Zaļā zona. Sarunas. 16. sērija. Intervija ar Andri Romanovski.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

 

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Kad rodas neskaidrības vai jautājumi vides jomā, vai gribas uzzināt ko jaunu par dabu, mēs ieklausāmies dabas pētniekos un vides ekspertos. Savukārt, lai par tādiem kļūtu, ir nepieciešamas plašas zināšanas, pieredze un, protams, arī atbilstoša izglītība. Tomēr daudzi nemaz neaizdomājas, ka nav nemaz tāda kompleksa augstākās izglītības programma, kas izlaiduma dienā pa durvīm izlaiž gatavus dabas pētniekus vai vides ekspertus. Šie speciālisti savas pamatzināšanas gūst ģeogrāfijas, vides zinātnes,ģeoloģijas vai bioloģijas studijās, bet tālāk savu profesiju izvēlas, klausoties sirdsbalsī, Izvēloties jomu, kas saista un padodas visvairāk. Par motivāciju studēt vides zinātni, studiju norisi, interesantajām praksēm un leģendāro Ģeogrāfu mafiju, saruna ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes 3.kursa studentu Andri Romanovski. Sveiks! Ko apgūst Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē? Kāpēc vispār vajadzētu izvēlēties studēt vides zinātni?

Andris Romanovskis: Sveiki! Mums ir 3 dažādas programmas: ģeogrāfija kā pamata nozare, vides zinātne, ko studēju es un ģeoloģija. Vides zinātnē vairāk pētam tieši cilvēku sadarbību ar vidi, cilvēka ietekmi uz vidi, kā vide mainās. Ģeogrāfijā pētam mijiedarbību, cilvēka darbības, ko dara ar vidi. Vides zinātnē ir vairāk ķīmija, bioloģija, dabas daudzveidība. Toties ģeoloģija, salīdzinoši, ir pavisam kas cits. Tur tiek mācīts par to, kā veidojies zemes reljefs, kas ir tā sastāvā, ieži, minerāli. Visas 3 studiju programmas ir interesantas.

K.E.: Kāpēc Tu izvēlējies studēt?

A.R.: Man vecāki teica, pirmajai izglītībai noteikti jābūt tādai, kas Tev ir sirdslieta. Mana sirdslieta ir atrasties dabā, pārvietoties ar velosipēdu, doties pārgājienos, laivot. Nodomāju, ka šīs mācības varētu būt viena no opcijām. Domāju par nākotni, kur mēs ejam, arvien vairāk mēģinām saudzēt dabu. Tad es izdomāju, ka vides zinātne ir priekš manis.

K.E.: Tu teici pirmā augstākā izglītība. Vai ir plāns par vēl kādu?

A.R.: Es par to vēl domāju. Ir doma studēt maģistros, varbūt teritorijas plānošanu. Es pašlaik strādāju Ogres pašvaldībā un tur man ļoti noderētu šī teritorijas plānošana.

K.E.: Ogre ir diezgan zaļa pilsēta. Tie, kas grib atpūsties pie dabas, tur ir diezgan plašas iespējas.

A.R.: Viennozīmīgi. Mums populārākais tūrisma objekts ir Ogres Zilie kalni. Mums ir vairāki dabas apskates objekti, ko popularizēju es un Ogres novada dome. Viens no mērķiem ir gan uzlabot tūrisma infrastruktūru, gan veloceliņus.

K.E.: Es biju Covid kontaktpersona. Nevarēju satikt cilvēkus. Tad es devos uz Ogri, Zilajiem kalniem. Tur bija pietiekami daudz vietas, lai nesatiktu cilvēkus, izstaigātos, ieelpotu svaigu gaisu. Kas, Tavuprāt, ir top 4 vietas, ko Ogrē noteikti vajadzētu apskatīt? Ogre ir diezgan tuvu Rīgai, ielec mašīnā un aizbrauc.

A.R.: Zilie kalni ir Nr.1 tūrisma apskates objekts. Dienā, to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Mums ir ļoti skaista promenāde, kas ir galvenā Brīvības iela. Šī iela ir gana izgaismota, arī visādas ēkas. Šis ir īstais brīdis, lai dotos uz turieni. Trešais ir Špakovska parks, Pārogrē. Špakovska parkā ir ļoti smuki izveidotas pastaigu taciņas, pāris stundu pastaigai pilnīgi piemērota vieta. Ceturto, es gribētu nosaukt Ogres upes ieleju. Varbūt tā nav tik iespaidīga kā Gaujas ieleja, bet tā ir nedaudz mežonīgāka. Ogres novada pašvaldība ļoti cenšas popularizēt šo lauku nostūri, kas ir ļoti skaists. Tur ir jauns tiltiņš, būs jauns velomaršruts.

K.E.: Ja gribas paskriet, pastaigāties, izbraukt ar velosipēdu, laivu: to visu var darīt Ogrē.

A.R.: Jā,arī Dullā Daukas birzs, pastaigu taka ir Ogres upes ielejā. Tur ir ļoti skaisti iekopts.

K.E.: Skaisti. Par Ogri ir skaidrs. Atgriežamies pie vides zinātnes. Runā, ka fakultāte, kurā Tu studē, irtradīcijām bagāta.

A.R.: Es gribētu teikt, ka tā ir vienīgā fakultāte, kas vēl ir īsta studentu tradīciju kopēja.

K.E.: Kad es vēl mācījos vidusskolā, tad iet studēt uz ģeogrāfiem bija ārkārtīgi stilīgi. Visi gribēja, tas bija pirms 15 gadiem. Pat ja ģeogrāfija neinteresēja, bija jāiet noteikti uz ģeogrāfiem. Kas ir leģendārā ģeogrāfumafija? Un leģendas, kas ap to visu klīst?

A.R.: Ģeogrāfu mafija ir pasākumi dabā, ballītes līdz rīta gaismai. Pārsvarā tie ir Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kas vismaz ir pabeiguši pirmo sesiju. Tad students kļūst par oficiālu Ģeogrāfu mafijas biedru. Ir nevalstiska organizācija, kas mums nedaudz palīdz organizēt pasākumus. Ģeogrāfiju mafija nav iedomāja bez leģendārajiem ģeorallijiem, Pirmsaristoteļa, pierakstīšanās pasākumiem, ģeodienām.

K.E.: Kas ir ģeorallijs?

A.R.: Tas ir 4 dienu laivojiens, pa kādu no Latvijas upēm. Mēs dodamies uz Vidzemi, Zemgali, Kurzemi, Latgali, jebkuru no novadiem, kas miksējas savā starpā.  Ir ap 300 cilvēku, kas kopīgi sēžas laivās un cenšas pievarēt upes posmus. Lai beigās sevi apbalvotu, ar sēdēšanu pie ugunskura, atmosfēras baudīšanu, dziesmām.

K.E.: Pirms 10 gadiem es biju kā viesis. Pēc tam es domāju, kā neviens nav aizgājis bojā pēc šī pasākuma? Tur notiek trakas lietas, bet viss ir ļoti organizēts.

A.R.: Mums viss ir labi organizēts. Palīdz studentu pašpārvalde, Ģeogrāfu mafija, vecbiedri. Kopā organizējām lielisku pasākumu.

K.E.: Pasākums tiešām ir traks un emocijām pārbagāts. Var just, ka Jums ir netipisks kopības gars.

A.R.: Šo kopības garu, vislabāk var izjust 3 vai 4 dienā, kad visi jau ir noguruši. Teltīs ir apnicis gulēt, alkohols gandrīz ir beidzies. Ja kaut kas sāk trūkt, pie Tevis pienāk kāds cilvēks un iedod to, ko Tev vajag.

K.E.: Kas ir Pirmsaristotelis un Aristotelis?

A.R.: Pirmsaristotelis pārsvarā ir 1. kursam, ko mēs uztaisām savā prakses vietā, Lodes muižā. Tas ir iepazīšanās pasākums visiem jaunajiem ģeogrāfijas studentiem, lai nedaudz saliedētu komandu. Tas ir nepieciešams, lai pārvarētu 3 kursus un iepazītos. Dažādas aktivitātes, pēc tam vakarā neliela ballīte, ļoti jautri viss notiek.  Tad mēs esam gatavi, nākošajā nedēļā Aristotelī aizstāvēt savu godu, bļaujot saukļus par ģeogrāfiem.

K.E.: Saukli ir tie paši?

A.R.: Mēģinām izdomāt jaunus. Katru gadu, 1. kursam ir uzdevums izdomāt jaunus saukļus.

K.E.: Jūs viņus mokat?

A.R.: Mēs viņus mokam Ģeo Fukšos. Tās ir iesvētības. Visu dienu ir aktivitātes pa Rīgu, jāskrien pa Vecrīgu, jāpilda dažādi uzdevumi.

K.E.: Ja tagad kāds no klausītājiem apsver iespēju doties uz ģeogrāfiem, kas ir programma, ko cilvēks pieredzēs Fukšos?

A.R.: 9:00 no rīta visiem iedod kartes. Ir vairāki kontrolpunkti. Dažviet ir jādzied dziesmas par naudu, jāmēģina saziedot nauda, jāorientējas ar gāzmaskām un acīm ciet. Īsti nevar dzirdēt, ko pārējie bļauj. Citreiz ir jānosauc ieži, minerāli, bet Tu 1.kursā vēl neko nezini. Ja nezini, tad ir sodi. Sodi ir maigi, bet labākās komandas tiek apbalvotas arforšām balviņām dienas beigās, ballītē Vecrīgā.

K.E.: Galarezultātā, tas izklausās pēc kaut tāda, ko visi atceras ar labu.

A.R.: Jā, viennozīmīgi.

K.E.: Kas ir sporta spēles Lodronīši?

A.R.: Tās ir sporta spēles, Lodes muižā. Man ir bijis tas gods organizēt šo pasākumu. Ir vairāki posmi: futbols, basketbols, tautas bumba. Individuālās disciplīnas: svaru bumbu turēšana, lodes grūšana, diska lode, peintbola šaušanas sacensības, komandu sacensības, kopējās stafetes.  Diena ir izdevusies, piepildīta. Beigās ir apbalvošana, ballīte. Mums ballītes ir diezgan daudz. Kas ir studijas bez ballītēm?

K.E.: Stāsta, ka prakses vietas arī esot diezgan leģendāras. Kāpēc? Kas tur notiek?

A.R.: Prakse notiek Lodes muižā. Pagaidām man bija iespēja tikai 1. kursā, būt praksē.  Toties, kas tā bija par pieredzi!  Vesels mēnesis bez komforta, guļam vecās gultās, esam Latvijas vidienē, Vidzemes augstienē. Katru dienu dodamies pārgājienos, rokam bedres, lai izpētītu augsnes slāņus. Pļavā, zāle ir līdz kaklam. Odi Tev kož, mājās atnācpārguris. Esi ar draugiem, raksti darbu līdz rītam. Tad paguli dažas stundas un atkal dodies piedzīvojumos.

 

 

K.E.: Ko vēl dariet praksē?

A.R.: Zemes zinātnēs, mums bija jādodas uz karjeru. Jāpēta kā karjers veidojies, nogulas, visādi ieži. Tad mums ir jāpēta dažādi mežu un pļavu tipi, kas ir mūsu noteiktajā poligonā. Jāraksta par katru darbs. Mums jārok bedres, lai izpētītu, kāda augsne ir apakšā, tur ir vairāki augsnes slāņi. Kā tie ir veidojušies, kāpēc tie ir šādi, kas tā ir par tipa augsni.

K.E.: Tur dodas 1. kursā?  

A.R.: Jā, 1.kursā. 2.kursā vides zinātņu studijās bija hidroloģija. Iespējams, es par hidroloģiju rakstīšu savu bakalaura darbu. Mēs bijām Ogres upē. Mums tieši beidzās pirmā mājsēde. Mēs pētījām ūdens līmeni, reljefa formas, straumes ātrumu. Bija ļoti interesanti.

K.E.: Pastāsti varbūt sīkāk, tas notiek? Jūs ņemat ūdens paraugus, pētat ķīmiskos sastāvus,pētat iežus?

A.R.: Ķīmiskos sastāvus mums māca veikt laboratorijā. Šajā gadījumā, mēs vairāk pētījām kāds ir upes kritums, kāda ir gultne. Gultne ļoti izsaka kā ūdens pārvietosies, cik strauji pārvietosies, vai nav kādas problēmas. Noteikt straumes ātrumu, ar nivelieri strādāt.

K.E.: Kāpēc Tevi saista tieši šī nozare, ja esi izvēlējies ar to rakstīt bakalaura darbu?

A.R.: Kopš bērnības, man upes ir bijušas ļoti tuvas. Es dzīvoju pie Ogres upes, tur pēc katras ziemas ir pali.  Atmiņā ir palikuši 2013. gada pali, kad pārrāva aizsargdambi un applūda ap 100 mājām. Viena no Latvijas stihijām ir ledi, kas, iespējams, nākotnē vairs nebūs. Laivot pa upēm ir ļoti interesanti. Braukt pa Amatas vai Līgatnes  upi pavasarī, atrasties ar draugiem kanoe laivās. Ogres upē ir izveidots laivu maršruts, gandrīz katrā krastā ir kāds apskates objekts, piemēram, Brāžu krāces.

K.E.: Tur starpā ir HES, nevar nobraukt nepārceļot laivu?

A.R.: Ja sāk braukt no Ērgļiem, varbūt nedaudz zemāk, tad krāces pieņemas spēkā.  Pa vidu ir ļoti skaists apskatesobjekts: ar akmeņiem, kā kalnu upe krīt lejā Ogres upes krastos. Tas ir akmeņupes ūdenskritums, aptuveni 20 kilometrus lejpus Ogres upes, no Ērgļiem. Pa upi ir vieglāk piebraukt, nekā no krasta. Ļoti reti cilvēki zina šo vietu, bet ļoti skaista vieta.

K.E.: Ar laivu tur nevar izbraukt, var vienkārši piestāt?

A.R.: Tur vienkārši piestāj krastā, atpūšās, aiziet apskatīt dabas objektu un brauc tālāk. Beigās ir Vecogres HES. 2 kilometrus zem tā, ir jaunizveidotais Vanšu tilts, pār Ogres upi.

K.E.: Ģeogrāfi ražo jaunos speciālistus. Pēc tam šie speciālisti nonāk darba tirgū. pēc tam ir ar konkurenci un darba iespējām?

A.R.: Vides nozare ir augšupejoša. Darba vietas noteikti būs, it īpaši pēc jaunās novadu reformas. Obligāti, gandrīzkatrā novadā būs nepieciešams vides speciālists. Tu vari strādāt pašvaldībā, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrijā, klimata prognozēšanas un laikapstākļu prognozēšanas uzņēmumos, nevalstiskajās organizācijās. Darba vietas netrūkst.

K.E.: Uz kurieni Tu pats tēmē?

A.R.: Nākotnē es plānoju strādāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai Ogres pašvaldībā. Pašlaiktur strādāju tikai pie viena projekta. Es domāju atvērt savu uzņēmumu.

K.E.: Savu uzņēmumu?

A.R.: Vides tūrisms ir viena no potenciālajām iespējām. Man ir dažādi dzērieni, ir ideja par bāru Ogres novadā.

K.E.: Vides bārs? Tas varētu būt interesanti.

A.R.: Iespējams.

K.E.: Parunāsim tieši par studijām. Kas ir tie priekšmeti, ko apgūst vides zinātnēs?

A.R.: Kopā jāmācās 3 gadi. Pirmajā pusgadā, līdz pirmajai sesijai ir neliela zināšanu atkārtošana, ķīmija, bioloģija, zemes zinātnes. Tālāk mēs mācāmies klimatoloģiju, hidroloģiju, dabas daudzveidību, vides pārvaldību, vides aizsardzību, vides tiesības. Mēs esam ļoti daudzpusīgi šajā jomā, lai visu varētu pārklāt. Ja nākotnē iet uz maģistriem, tad varbūt specializēties konkrētāk.

K.E.: Cik viegli ir tikt ģeogrāfos? Nav liels konkurss?

A.R.: Manuprāt, ļoti viegli. Ir 50 budžeta vietas gan ģeogrāfos, gan vides zinātnē. Ja nemaldos, 30 ģeoloģijā. Manā gadā bija tikai 3 cilvēki ārpus budžeta. Galvenais ir būt sekmīgam un Tu paliksi budžetā.

K.E.: Vai studiju laikā sanāk braukt apmaiņas braucienos uz citām valstīm?  

A.R.: Jā, mums, protams, ir Erasmus programma. Es biju ļoti foršā projektā starp Latviju, Somiju, Krieviju un Zviedriju. Šajā projektā mums māca cirkulāro ekonomiju, kā atgriezt atpakaļ resursus, kas ir izmantoti. Mums bija tieši ūdens apsaimniekošana, ūdens sistēmas. Es devos 2 reizes uz Zviedriju, kur stāstīja, kā veic ūdens apsaimniekošanu. Bija jāveic uzlabojumi, ko varētu sistēmā darīt.

K.E.: Kam ir jāmainās?

A.R.: Jābūt cilvēciskajam faktoram, cilvēkiem ir jāmainās. Ja cilvēki gribēs, tad arī politikā to saklausīs un politiķi sāks arvien vairāk šo jautājumu uzspiest ierēdņiem un uzņēmumiem. Cilvēkiem ir jāizsaka savs viedoklis, ka viņi grib zaļuvidi, pārvietoties zaļi, braukt ar ekonomisku auto. Viņiem ir jāizsaka savs viedoklis. Jo vairāk cilvēku izteiks savu viedokli sociālo ziņu portālos, jo vairāk viņus uzklausīs. Veidojam zaļu vidi sev apkārt, saglabājam bioloģiskodaudzveidību, tīras jūras, gaisu un zemi. Mēs pašlaik cenšamies panākt Eiropu. Skatoties, kā mums lietas attīstās, domāju 5 – 10 un mēs jau būsim viņus noķēruši.

K.E.: Tas patiesībā nav nemaz tik daudz. Pēc 5 gadiem, es saprotu, ka mums būs nopietna elektroautoinfrastruktūra Latvijā?

A.R.: Mums ir jāsāk domāt par to, kā mēs iegūsim zaļo elektrību. Mums vajag zaļo elektrību, lai ražotu zaļas mašīnas. Nav vērts saražot elektrību no naftas. Mēs sadedzinām to citā vietā, tad vēl pa vadiem transportējam. Mēs zaudējam vēl 50 %. Beigās sanāk, ka pašlaik elektroauto ir neefektīvāki un videi nedraudzīgāki.

K.E.: Kāpēc tā?

A.R.: Lielākā daļa elektrības tiek saražota joprojām no neatjaunojamiem resursiem. Salīdzinoši maz % rada hidroelektrostacijas, vēja enerģija, saules enerģija.

K.E.: Tu runā par jauniem veidiem kā saražot vai par esošo veidu restrukturizāciju?

A.R.: Šie veidi jau ir, kā saražot gan saules enerģiju, gan vēja turbīnas. Visas jau ir izveidotas, bet ir jāievieš arvien plašāk un jāsamazina tas apjoms, ko mēs ražojam. Pieņemsim, mums ir nepieciešams izveidot vēja parkus, saules enerģiju. Varbūt pat dedzināt bioloģisko materiālu, šķeldu, kas ir salīdzinoši labāk.

K.E.: Kā vispār ir ar vēja parkiem? Esmu dzirdējis, ka cilvēki nevēlas dzīvot vēja parku tuvumā. Man sanāk diezgan bieži braukt uz Rietumkrastu. Tur ir 1 vēja ģenerators, tuvākā māja ir 1,5 kilometra attālumā. Tas nozīmē, ka tas rādiuss būtībā ir neapdzīvojams. Latvija nav tik liela. Es domāju, ka tur varētu sākties arī iedzīvotāju protesti?

A.R.: Es domāju, ka Latvijā vietas netrūkst. Galvenais ir izveidot šos vēja parkus. Varbūt uz sauszemes ir iespējams izveidot vēja parkus, otru iespēja ir izveidot jūrā. Baltijas jūra nav ļoti dziļa, turpat piekrastē varētu izveidot labu vēja parku. Mums ir 500 kilometru vēja piekrastes. Tas pamainītu balto, vienmuļo piekrasti. Vējš mums noteikti pietiek, lai ražotu.

K.E.: Būvēt jūrā nav dārgāk?

A.R.: Varbūt ir nedaudz dārgāk, bet nav jāpārpērk zeme. Nav arī cilvēku protesti. Dānijā, Vācijā to būvē gan jūrā, gan uz iekšzemes. Kāpēc mēs nevarētu?

K.E.: Tu esi jauns cilvēks, kurš studē zinātni par dabu. Ko Tu novēlētu citiem jauniem cilvēkiem, kas varbūt nestudē, bet dodās dabā. Kam pievērst uzmanību?

A.R.: Ainavai. Tu nevari ieraudzīt pilsētā tik skaistus saulrietus un ielejas pilsētā. Ejot dabā, aiz katra līkuma ir kaut kas savādāks, kas ir veidojies tūkstošiem, pat miljoniem gadu.  Tas ir ļoti skaisti, manuprāt.

K.E.: Ko dabā nevajadzētu darīt?

A.R.: Protams, nevajadzētu piemēslot. Paņem savus atkritumus un aiznes līdz tuvākajai miskastei. Nevajadzētu piekopt maluzvejniecību. Nopērc licenci, kas maksā 15 eiro. Šī nauda, piemēram, vajadzīga, lai zivju audzētavas ezeros un upēs varētu atgriezt atpakaļ lašus, un citas zivis.

K.E.: Galarezultātā, daba mums visiem ir viena. Ja mēs visi kopā šo dabu saudzēsim, tad arī būs lielāks prieks atgriezties gan pie ainavām, gan citviet.

A.R.: Protams.

K.E.: Paldies par sarunu. Man gribētos piemetināt, ka Tu esi ne tikai Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes 3. kursa students, bet arī zvērināts ģeogrāfu mafijas biedrs. Atgādināšu, pie mums ciemos bija Andris Romanovskis. Dodamies dabā. Ja interesē vide, dodamies studēt vides zinātnes. Liels paldies par sarunu!  

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt