Zaļā zona. Sarunas. 23. sērija. Intervija ar Jāni Rozīti.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR,raidījumu Zaļā zona. Zemes stunda ir viena no lielākajām vides kustībām pasaulē un dalība tajā ir simboliska rīcība, lai kopīgi paustu atbalstu vides pārmaiņām. Zemes stundas aktivitātes pazīstamas ar to, ka visā pasaulē uz stundu tiek izslēgts ēku, pieminekļu un citu objektu apgaismojums. Cilvēki mājās tiek mudināti maksimāli atslēgt elektroierīces. Zemes stunda ir laiks, kad cilvēki, izslēdzot gaismu, datorus un citas elektroierīces izplāno un velta laiku viens otram. Dalība akcijā apliecina solidaritāti un demonstrē organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rūpes un izpratni par dzīvās dabas stāvokli. Daudzās mājās tiek spēlētas galda spēles, malkots vīns vai sveču gaismā pārlūkoti bērnības foto albumi. Arī šogad, neskatoties uz Covid 19 pandēmiju: 2021. gada 27. martā plkst. 20:30 sāksies Zemes stunda. Par to, kāds šogad ir Zemes stundas globālais vadmotīvs un kā interesanti aizvadīt šo akciju, Zaļajā Zonā izstāstīs Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Sveiki! Kas ir Zemes stunda?

Jānis Rozītis: Sveiki! Zemes stunda nav stāsts par elektroenerģijas ietaupīšanu. Mēs organizējam Zemes stunduLatvijā, kopš 2008.gada. Liekas, ka ir pagājuši jau padsmit gadi un ir cilvēki, kuri seko līdzi. Gan pieaugušo, gan skolnieku auditorijās šo akciju atpazīst. Vienmēr ir jautājums vai mums vajag  Zemes stundu? Tā ir  zīme par sabiedrības solidaritāti, vides jautājumu aktualizēšanā. Šī akcija sākās Austrālijā, 2007.gadā. Vadmotīvs bija klimata pārmaiņas. Cilvēki, visā pasaulē solidarizējās. Nav svarīga tautība, dzimums. Tā ir vienota rīcība. Nav runa par atsevišķām cilvēku grupām. Nākamajā gadā, Zemes stunda bija visā pasaulē.  Šobrīd ir 180 valstis visā pasaulē, kur tiek atzīmēts šis pasākums. Pasaules Dabas fonds ir klāt šīs akcijas veidošanā. Galvenā doma ir veidot attiecības, kur cilvēks un daba dzīvo harmonijā. Tā ir dziļākā jēga.

K.E.: Tas nozīmē, ka robežšķirtne ir elektrība?

J.R.: Elektrība ir, lai vizualizētu savu rīcību. Viss aizsākās 2007.gadā, ar apgaismojuma samazināšanu. Protams, var vilkt paralēles par enerģijas taupīšanu un efektivitāti. Gadiem ejot, šis vadmotīvs ir pamainījies. Klimata pārmaiņas ir kopējais vadmotīvs, vairāk nekā 10 gadus. Protams, organizētāji paši pieņem vēl kādu nacionālu aktivitāti. Mēsskatāmies, kas notiek pasaulē. Āfrikas kontinentā šie pasākumi ir pret atmežošanu, koku stādīšanu, par nacionālo parku saglabāšanu. Āfrikā ir ļoti intensīvas kustības saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumiem. Savukārt, Krievijā tās ir sugu programmas. Katrā valstī tas ir atšķirīgi, ar ko varētu piesaistīt sabiedrības līdzdalību.

K.E.: Tie ir pasākumi?

J.R.: Dažādi. Šogad Eiropā nav iespējams doties demonstrācijās vai kopējos koncertos. Ja nemaldos, Pasaules Dabas fonds, Kamerūnā plāno organizēt plašāku pasākumu, saistībā ar klimata pārmaiņām. Citas valstis organizē dažādas petīcijas. Piemēram, kolēģi Bulgārijā organizē līdzekļu piesaisti lāču aizsardzībai. Francija vāc parakstus petīcijai, lai Eiropas Savienībā būtu stingrāka likumdošana saistībā ar to, kā mēs attiecamies pret trešajām pasaules valstīm, starptautiskajā tirdzniecībā. Mums liekas, ka dzīvojam videi draudzīgi, bet lietojam kakao, kafiju, palmu eļļu, kas pēc būtības ir iegūta, transformējot Amazones baseinā neskartos mežu masīvus. Katrā valstī ir savas lietas, ko akcentē. Pēdējos 3 gadus šis vadmotīvs ir dzīvās dabas izzušana.

K.E.: Pasaule šo kustību ir pieņēmusi? Cilvēki zina, viņi gaida?

J.R.: Tā ir kļuvusi par tradīciju, jo itin bieži arī valsts augstākās amatpersonas atbalsta šo akciju. Mums ir dažādivideomateriāli, ko mēs skatāmies Zemes stundā. Organizētāji ir iesaistījuši ļoti nozīmīgas ēkas, kur tiek izslēgta elektrība. Latvijā, katru gadu saņemam atbalstu gan no Valsts prezidenta, gan no Ministru prezidenta un citiem ministriem.

K.E.: Latvijā līdz šim ir veicies ar Zemes stundu? Esmu manījis, ka ir bijuši dažādi koncerti, kafejnīcās bija kustība. Šķiet, ka jauniešu vidū Zemes stunda ir ieguvusi jaunu vēsmu?

J.R.: Latvijā esam organizējuši koncertus, dažādus pasākumus. Mūsu partneris, pēdējos gados ir uzņēmums Tetra Pak. Kopā organizējam konkursu Klimata vēstnieks, kur aicinām cilvēkus pieteikties šai nominācijai. Ir 2 nominācijas: ko cilvēki dara ģimenēs, pašu mājsaimniecībās. Otrā nominācija: ko es daru vides labā. Pēdējos 5 gadus, ļoti aktīvi skolās runājam par dabas aizsardzības jautājumiem. Šogad esam izvirzījuši mērķi: uzrunāt 1000 skolniekus tiešsaistēpar dzīvās dabas nozari, problēmjautājumiem, risinājumiem, mēģinājumiem saprast lielo mērogu dabas izzušanai un kāda ir nozīme dabas daudzveidībai. Nereti, mēs dabas daudzveidību uztveram romantiski. Patiesībā, tas, kas mums mugurā, ko mēs ēdam ir saistīts ar bioloģisko daudzveidību. Pasaules Dabas fonds un Londonas Zooloģijas institūts norāda, ka nākamos 50 gadus notiks sugu populācijas sarukšana un īpatņu samazināšanās par 68%.Starpvaldību ziņojumi norāda, ka tuvākajās desmitgadēs var izzust līdz pat miljoniem sugu. Tas ir ļoti nopietni. Arī biznesa forumi norāda, ka vieni no kritiskākajiem jautājumiem ir klimata pārmaiņas un dzīvās dabas izzušana. Tie ir milzīgi riski biznesa attīstībai pasaulē. Tās vairs nav tikai vides organizācijas vai dabas speciālistu rūpes par šo situāciju. Tas ir starpdisciplinārs problēmu aplūkojums.

K.E.: Jūs minējāt pašvaldību iesaisti Latvijā. Kā ar to sokas šobrīd, Covid laikā?

J.R.: Mēs šobrīd nevaram precīzi pateikt, cik pašvaldības šogad piedalīsies. Iepriekšējos gadus ir piedalījušās 50 – 60 pašvaldības. Iepriekš, skolās bija iespēja organizēt dažādus orientēšanās pasākums, pārgājienus, konkursus. Pašvaldības varēja ļoti aktīvi piedalīties, vismaz savā teritorijā. Šogad tas ir nedaudz savādāk. Mēs aicinām pašvaldības, kopā ar pilsoniski aktīviem iedzīvotājiem organizēt pasākumus. Konkursi, uzrunas sociālajos tīklos ir iespējamas. Aicinām piedalīties arī uzņēmumus un saviem darbiniekiem aktualizēt Zemes stundas jautājumus.

K.E.: Kā uzņēmumi atbalsta šo akciju? Uz stundu ražotnē izslēdz gaismu?

J.R.: Jā, samazina apgaismojumu. Lielie uzņēmumi ļoti aktīvi atbalsta šo pasākumu: izsūta ziņas darbiniekiem, informē, iesaka, ko darīt Zemes stundas vakarā, skaidro, ko Zemes stunda nozīmē. Šis pasākums ir iespēja specifiskiparunāt par vides jautājumiem savā uzņēmumā vai pašvaldībā. Šobrīd, Eiropas Zaļais kurss aktualizē šos vides jautājumus. Ir dažādas stratēģijas un atjaunotas direktīvas. Finanšu institūcijas strādā pie tā, lai nākotnē tās būtu videi draudzīgas. Darbs notiek dažādos virzienos Eiropā. Jāsaprot, ka itin bieži šie politiskie lēmumi iet ātrāk nekā uzņēmumu darbinieki spēj tikt līdzi. Tas ir ļoti apsveicami, ka uzņēmumi vismaz Zemes stundā organizē dažādus pasākumus, saistībā ar vidi. Katru gadu, Zemes stunda ir sestdienā no 20:30 līdz 21:30. Piektdienā darbinieki tiek informēti par šo pasākumu, tiek ieteikti videi draudzīgāki paradumi ikdienā. Patiesā, Zemes stunda sākās pēc šī pasākuma.

Pasaules Dabas fonda mājaslapā var atrast mēneša kalendāru:  katru dienu var pievērst uzmanību dažādām lietām. Ja nemaldos, šodien bija ieteikums izvēlēties videi draudzīgus mājsaimniecības līdzekļus. Rīt ir ieteikums izvēlēties videi draudzīgu papīru. Tu redzi padomus, ko vari vēlāk īstenot savā mājsaimniecībā.

K.E.: Principā cilvēki var ieviest 1 dienu mēnesī, kad Pasaules Dabas fonda kalendārā  apskatīties, vai šodien nevarētu sākt kādu jaunu paradumu.

J.R.: Jā, noteikti priecāsimies.

K.E.: 27.marts ir Zemes stundas datums. Tam ir kāda īpaša nozīme vai tas vēsturiski sācies?

J.R.: Tas ir vēsturiski sācies, tā ir pēdējā marta sestdiena. Man bieži jautā, vai šis pasākums norisinās vienā laikā, visā pasaulē? Tas nozīmē, ka Zemes stunda notiek jebkurā vietā pasaulē, 20:30 vakarā. Es pats esmu bijis citviet pasaulē, Zemes stundas laikā. Esmu bijis Indijā un citviet. Protams, šajās valstīs izpratne par Zemes stundu ir ļoti atšķirīga. Esot Londonā, bija citādāks mērogs un tur varēja redzēt, ka ielās samazinājās apgaismojums. Indijā, protams, izpratne par Zemes stundu ir citādāka un mazāka.

K.E.: Kas ir iespaidīgākais, kas ir pieredzēts pasaulē no lietām, kas tiek izslēgtas?

J.R.: Eifeļa tornis un Eiropas populārākās vietas.

K.E.: Eifeļa torni tiešām izslēdz?

J.R.: Noteikti samazina apgaismojumu pašā augšā. Latvijā, Nacionālā Opera, Nacionālais teātris un tilti ir samazinājuši apgaismojumu. Strādājam vairākas nedēļas ar dažādiem objektiem un apgaismojuma samazināšanas iespējām.

K.E.: Kas varētu būt tās lietas, ko cilvēkiem iesākt tumsas stundā?

J.R.: Klasiski, mēs katru gadu iesakam taisīt vakariņas un spēļu vakarus. Ģimenē var izveidot viktorīnu par vides vai dabas jautājumiem. Šobrīd viktorīnas ir plaši pieejamas. Iepriekšējā vakarā, var sagatavot un ģimenē izspēlēt dažādu līmeņu viktorīnas par dabas stāvokli Latvijā vai pasaulē kopumā, par dažādām ekosistēmām, jūru, okeānu, mežiem. Šodien mēs ļoti ātri varam savākt dažādus datus, tie ir viegli pieejami.

K.E.: Elektroierīces nav tikai televizors vai ledusskapis. Tie ir arī mūsu mobilie telefoni. Ja ģimenē uz stunduizslēdz mobilo telefonu, tad tas būtu ļoti daudz.

J.R.: Jā, bet mēs aicinām cilvēkus atstāt datoru ieslēgtu un noskatīties kopā kādu dokumentālo filmu par dzīvo dabu, dzīvās dabas izzušanas problēmām un dažādiem komponentiem. Iesaku noskatīties Deivida Atenboro filmas, kas pieejamas ļoti labā kvalitātē. Es tiešām aicinātu šo stundu pavadīt šādi un uzzināt ko jaunu.

Noteikti var doties arī nakts pārgājienā vai velobraucienā.  Pulksten 20:30 var mēģināt nofotografēt mirkli, kad pilsētu apgaismojums samazinās. Mēs aicinām iesūtīt fotogrāfijas Pasaules Dabas fondam. Bērni var organizēt dažādus pasākumus, veidot štābiņus tumsā. Ģimenes ir aicinātas radoši izpausties. Ikdienā, mēs viens otram veltam maz laiku, katram ir telefons, fonā skan filma vai ziņas.

K.E.: Ir padoms pateikt politiķiem, ka Tev daba ir svarīga.

J.R.: Mēs varētu atvērt jautājumu par to, ko kurš tad ir atbildīgs, ko mums darīt, lai būtu harmonijā ar dzīvo dabu. Šobrīd ANO sistēmā tiek pārplānoti nākamo desmitgažu plāni. 2050. gadā ir mērķis panākt to, lai cilvēks un dabadzīvotu harmonijā. Ir dažādas atbildības. Mēs varam doties uz veikalu un aizdomāties, ko mēs pērkam un cik daudz. Pārtikas izvēle, ēdienkarte, diētas, apģērbu patēriņš ir noteicošs. Nereti, mēs vieglprātīgi pērkam apģērbus. Lietošanas ilgums ir pāris mēneši un atkal pērkam jaunu apģērbu. Tajā mirklī mēs neaizdomājamies. Šobrīd aktuāla ir līdzdalība aprites ekonomikā, bet tas ļoti minimāli mazina attieksmi, saistībā ar ietekmi uz dabu. Piemēram, kokvilnas audzēšana, milzīgais pesticīdu un ūdens patēriņš, lai saražotu t – kreklu, negatīvi ietekmē dzīvo dabu.

Ja mēs esam zemes īpašnieki, tad varam paskatīties ko darām savā dārzā, lauku pļavā, īpašumā, vai mežā. Mežu vai nocirst kailcirtē, var uzmanīgi skatīties un to veidot pēc iespējas dabiskāku. Tuvojoties Zemes stundai, mēs sniegsim padomus zemju īpašniekiem.

Ko var darīt uzņēmējs? Ir dažāda līmeņa uzņēmumi: finanšu uzņēmumi, investori, apdrošinātāji, kam ir liela varavides jautājumu risinājumos. Itin bieži, uzņēmumi, kas cērt, ar, rok: nereti, šo uzņēmumu rīcība ir videi nedraudzīga. Lielie investori var mainīt šo situāciju, ar finanšu plūsmām. Ir jautājums, ko dara investori, apdrošināšanas uzņēmumi, mazumtirgotāji un vairumtirgotāji, kas pērk produktus no ražotājiem. Visbeidzot, ko bizness pats dara.

Tas ir 3 līmenis: patērētājs, zemju īpašnieki un biznesa sektora atbildība. Tālāk seko lēmumu pieņēmēji un valdības rūpes. Vai vispār valdībai rūp vides jautājumi? Lielākā lieta ir panākt to, lai politiskās partijas un valdība pievēršasvides jautājumiem. Pasaules Dabas fonds ir apolitisks, mēs labprāt sadarbojamies ar partijām, sarunājamies ar tām un palīdzam. Pēdējos gados, mēs aicinām cilvēkus doties uz vēlēšanām un skatīties, vai politiskās partijās ir vides programmas, un vai partijas kaut ko dara, no solītā.

Manā skatījumā, ļoti izšķirošs jautājums ir vides izglītība skolās, kā obligāts priekšmets. Mēs veicām aptauju. Mūsuprāt, jauniešu izglītības līmenis par dabas un klimata jautājumiem, resursu izmantošanu un produktivitātes patēriņu ir neapmierinošs. Es negribu nopelt nevienu skolu, klasi vai skolotāju. Pieņemu, ka ļoti daudz tiek darīts. Es tiekos ar jauniešiem. Zināšanas, atsevišķu indivīdu līmenī ir iespaidīgas, bet zināšanām ir jābūt daudz nopietnākām. Ja šodien nekas fundamentāli netiks mainīts vides izglītībā, tad rezultāti būs tikai pēc aptuveni 40 gadiem. Šobrīd, jaunā paaudze apgūst zināšanas daļēji. Mēs varam tikai cerēt, ka viņu bērni būs ar citu izglītības, izpratnes un attieksmes līmeni. Tie ir vēl 40 gadi, kas rada milzīgu satraukumu.

K.E.: radīt dabīgu interesi jauniešiem par vides jautājumiem? Atšķirībā no tiem laikiem, kad mēs mācījāmies skolā, mums nebija interneta. Šobrīd viss ir pieejams internetā. Ja jauniešiem ir dabīga interese, tad skolā iegūto izglītību var pavērst mazliet plašāk?

J.R.: Kāpēc tiek mācīta, piemēram, matemātika, bet klimata un dabas jautājumi, tiek nepilnvērtīgi skaidroti? Protams,ka tas nav vienkārši. Es tagad gribu atvainoties skolotājiem, pedagogiem. Ja  tas būtu tik vienkārši, tad daudz kas tiktu panākts, jo daudzi pedagogi saprot vides nozīmi. Svarīgi ir notikumi, piemēri, dziļāka izpratne. Skolas strādā gan teorijā, gan praksē ar vides jautājumiem, tas tiek integrēts dažādos priekšmetos. Tādā veidā mēs varam pavirzīties uz priekšu, mums nav citas izejas. Mēs īstermiņā tiksim galā ar kompensācijām, subsīdijām. Pēc 10 gadiem mēs vēl varam gaidīt, ka biznesi būs citā līmenī. Sabiedrības pieprasījums mazliet celsies, biznesi risinās vides risinājumus, bet tie ir pagaidu risinājumi. Ir nepieciešama daudz dziļāka paradumu un vērtību maiņa. Šobrīd jaunieši nesaka, ka katrs grib mašīnu. Agrāk likās, ka 18 – 20 gados vajag pirmo mašīnu. Tagad jaunieši vēlas samesties kopā, būs diviem 1 mašīna. Ir jādomā par koplietošanas precēm un kopēju lietošanu.  Ideāli, ja mēs varam kopēji izmantot un kooperēties.

K.E.: Šādi biznesi sāk parādīties. Pilsētvidē daudzi jau ir atteikušies no automašīnām, jo viņi var izmantot taksometru vai koplietošanas automašīnas. Velo skūteri ir pietiekami daudz, pat varbūt vairāk, nekā vajag. Jaunieši tos ļoti aktīvi izmanto.

J.R.: Ja nav attieksme un izpratne, tad tas ir īstermiņa risinājums. Piemēram, mašīna ar lielu motoru patērē 10 litrus, 100 kilometriem vai pat vairāk. Es sāku domāt, ka varbūt braukšu ar vilcienu vai piesēdināšu pilnu mašīnu, lai izlīdzinātās izmaksas. Ja ir elektroauto, tad izmaksas ir daudz mazākas.

K.E.: Mēs nonākam pie kapitālisma laušanas? Var redzēt, ka ļoti daudzas lietas, kas šobrīd jauniešiem ir stilīgas: ir pretējas kapitālismam. Piemēram, otrreiz lietojamās drēbes.

J.R.: Jā, protams, ekonomikas modeļi mainās. Šobrīd mēs piedzīvojam haosa mirkli: vecās ekonomikas piekritēji un lobisti negrib aiziet. Viņi cīnās ar vecām pieejām, paradumiem. Viņiem ir filozofija, ka problēmas nav resursu patēriņāun klimata izmaiņas ir izdomājums. Tad ir cita grupa, kas ļoti laužas ārā un piedāvā jaunas idejas. Vecais bloks negrib atdot šo vietu. Tās ir milzīga cīņa. Tas mums būs jāpārdzīvo, vēl vairākus gadus. Publiskajā telpā, sabiedrība sastapsies ar dažādiem rakstiem, intervijām, kur tiks stāstīts, ka tie ir izdomājumi, vēršanās pret nacionālām vērtībām, kontinentu ietekmju pārdalīšanas. Šobrīd, veselības jomā mēs saskaramies ar ļoti daudz, dažādām sazvērestības teorijām. Tieši tas pats, arvien vairāk mūs sagaidīs vides jautājumos. Rūpes par vidi pieaugs, lielie politiķi arvien vairāk par to runās. Būs vesela sazvērestības teoriju piekritēju grupa, kas teiks, ka var mierīgi dzīvot pa vecam.

K.E.: Šobrīd, sabiedrība var sākt ar mazām lietām. Piemēram, 2021.gada 27.martā, 20:30 izlēgt ārā gaismu un piedalīties Zemes stundā.

J.R.: Tā nav elektrības taupīšana, bet pierādījums, ka Jums rūp dzīvā daba un tās stāvoklis Latvijā, un pasaulē.

K.E.: Atrodam brīnišķīgas lietas, ar ko nodarboties šīs stundas laikā. Iespējams, ka sanāks atklāt kaut ko pilnīgi jaunu. Liels paldies par sarunu. Pie mums ciemos bija Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona. Paldies!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt