Zaļā zona. Sarunas. 26. sērija. Intervija ar Kārli Mendziņu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Gandrīz katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar smalko daļiņu (PM2.5) piesārņojumu, ko rada ceļu satiksme, elektroenerģijas ražošana un citas darbības, kas saistītas ar benzīna, dīzeļdegvielas, ogļu un gāzes sadedzināšanu, ziņo Hārvardas universitātes un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki. Pilsētvidē īpaši nelāgi izjūtam autopiesārņojuma sekas, tāpēc loģiski, ka viens no risinājumiem zaļi domājošajiem automīļiem ir elektroauto. Te nu sarauc pieres skeptiķi, sakot, ka Latvijā līdz tādam elektroauto infrastruktūras līmenim, lai bez bažām palikt ceļa malā ar izlādējušos auto, varētu apceļot mūsu zemi, kā līdz kosmosam vismaz tuvākajā piecgadē. Par izplatītākajiem mītiem un ieguvumiem saistībā ar elektroauto un elektromobilitātes infrastruktūras pieejamību Zaļajā Zonā plašāk izklāstīs Kārlis Mendziņš, uzladets.lv autors.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Gandrīz katrs 5. nāves gadījums ir saistīts ar smalko daļiņu PM 2,5 piesārņojumu: ko rada ceļu satiksme, elektroenerģijas ražošana un citas darbības, kas saistītas ar benzīna, dīzeļdegvielas,ogļu un gāzes sadedzināšanu. ziņo Hārvardas universitātes un Londonas universitātes koledžas zinātnieki. Pilsētvidē īpaši nelāgi izjūtam auto piesārņojuma sekas. Loģiski, ka viens no risinājumiem, zaļi domājošiem automīļiem, ir elektroauto. Par mītiem un ieguvumiem saistībā ar elektroauto un elektro mobilitātes infrastruktūras pieejamību. Šodien zaļajā zonā Kārlis Mendziņš no uzladets.lv. Sveiks, Kārli! Ar ko Jūs nodarbojaties?

Kārlis Mendziņš: Pirms 3 gadiem es sapratu, ka latviski informācija par e – mobilitāti un atjaunojamajiem resursiem ir niecīga un nepatiesa. Mana kaislība tobrīd bija elektroauto. Mans pirmais elektroauto bija Citroen C-Zero. Biju pionieris, kurš nopirka lietotu elektroauto.

K.E.: Kāpēc Tev ir svarīgi runāt par šīm lietām? Viens ir entuziasms, bet tas ir diezgan liels darbs: rakstīt un meklēt informāciju.

K.M.: Es ik palaikam uzdodu sev jautājumu, kāpēc es vispār to daru? Es ar to nepelnu. Blogošana par e – mobilitāti ir mans hobijs.

K.E.: Elektroauto ir ļoti attīstījies. Kāpēc Tev ir svarīgi runāt par ko tādu? Kāpēc ir svarīgi nopirkt elektromobīli?  Tu gribēji pamēģināt?

K.M.: Man nebija mašīnas. Ik pa laikam paskatījos sludinājumu portālos, kas ir pieejams. Ieraudzīju sludinājumu, parunāju ar sievu un banku, vai varam atļauties. Elektroauto bija pirmā mašīna, kas piederēja man personīgi.

K.E.: Pirms 3 gadiem uzlādēt elektroauto bija nedaudz sarežģītāk. Šobrīd ir vesela infrastruktūra, bet par to mēs vēl paspēsim parunāt. Iesākumā varbūt vari ieskicēt, kas īsti ir elektromobilis?

K.M.: Transportlīdzeklis, kas, lai pārvietotos, izmanto elektrisko enerģiju, ko glabā sevī. Baterija, ūdeņradis būtībā tiek pārveidots uz elektrību un tad kustina elektrisko motoru (tas arī skaitītos elektromobilis). Plug – in hibrīdi un parastie hibrīdi neskaitās kā elektromobiļi, jo tie pamatā lieto degvielu.

K.E.:Tu minēji, ka no konstrukcijas viedokļa, šī automašīna ir mazliet citādāka iekšdedzes dzinējs. Kas ir tās būtiskākās starpības?

K.M.: Šī mašīna ir domāta kā elektroauto. Tā ir salīdzinoši liela baterija vai elektriskais motors, kas visu kontrolē: uzlādes aparāts, 4 riteņi un čaula kas visu satur kopā. Tā atšķirība ir diezgan ievērojama kustīgajās daļās. Elektroauto kopumā ir 400 daļas. Iekšdedzes dzinējam ir 2000 daļas. Tikai uz motoru vien, var ietaupīt 1200 kustīgās daļas. Tās 1200 kustīgās daļas, kas var salūzt.

K.E.: Kā ir ar drošību? Vai ir kāda starpība starp iekšdedzes dzinēja automašīnu, kas ir gadiem pārbaudīta? Elektroauto mēs nomainām konstrukciju, baterija ir pa vidu.

K.M.: Baterija ir pa vidu. Pārsvarā tā aizvieto grīdu vai daļu no grīdas.

K.E.: Tajā brīdī, kad notiek negadījums uz ceļa:  vai tur palīdz mūsdienīgās tehnoloģijas?

K.M.: Palīdz tas, ka smaguma centrs ir lejā. Tev ir drošāk būt uz ceļa. Mazāka varbūtība, ka apgāzīsies. Baterija ir kā konstrukcija, saturēs kopā to daļu, vismaz apakšā.

K.E.: Es saprotu, ka elektromobiļi ir bijuši populāri jau 19. gadsimta beigās. Tas ir diezgan sen, 80. gadi.

K.M.: Pirmie transportlīdzekļi, ko varētu saukt par mašīnām, bija elektriskie. 20. gadsimta sākumā elektroauto bija topā. Bieži vien sievietes izvēlējās elektroauto, jo nebija jākurbulē, nebija smakas, trokšņa, vibrācijas, kas saistās artālaika iekšdedzes dzinēju. Visas tās priekšrocības joprojām ir mūsdienās. Starpība bija tad, kad Ford palaida modeli T, kas bija tiešām pirmais masu transporta līdzeklis. Tas pamazām noēda nost tirgus daļu. Pirmais pasaules karš pilnībā izjauca elektroauto nākotni tobrīd.

K.E.: Tik ilgu laiku, elektro jautājumam neviens nav nopietni pieskāries. Tas drīzāk ir lobijs?

K.M.: Es teiktu, ka iekšdedzes dzinējs tobrīd bija pārāks. Degviela bija vieglāk iegūstama, varēja tālāk nobraukt. Tā laika baterijas bija svina: lielas, smagas, ar mazu enerģijas ietilpību. Būtībā, pateicoties telefonu popularitātei: attīstījās bateriju tehnoloģijas, telefoni, portatīvie datori, portatīvās ierīces, skrūvgrieži. Tas arī ļāva uzbūvēt pirmos nopietnos elektroauto. Tad saprata, ka elektroauto var arī būt reāls, alternatīvs variants.

K.E.: Ir 2021.gads. Elektroauto ienāk aizvien vairāk mūsu dzīvēs, citās valstīs tā ir norma. Skaidrs, ka ar laiku tas kļūs aizvien vairāk par mūsu ikdienu. Viena no šī brīža, manuprāt, problēmām ir tā, ka ir diezgan grūti izvēlēties. Cilvēkiem pietrūkst zināšanas. Arī es, pirms kāda laika meklēju elektroauto. Man bija nolikts konkrēts budžets. Es gribēju lielu mašīnu, lai varu tālu nobraukt. Es neko noliktajā budžetā neatradu. Pagaidām es atsakos no liela elektroauto. Kas ir tie izplatītākie mīti par elektroauto?

K.M.: Pirmais mīts, elektroauto nekur nevar uzlādēt. Tas, ka mēs nezinām, kur var uzlādēt, nenozīmē, ka nav kur. Publiskais tīkls jau ir tik labi nostrādāts Latvijā. Lielākais jautājums ir: kur lādēt pa nakti. Tā, lai man būtu ērti. Tagad lielveikali ir sasparojušies. Mēs varam atrast, ka piedāvā uzlādēt auto bezmaksas vai par salīdzinoši lētu summu.

K.E.: Tepat, pie mola manīju, ka ir viena stacija.

K.M.: Vēl salīdzinoši netālu ir Akropole. Tur ir tiešām daudz vietas, kur uzlādēties. Blakus ir tirdzniecības centrs Ozols, Ikea. Ja Tu aizej uz lielveikalu, Tu pazaudē vismaz 1 stundu no savas dienas. 1 stunda ir pietiekami, lai mašīna uzlādētos un varētu nobraukt 150 kilometrus.

K.E.: Bailes par palikšanu ar tukšu bateriju, pusceļā. Kādā no iepriekšējiem raidījumiem, es minēju par braukšanu uz otru Latvijas galu. Piemēram, es dodos uz Kuldīgu, Jūrkalni, Liepāju. Es visu Latviju varu izbraukāt ar elektroauto?

K.M.: Būtībā, jā. Uz šosejas, ik pēc 30 – 40 kilometriem ir ātrās uzlādes iespēja. Liels paldies valstij, ka izstrādājauzlādes tīklu. Jūrkalnē, Liepājā uzstādīja 2 līnijas, kopā tur ir 3 līnijas. Rīgā un Liepājā ir 8 uzlādes stacijas.

K.E.: Ko nozīmē ātrā uzlāde? Cik ātri tas notiek? Tas ir atkarīgs no automašīnas?

K.M.: Tas ir atkarīgs no automašīnas. Vidēji tie ir 330 kilometri stundā. Manuprāt, ja Tev ikdienā jābraukā 900 kilometri, tad iekšdedzes dzinējs šobrīd ir labākā alternatīva.

K.E.: Protams, ir dzirdēts par paradoksiem. Es zinu precīzi vienu cilvēku, kurš pārvietojas ar elektroauto, betviņam bagāžniekā ir degvielas ģenerators, kas lādē automašīnu.

K.M.: Kāpēc? Mašīna laicīgi brīdina, pirms mašīna izslēdzas, ir 3 brīdinājumi. Tas nozīmē, ka viņš speciāli brauc uzrobežas visu laiku. Mūsdienu elektroauto ir veiktspējīgi.

K.E.: Vēl esmu dzirdējis, ka cilvēkiem ir bail no elektroauto veiktspējas ziemā. Ziemas mums ir visādas. Procentuāli, cik ļoti samazinās veiktspēja?

K.M.: Šis mīts cēlās no pirmajiem elektroauto, kas tehniskajā ziņā ir vājāki par jaunajiem. 2017. – 2018. gads ir laiks, kad varam sākt runāt par jaunākās paaudzes elektroauto. Agrāk, iestājās ziema, pazaudēju 30 % no tā, cik es varu nobraukt. Ieslēdzu sildītāju, pazaudēju vēl 20 %. Kopumā esmu zaudējis 50 %. Viss ir saprotami. Esmu ziemā pamēģinājis 2012.gada elektroauto: uz papīra sola 450 kilometrus, tad ziemā, -10 grādos ir 400 kilometru.

K.E.: Tas nav nemaz tik daudz.

K.M.: Ir jāsaprot, ka ziemā, iekšdedzes dzinējs zaudē aptuveni 20%. Mēs vienkārši tam nepievēršam uzmanību.

K.E.: Ja iekšdedzes dzinēja bagažniekā nav. Ko cilvēki dara tādos brīžos?  

K.M.: Ja esi pilnībā ignorējis visus brīdinājumus. Ir divas opcijas: izsauc kādu palīgā, nostopē kādu. Vēl ir opcija: pagaidīt un baterijas nedaudz atdzīvosies. Tu varēsi varbūt 2 kilometrus nobraukt. Tā ir fizikāli ķīmiska īpašība baterijām.

K.E.: Liekas, ka parastās automašīnas ir daudz lētākas nekā elektroauto.

K.M.: Tas mīts varbūt vairs nav tik patiess. Ir vēl dārgāk, bet ir jāskatās nianses. Volkswagen tagad reklamē savu ID3.Tam bāzes cena ir aptuveni 32000 tūkstoši. Līdzīgas jaudas Golf: starpība ir 6000 tūkstoši, tas maksā 19 tūkstoši. Elektroauto ir labāka komplektācija.

K.E.: Ja esi aktīvs pilsētnieks, pārvietojies pa pilsētu ikdienā, tas nozīmē, ka atstāj auto stāvvietās. Tu maksāgada nodokli. Pārskatāmā periodā, elektrība ir lētāka nekā degviela. Tu pēc saviem ikdienas paradumiem vari aprēķināt, kad elektroauto būs lētāks.

K.M.: Pirms 3 gadiem bija tā, ja tu paņem vienu iekšdedzes, otro elektroauto: cena bija 2 reizes dārgāka. 5 gadu laikā sanāca iziet pa nullēm, tagad cenu starpība ir 20 – 30%. Ja Rīgā neiebrauc un veic 500 kilometrus gadā: varbūt tas neatmaksāsies nekad. Ja Tu esi cilvēks tipiskais, tad diezgan ātri atmaksāsies. It īpaši uzņēmumiem, kam vēl ir cita nodokļu shēma.

K.E.: Esmu dzirdējis, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādiem ikdienas servisa pakalpojumiem: mehāniķi, apsaimniekošanas servisi pāriet uz elektroauto. Galarezultātā, tas ir ērti un vienkārši. Bāzē to uzlādē. Ja nav bāzes, piemēram, cilvēkiem, kas dzīvo mikrorajonā. Vai vajadzētu meklēt tuvākos parkingus, kur lādēt? Ko cilvēki dara tādās situācijās?

K.M.: Visbiežāk, mašīnu nav kur nolikt. Iespējams, salīdzinoši netālu var atrast kādu uzlādes, piemēram, lielveikalu.Ātrā uzlādes stacija: ieskrien uz 15 minūtēm un nedēļu brauc. Uzlādes tīkls Latvijā ir gatavāks nekā elektroauto skaits. Vienīgais, mums trūkst, kur pa nakti lādēt. Es domāju, ka vēl ilgi mikrorajonos būs grūti atrast vietu nakts uzlādēm.

K.E.: Citās valstīs ir masveida uzlādes vietas?

K.M.: Norvēģija ir spilgts paraugs. Viņiem iepriekš jau bija elektrība izvilkta uz garāžām, jo vajadzēja sildīt pa nakti mašīnas, lai tās neaizsalst ziemā. Viņiem garāžās ir gatavi pieslēgumi. Tikai vajadzēja pārveidot, lai būtu gatavs priekš elektroauto. Ir piemēri no Ķīnas: uzlāde nenotiek, Tu iebrauc boksā, viņi tev nomaina baterijas 2 minūšu laikāun brauc ārā.

K.E.: Tātad ir arī maināmas baterijas?

K.M.: Šobrīd tas vēl nav universāls standarts, tas ir atkarīgs no ražotājiem. Viņi pārbauda, vai viss ir kārtībā ar baterijām. Mainīs to daļu, kas ir beigta. Ir 20 bloki, 2 bloki, kā kurš ražotājs ir izstrādājis. Ar šīm uzlādētajām baterijām, viņi piedalās elektroenerģijas tīklā.

K.E.: ir ar ekspluatāciju? Vēl viens mīts: dārgi remonti, pēc tam grūti pārdot tālāk. Īss ekspluatācijas laiks.

K.M.: Šis gan ir mīts.

K.E.: Es pieļauju, ka ritošās daļas droši vien ir jāmaina.  Nav jāmaina motoreļļas?

K.M.: Motorelļas nav jāmaina. Bremžu šķidrums ir jāmaina, bet tā tiešām smieklīga summa. Bremzes pašas nodilst retāk, jo bremzēšanas procesā, elektriskais motors dabū enerģiju. To kinētisko enerģiju viņš pārvērš elektroenerģijā,ko ielikt baterijā iekšā. Hibrīdi arī to dara. Tas ir vienīgais veids, kā hibrīdi iegūst enerģiju.

K.E.: Tas maksā tik pat, vai lētāk?

K.M.: Es teiktu, ka ievērojami lētāk. Mani mašīnai ir 9 gadi, esmu vienreiz regulējis savirzi. Man joprojām ir oriģinālajās bremzes. Kā jau es teicu, motors palīdz bremzēšanas procesā. Protams, tas arī individuāli jāskatās. Ja bieži brauc pa sāls peļķēm, tad jebkura mašīna ātri izrūsēs.

K.E.: ir ar gudrākiem mehānismiem, mikročipiem? Vai tas ir pietiekami attīstīts?

K.M.:Protams, jebkura tehnika var iziet no ierindas, bet tas nav temats, par kuru uztraukties.

K.E.: Šobrīd mēs vēl aizvien, diemžēl, esam Covid laikā. Covid laikā patērētāju paradumi mainās daudzās sfērās. Ir novērots, ka klasisko auto tirgū ir kritums, bet elektroautomobiļu jomā ir kāpums, pārdošanas ziņā. Ar ko, Tavuprāt, tas ir izskaidrojams?

K.M.: Iestājas vienlaicīgi 2 lietas: viens ir iepriekš minētais Covid. Cilvēki sāk domāt, kā viņi patērē savu naudu.Pagājušajā gadā stājās spēkā Eiropas Savienības regula par izmešiem un autoražotājiem. Autoražotāji ir spiesti pārdot lielākus apjomus elektroauto, lai izpildītu Eiropas Savienības regulas. Izrādās, visi auto ražotāji spēj piedāvāt elektroauto.

K.E.: Ir dažādas elektroauto privilēģijas: gada nodoklis, nav jāmaksā par autostāvvietām.

K.M.: Nav jāmaksā par Rīgas satiksmes un Liepājas autostāvvietām. Par Europark ir jāmaksā.

K.E.: Pieaugot elektroauto popularitātei, šīs privilēģijas varbūt vienā brīdī noņems nost?

K.M.: Brīdī, kad elektroauto būs norma, privilēģijas pazudīs. Jautājums, kurā brīdī iestāsies šī norma un cik skaitliski liela tā būs. Norvēģijas piemērs: viens pa autobusu joslu nebrauc. Ja esat divi, tad variet braukt. Joprojām pilsētā var parkoties. Tagad ir par ļoti samazinātu cenu. Motivācija paliek, varbūt tagad ir nedaudz sarežģītāks process.

K.E.: Cik gadiem Latvijā ir jāpaiet, lai vairākums būtu elektroauto, nevis iekšdedzes dzinējs?

K.M.: 2025.gads, tad solās būt jaunā Eiropas Savienības izmešu regula. Būtībā paziņos, ka iekšdedzes dzinējiem nav nākotnes.

K.E.: Kas notiks ar iekšdedzes dzinējiem? Mašīnas būs?

K.M.: Netiks ražotas jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas. Audi ir pateikuši, ka vairs neinvestēs iekšdedzes dzinējā, esošie dzinēji ir pēdējie. Volvo pateica, ka 2030.gadā būs tikai elektriskie auto. Peugeot pateica, ka 2023.gadā būs tikai elektrificēti. Ir jāzina atšķirība. Elektrificēts nozīmē: arī hibrīds. Volkswagen paziņoja, ka 2030.gadā 80% no visiem pārdošanas apjomiem būs elektriskie. Es pieļauju, ka 10% būs hibrīdi. Tad vēl 10%, kas gatavi piemaksāt vairāk, lai brauktu ar iekšdedzes.

K.E.: Tu pieminēji hibrīdauto. Pastāv viedoklis, ka hibrīdauto ir lielisks veids izmēģināt, ko nozīmēelektroauto. Vai tas ir? Varu minēt piemēru no ikdienas. Es zinu ģimeni, kuriem ir Mini Cooper. Auto ir daļēji elektrisks, daļēji ar iekšdedzes dzinēju. Ar elektrību viņi braukā pa pilsētu. Garos gabalus viņi brauc ar degvielu.

K.M.: Tas varbūt liekas vilinoši, pārmesties uz šādu lādējamo hibrīdu. Tu vari nobraukt 30 – 40 kilometrus ar elektrību un pārējo gabalu ar degvielu. Tev ir vieglāk nemainīt savus paradumus. Ja esi gatavs piemaksāt par uzlādējamo hibrīdu un neskaties kāds ir elektrības patēriņš (elektrības patēriņš ir 3 reizes lielāks nekā parastajam elektroauto).Cena abām mašīnām ir aptuveni vienāda, tikai tas, ka ir visas priekšrocības.

K.E.: Vai saistībā ar elektroauto pieprasījuma celšanos, nepaaugstināsies cena arī elektroenerģijai? Es atceros, ka savulaik gāze bija salīdzinoši ekskluzīva. Līdzko pieauga ikdienas gāzes norma, daži pat sāka ražot iebūvētu gāzes tehnoloģiju. Tad cenas cēlās.

K.M.: Es domāju, ka cena elektrībai nepieaugs, jo aizvien vairāk ir atjaunojamie energoresursi. Domā arī par bateriju tehnoloģijām, lai varētu kompensēt par atjaunojamo energoresursu trūkumiem. Mūsu ir liela baterija Latvijā: Daugava.Ir ātrās uzlādes stacijas, kas lādē 330 kilometrus stundā. Varam iegūt 1000  vai pat 2000 kilometru stundā. Ar lielu jaudu, nāk lieli enerģijas patēriņa rēķini.

K.E.: ir ar motocikliem? Kā tajā jomā attīstās elektrifikācija?

K.M.: Tur hibrīdam nav vietas. Ir liels potenciāls, piedāvajums kļūst plašāks.

K.E.: Pastāv varbūtība, ka nākotnē ar Harley – Davidson brauks zaļi domājošie, vegāni?

K.M.: Mopēdi un motocikli ir fenomenāli efektīvs pārvietošanās transportlīdzeklis. Tie patērē maz elektrības.

K.E.: Satiksmes drošības jautājums. Motociklu var pamanīt uz ceļa, bet elektro motociklam nav skaņas.

K.M.: Tas ir jautājums, par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu.

K.E.: Būtu interesanti, ja varētu izvēlēties motocikla skaņu.

K.M.: Interesanti, ka kopš 2019.gada elektriskās mašīnas ir jāaprīko ar mākslīgo skaņu, ja brauc zemāk par 25 kilometriem stundā. Man nav pārliecība, ka noteikumus bija līdz galam pārdomāts.

K.E.: Kas ir pirmās 3 lietas, kritēriji ar ko sākt? Kā izvēlēties sev atbilstošāko elektroauto?

K.M.: Tā ir ļoti dārga izprieca. Apzinies savas vajadzības, varbūt pēkšņi noskaidrojas, ka ikdienā nobrauc tikai 10 kilometrus. Ja ir garāža, vari ar jebkuru elektroauto izbraukt savu ikdienas maršrutu. Zinu daudzus, kuri paņēmuši, lai sieva pabraukā, aizved bērnus uz skolu, iepirkties. Beigās sieva nav tikusi pie stūres. Ja gribi salīdzināt, www.uzladets.lv esmu ielicis rakstu, kur salīdzinu elektroauto. Ja gribi izmēģināt ikdienas maršrutu, paņem koplietošanas mašīnu. Tas būs salīdzinoši ērts un lēts prieks.

K.E.: Koplietošanas auto ir atsevišķa tēma. Varbūt sapratīsi, ka Tev automašīnu centrā vispār nevajag, vari iztikt ar koplietošanas. Pārdomājam visu. Teikšu lielu paldies par sarunu. Atgādināšu pie mums ciemos bija Kārlis Mendziņš no www.uzladets.lv. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona. Uz tikšanos!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt