Zaļā zona. Sarunas. 24. sērija. Intervija ar Māru Lieplapu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Uzņēmums Plūkt piedāvā zāļu tējas no Latvijas pļavām. Atšķirībā no citiem konkurentiem, tēja ir īpaši atlasīta un plūkta ar rokām. Uzņēmums saviem klientiem norāda, ka tēja ir no ziemeļu pļavām, bet, ja pavisam konkrēti, tad šī ekskluzīvā tēja nāk no Madonas novada Praulienas pļavām. Pāris gadus jaunais uzņēmums jau paguvis plūkt uzvaras laurus dažādos konkursos. 2018. gadā Plūkt tika atzīts par gada jaunuzņēmumu Latvijā un tas iekļuva TOP3 jaunuzņēmumu vidū Eiropā. Par ieceri piedāvāt ekskluzīvas, pasaules tirgum piemērotas Latvijas pļavu tējas, zāļu tēju nozīmi, tēju veidiem, ko piedāvā bioloģisko tēju uzņēmums Plūkt un tējas baudīšanas kultūru Latvijā, Zaļajā zonā pastāstīs uzņēmuma vadītāja un idejas autore Māra Lieplapa, kura 2019. gadā atzīta par gada jauno uzņēmēju.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR raidījumu Zaļā zona. Uzņēmums Plūkt piedāvā zāļu tējas no Latvijas pļavām. Atšķirībā no citiem konkurentiem, tēja ir īpaši atlasīta un plūkta ar rokām. Uzņēmumā uzsver, ka tēja ir tieši no ziemeļu pļavām. Uzņēmums ir ieguvis jaunuzņēmuma titulu un ir atzīts visā Eiropā. Par zāļu tēju nozīmi, stāstīs Plūkt vadītājaun idejas autore Māra Lieplapa. Sveiki!

Uzvārds Lieplapa bija pirms vai pēc uzņēmuma rašanās?

Māra Lieplapa:  Sveiki! Tas ir manas mammas uzvārds. Tas ļoti labi saskan ar to, ko es daru ikdienā. To ļoti bieži pamana, izstādēs, uz vizītkartēm.

K.E.: sākās Plūkt stāsts?

M.L.: Manai ģimenei ir ļoti bagātīgas zināšanas tieši par augiem, par augu tēju izmantošanu. Kā augi labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, kā varam tos iegūt dabai draudzīgā veidā. Studiju laikā man bija iespēja doties uz Ķīnu. Uzņēmēju delegācijas sastāvā, piedalījos Ķīnas biznesa kultūras apmācībās. Šo apmācību laikā, es pirmoreiz apmeklēju tējas laukus un iepazinos ar Ķīnas tējas kultūru. Tobrīd es domāju, ka šī kultūra ir tik ļoti bagāta ar tējas tradīcijām. Kāpēc mums neizveidot pašiem savu kultūru Latvijā? Mums ir vairāk kā 1300 dažādu augu Madonas novadā, ko teorētiski varētu lietot kā tēju. Radās ideja, ka vajadzētu būt pionieriem, kuri rada savu tējas kultūru.

K.E.: Būtībā, paaudžu paaudzēs kāds ir nodevis zināšanas?  Vai tas vienkārši ir vienā brīdī kļuvis interesanti?

M.L.: Manai mammai ir tieši šīs zināšanas par augiem. Protams, augot ģimenē, kur vecāki ir ļoti aizrāvušies ar dabas aizsardzību un vidi, mēs nevarējām nesekot līdzi un neiedegties par šādām lietām. Mums arī radās interese.

K.E.: Cik liels šobrīd ir Tavs uzņēmums?

M.L.: Komandā esam 4. Sezonas laikā, mēs sadarbojamies ar dažādām lauksaimniecībām, pamatā no Madonas novada. Tās ir aptuveni 15 līdz 20 saimniecības, kas mums piegādā augus.

K.E.: Ir augi, ko audzē speciāli un ir augi, ko atrodat pļavās?

M.L.: Plūkt visi augi nāk no savvaļas pļavām, tā ir mūsu specifika. Mēs novērtējam dabas daudzveidību un savvaļas augus izmantojam savos produktos. Augi ir koncentrētāki, tēja ir aromātiskāka un mēs būtībā neko neaudzējam.

K.E.: Plūkt nav nejauši izvēlēts uzņēmuma nosaukums. Tas ir diezgan pārdomāts un ilgi veidots zīmols?

M.L.: Zīmola izveide mums aizņēma aptuveni 6 mēnešus, mēs sadarbojāmies ar Dizaina studiju. Gribējām nosaukumu, kas labi pastāstītu, ka plūcam augus ar rokām. Plūkt veidojām ar mērķi ekportēt tējas. Mums bija svarīgi, lai nosaukums rezonē arī citās valodās.

K.E.: Jūs pašlaik eksportējiet tējas?

M.L.: Jā, pašlaik ir eksports uz 13 valstīm. Vairāk nekā 50% ceļo uz Ameriku.

K.E.: Ko amerikāņi saka par latviešu maģiskajām tējām?

M.L.: Ļoti novērtē, protams. Viņiem ir ļoti grūti atrast savā valstī ārkārtīgi tīrus produktus. Plūkt tējas ir tīras, tajās nav nitrātu, pesticīdu. Tas viņiem ir ekskluzīvs produkts, jo tas nesatur neko ķīmisku vai nevajadzīgu.

K.E.: Kas ir labākais veids, kā pareizi cilvēkiem savākt zāļu tējas?

M.L.: Nav viens veids. Noteikti jāskatās, kā cilvēkam pašam patīk to darīt. Es varu ieteikt, vākt augus to ziedēšanas laikā.  Piemēram, ja vācam meža zemeņu lapas, tad vislabāk to darīt tad, kad zied zemenes. Ieteiktu vākt augus, kad ziedi ir brieduma stadijā.

K.E.: Vieta, laikapstākļi?

M.L.: Protams, saulains laiks, lai nav lietus, jo pēc tam būs ļoti grūti augus izžāvēt. Tie var sapelēt, ja neuzglabājam un nežāvējam tos piemērotos apstākļos. Mēs varam uzglabāt tēju 2 gadus. Vēlams, to nenovietot saules staros.

K.E.: Ar ko atšķiras, piemēram, ziedu ievākšana un lapu ievākšana? Kas vēl ir tas, ko var ievākt?

M.L.: Mēs varam ievākt visu augu, arī stumbru un lapas. Atkarībā no auga, ziedos var būt lielāka uzturvērtība.Noteikti ieteiktu vākt tieši ziedus. Ja salīdzinām ziedus ar lapām: lapas izžāvējot, būs nepieciešams vairāk pievienot augus, lai vispār justu garšu. Ziedi būs intensīvāki tieši garšas ziņā.

K.E.: Vai var teikt, ka ir dabā vērtīgākas tējas un mazāk vērtīgas?

M.L.: Viss, ko mēs savācam, ir vērtīgs, ja mēs zinām kā to izmantot.

K.E.: Vai ir kas tāds, ko var nepareizi savākt? Es skatos pļavā, man priekšzināšanas nav tik lielas. Piemēram, tur zied smukas puķītes. Labi smaržo un liekas, ka varētu arī labi garšot.

M.L.: Mēs varam ievākt, bet noteikti neieteiktu dzert tēju, par ko neesam pārliecināti. Nelietot augus, ko nepazīstam, piemēram, vībotnes vai vērmeles. Vībotni varam pievienot dažādos tējas maisījumos, pie piparmētras, kliņģerītēm. Tā nav tēja, ko dzert bieži. Labāk, ja Tu zini kā šo tēju lietot un kāpēc.

K.E.: Ir kaut kas tāds, no noteikti vajadzētu izvairīties? Piemēram, dadzi?

M.L.: Arī dadzi var izmantot dažādiem krēmiem un uzlējumiem. Noteikti jāpēta atsevišķi kategoriski aizliegtie augi.

K.E.: Pēc pāris mēnešiem būs Līgo svētki. Cilvēki dosies ārā, un, iespējams, daļa gribēs savākt tējas. Varbūtir kāda literatūra, ko var ieteikt cilvēkiem?

M.L.: Jā, mēs paši ļoti daudz iedvesmojamies no Vijas Eniņa grāmatas Ārstniecības augi: ieteikumi ārstniecības augu vākšanā un lietošanā. Viņa ir ļoti plaši pētījusi šos augus, to ārstnieciskās īpašības. Mēs paši, īpaši pirms Līgo svētkiem, informējam cilvēkus par to, kā vislabāk vākt augus, kas būs piemērotākie Līgo svētkiem.

K.E.: Kur šis saturs ir pieejams?

M.L.: Mūsu mājaslapā www.lv.plukttea.com/ un Facebook.

K.E.: Kādas ir populārākās un sastopamākās zāļu tējas?

M.L.: Latvijas savvaļas pļavās visbiežāk ir sastopamas ugunspuķes, kas ir ārkārtīgi vērtīgs augs. To mēs varam pasniegt žāvēti, kā arī fermentēt. Tādā veidā ir iespējams saņemt vēl lielāku šī auga uzturvērtību. Ļoti plaši sastopamas ir meža zemenes, meža zemeņu lapas un meža aveņu lapas. Mēs varam būt priecīgi, ka mums ir tik daudz šo vērtīgo augu. Arī sarkanais āboliņš, raspodiņi, gaiļbikši. Pļavas ir ļoti bagātas.

K.E.: Kurā brīdī, kādu tēju dzert? Katrai tējai ir sava īpašība. Es skatos sarakstā, ka ceļteku lapas der sasitumiem un nobrāzumiem. Kaltēta ceļmallapa ir izcila tēja un noderēs pret klepu. Ko vēl var lietot ikdienišķiem mērķiem?

M.L.: Visas Plūkt tējas un maisījumus, mēs radām ar mērķi, lai tos varētu baudīt ikdienā. Nevis tāpēc, ka mums kaut kas sāp vai ir nepieciešams veseļoties. Radām, jo tas ir baudāmi un garšīgi. Nākot pavasarim, noteikti ieteiktu pievērst uzmanību raudenes un raspodiņu tējai. Tās ir balansējošas, attīrošas, palīdz ķermenim sagatavoties vasarai un pamosties no ziemas perioda.

K.E.: Cik daudz dažādu tēju Jums ir sortimentā?

M.L.: Mums ir 16 tējas, no kurām 2 ir tējas blendi. Vienā maisījumā mēs savienojam nomierinošos meža augus, otrā ietveram izteiktus savvaļas pļavu ziedu augus. Mums ir Nordic Black un Nordic Green tējas, kas ir alternatīvas Āzijas augu melnajai un zaļajai tējai. Tās ir bez kofeīna, tanīna. Ļoti uzmundrinošas. Mums ir 11 tradicionālas tējas, beramā veidā: zemenes, avenes, piparmētra, raudenes, raspodiņi.

K.E.: Kādā veidā Jūs radāt tējas? Vai tas ir aprakstīts grāmatās? Vai vairāk pēc sajūtām?  

M.L.: Tas ir gan eksperiments, gan zināšanas. Visi mūsu produkti ir balstīti zinātnē. Mēs skatāmies kāda ir saderībastarp dažādiem augiem. Noteikti nejauksim kopā nomierinošo liepziedu, ar enerģiju dodošo gaiļbiksīti. Skatīsimies nomierinošākus augus, piemēram, piparmētru, madaru, meža aveni. Svarīga ir šo augu garšu saderība. Mēs testējam paši, degustācijās, fokusa grupās, izstādēs un dažādos pasākumos. Mums ir tējas meistari Singapūrā un Austrālijā, kur mēs sūtam nelielas tējas partijās, lai viņi vērtē kā tas garšo citās kultūrās.

K.E.: Tas nozīmē, ka viņi sastop unikālu garšu, kas nāk no Latvijas? Ko Singapūrā saka par Latvijas tēju?

M.L.: Viņi ir ļoti priecīgi. Ir vairāki tējas konsultāciju uzņēmumi, kas rada jaunus blendus, izmantojot, Plūkt tējas.Viņiem šādi augi nav pieejami. Līdz ar to, viņi savām tējām var pievienot mūsu košās, oranžās, zilās, rozā krāsas, kas ir mūsu augiem.

K.E.: Tējās savienojas 2 dažādas kultūras?

M.L.: Jā, viennozīmīgi.

K.E.: Vai kādā no Jūsu tējām ir kaut kas no Singapūras?

M.L.: Nē, pašlaik tā nav. Pašlaik mēs strādājam ar to, lai iepazīstinātu citas kultūras ar savu tēju. Ilgtermiņā noteikti vēlētos rādīt blendu, kas ietver Āzijas augu tējas kopā ar Plūkt tējām.

K.E.: Sākumā pieminēji par tējas kultūru, ko Tev ir sanācis iepazīt. Ko Tu vari pastāstīt par Latvijas tējas dzeršanas kultūru, ko tā ietver?  

M.L.: Latvijā ir ļoti sena un nozīmīga tējas vākšanas un lietošanas tradīcija. Manuprāt, cilvēki to nesauc par kultūru. Tā ir vairāk kā tradīcija, kas saistās ar bērnību, laukiem. Nevarētu teikt, ka tā ir daļa no kultūras. Es teiktu, ka tējas vākšana ir nenovērtēta Latvijā.  Laikam tāpēc mums bija vieglāk sākt ar eksportu un iepazīstināt ar produktiem ārpusLatvijas. Pagājušajā gadā, cilvēki ir sākuši interesēties par tējām un veselīgu uzturu. Mums Latvijā ir lielāks pieprasījums. Cilvēki interesējas vai Latvijā top sava tējas kultūra.

K.E.: Vai latviešiem ir kādas nianses tējas dzeršanā?

M.L.: Īsti nē. Mēs strādājam pie tā, lai tās būtu. Meistarklasēs izmantojam specializētas tējas tasītes, kas pilnībā atšķirās no Ķīnā izmantotajām. Mums ir ļoti niansēts tējas pasniegšanas veids, piemēram, ir jāuzsilda šīs tasītes ar karstu ūdeni. Pirmais tējas lējums nav tas, ko mēs dzeram. Tas ir nepieciešams, lai atbrīvotos no putekļiem vai piemaisījumiem, kas var būt tējas traukam vai augiem. Ātri aplejam tēju, izlejam pirmo lējumu un tikai tad varam šo tēju baudīt. Mēs ieteiktu tā darīt.

K.E.: Ko Tu domā par medus pievienošanu tējai? Vai tas uzlabo garšu vai mēs pazaudējam oriģinālo tējas garšu?

M.L.: Mēs visbiežāk nepievienojam nekādus saldinātājus. Pievienojot medu, tēja zaudē autentisko garšu. Protams, paiet laiks, kamēr mēs sākam izgaršot un atšķirt augu tējas, vienu no otras. Sākumā tās var garšot līdzīgi, bet ja pievienojam medu, tad visas tējas garšos ļoti līdzīgi. Labāk trenēties lietot tēju, bez medus un cukura.

K.E.: Man reiz sanāca būt Šrilankā, tējas plantācijās. Bija ļoti interesanta pieredze, pavērot kādā veidā tēja tiek vākta. Tur bija mazas lapiņas, ko nogriež ar šķērēm un baltiem cimdiem. Ja Tu pieskarties ar rokām, tadlapiņas sakalst. Viena no brīnišķīgajām pieredzēm bija tieši tējas žāvēšana lielā telpā. Smaržo pasakaini, mēs varam tikai iedomāties, smaržo melnā tēja, tai brīdī, kad to žāvē lielā karstumā. Viņi žāvēšanai pieiet ļoti niansēti. Vai arī mums žāvēšanas ietvaros ir kādi meistarstiķi un nianses?

M.L.: Žāvējot tēju, es noteikti ieteiktu nesmalcināt ne lapas, ne ziedus. Pēc iespējas vairāk izmantot pilnas ziedkopas un lapas. Smalcinot, ir putekļi un tos neviens nevēlas dzert. Sasmalcinot augu, mēs zaudējam ļoti daudz vērtīgās īpašības. Noteikti nežāvēt tēju tiešos saules staros. Mēs to darām melnos, slēgtos vēja tuneļos. Mums ir saules enerģija, kas uzkrājas šajos tuneļos. Ar vēja palīdzību šie augi tiek žāvēti.

K.E.: Kā tas izskatās?

M.L.: Jā, mēs radījām šādas vietas. Tuneļos mēs varam dabīgā veidā žāvēt augus.

K.E.: Jūsu tēja ir radīta maksimāli saudzējot dabu? Tur nav iesaistīti lieli elektrības apjomi, degviela?

M.L.: Nē. Vienīgais, fermentējot ugunspuķi, lai radītu Nordic Black tēju, mēs izmantojam žāvēšanas iekārtu. Tāpat kātas ir Āzijā ar melno tēju, arī mums ir nepieciešama ļoti augsta temperatūra, šo augu virpināšana, atkārtota žāvēšana 2 nedēļas, lai iegūtu šo fermentēto produktu. Citādi mēs izmantojam dabai draudzīgākus risinājumus.

K.E.: Jums visu gadu ir ko darīt?

M.L.: Mūsu sezona ir no augusta līdz maijam.  Maijs ir vairāk kā pārdošanas sezona. No jūnija līdz septembrim ir vākšanas sezona. Nav tāda brīža, kad nebūtu ko darīt. Jāspēj saražot tā, lai pietiktu pārdošanas sezonai.

K.E.: Kas ir tās tējas tradīcijas, ko Tu esi piedzīvojusi citur pasaulē?  

M.L.: Zviedrijā, Austrijā vairāk patērē kafiju, bet, ja lieto tēju, tad visbiežāk no rītiem. Man tēja ir vakara rituāls. Šajās valstīs tas ir izteikti no rīta.

K.E.: Kas Tava mīļākā tēja?

M.L.: Nordic Black, fermentēta ugunspuķe. Tai nav rūgtena pēcgarša, kā tas ir Āzijas melnajām tējām un nav kofeīna. Ir uzmundrinošs efekts, bet nav smaga pēcgarša.

K.E.: Citādāk nevar sagatavot ugunspuķes tēju?

M.L.: Var.  Ir 2 veidi, kā varam sagatavot ugunspuķi. Varam žāvēt un iegūt zaļo tēju vai fermentēt un iegūt melno tēju.Izžāvējot ugunspuķi, tā līdzinās vairāk zaļajai tējai, mazliet ar skābāku pēcgaršu. Fermentējot ir nedaudz saldenāka garša un tējai ir melna krāsa.

K.E.: Kādas tējas pamatā izvēlas cilvēki Latvijā? Kas ir Jūsu populārākā tēja Latvijā?

M.L.: Tēju blendi: Blossom, kas satur tikai ziedus. Vakara tēja White Night, kas ir ļoti aromātiska un nomierinoša. Šīs ir arī skaistas dāvanas un, manuprāt, tas ir galvenais iemesls kāpēc tās ir populārākās.

K.E.: Tātad Jūs var atrast mājaslapā?

M.L.: Mūs var atrast mājas lapā www.lv.plukttea.com/ un sociālajos tīklos kā Plūkt.

K.E.: jūs šobrīd piegādājat tējas? Vai jums ir interneta veikals?

M.L.: Mums ir internetveikals. Latvijā, atsevišķos veikalos ir pieejama produkcija: Stockmann, konceptveikalā Rija un beziepakojuma veikalos. Iegādājoties produktu, pēc tam to atkal var uzpildīt. Tādā veidā mēs nepatērējam tik daudz iepakojuma, jo produkti ir metāla kārbās.

K.E.: Vai tuvākajā laikā ir paredzētas kādas meistarklases, kur cilvēki var iemācīties ko vairāk par tējām?

M.L.: No nākošās nedēļas mēs atveram pieteikšanos uz mūsu meistarklasēm. Mēs esam izveidojuši studiju Madonas novadā, kā arī piedāvājam izbraukuma meistarklases. Droši var braukt pie mums. Protams, jāskatās, kādi būsierobežojumi. Laipni aicinām uz meistarklasēm mācīties un baudīt tējas rituālus.

K.E.: Ievadā pieminēju, ka tiek īpaši uzsvērtas ziemeļu pļavas. Kas ir ziemeļu pļavas?

M.L.: Mēs noteikti skatāmies uz Latviju, kā daļu no Ziemeļeiropas. Mēs labprāt stāstām Amerikā un Austrālijā, ka esam daļa no šī reģiona, līdz ar to ne visas augu tējas nāk tikai no Latvijas. Mums ir arī sadarbības partneri Igaunijā un Somijā. Protams, mums jāskatās, kur šos augus varēsim iegūt arī nākotnē. Tāpēc tās ir ne tikai Latvijas pļavas, bet arī Ziemeļeiropas.

K.E.: Tātad tas ir vairāk stratēģiski?

M.L.: Tā ir vairāk piederība reģionam. Pasaulē stāstam, ka tas ir lielāks reģions un mēs esam daļa no tā.

K.E.: Paldies par sarunu. Lai izdodas mūsu brīnišķīgās zāļu tējas nest pēc iespējas plašāk pasaulē un tēju veidi aug. Šodien pie mums ciemos bija uzņēmuma Plūkt vadītāja un idejas autore Māra Lieplapa. Liels paldies! Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona.

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt