Zaļā zona. Sarunas. 17. sērija. Intervija ar Karlīnu Elksni

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. 14.februāris daudzos kalendāros apvilts sirsniņas formā, jo tad pasaulē atzīmē Valentīna jeb Mīlestības dienu. Veikalos komerciālais piedāvājums lūzt kā no pārpilnības ar dažādiem priekšmetiem sirsniņas formā. Daudzi pāri, romantikas pārņemti īpaši piedomā par šīs dienas piepildījumu ar mīlestību. Nereti, aptuveni 9 mēnešus pēc Valentīna dienas pasaulē nāk neviens vien mazulis. Par to, kā veselīgāk sagatavoties, plānojot bērniņa ienākšanu ģimenē, par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka reproduktīvo veselību un pēcnācējiem, uz sarunu Zaļajā Zonā esam aicinājuši ginekoloģi Karlīnu Elksni. Sveiki!

Karlīna Elksne: Sveiks, Kaspar! Es vēl gribēju piebilst, ka es varētu parunāt ne tikai par apkārtējās vides ietekmi uz reproduktīvo veselību, bet arī par reproduktīvās veselības ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas ir smags jautājums.

K.E.: tas ir?

K.E.: Jebkurš cilvēks kā būtne, ir apgrūtinājums mūsu planētai. Būsim godīgi, tā ir. Protams, ka tas nav nekāds arguments, lai apturētu mūsu vairošanos. Ir veidi, kā mēs varētu padarīt mūsu vairošanos videi draudzīgāku.

K.E.: Piemēram?

K.E.: Tur ir ļoti daudzi, dažādi aspekti, kas, man šķiet, ir stipri pārspīlēti mūsdienu bērnkopībā. Bērnkopība ir ļoti materializēta. Ir ārkārtīgi daudz lietu, bez kurām, manuprāt, varētu iztikt. Mūsdienās, šīs lietas tiek pasniegtas kā pilnīgi pašsaprotamas un absolūti nepieciešamas bērniņa ienākšanai ģimenē.

K.E.: Autiņbiksītes?

K.E.: Autiņbiksīšu nozīme arī ir mazliet pārspīlēta, bet tā tomēr ir lieta, kas stipri atvieglo dzīvi. Ir vesels lērums ar dažādām lietām, ko mēs varētu neizvēlēties, izvēlēties lietotas vai stipri mazāk. Es pieņemu, ka tas ir par jebkuru tēmu. Bērnkopības sakarā, par to runā mazliet mazāk.

K.E.: Tu runā par drēbēm, ratiņiem?

K.E.: Katrai ģimenei nav jāpērk jauni ratiņi.

K.E.: Mūsdienās ratiņi, vismaz daļa, iziet ciklus. Man vienmēr licies romantiski, kad jaunie ratiņi ir iegādāti. Pēc tam, tie tiek atdoti nākamajam.  Beigās, mēs redzam bezpajumtnieku, kurš arī brauc ar ratiņiem. Tas ir dabai nozīmīgs brīdis.

K.E.: Lieta tiek nolietota līdz pēdējam. Varētu vairāk izmantot www.ss.lv un mazāk pirkt jaunas lietas. Piemēram, ja vien Tu neesi pediatrs bērnu slimnīcā, es nesaprotu, kam ir vajadzīgs pārtinamais galds. Tā ir horizontāli novietota rampa. To izmanto, kamēr ģērbj bērniņu, lai viņš nenoveļas. Mīļie vecāki! Uz pārtinamā galda, nekādā gadījumā, nevienā vecumā, pat jaundzimušo nedrīkstētu atstāt vienu. Kāpēc bērnu nevar pārtīt uz galda vai gultas?

K.E.: Pārtinamais galds ir labs piemērs. Kas vēl?

K.E.: Viss lērums ar drēbēm, kas tiek tirgots masveidā, lielajos veikalos. Es neticu, ka tas viss ir nolietojies. Kad man piedzima pirmais bērns, es saņēmu 4 lielos maisus ar drēbēm. Apmēram 50% no tām drēbēm izskatījās tā, kā vispār nebūtu vilktas. Dažām bija klāt birkas. Ir par ko padomāt, manuprāt. Es neesmu perfekta. Esmu izlietojusi diezgan daudz iepakojumus ar vienreizējām autiņbiksītēm. Jau pašā sākumā, es nopirku auduma, mazgājamās autiņbiksītes. Es tomēr neiztiku bez vienreizējām autiņbiksītēm, jo citreiz ir gari pārbraucieni. Braucu uz laukiem ar sabiedrisko transportu 2, 5 – 3 stundas. Tomēr nepārprotami ērtāk ir ar vienreizējām autiņbiksītēm. Mājas apstākļos, dzīvoklī, ja nekur netiek braukts var iztikt ar mazgājamām autiņbiksītēm. Ir dažādas firmas. Esmu izmēģinājusi vismaz 4 veidu autiņbiksītes. Jāatrod savas autiņbiksītes.

K.E.: Kā pareizi mūsdienās plānot bērnu?

K.E.: Pasaules Veselības organizācija ir ļoti stingri definējusi lietas, kas jāizdara ģimenei, vīrietim un sievietei,plānojot grūtniecību Latvijas apstākļos. Ir 3 uztura bagātinātāji, kas būtu jālieto, vēlams 3 mēnešus pirms grūtniecības iestāšanās:  folskābe 400 mikrogrami, tā būtu minimālā deva. Ja kāds bērniņš ir ar iedzimtu pataloģiju vai ir kādasveselības problēmas, tad deva var būt lielāka. Tad ir D vitamīns un jods. Principā tikai šie 3 medikamenti. Vienmērrodas jautājums, kā ir ar vitamīniem, kas ir speciāli paredzēti grūtniecības plānošanai? Ir vitamīni grūtniecēm, bet ir arī vitamīni, kas ir paredzēti speciāli grūtniecības plānošanai. Tad ir vitamīni, kas domāti lietošanai pēc grūtniecības. Pasaules Veselības organizācija saka, ka visiem lietot tos nevajag. Pilnīgi pietiek ar jodu, folskābi un D vitamīnu.  Ja māmiņa pati savu uzturu uzskata kā nepietiekamu, viņai ir blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, imūndeficīta sindroms, ja nesen ir bijušas dzemdības, baro ar krūti:  tad būtu atbalstāma komplekso vitamīnu lietošana.

K.E.: Vai ir kādi ārējie apstākļi, kas varētu ietekmēt auglību?

K.E.: Liela nozīme ir smēķēšanas atmešanai, ja ģimenē ir viens vai abi partneri smēķētāji. Jāpievērš uzmanība abiem partneriem, jo arī pasīvā smēķēšana nodara kaitējumu. Smēķēšana negatīvi ietekmē ne tikai spermas kvalitāti, bet sievietēm ir ļoti bīstami paaugstināts ārpusdzemdes grūtniecības risks. Ir olvadi, dzemde, tāda trīsstūrveida forma ar virsotni uz leju, no dzemdes atiet trubiņas, kas ir olvadi. Blakus dzemdei atrodas olnīcas. Apaugļošanās notiek olvadā. Olnīca katru mēnesi izšauj ārā 1 olšūnu. Olvada galā ir bārkstiņas, kas saķer olšūnu. Olšūna migrē olvadā, jo olvada iekšējā virsma ir izklāta ar mazām skropstiņām (līdzīgi kā tas ir degunā). Olvada funkcija ir olšūnu maigi virzīt pareizajā virzienā. Smēķēšanas gadījumā, šīs bārkstiņas paralizējas un var attīstīties ārpus dzemdes grūtniecība. Pateicoties 21. gadsimta medicīnai, tā vairs nav letāla patoloģija, tas tiek samērā ātri diagnosticēts. Agrāk tas bija letāli sievietei.

K.E.: Kā ir vīriešiem?

K.E.: Smēķēšana ietekmē spermas kvalitāti.

K.E.: Alkohols?

K.E.: Bieži vien ir jautājums, kāpēc nevar lietot alkoholu? Nav tāda vienība, kur būtu zinātniski pierādīts, ka tas ir droši.

K.E.: Man personīgi ir pazīstami 2 vai 3 pāri, kuri ir gājuši visu pareizo ceļu: nesmēķē, nelieto alkoholu, regulāri mīlējās, bet nesanāk palikt stāvoklī. Tad aizbrauc uz siltajām zemēm, atpūšas un sieviete paliek stāvoklī.

K.E.: Pasaules Veselības organizācija rekomendē mīlēties 3 reizes nedēļā. Par šo būtu ko teikt psihoterapeitiem. Psihoterapeiti bieži vien saka, ka viņiem ir daudzas pacientes, kuras gadiem cīnās ar neauglību. Tikko, kā pāri beidz intensīvi koncentrēties, tā visas lietas notiek. Es gribu teikt, ka bērniņa radīšanā klāt ir kāds mistisks vai maģisks moments.

K.E.: Kāds ir vidējais vecums? Vecāki kļūst vecāki. Vai  cilvēks ir piedzīvojis evolūciju kopā ar medicīnu?

K.E.: Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka jauns cilvēks ir līdz 65 gadiem. Agrāk gāja pensijā no 50 gadiem. Ir notikusi milzīga evolūcija, cilvēka spējā uzturēties pie labas veselības, darbaspējām, adekvātas fiziskās un mentālās funkcionēšanas. Kļūšana par vecākiem ir nedaudz pabīdījusies vēlāko gadu virzienā. Latvijā, šobrīd vidējais vecums pirmajam bērniņam (sievietei) ir 28 gadi. Vīrietim, ja nemaldos, vidējais vecums ir 30 gadi. Padomju gados, ja sievietei bija pāri 28 gadiem, tad tā bija veca pirmdzemdētāja. Bija arī diagnoze vītusi pirmdzemdētāja: gluži vēl nav veca, bet ir pāri 25 gadiem. Tagad šīs diagnozes ir atdzītas par nekorektām un netiek lietotas.

K.E.: Ja jaunai sievietei ir pāri 30 gadiem, 32 – 33 gadi, tad dzemdēt ir normāli?

K.E.: Jā, tas ir pilnīgi normāli.

K.E.:  Šo raidījumu var dot klausīties arī vecākiem, kas saviem bērniem vaicā par dzemdībām?

K.E.: Mīļie vecāki, nekad tā neprasiet.  Tas ir ārkārtīgi nepatīkami tiem cilvēkiem, kuriem Jūs šo jautājumu uzdodiet. Jūs nekad neziniet, kāds ir iemesls. Jā, ir cilvēki, kas negrib bērnus.  Tas ir pilnīgi normāli. Ir pacientes, kam ir, teiksim, 37 gadi. Viņas saka, ka nejūt mātes instinktus, negrib bērnus. Ja ir medicīniskas problēmas, tad šis jautājums ir kā naža trieciens sirdī. Tas tiešām var būt ārkārtīgi sāpīgi, tāpēc nekad nevajag uzdot tādus jautājumus. Varbūt tie cilvēki jau gadiem cīnās par savu pirmo bērniņu.

K.E.: Man liekas, ka katrs pāris vismaz reizi to ir piedzīvojis.

K.E.: Es nezinu kāpēc, bet mūsu sabiedrībā ir pieņemamais bērnu skaits ģimenē. Ja Tu nesasniedz, tad tas ir slikti. Ja pārsniedz, tad atkal slikti. Tad Tu esi seksa maniaks vai no nelabvēlīgas ģimenes. Ja ir 4 un vairāk bērni, tad Tu tiec uzskatīts par reliģisko fanātiķi. Tas ir nepatīkami.  Man bija paciente, kurai mamma, 4 bērniņa gaidībās pateica, ka viņa taisa bērnus kā kaķene un nedomā par karjeru. Nevajag būt tik aizspriedumainiem.

K.E.: Cik cilvēku, tik viedokļu un tiesības uz šiem viedokļiem. Katrs mēs esam individuāls.

K.E.: No visām apaugļotām olšūnām, izdzīvo apmēram 20%. Tā kā mēs visi esam lieli veiksminieki. Lūdzu, novērtējiet to.

K.E.: Grūtnieces veģetārietes, veģetāriešu pāri. Man gribētos teikt, ka ir daudz stereotipi par šo tēmu.

K.E.: Grūtniece var būt veģetāriete. Neļaujiet ginekologam vai citam mediķim Jūs nobiedēt. Tas ir absolūtisavienojams. Pasaules Veselības organizācija, veģetārismu ir pasludinājusi par pilnīgi drošu grūtniecībai. Protams,es runāju par kvalitatīvu veģetārismu. Ja tas ir pardomāts, sabalansēts: veģetārisms nerada problēmas.  Ar vegānismu ir mazliet grūtāk, jo ir sarežģīti ar B 12 vitamīnu. Tas ir tikai dzīvnieku valsts produktos un ir jāuzņempapildus.  Veģetārisms, bez papildus uztura bagātinātājiem ir drošs. Klāt jālieto folskābe, jods un D vitamīns.  Veģetārietēm ir lielāks risks uz dzelzs deficīta anēmiju. Man ir grūtnieces gan veģetārietes, gan neveģetārietes, gan vegānes. Es neesmu novērojusi ļoti izteiktu starpību. Arī gaļēdājam ļoti bieži attīstās dzelzs deficīta anēmija, grūtniecības laikā.

K.E.: Veģetāriešu ģimenē piedzimst bērniņš. Kāds ir Tavs viedoklis par to, ko vajadzētu tālāk darīt?

K.E.: Ja bērniņš piedzimst kristiešu ģimenē, viņš automātiski kļūst par kristieti. Pirmos 6 mēnešus ir ekskluzīva krūts zīdīšana, viņš ir veģetārietis. Mēs visi piedzimstam kā veģetārieši, pirmos 6 mēnešus. Tad sākās piebarojums. Piebarojumu noteikti nesāk ar gaļu, tad vēl 1 – 1,5 mēnešus cilvēks  turpina būt veģetārietis.  8 – 9 mēnešu vecumā, bērnam ir iespēja kļūt par neveģetārieti. Tā ir vecāku brīva griba. Vai demokrātija ir tad, ja bērns, kas ienāk mūsu ģimenē, pieskaņojas ģimenes ēšanas paradumiem. Varbūt demokrātija ir tad, kad bērnam dod iespēju izvēlēties gaļu. Atceramies, ka 9 mēnešus vecam bērnam īsti nav ar ko salīdzināt. Vecāki tomēr ir tie, kas ieliek pamatus.

K.E.: Dārziņā bērns var brīvi izvēlēties ko ēst.

K.E.: Manai vecākajai meitai šobrīd ir 5,5 gadi. Mēs mājās viņai īpaši nepiedāvājam gaļu un viņa arī gaļu neēda. 3 gadu vecumā viņa sāka iet dārziņā. Sakumā viņa no gaļas atteicās. Tad vienā brīdī, viņa dārziņā ēda gaļu. Nezinukas notika, bet vienā brīdī viņa paziņoja, ka vairāk gaļu neēdīs. Es viņai pati nedevu ēst gaļu, informēju audzinātājas, ka Austra gaļu neēd. Audzinātājas teica, ka nespiedīs ēst gaļu.

K.E.: Kas būtu tas, ko tu ieteiktu pāriem darīt pandēmijas laikā?

K.E.: Strādāt pie savām attiecībām, runāt. Pēdējā laikā, es ļoti daudz dzirdu par pāriem, kuriem ir problēmas ar komunikāciju. Komunikācija kļūst neiespējama, tiek iesaistīts arī psihologs, citādāk attiecības vairāk nestrādā. Komunikāciju noteikti nevajadzētu vērtēt par zemu. Vakarā varbūt  neslēdzam iekšā datoru un televizoru, bet parunājāmies viens ar otru, pamasējam viens otram pēdas. Ir daudzi pāri, kuri to nedara. Sociālie burbuļi ir dažādi. Ir svarīgi, lai būtu atbilstošs, intīms  psihoemocionālais stāvoklis. Sekss nav tikai darbības, sekss ir mums galvā. Tas ir dvēseles stāvoklis. Es gribēju parunāt par reproduktīvās sistēmas bojātājiem un bisfenola sāpēm.

K.E.: Iepriekšējos raidījumos mēs pieskārāmies tēmai: Mikroplastmasa. Atklājās, ka mikroplastmasa ir zobu pastās, mazgāšanas līdzekļos.

K.E.: Top Nr.1 ir skrubji, tur ir daudz mikroplastmasas. Tas nonāk organismā, jūrā, vidē. To ir grūti savākt, jo ir ļoti mazas daļiņas. Ne visi medikamenti ir kaitīgi grūtniecības laikā, tā ir tikai maza daļiņa. Visi ārsti ir ļoti informēti, kādus medikamentus var nozīmēt grūtniecēm. Vidusmēra, inteliģentā latviešu ģimenē visi kaitīgie faktori ir samērā reti sastopami. Neslimo tik daudz, zāles ir vairāk kā ekstra gadījums. Latvijas vidē ir viela, kas ir mums visapkārt. Mēs ar to sastopamies katru dienu. Tā grauj un bojā gan endokrīno, gan reproduktīvo sistēmu. Tā ir viela, kas atrodas ļoti daudzos plastmasas izstrādājumos, īpaši izdalās karsējot plastmasu. Cilvēki, reproduktīvā vecumā, lūdzu, nepērciet ēdienu plastmasas trauciņos. Labāk paņemiet līdzi savus traukus. Šobrīd tā ir norma, ka vismaz zīdaiņu traukos nav bisfenols.  Bisfenols A ir ļoti nepatīkams.  Tas grauj reproduktīvo sistēmu, īpaši ar to jābūt uzmanīgām sievietēm.  Bisfenols A ļoti eleganti imitē estrogēnu. Estrogēns ir sievišķais hormons, kas palīdz producēt olšūnas. Ja organismssaņem bisfenolu, organismam rodas sajūta, ka nevajag estrogēnu.

K.E.: Tā tiešām ir ļoti interesanta tēma. To piemin daudzi raidījuma viesi, dažādos kontekstos.

K.E.: Plastmasas pudeles, kārbiņas parādījās 90.gados.  Daudzi, kuri piedzima 90.gados vai bija bērni lietoja šos produktus. Tas varētu būt viens no skaidrojumiem, kāpēc ir tik daudz neauglības. Ir termins spermatozoīdu morfoloģija kas apraksta to, cik % vīrietim no visiem spermatozoīdiem izskatās normāli. Vairumam vīriešu, lielākā daļa spermatozoīdu ir mutantu formas: 2 galvas, 2 astes, aizlauztā aste. Tas ir normāli, tā tam ir jābūt. Ir jābūt arī normālai morfoloģijai. Kad es sāku mācīties, norma bija 14 – 15.  Tagad, pēdējos 5 gadus šī norma ir 4%. Šo gadu laikā, es esmu redzējusi tikai 1 spermogrammu, kur bija virs 10.

K.E.: Latvietis?

K.E.: Latvietis.

K.E.: Pašā sākumā, mēs sākām ar Valentīndienas tēmu. Sekss nav intimitāte savā starpā, tas nav tikai par fiziskām darbībām. Tas sastāv no kopīgi pavadīta laika, hobijiem, ceļojumiem. Šobrīd ir brīnišķīgs laiks, lai kopīgi dotos dabā, izmēģinātu distanču slēpošanu, pagatavotu kaut ko kopīgi. Katra kopīgā pieredze ir brīnišķīga emocionāla lieta, kas uzlabo intimitāti un seksualitāti.

K.E.: Nav jau tikai sekss, ir arī seksualitāte.

K.E.: Uz šīs nots, es gribētu noslēgt šo sarunu. Paldies par sarunu. Pie mums ciemos bija ginekoloģe Karlīna Elksne. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona.

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt