots projekts, lai saskaņotu savvaļas augu audzēšanu 20 apkaimēs un mainītu apsaimniekošanas režīmu. Pļaušana notiks, bet tikai 2 reizes gadā.

K.E.: Šobrīd ir noteikts cik cm gara drīkst būt zāle?

Rūta S.K.: Šobrīd, katrai pašvaldībai ir saistošie noteikumi, kas nosaka to, cik augsta drīkst būt zāle. Tā ir teritorijas uzturēšana, pārsvarā tie ir 15 – 20 centimetri. Tas ir atkarīgs no pašvaldības. Tās ir reģistrētas platības.

K.E.: Šīm platībām ir jābūt reģistrētām, jo pretējā gadījumā tiks uzlikts sods par nenopļautu teritoriju.

Rūta S.K.: Teritorijas, kur šogad īstenosim akciju Pilsētas pļavas pieder pašvaldībām.

K.E.: Ko cilvēkam vajadzētu darīt, ja ir vēlme attīstīt dabisku pļavu, pie savas mājas? Ko darīt, ja tā ir lielāka teritorija?

Rūta S.K.: Varbūt kādam tas izskatīsies nekopti. Šogad, Rīgas teritorijā strādāsim ar ne vairāk kā 20 teritorijām, jo mums vajag saprast kā viss veidojas. Šīs teritorijas nav lielas. Reizēm tie ir 1300 kvadrātmetri, kas nav liela teritorija. Šogad mēs mācāmies, mums palīdzēs apkaimju teritoriju iedzīvotāji. Teritorijas tiks uzirdinātas. Lai būtu vairāk augsnes, atbrīvosim teritorijas. Perspektīvākajās teritorijās ir izveidojies interesants sugu sastāvs.

K.E.: Ko man darīt, ja es savās mājās vēlos izveidot pļavu?

Rūta S.K.: Šobrīd to ir grūti izdarīt, jo ir saistošie noteikumi. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Nākotnē, cilvēks varēs reģistrēt platību dabai. Teritorijas tiks koptas, lai tur būtu ziedošie augi. Ziedošie augi ir atslēga tam, lai būtu dabas daudzveidība.

K.E.: Kāds ir plāns attiecībā uz citām Latvijas pilsētām?

Rūta S.K.: Piemēram, Salaspils ir soli priekšā Rīgai, jo pašā pilsētas centrā ir iesētas pilsētas pļavas. Ceru, ka tās nebūs vienīgās. Salaspilī ir daudz citas perspektīvas teritorijas, kur ir labs augāju sastāvs. Pašvaldībai ir jadod atļauja, ka pļaušana notiek retāk.

K.E.: Šis projekts tiks attīstīts arī citās pilsētās?

Rūta S.K.: Latvijas dabas fonds nekad nav atteicis nevienai pašvaldībai. Mēs esam gatavi šo ideju attīstīt tālāk. Tas neaprobežojas tikai ar Rīgu vai lielākajām Latvijas pilsētām. Tās var būt mazas vietas, piemēram, ciema centrā var izveidot pilsētas pļavu. Šobrīd mēs mācāmies.

K.E.: Ja cilvēki vēlas izbaudīt pļavas sajūtu Rīgā, tad var doties uz Vakarbuļļiem?

Rūta S.K.: Jā, tur ir īsta pļava.

K.E.: Kur vēl Rīgā var dabūt pļavas sajūtu?

Rūta S.K.: Piemēram, staigājot gar Juglas ezera krastu, virzienā uz Juglas upi: tur ir ļoti daudz dabiskās palienu pļavas.

K.E.: Tur var salasīt jāņuzāles?

Rūta S.K.: Jā, tur var salasīt jāņuzāles. Rīgā ir perspektīvas teritorijas, kur ir senās pļavas, kas nav apsaimniekotas.

K.E.: Ja kādam no mūsu klausītājiem būtu vēlme iestādīt savu kvadrātmetru: vai šobrīd ir jāstājās dzīvajā rindā vai jāuzgaida, lai projekts nonāktu nākamajā fāzē?

Rūta S.K.: Arī šogad Latvijas dabas fonds izsludinās šo akciju. Šobrīd ļoti liels daudzums sēklu būs jāiesēj pilsētas pļavās. 20 teritorijas veido lielu platību. Mums vajadzēs sasēt pilsētas pļavas, bet sēklas saglabāsim arī priekš iedzīvotājiem.

K.E.: Liels paldies par sarunu! Novēlēšu veiksmi visos projektos un lai virs asfalta būtu skaistas, ziedošas, un bagātīgas pļavas. Šodien pie mums ciemos bija projekta Pilsētas pļavas un Latvijas dabas fonda pārstāve Rūta Sniedze – Kretalova. Uz tikšanos Zaļajā zonā!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt