Zaļā zona. Sarunas. 25. sērija. Intervija ar Gaidi Grandānu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Tikpat ļoti, cik pavasara atnākšanu, mēs gaidām arī gājputnu atgriešanos no siltajām zemēm, jo tieši skanīgās putnu dziesmas ir tās, kas vēsta, ka dabas atmoda sākusies pa īstam. Mūžam aktuāls ir bjis strīds par to, kas tad īsti bija pirmais – putns vai ola. Tikpat azartiski zinātnieki strīdas un tā arī līdz šim nav tikuši skaidrībā par unikālo radaru putnu smadzenēs, kas tiem ļauj, nolidojot pat vairāk kā 3000 kilometrus, tomēr atrast savu pērn pamesto dzīvesvietu. Par gājputnu atgriešanos, populārāko Latvijas dabas realitātes šovu no jūras ērgļu ligzdas Durbē. Kādēļ tik daudz cilvēku kā sava brīvā laika pavadīšanu izvēlas tieši putnu vērošanu dabā? Šodien Zaļajā Zonā vides un mežu eksperts, putnu vērotājs Gaidis Grandāns. Sveiki! Kas bija pirmais – putns vai ola?

Gaidis Grandāns: Sveiki! Pieņemu, ka putns bija pirmais.

K.E.: Par putnu migrāciju kopumā. Kā putni zin, kur ir to mājas? Vai ir tādi, kas aizlido garām, piemēram, uz Igauniju?

G.G.: Lai arī ir gana daudz pētīts, ir daudz jautājumu. Īpaši par to, kā putni orientējās. Tā ir dažādu apstākļu kombinācija: zemes magnētiskais lauks, zvaigznes. Konkrētas atbildes joprojām nav.

K.E.: Vērojot putni atgriežas, esmu manījis, ka notiek sinhrona mainīšanās. Vienā brīdī viss bars apstājās,nomainās līderis. Tas viss izskatās pārdomāti.

G.G.: Ir augsta organizācija. Ir sugas, kas ceļo baros vai ģimeņu grupās. Gadu no gada, putni zina labās barošanās vietas, kas ir pa ceļam. Vietu nav tik daudz, tās tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Brīvajā laikā, es aizraujos ar putnu vērošanu un retu sugu novērojumiem Latvijā. Tie ir putni, kas nomaldījušies no savas migrācijas trases.

K.E.: notiek migrācijas process? Katrai sugai tas ir atšķirīgi?

G.G.: Cik daudz sugu, tik dažādas migrācijas stratēģijas.

K.E.: Es pieļauju, ka ir tiešie reisi un apstāšanās?

G.G.: Latvijas putnus var iedalīt nometniekos, kas nemigrē un nedodas prom. Ir tuvie migranti: cīrulis, ķīvīte, mājas strazds, kas ziemo Polijā, Vācijā, Francijā. Tie ir pirmie, kas atgriežas. Pavasarī daļa no šīm sugām mēģina palikt ziemot šeit. To regulē klimata faktori. Tad ir tālie migranti.

K.E.: Kas ir tālākais punkts, kur punts var aizlidot?

G.G.: No Latvijas, pats tālākais punkts ir Dienvidāfrika. Tur ir daudz sugu, kas ziemo. Neliela daļa pārziemo Sahārā, Āzijā, Indoķīnas pussalā. Vālodze, Mazais svilpis, Zaļais ķauķītis ir vieni no tiem, kas atgriežas pēdējie, maijā.Migrācija vēl turpinās jūnija sākumā.

K.E.: Šie putni vienmēr dodas uz to pašu valsti?

G.G.: Reģionālā līmenī notiek sezonālas atšķirības, būtībā putni atgriežas. Ziemošanas vietas ir diezgan konstantas.

K.E.: Vēl aizvien nav atklāts, kāpēc?

G.G.: Ienāk aizvien jaunas tehnoloģijas. Joprojām tiek izmantota putnu gredzenošana. Tur parasti ir tikai divi punkti. Ir punkts, kur putns apgredzenots, un nākošais punkts, kur viņš ir. Krāsainie gredzeni ir plastikāta, ar burtu kodu. Krāsainajiem gredzeniem ir laba optika, kas paliek arvien pieejamāka. Ja putnu vajag noķert, to var nolasīt, nobildēt.Tad vēl ir satelīta telemetrija jeb raidītāji, kas ir ļoti precīzi, bet ir limitēts raidītāja ilgums. Tas ir visprecīzākais. Šobrīd ir raidītāji, kas reģistrē ne tikai atrašanās vietu, bet arī augstumu kādā putns migrē. Ir gaismas sensori, kas reģistrēdiennakts garumu, uzkrāj informāciju. Tie ir ļoti mazi, ko var uzlikt mazam putniņam. Piemēram, žubītei satelīta raidītāju pagaidām neuzliksi. Ērgļiem, melnajiem stārķiem tas ir iespējams, bet tad putns ir jānoķer atpakaļ. Ja ir pietiekoši daudz iezīmēti putni, tad var arī kaut ko dabūt atpakaļ. Pēc tam programma izanalizē iegūto informāciju.

K.E.: Vai putnu atpakaļ noķeršana ir sarežģīta?

G.G.: Cik sugas, tik dažādi paņēmieni, piemēram, tīkli. Migrācijas pētījumos svarīgākā ir konkrēta izcelsme: noķert, iezīmēt putnu ligzdošanas vietas. Mēs ķeram arī migrācijas laikā: rudenī, pavasarī. Nav zināma izcelsme, no kurienes konkrētais indivīds ir nācis. Vērtīgākie ir dati no ligzdošanas sezonas.

K.E.: Cik viens putns var nolidot bez apstājas?

G.G.:  Ir rekordisti, kas konstatēti ar satelīta raidītajiem. Rekordists pasaulē ir bridējputns, kam ir garas kājas un knābis. No Latvijā biežāk sastopamiem, teiksim, Sloka un viņas radinieks melnā puskuitala arī ligzdo Latvijā.Sarkanās puskuitalas Latvijā migrē cauri. Ir viena populācija, kas ligzdo Aleutu salās, Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē. Taisnā stiepienā, pa vidu nav kur nosēsties. Lidojums ir aptuveni 11000 kilometru garš, 14 dienas bez apstājas.

K.E.: Tur ir barības uzkrāšana?

G.G.: Pirms migrācijas, putni intensīvi barojas, lai veidotu barības krājumus. Tauki ir kā degviela. Putni lido tik, cik var nolidot. Uzbarojas tā, ka nevar pacelties uz vietas, tikai ar ieskriešanos.

Ir distance, ko putns spēj nolidot. Migrācija ir tas brīdis, kad ir paaugstināta mirstība.

K.E.: Putni drošvien saprot visus vēja parametrus, termālās straumes, kas palīdz  pārvietoties. Es domāju, ka arī ar to tas ir saistīts?

G.G.: Plēsīgie putni, stārķi lido pasīvi, planējot. Gibraltāra šaurums, Ēģiptē (Sīnāja pussalas, caur Izraēlu) ir iespaidīgs. Es pats esmu bijis rudenī tajās vietās. Desmitiem 1000 putnu, vienā dienā lido ar milzīgu ātrumu.

K.E.: Es braucu pa tuksnesi Ēģiptē, ar kvadraciklu. Pēkšņi, nekurienes vidū nolaižas 2 stārķi. Man likās netipiski, ka stārķi lido uz Ēģipti.

G.G.: Ēģipte, ir viena no tām vietām, kur pēdējos gados arvien vairāk ziemo putni. Ziemošana notiek urbānās vietās, notekūdeņu stacijās un izgāztuvēs. Putni nelido tālāk uz Āfriku.

K.E.: Ar ko tas ir saistīts?

G.G.: Tas ir saistīts ar barības pieejamību. Ir putni, kas izvēlas vieglāko ceļu, bet tas ne vienmēr ir drošākais. Ir citiapdraudējumi, piesārņojums.

K.E.: Putni ir atgriezušies mājās. Manuprāt, brīnišķīga aktivitāte, sevišķi Covid laikā, ir uztaisīt putnu būrīti.pareizi pagatavot putnu būrīti, lai tas netraumētu putnu? Kur piestiprināt? Ko Tu varētu ieteikt?

G.G.: Būrīši ir laba lieta, jo dabisko dobumu mežos ir tik, cik ir. Par tiem ir liela konkurence, ar būrīšiem var krietni uzaudzēt putnu blīvumu. To, kā pareizi izgatavot būrīšus ir jāskatās interneta resursos. Latvijas valsts meži mājas lapā www.mammadaba.lv ir brošūra. Pamatprincipi: lai būrītis ir attaisāms, iztīrāms. Dažas sugas, piemēram, mājas strazdi tīra būrus, bet zīlītes to nedara. Ja būrītis ir pareizi uztaisīts, tad funkcionē dažus gadus. Ligzdas ir viena virs otras, viss ir pilns līdz augšai. Būrīti vajadzētu taisīt maksimāli drošu, lai kaķi un caunas netiek klāt.

K.E.: Ir konkrēts augstums, lūciņas izmērs?

G.G.: Tas katrai sugai ir atšķirīgs, jāskatās aprakstos. Ir metodes, kā būrīšus padarīt drošākus. Zīlīšu, mušķērāju būriem zem skrejas tiek piesists vēl viens dēlītis. Kā rezultātā, kaķim vai caunai ir grūtāk izķeksēt mazuļus.

K.E.: Tas nozīmē, ka putns palien iekšpusē?

G.G.: Jā, ligzda ir apakšā. Bieži var redzēt dizaina kļūdas, kas apdraud putnus. Ir visādi puļķi, jo cilvēks domā kurputnam uzsēsties vai padziedāt. Tas ir nevajadzīgi, jo plēsējiem ir kur atsperties un vieglāk tikt iekšā.

K.E.: Koka būrītis ir vesels process. Manā bērnībā, koka būrīši praktiski nebija. Cilvēki no piena pakāmtaisīja būrīti vai barotavu. Vai tas ir pareizi?

G.G.: Barotavu, jā, būrīti īsti nē. Grūti iedomāties, kas piena pakā varētu ligzdot. Barotavu var izgatavot. Piena pakai izgriež caurumus sānos, vidū ir barība un iekarina zaros.

K.E.: Šobrīd Latvijas dabā norisinās tiešraide no jūras ērgļu ligzdas, kas atrodas Durbē. Man pašam, uz to visu skatoties, ir liela cilvēcības deva. Liekas, ka cilvēkiem arī mēdz tā gadīties. Izveido kopā ligzdu, mamma izperē olas, tētis sākumā palīdz, pēc tam pazūd. Galarezultātā, atlido cits un abi 2 dzīvo laimīgi. Cilvēkudzīvēs tiešām mēdz gadīties. Vai šis tiešām ir uzskatāms par fenomenu un cik daudz šādas vietas vispār ir? Kur cilvēki var vērot dabu tik ļoti personīgā līmenī?

G.G.: Šīs kameras patiešām ir devušas ieskatu putnu privātajā dzīvē, par ko mēs agrāk pat nevarējām iedomāties.Durbes jūras ērgļu ligzda nav vienīgā, kur ir tiešraides. Latvijas Valsts mežu kameras filmē klinšu ērgli. 2 vai pat 3 kameras šobrīd ir mazajam ērglim.

Savukārt, Latvijas Dabas fonda kameras filmē melno stārķi, melno kliju, zivjērgli. Šobrīd ir aptuveni 10 kameras. Šogad, pirmoreiz tiek filmēts baltais stārķis.

K.E.: Šīs tiešraides ir izpelnījušās diezgan lielu uzmanību. Vai ir zināms, no cik pasaules valstīm skatās?

G.G.: Tie ir miljoni skatījumu.

K.E.: Šī kamera iedod ļoti daudz informācijas par dabas norisēm. Vai tā putnam netraucē?

G.G.: Mēs redzam, ka netraucē. Kameru sagatavošana ir liels darbs. Pirms putnu atlidošanas viss ir jau sagatavots.

K.E.: Nav tā, putnus padzenat prom no ligzdas?

G.G.: Nē, nekādā gadījumā.  Ir situācijas, kad vīri strādā, piemēram, jānomaina akumulatori vai jāizdara tehniskā apkope. Viss ir pārdomāts un noteikti neietekmē to, kas notiek ligzdā. Mēs uzzinām par barības sastāvu, ekoloģiju, kā tiek perēts. Ērgļu  gadījumā: kāda ir apmaiņa, kādi neligzdotāji tur paviesojās.

K.E.: Tas ir fenomens, ka ligzdā ir ieradies cits ērgļu tēviņš?

G.G.: Paraugkopa ir maza. Iespējams, tādi gadījumi notiek daudz biežāk. Paralēli ir vēl viena jūras ērgļa ligzda, Slīteres nacionālajā parkā. Šogad tur ir nesekmīgi, viņi neligzdo. Iespējams, tādas lietas notiek biežāk.  Melnajam stārķim, piemēram, tēviņš baroja mazuļus, bet ļoti iespējams, katrs mazulis bija no cita tēviņa. Šīs sugas ir izteikti monogāmas, līdz līdzpartneru bojāejai. Tukša vieta dabā nestāv.

K.E.: Tā arī neviens nezina, kas īsti notika ar pirmo jūras ērgli Raimi?  

G.G.: Tas bija pieredzējis putns. Šis pāris bija kopā vairākus gadus un arī sekmīgi ligzdojošs. Visdrīzāk putns ir aizgājis bojā iekšsugas konflikta dēļ. Jaunais tēviņš varētu būt noskatījis to ligzdu un konfliktējis. Pirms aptuveni 2 nedēļām Kurzemes mežos tika atrasti 2 pieauguši jūras ērgļi. Savstarpēji saķērušies, miruši. Tas ir unikāls gadījums, kā apliecinājums, ka ļoti iespējams scenārijs šeit varētu būt līdzīgs.

K.E.: Vai Tev pašam gribas palīdzēt?

G.G.: Šis gadījums bija maigāks. Tas bija pieaugušais putns, viņam pazuda partneris, kas piegādāja barību. Viņi nenomirs ligzdā.

K.E.: Vērojot ligzdu, liekas nabaga putns. Te ir smalkā robeža, kurā vari būt novērotājs, bet daba pati sakārto visu.

G.G.: Mūsu nostāja ir totāla neiejaukšanās dabiskajos procesos. Pagājušogad klinšu ērgļa ligzdā viss bija sekmīgi. 1 mazulis bija ļoti labā fiziskajā kondīcijā. Tēviņš viņu apbēra ar barību. Vienā momentā tēviņš pazuda. Mazulis bija jau stipri paaudzies, ap 20 dienām vecs.  Mātīte viņu fiziski nespēja pabarot, jo barība purvā ir tik, cik ir. Pagājušogad, klinšu ērgļa mazulis vienkārši izdzisa, skatītāju acu priekšā.  Bija jautājumi, kādēļ nemēģinām barot mākslīgi, varbūt vajag izņemt no ligzdas. Šo ērgļu dzīves ilgums ir ļoti liels. Tas ir pavisam normāli, ka katru gadu nav mazuļi.

K.E.: Man liekas ļoti interesantas paralēles ar cilvēka dzīvi. Pirms apmēram mēneša, es Netflix straumēšanas platformā noskatījos filmu Dancing with the Birds. Tiešām fantastiski skaista filma, kur atspoguļots konkrēts dabas aspekts. Krāšņie, dejojošie, eksotiskie džungļu putni lenc mātītes. Katram ir savs stāsts, kā gatavojās. Tiešām var vilkt ļoti lielas paralēles ar cilvēkiem. klausītājiem noteikti iesaku noskatīties. Tas ir pārdomāts process par to, ka nekas nav nejaušs, viss ir pārdomāts. Katram ir sava maniere, nianses, parādās konkurence, citi tēviņi, spārnu vēzēšanas kustības.

Kas ir putnu vērošanas sacensības? Kā var sacensties?

G.G.: Tas ir džentlmeņu sports. Ir lietas, ko ir grūti pierādīt, tā ir savstarpēja uzticēšanās. Esam organizējuši putnu rallijus Latvijā. Visi startē no vienas vietas, vai reģionā ir komandas (2 – 4 cilvēki). Katrs no sava meža, lauka vai ezera, konkrētā laikā sāk. Ir atskaites punkts un finišs. Torņu cīņas ir 24 stundu pasākums. Līdz 4 cilvēku komanda, no viena punkta reģistrē putnus gan pēc balsīm, gan vizuāli.

K.E.: Kas ir interesantākais, ko Tev ir sanācis novērot?

G.G.: Nemitīgi esmu novērojis aizvien jaunas sugas Latvijā. 1.jūlijā, Daugavpilī novērojām jaunu sugu. Atradējs gan bija mans kolēģis, ornitologs amatieris, vietējais Daugavpils iedzīvotājs Andris Ērglis. Šogad, janvārī labākais rezultāts bija 124 sugas. Ir jāzina, kur un jāpavada ilgs laiks labākajās putnu vērošanas vietās. Pavasarī noteikti ir jābūt Kolkā, jo putni izvairās lidot virs jūras. Ir ļoti daudz apdraudējumu. Plēsīgajiem putniem ir fiziski grūti, ir aktīviejālido, jo virs ūdens nav gaisa straumes. Sīkajiem putniem, zvirbuļveidīgajiem tas ir papildus risks, jo jebkurā brīdī putnu var apēst, var noslīkt.

K.E.: Kas ir tās vietas, kur putnu vērotāji, amatieri vai iesācēji varētu doties un izmēģināt šo interesanto nodarbi? Ko vajadzētu ņemt līdzi iesācējam? Tālskati, grāmatu? Varbūt ir kāda aplikācija, kur var dzirdēt, skan katrs putns?

G.G.: Pavasarī, vasarā putni ir visur. Arī Rīgas centrā ir ļoti labas vietas. Piemēram, Viesturdārzs, Lielie kapi, Mežaparks. Rīgā ir ļoti liela daudzveidība. Pamatkomplektā, vajag binokli. Pilsētā, bieži var ar neapbruņotu aci redzētputnus. Tas ir interesants process. Saklausīšana ir sarežģītāka. Mājaslapā www.putni.lv ir visu sugu attēli un audio faili. Iesācējiem pilnīgi pietiks. Pēc tam ir citi resursi. Teiksim, ir tēviņa klasiskā dziesma, kurai var būt variācijas reģionos. Dzeltenajām stērstēm, vienlaicīgi visā Eiropā tika veikti ieraksti. Atšķirība ir pēdējā frāzē, tonī. Ir dziesma, uztraukuma un brīdinājuma saucieni, mātītes balsis, kontakta saucieni, mazuļu saucieni. Suga ir viena, bet balsu spektrs ir liels. Ir momenti, kad nevar saprast ierakstu, beigās balss paliek nenoteikta.

K.E.: Kuru putnu Tu gribētu novērot, bet vēl nav izdevies?

G.G.: Paradīzes putni, Papuā – Jaungvinejā. Tā sugu grupa ir mazliet ikoniska.

K.E.: Novēlēšu nonākt līdz paradīzes putniem un  redzēt visu to daudzveidību. Teikšu lielu paldies par mūsu sarunu. Dodamies dabā un klausāmies putnu dziesmas.

G.G.: Paradīze ir mums apkārt, ieskatāmies niansēs.

K.E.: Paldies par sarunu! Atgādināšu, ka šonedēļ Zaļās zonas viesis bija meža eksperts un putnu vērotājsGaidis Grandāns. Turpinām klausīties EHR raidījumu, Zaļā zona. Uz tikšanos. Paldies!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt