Zaļā zona. Sarunas. 21. sērija. Intervija ar Sindiju Šerendu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Līdz ar pasaulē notiekošajām klimata pārmaiņām, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta cilvēku pārvietošanās rezultātā radītajam piesārņojumam, kur sava ietekme ir arī aviācijas nozarei. Valsts akciju sabiedrība Starptautiskā lidosta Rīga aizņem 650 ha lielu teritoriju. Neskatoties uz Covid – 19izraisīto aviopārvadājumu kraso sarukumu, Rīgas lidosta saglabā savas pozīcijas kā vadošā lidosta Baltijā. Vides aspektu un energoresursu patērētāju kontrole, nemainīgi ir bijusi lidostas prioritāte. Būtiskāko lidostas ietekmi uz vidi rada energoresursu patēriņš, vides troksnis un atkritumi, bet lidosta strādā arī pie citu vides jautājumu risināšanas. Lidosta ir izstrādājusi savu pirmo CO2 emisiju samazināšanas plānu, pēta kā lidostas darbība ietekmē tuvumā esošās putnu kolonijas un realizē citus ilgtspējas un dabas aizsardzības pasākumus. Pasākumi vērsti, lai padarītu vidi klientiem komfortablāku un mazinātu ekoloģisko pēdu. Par lidostas Rīga paveikto ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kā arī tuvākajā laikā plānoto zaļajā jomā mums pastāstīs valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga, kvalitātes departamenta, vides pārvaldības sistēmas vadītāja Sindija Šerenda. Sveiki! Cik tālu lidosta šobrīd ir tikusi vides jomā?

Sindija Šerenda:  Lidosta vides jomā neapstājas, tā nepārtraukti uzlabo savu sniegumu. Vides jomas un energoresursu pārraudzība ir mūsu ikdiena. Mēs nepārtraukti skatā mies, vērojam tendences, kas šobrīd ir pasaulē. Domājam, kā darīt labāk, pārdomātāk un kā uzlabot savu sniegumu.

K.E.: Kādas tendences ienāk?

S.Š.: Šobrīd ir aktuāls Green Deal, Eiropas Zaļais kurss. Tas ienes pilnīgi citus izaicinājumus, sniedz jaunu uzrāvienu vides aizsardzībā un vides jomā. Arī aviācijas nozare būs no tām jomām, ko Zaļais kurss ļoti ietekmēs. Tā būs pilnīgi cita aviācija, par ko mēs runāsim 2050. gadā. Aviācija darbojas uz fosilo enerģiju, ir šī degviela. Ja mums ir jāatsakāsno fosilās degvielas, tas ir liels izaicinājums aviokompānijām.

K.E.: Nākotnē mēs lidosim ar elektrības palīdzību?

S.Š.: Es domāju, ka vairāk mēs lidosim ar ūdeņraža palīdzību.

K.E.: Vai tas ir droši?

S.Š.: Airbus ir paziņojis, ka 2035. gadā būs gaisa kuģi, kas darbosies ar ūdeņraža palīdzību. Infrastruktūrai vajadzēs attīstīties. Daudz runā arī par elektrības, gaisa kuģiem, elektriskajiem gaisa kuģiem. Nakāmie 30 gadi būs ļoti interesanti.

K.E.: Liekas ļoti ilgs posms. Šķiet, ka pasaulē tik ātri attīstās dažādas tehnoloģijas. Automašīnas uz elektro sāk pāriet ārkārtīgi ātri, lidmašīnām tie ir 30 gadi. Kāpēc tik daudz?

S.Š.: Tas nav daudz. Vajadzīgs laiks lai uzbūvētu, izdomātu, lai viss ir droši. Ir jārada gaisa kuģis, jāizdomā kā uzpildīt gaisa kuģus. Visām lidostām, kur ienāks gaisa kuģi: jādomā kā gaisa kuģus uzpildīt drošības prasībām atbilstoši. Tie ir jauni izaicinājumi. Uzņēmumiem šobrīd ir jāpāriet no patēriņa ekonomikas uz aprites ekonomiku. Jāstrādā citādāk.

K.E.: Rīgas lidostā notiek dažādu vides aspektu un energoresursu pārvaldība?

S.Š.: Vides pārvaldības sistēmu mēs pārraugam pēc ISO 14001 standarta. Mūsu vides pārvaldības sistēma ir ieviesta un sertificēta atbilstoši standartam. Katru gadu, uzraudzības audits pārbauda vai šī sistēma darbojas atbilstoši noteiktajiem standartiem. Tiek pārbaudīts, vai mēs esam novērtējuši savus vides aspektus, kur mēs varam ietekmēt vidi un vai kontrolējam vides aspektus. Respektīvi, uzņēmumam ir jāapzinās, kādu negatīvo tas rada videi. Un šie būtiskie vides aspekti ir jāmazina un jākontrolē. Energopārvaldībā mums ir sertificēta sistēma, pēc ISO 50001standarta. Līdzīgi nosacījumi, kā vides pārvaldības sistēmai, tikai šeit mēs skatāmies uz būtiskajiem patērētājiem. Papildus, mēs kā lidosta piedalāmies īpašā programmā Airport Carbon Accreditation. Šajā programmā, mēs mazinām savas emisijas. Respektīvi, šī programma ir veidota 2008.gadā. Līdz pagājušā gada beigām, mēs bijām 1. līmenī. Neskatoties uz to, ka ir Covid un avio pārvadājumi ir sarukuši, mēs pārgājām uz 2. līmeni. Tādējādi esam pasludinājuši, ka mazināsim emisijas. Šobrīd ir 6 līmeņi.  Kad mēs sertificējāmies, bija 4 līmeņi. Šobrīd ir nākuši klāt vēl 4. Mūsu mērķis ir 2050. gadā būt bez CO2 emisijām.

K.E.: Kāds ir lidostas plāns attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu?

S.Š.: Mēs esam mērījuši gaisa kvalitāti. Lidostas teritorijā nav pārsniegti rādījumi. Teritorija ir 650 hektārus liela. Mēs vairāk skatāmies uz emisijām. Pateicoties kohēzijas finansējuma piesaistei, esam realizējuši ātro nobrauktuvju projektus, kas palīdz gaisa kuģiem ātrāk nonākt stāvvietās. Tādējādi, gaisa kuģi patērē mazāk degvielas un gaisā emitē mazāk piesārņojošo vielu.

K.E.: Tas nozīmē mazāku dīkstāvi?

S.Š.: Gaisa kuģiem visvairāk emisijas ir mirklī, kad viņi pārvietojas uz zemi. Tāpēc ir ļoti nepieciešams ātri nonākt stāvvietās, no nolaišanās skrejceļa.

K.E.: Piemēram, Frankfurtes lidostā, kur lidmašīna nolaižās un brauc pa zemi 15 – 20 minūtes, emisijas ir diezgan daudz. Kā viņi ar to cīnās?

S.Š.: Viņi veido ātrās nobrauktuves. Mēs mēģinām pārņemt šīs labās prakses.

K.E.:  Kura ir zaļākā lidosta?

S.Š.: Skandināvijas, Šveices, Kopenhāgenas un Oslo lidostas.

K.E.: Jums ir iespēja sekot labam piemēram. Lidostas Rīga kontekstā, mēs runājam arī par mežu apsaimniekošanu?

S.Š.:  Jā, mēs apsaimniekojam mežus, jo mūsu teritorijā ir meži. Lai skrejceļš būtu sertificēts, tur noteiktā augstumānedrīkst būt šķēršļi. Pie paša skrejceļa, šajās robežās, meža augstums nedrīkst būt augstāks par noteikto. Mēs skatāmies, lai mežs būtu, bet nepārsniegtu noteiktās robežas. Ko nocērtam, to stādam atpakaļ un uzturam mežu.

K.E.: Tas neiet kopā ar aviāciju.

S.Š.:  Lidostā ir ļoti daudzpusīga vides jomā. Ir ļoti daudz izaicinājumu, kas jādara lidostai.

K.E.: Esmu dzirdējis, ka lidosta dara arī šķietami nesaistītas lietas. Man, piemēram, nesaistīta lieta likās skatu pauguriņš, pie lidlauka. Cilvēkiem patīk skatīties, kā lidmašīnas ceļas un nolaižas lejā.

S.Š.:  Mēs skatāmies to, kur cilvēki brauc, pulcējas pie gaisa kuģiem. Labāk, lai ir speciāli izveidota vieta, kur ir atkritumu konteineri. Atkritumi netiek nomesti zemē.

K.E.: Jūs varat par to nedomāt, tas ir pašvaldības uzdevums.

S.Š.: Tā ir domāšana par vidi un infrastruktūra. Lai būtu kur izmest konfekšu kastīti un citus atkritumus.

K.E.: Kā ir ar troksni lidostas teritorijā?

S.Š.: Saistībā ar troksni, mums ir palīdzējis tas, ka Airbaltic ir mainījis floti. Jaunie gaisa kuģi ir ievērojami klusāki. Arī ārpusē ir klusāk. Trokšņu līmenis ir zemāks.

K.E.: Vai ir regulas, konkrētām lidmašīnām, kas ir tik skaļas, ka tās nedrīkst nolaisties lidostā?

S.Š.: Nē, nav šādas regulas.

K.E.: Es pieļauju, ka lidostā atkritumi varētu būt diezgan daudz. Vai Jūs šķirojat atkritumus?

S.Š.:  Jā, mēs cenšamies to darīt. 2018.gadā, mēs visā terminālī izlikām šķirotās atkritumu tvertnes. Tad mēs saskārāmies ar problēmu, ka pasažieri nešķiro atkritumus.

K.E.: Kāpēc nešķiro?

S.Š.:  Mums arī likās, ka cilvēks it kā ir izglītots, bet tomēr tā nav. Darbiniekus mēs varam izaudzināt. Pasažieris pie mums ir reti, viņš atnāk, aizlido, un tad nāk nākošais pasažieris. Mēs mēģinājām skatīties, cik un kādi  mums atkritumi veidojas. 2019. gadā mēs veicām monitoringu terminālī, sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Homo Ecos.  Mēs uzskaitījām visus atkritumus, kas nonāca tvertnēs. Skaitījām, kāda veida atkritumi, cik daudz ūdens tiek izliets. Mums bija liela problēma ar to, ka pirms drošības kontroles, ūdens tiek noņemts nost. Meģinājām ūdeni izdzert, pārlaistījām puķes, lējām atkritumu konteineros. Sapratām, ka kaut kas jādara lietas labā. Šobrīd mums ir tapusi atkritumu monitoringa Vides siena. Pirms šīs drošības kontroles, mēs izveidojām informatīvu sienu. Tur ir atbildes uz jautājumiem: kā pareizi šķirot, ko var un ko nevar ņemt līdzi, kur mest. Mēs ceram, ka tas palīdzēs šo problēmurisināt un uzlabos situāciju.

K.E.: Es saprotu, ka ūdens ir jāizmet ne tikai Latvijas un Eiropas lidostās, bet vispār globāli. Eiropas bāros un kafejnīcās, parādās kustība, kur cilvēki var dabūt bezmaksas ūdeni. Kāpēc lidostās nevarētu būt bezmaksasūdens?

S.Š.: Mums ir bezmaksas ūdens. Iekšpusē ir uzstādīti automāti, kur var uzpildīt savu daudzreiz lietojamo ūdens pudeli.

K.E.: Cilvēki mēdz pārdzīvot par to, ka Tax Free zonā ūdens ir dārgāks.  

S.Š.: Pirms drošības kontroles, ūdens pudele ir jāiztukšo. Pie vides sienas ir izlietne, kur ūdeni var izliet. Izejot cauri drošības kontrolei, Jūs varat uzpildīt savu ūdens pudeli un to lietot.

K.E.: Tas ir jauki. Vai Rīgas lidosta varētu būt viens no celmlaužiem?

S.Š.: Īsti nezinu, bet pieļauju, ka nebūsim celmlauži. Noteikti šādas problēmas rodas arī citās lidostās.

K.E.: Es saprotu, ka lidosta domā arī diezgan daudz par bioloģisko daudzveidību, veicot, piemēram, putnu sugu monitoringu. Es saprotu, ka tur bija funkcionāli aspekti, bet ir arī zaļā doma?

S.Š.: Tas mums bija izaicinājums. 2007.gadā uzsākām putnu monitoringu. Mēs monitorējām ķīru koloniju, Babītesezerā. Novērtējuma laikā, mēs saņēmām bažas, vai mūsu darbība nevarētu ietekmēt šo koloniju. Attiecīgi, protams,ja kādam rodas bažas, tad mums ir jānoreaģē un šīs bažas ir jāpārbauda. 3 gadus mēs veicām jauno putnu gredzenošanu. Pētījām: kur ir šie putni, kādi ir paradumi, vai tie lido uz lidostu, vai putnus ietekmē mūsu darbības. Šobrīd ir pagājuši 3 gadi, monitorings ir veiksmīgi noslēdzies.  Šobrīd no mums nav ietekme.  Mēs neguvām pārliecību, ka mēs kaitētu šiem putniem.

K.E.: Ko vēl Jūs monitorējat?

S.Š.: Mēs monitorējam ne tikai mūsu mežus, bet arī apkārtnē esošos. Netālu no mums ir Beberbeķu dabas parks. Apkārt lidostai, dažādās teritorijās mēs esam izveidojuši monitoringa laukumus. 5 gadu periodā, mēs pētīsim kā gaisa kuģu emisijas atstāj vai rada ietekmi uz mežiem. Tas vēl aizvien ir procesā. Rezultāti būs pēc 2 gadiem.

K.E.: ir ar tiem putniem, kas tomēr nonāk lidostas teritorijā. Skaidrs, ka ir bīstamības faktors ne tikai putniem, bet arī lidmašīnām. Vai ir dabīgi līdzekļi šos putnus pārvietot?

S.Š.: Jā, mums ir vesela vienība un speciāla automašīna, ar dažādām putnu skaņām, kā pienākums ir aicināt putnus nelidot pie mums. Interesanti, ka putniem ļoti gribas pie mums lidot. Mēs visādi mēģinām putnus atbaidīt no mūsu teritorijas. Aviācija un putni ir 2 nesavienojamas lietas. Mašīna brauc un atskaņo dažādas skaņas. Tur ir putnu radars, kas skanē teritoriju, mēs arī redzam putnus, kur viņi pārvietojas. Mašīna brauc uz turieni, kur šie putni vairāk pulcējas. Šos pienākumus veic putnu un dzīvnieku kontroles speciālists.

K.E.: Vai teritorijā iekļūst kādi dzīvnieki?

S.Š.: Kopš mums ir uzbūvēts jaunais žogs, problēma ir krietni mazinājusies. Ļoti reti kāds iekļūst iekšā.

K.E.: Kādi vēl ir plānotie vides projekti, attiecībā uz lidostu? Piemēram, LED prožektori?

S.Š.: Jā, protams, energopārvaldība mums ir jaunāka nekā vides pārvaldība. Mēs esam sākuma posmā. 2018.gadā mēs apzinājām mūsu lielos patērētājus. Sapratām, uz ko vairāk ir jāvērš uzmanība. Mums katru gadu ir kāds LEDprojekts, jo teritorija ir liela, ēku ir ļoti daudz. Protams, mēs domājam arī par saules paneļiem, kas samazinātu CO2 emisijas. Lielākais patērētājs ir termināls.

 

K.E.: Ja ir LED tehnoloģijas, tad patēriņš, iespējams, var samazināties 10 reizes.

S.Š.: Tas ir lielākais izaicinājums. Mēs nevaram taupīt uz drošību. Nevaram izslēgt peronu apgaismojumu. Ir noteikts līmenis, kādam ir jābūt apgaismojumam uz perona. Mēs nevaram to ietekmēt. Vairāk skatāmies uz atjaunojamo enerģiju, lai to iegūtu paši un tā būtu videi draudzīga.

K.E.: Kā ir ar vilcienu, kas drīzumā kursēs gar lidostu?

S.Š.: Šobrīd ir noslēdzies konkurss, notiks jaunās stacijas izbūve. Tas, protams, uzlabos vides jomu. Cilvēki varēs uz lidostu atbraukt ar vilcienu. Labāk, lai ļoti daudz cilvēki atbrauc ar vienu vilcienu, nevis katrs brauc ar savu privāto automašīnu.

K.E.: Ik pa laikam ir dzirdams termins pilsēta pilsētā. Piemēram, kravu pārvadājumu lietas: nevajadzēs braukt ārā, kravu pārkraušana notiks vienā vietā?

S.Š.: Iepriekšējā gada beigās, mēs pabeidzām jauno kravu peronu, kur blakus būs DHL loģistikas centrs. Mēs mazinām emisijas, viss notiek uz vietas. Plānos ir biznesa parka attīstība, mūsu teritorijā. Skatīsimies, kā būvēt labākun kā domāt zaļāk. Esam ieplānojuši arī elektro auto uzlādes vietas lidostā, jo pagaidām mums tādas nebija. Mēs domājam caur zaļo prizmu.

K.E.: Tās būs īstermiņa uzlādes vietas? Kur tās atradīsies?

S.Š.: Tās būs ātrās uzlādes vietas. Šo projektu realizē CSDD, mūsu teritorijā. Plānojam arī ilgtermiņa uzlādes vietas.

K.E.: Vai Jūs atbalstiet korporatīvi sociālajās jomas?  

S.Š.: Mums terminālī ir izvietoti ziedojumu stendi.  Lietas, ko mēs atrodam terminālī, nododam ziedojumu veikalam Otrā elpa.

K.E.: Ļoti daudzas lietas cilvēki pazaudē. Ir arī lietas, kas tiek konfiscētas?

S.Š.:  Konfiscētās lietas, diemžēl, nonāk atkritumos.

K.E.: Vai šo problēmu varētu risināt? Tiek izmestas funkcionālas lietas.

S.Š.:  Jā, iespējams, bet ir juridiskais aspekts.

K.E.: Ko Jūs novēlētu mūsu klausītājiem, šajā interesantajā un izaicinošajā laikā, attiecībā par dabu un zaļo domāšanu?

S.Š.:  Domāt līdzi katrai savai darbībai. Mēs saviem darbiniekiem stāstām, ka vajag piedomāt pie tā, ko Tu dari, kāvar darīt labāk un kā nodarīt mazāku kaitējumu videi. Daba mums ir viena. Gan mums, gan mūsu bērniem būsjādzīvo ar to, ko mēs atstāsim viņiem.

K.E.: Es novēlēšu pēc iespējas ātrāk atkal nonākt gaisā. Atgādināšu, ka šodien pie mums ciemos bija Lidostas Rīga kvalitātes departamenta, vides pārvaldības sistēmas vadītāja Sindija Šerenda. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona. Dodamies dabā, paldies!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt