Zaļā zona. Sarunas. 12. sērija. Intervija ar Tāli Bangu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis un Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Dažādu garo distanču, izturības sacensību dalībnieks un vides aktīvists Tālis Banga: ikdienā treniņus apvieno ar atkritumu vākšanu. Piešķirot tam ne tikai sportisku, bet arī sabiedriskā labuma nozīmi. Lai šo aktivitāti popularizētu, sabiedrībā ir aizsācis aktivitāti ar nosaukumu TRASHMOB, kas ir pieejama visiem Latvijā. Salīdzinoši īsā laika periodā ir notikušas vairākas, pamanāmas akcijas. Šobrīd, pilnā sparā rit kampaņa Nejēdzīgs iepakojums. Tālis saprot, ka mērķis padarīt Latviju tīrāku ietver sevī, ne tikai sabiedriskās domas maiņu, bet arī vides politikas maiņu: attiecībā pret atkritumiem, to apsaimniekošanu, depozīta sistēmu, (kas vēl nav ieviesta). Skaidrs, ka tajā ir daudz nepilnību. Kā apvienot patīkamo ar zaļo un lietderīgo, klausies sarunu ar TRASHMOB kustības aizsācēju, un attīstītāju Tāli Bangu. Sveiki,Tāli! Kas irTRASHMOB ideja un radās?

Tālis Banga: Es daudz skrienu un pavadu laiku dabā. Man vienmēr ir bijis izaicinājums: turpināt skriet vai lasīt atkritumus. Vienā brīdī es to sāku apvienot. Radās doma, ka varētu taisīt globālu kustību: piedāvāt cilvēkiem apvienot šīs 2 lietas vienlaicīgi. Nepaej garām tam, ko sastopi vidē. Pirmā akcija bija augustā. Es skrēju gandrīz 100 kilometrus gar ceļmalu, pievēršot uzmanību atkritumu problēmai ceļmalās. Savācu veselu kalnu ar atkritumiem. Toreiz es caur puķēm teicu, ka ražotājiem vajadzētu sākt aizdomāties un iesaistīties. Tajā laikā īsti nekas tāds nenotika un es sapratu, ka vajag veikt dažādas aktivitātes un cilvēkus iesaistīt. Protams, ir starpība, vai paliek piecas pudelesdabā, vai kāds tās paceļ. Ja globāli gribam to atrisināt, ir jāskatās daudz augstākos līmeņos.

K.E.: Intereses pēc, 100 km ietvaros, cik daudz atkritumus var savākt?

T.B.: Tur toreiz bija aptuveni 1500 atkritumu vienības. Katra teritorija parāda atkritumu ainu, piemēslotāju sociālo profilu. Gar ceļmalu bija vairāk limonādes pudeles, kafijas krūzītes, cigarešu iepakojumi, ātro uzkodu, restorānu iepakojums. Mežā vairāk bija alkoholisko dzērienu iepakojums, alus pudeles. Ir ļoti daudz līdzīgi domājoši cilvēki, kuri iet un vāc, jo grib dzīvot tīrā valstī. Tajā pašā laikā, katru dienu būs kāds, kurš piemēslos. Ir jādomā, kā katram patērētājam un ražotājiem uzlikt sociālo līdzatbildību. Es tiešām šobrīd par to cīnos. Ir stipri par maz, ja mēs vienkārši ejam un vācam, jādomā pašā saknē. Jādomā no kurienes rodas atkrimumi, par ieradumiem, uzvedību. Galvenais ir neradīt atkritumus. Es uzaugu laukos, ļoti skaistā vietā. Piebalgā vienmēr bija tīra vide apkārt, vecāki mācīja atbildību pret vidi. Esmu daudzus gadus dzīvojis arī ārpus Latvijas un daudzviet pret atkritumiem ir vienaldzīga attieksme. Nerunāsim par tādām valstīm kā Indija. Latvijā, mēs salīdzinoši esam ļoti, ļoti tīra valsts. Ir  jānovērtē tas, ka mums ir tīrā daba, vide. Cilvēki no visas pasaules grib braukt un redzēt. Mums, no vienas puses, ir pat vieglāk saglabāt to vidi tīru. Protams, cilvēkiem ir jāmaina paradumi un jāuzliek patērētājam atbildība.

K.E.: Es saprotu, ka TRASHMOB ir divu angļu vārdu savienojums: atkritumi un mobilitāte?

T.B.: Es daudz domāju par to zīmolu, kādu kustīgu gribam globāli attīstīt. Trash ir atkritumi. Mob ir banda, grupējums.

K.E.: Kas ir nepieciešams tiem cilvēkiem, kuri gribētu pamēģināt būt daļa no šīs kustības?

T.B.: Lai šo procesu padarītu ērtāku, esmu radījis speciālu somu. Tas nav nekas jauns: skriet un pacelt atkritumus. Ir baigi neērti skriet ar plastmasas maisiņu. Gribējās kaut ko ērtāku. Speciālo somu sākšu piedāvāt pasaules mērogā.

K.E.: Ar ko šī soma ir īpaša?

T.B.: Soma piekļaujas ķermenim. Esmu simtiem kilometrus noskrējis, izstestējis. Beidzot ir tas gala variants.

K.E.: Skrienot sakrājas dažādi atkritumi, iespējams, ir nepatīkams aromāts. Tad cilvēks ir kā skrejošs miskastes maiss?

T.B.: Tas ir īslaicīgi, iekšā tiek likti maisi. Pēdējā akcijā, es 3 dienas skrēju pa Rīgu un savācu gandrīz 1000 atkritumu vienības. Kad pārrados mājās, mana draudzene teica, ka smirdu kā labi iestāvējusies miskaste.

K.E.: Šī iniciatīva ir brīnišķīga.

T.B.: Ir jārunā par to un jāpievērš uzmanība. Lielā mērā, mēs kā patērētāji varam mainīt ražotāju biznesa principus.Es neesmu pret tiem produktiem, bet vai tiešām ir nepieciešami 3 slāņi plastmasas, lai  iepakotas 6 vafeles? Noteikti ir videi draudzīgāki veidi, kā to visu var iepakot. Tad ir jautājums, vai mēs kā patērētāji esam gatavi no tā atteikties?Tikai patērētājs var izmainīt ražotāju. Lielām korporācijām jāsāk peļņa balansēt ar draudzību pret vidi. Mēs nevaram bezgalīgi smelties zemes resursus, jo vienā dienā tie mums beigsies.

K.E.: Bieži vien, iemesli iepakojumiem ir muļķīgi. Piemēram, mums bija vesela tēma par tiem bioloģiskajiembanāniem, ko var nopirkt lielveikalos. Bioloģiskie banāni ir iepakoti plastmasas maisiņos. Tie ir nodalīti, lai parastos nepārdotu bioloģiskos.

T.B.: Es piekrītu. Domāju, ka lielā mērā tas iepakojums tiek radīts ar mērķi, lai pievērstu uzmanību patērētājam.Dažkārt ar to mākslīgi lielo iepakojumu, tiek arī lielā mērā maldināts patērētājs.

K.E.: No otras puses, katram latvietim ir maisiņš, kurā ir maisiņi. Tas arī savā ziņā parāda to, ka mēs tos maisiņus saglabājam. Tomēr ir kustība maisiņus izmantot atkal.

T.B.: Jo vairāk sāc pacelt atkritumus, jo vairāk sāc aizdomāties arī par to radīšanu ikdienā. Cilvēki  mainās, it sevišķi Latvijā. Agrāk mums likās absolūti normāli ņemt pie kases bezmaksas plastmasas maisiņus. Tagad cilvēki sāk aizdomāties par to ietekmi uz vidi.

K.E.: Nav gadījumā tā, ka cilvēkiem ir grūti aptvert piesārņojuma vietas?  Piemēram, Baltijas jūra kā vesels kopums. Tev liekas, ko es viens indivīds varu izdarīt? Vai gadījumā cilvēkam, iedodot mazākas vienības, tas būtu vienkāršāk?

T.B.: Es tam piekrītu. Šobrīd tā ir ļoti aktuāla problēma. Vajadzētu likvidēt visas nelegālās izgāztuves, bet ir jāseko kontrolei.

K.E.: TRASHMOB aktivitātes tēma Baltijas ceļa 31. gadadienā. Varbūt Tu vari pastāstīt vairāk par to?

T.B.: Tas bija nosacītais kustības starta šāviens. Es veicu gandrīz 100 kilometrus: no Brīvības pieminekļa līdz Melturiem, pie Cēsīm. Tā bija tā vieta, kur pats biju stāvējis Baltijas ceļa laikā. Toreiz kā bērns es stāvēju par brīvu Latviju, tagad man bija skrējiens par tīru Latviju. Ir sekojušas dažāda talkas. Pagājušā gadā mums bija ierobežojumspulcēties, negribējās, lai tas apstātos. 3 dienu atkrimumu vākšanas maratonā, es aizstāju 100 cilvēku. Vidēji 1 cilvēks savāc talkā 100 atkritumu vienības. Rezultāts bija labs. Ir svarīgi rādīt cilvēkiem atkritumu kalnus, kas atrodas mūsu vidē. Viņi sāks aizdomāties par to vairāk.

K.E.: Kur var uzzināt par plānotajām aktivitātēm? Tagad ir tāds specifisks laiks, bet, iespējams, kaut vai individuālā līmenī vai nākotnes perspektīvā cilvēki var iesaistīties, izzināt?  

T.B.: Var sekot līdzi TRASHMOB sociālajiem tīkliem, it sevišķi Facebook. Protams, gaidām, kad varēs organizēt lielus pasākumus: pavadīt dienu pie dabas un izdarīt kaut ko labu dabai. Šobrīd ir plānots, ka gan jūras krastos, gan dažādos dabas parkos veiksim organizētus pasākumus. Paskrien, panūjo un beigās iznes atkritumus no meža. Ļoti labi ir arī jauno paaudzi mācīt. Man ir bijuši tādi pasākumi, kur bērni ir daudz azartiskāki par pieaugušajiem. Jauno paaudzi ir vieglāk izaudzināt.

K.E.: Bērnībā mums bija kartupeļu talkas. Viens no radiniekiem bija turīgāks. Viņš bērniem maksāja kabatas naudu par katru kartupeļu spaini. Varbūt vajadzētu atrast šādus mecenātus arī jaunajai paaudzei, kas tiešām motivē? Jo vairāk atkritumus savāc, tad dabū pretī labu, jēgpilnu lietu.

T.B.: Jā, protams, ir plāns darboties ar skolām. Klases sacenšas savā starpā. Gribas aizstāt klasiskās ekskursijas un sporta spēles ar to, ka skolas un darba kolektīvi pavada dienu jūras krastā. Tu ar 100 kolēģiem aizej un savāc tonnām atkritumu. Tā ir pievienotā vērtība. Ar maziem soļiem, mēs varam panākt lielākas lietas.

K.E.: Ir cilvēki, kas atklāti pasaka, ka viņi met uz zemes tāpēc, ka ir kāds, kas to paceļ.

T.B.: Tur es piekrītu. Ceru, ka lielā mērā daudz ko atrisinās depozīta sistēma. Tas sociālais slānis kas nometa, vairs nemetīs zemē, jo zinās, ka par pudeli var dabūt atpakaļ samaksu. Varbūt tas motivēs arī pacelt kādu citu pudeli. Šobrīd mežos visretāk sastop alus pudeles. Tā vienīgā ir vērtīga valūta. Es uzskatu, ka depozīta sistēmā mēs nevaram tikai aprobežoties ar pāris dzērienu iepakojuma vienībām, vajadzētu skatīties daudz plašāk. Es cīnos, lailikumā ietvertu arī baterijas, jo tas ir bīstamais atkritums. Ir liela starpība vai tā ir plastmasas pudele, (kas ir nomesta), vai baterija, kas saindē zemi.

K.E.: Attiecībā uz depozīta sistēmu: igauņi bērnus māca, ka ir jāatdod pudele. Viņi pēc tam dabū kabatas naudu vai naški. Gala rezultātā tas ir saistīts ar nākotni. Vienīgi praksē mēs varam visus šos paradumusizmēģināt.

T.B.: Mēs arī lielā mērā neaizdomājamies par to, kur tie atkritumi paliek. Šobrīd ļoti cīnos par būvgružiem. Pierīgasmežos ir būvgružu kalni, kur var redzēt, ka kāds ir taisījis remontu. Būvgruži vienkārši tiek aizvesti un kaut kur izgāzti mežā. Vajadzētu sākt ar to, ka mēs paši aizdomājamies.  Tajā brīdī, kad veicam remontu mums ir jābūt atbildīgiem. Pierīgā ir iespējams vest uz speciālām vietām, kur šie būvgruži tiek šķiroti. Liela daļa iegūst savu otrreizējo dzīvi. Ja mājās esi noslēdzis līgumu, Tu zini kur nonāks atkritumi. Šajā brīdī mums ir jādomā par citām lietām. Jābūt līdzatbildīgiem par to, vai sašķirotie atkritumi nonāk tur, kur tiem ir jānonāk, nevis dabā.

K.E.: Par būvgružu izvešanu ir jāmaksā diezgan daudz. Pirms kaut kāda laika tā bija. Es izplēšu vecos ķieģeļus, salieku mašīnā, iespējams, izīrēju piekabi. Aizbraucu uz Getliņiem, laiks, degviela par ko es samaksāju naudu. Rezultātā nosver un man ir vēl jāatstāj, teiksim, 50 eiro. Iespējams, daudziem 50 eiro nav vai viņi neuzskata, ka vajadzētu maksāt par to.

T.B.: Es piekrītu, bet tajā pašā laikā ir sodi. Tie sodi noteikti būs lielāki. Tas nav tikai par būvgružiem. Es pats veicu nosacītos reidus. Ir vietas, kur atstāti 3 maisi ar būvgružiem. Ja cilvēks tiktu pieķerts, tur būs simtiem eiro lieli sodi par to. Reāli, lai 3 maisus aizvestu uz speciālu būvgružu pieņemšanas vietu: par vienu kubikmetru jāmaksā aptuveni 12 eiro. Cilvēki dažkārt ir gatavi uzņemties risku, braukt kaut kur mežā, lauzt savu mašīnu, tērēt degvielu un nervus. Daudz lētāk ir visu izdarīt oficiālā ceļā.

K.E.: Tas būtu šausmīgi dārgi, ja tas būtu bezmaksas?

T.B.: Es par šo esmu diskutējis ar atkritumu apsaimniekotājiem. Iespējams, ka jāiet tas ceļš, bet samaksai ir jābūt ļoti simboliskai. Ja mēs skatāmies no tā apjoma, tad nododod oficiāli, tie būtu pāris eiro. Tam es piekrītu, ka mums droši vien ir jānovērš problēma jau pašā saknē.

Brīnišķīgs piemērs: katrā pilsētā ir sadzīves tehnikas nodošanas punkti. Ja kādreiz Tev saplīsa ledusskapis: Tu to izmet pie miskastes, labākajā gadījumā tas nonāk miskastes mašīnā.

Sliktākajā gadījumā, ledusskapis tiek aizvilkts, sadalīts reizinātājos un nonāk dabā. Tagad Tu vienkārši vari aizvest uz kopējo punktu, Tev nekas nav jāmaksā un viss ir kārtībā. Ļoti labs piemērs ir šķirošanas punkti: stiklu, plastmasu kartonu vari nodot par brīvu. Ja mēs iemācīsimies pareizi šķirot atkritumus: samazināsies izdevumi par atkritumuizvešanu. Alumīniju, plastmasu, stiklu Tu nodod bez maksas. Šķirojamā konteinerā nekas nepaliek pāri. Atkritumi ir resurss un visu ir iespējams izmantot atkārtoti. Jādomā, kā pēc iespējas vairāk veicināt otrreizējo pārstrādi. Mūsdienās jaunu plastmasas pudeli ir lētāk saražot nekā pārstrādāt. Tad būs balanss un primāri skatīsimies, kā taupīt resursus.

K.E.: Kad skrien, Tu redzi šiem atkritumiem dažādus logotipus. Kas ir visbiežāk sastopamie zīmoli, ko mēs redzam Latvijas dabā?

T.B.: Pēdējais akcijas mērķis bija skriet 3 dienas, savākt to lielo kaudzi un veikt zīmolu auditu. Kustība TRASHMOB ir viens no partneriem, globālai kustībai Break Free From Plastic. Šī kustība cīnās pret plastmasu. Latvijā visbiežāk sastaptais atkritums ir Cēsu alus bundžas un pudeles. Tālāk seko dažādi Cido grupas izstrādājumi: Mangaļi pudeles, Lāčplēša alus, Līvu alus un Aldaris. Es noskrēju tās 3 dienas, man rādījās atkritumi murgos. Nedēļas nogalēaizbraucu pastaigāt gar jūru. Mellužu jūrmalā ir ļoti tīra pludmale. Beigās tāpat redzēju Cēsu alus bundžu, kas sačakarēja visu dienu. Tas ir interesanti, ka uzņēmumi sāk aizdomāties tikai tajā brīdī, kad sāc par to publiski runāt. Es turpināšu huligāniskā veidā pieiet šai problēmai un saukt pie atbildības pastarpinātos piesārņotājus. Tā lielā mērā ir gan patērētāju, gan ražotāju līdzatbildība. Tad ir jautājums, ko šie uzņēmumi ir darījuši līdz šim?

K.E.: Ko tieši es varētu izdarīt, lai alus bundža nenonāktu pludmalē?

T.B.: Varbūt uz bundžas vajadzētu likt nelegālās izgāztuves kalnu. Tas varētu būt savdabīgi.  Par Cēsu alu runājot: viņi prasa, ko mums tagad darīt? Atveram mājaslapā sadaļu: atbildība pret vidi, kur pēdējais ieraksts bijis pirms 4 gadiem. Tad ir jautājums, kas ir darīts līdz šim? Daudzi kafijas tirgotāji apzinās, ka liela daļa pārdotās kafijas krūzītesnonāk vidē. Tad mēs domājam kampaņas un akcijas, lai informētu patērētāju. Kafijas tirgotāji apzinās, ka tā ir plastmasa un cenšas domāt par veidiem, kas atstāj mazāku ietekmi.

K.E.: Ir vairākas degvielas uzpildes stacijas, kur braucot ar savu krūzīti, kafiju var nopirkt lētāk. varētu būt nosaucama par iniciatīvu.

T.B.: Tam es piekrītu, tā ir viena no iniciatīvām, bet es domāju, ka tur vēl ir jāpiestrādā. Man pašam ir tā, ka es eju ar savu kafijas krūzīti. Pārdevēji apjūk, jo jādod atlaide. Ir vairāk jācenšas motivēt patērētājs, bet ražotāji man zvana un prasa, lai viņu vietā izdomā kā izskatīties labāk.

K.E.: Tas jau patiesībā nav nemaz tik sarežģīti. Varbūt kādam no pieminētajiem ražotājiem ir jāuztaisa sporta spēles, kur ražotāji dodas dabā un savāc atkritumus?

T.B.: Es piekrītu. Šogad plānā ir dažādas aktivitātes. Gan ar pašvaldībām, gan ar dažādām valsts iestādēm ir runāts par sistemātiski veidotajām izgāztuvēm. Beigās tā nav neviena atbildība, bet es zinu, ka es gribu tās iztīrīt.

Tu vari piedāvāt uzņēmējiem: ezeros ir riepu kalni, ko vajadzētu utilizēt. Vai Jūs esat gatavi iesaistīties? Parādīt sevi sabiedrībai kā sociāli atbildīgu. Visiem ir iespējas piedalīties aktivitātēs, kur mēs varam padarīt dabu un vidi tīrāku.

K.E.: Bieži vien tas tiešām nav nekas fundamentāli milzīgs.

T.B.: Jāsāk ar mazumiņu. Viss jau ir par vēlēšanos, vai ir gatavi kaut kādu daļu savas peļņas veltīt videi, nevis bezgalīgi smelties no resursiem un tikai kāpināt savu peļņu. Es noteikti neesmu pret biznesu vai peļņas gūšanu. Domāju, ka ir jāsāk atrast balanss starp dzīšanos pēc peļņas un to, ko varam dot atpakaļ videi. Kā pēc iespējas mazāk veidot slogu videi.

K.E.: Vai TRASHMOB kustība sadarbojas ar citām vides kopšanas kustībām?

T.B.: Pagaidām vēl nav nekas tāds bijis. Lielā talka ir ikgadējs pasākums. Es tomēr uzskatu, ka mums ir jābūt pret vidi atbildīgiem katru dienu. Mēs nevaram aiziet reizi gadā satīrīt kaut ko un tad uz gadu aizmirst. Šobrīd es eju savu ceļu un, protams, ir ļoti daudz lielu plānu priekšā. Mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu vidē. Domāju, ka sākot armazām iniciatīvām, iesaistot skolas un uzņēmumus var panākt atsaucību no uzņēmumiem. Ejot likumprojektu līmenī, mēs noteikti varam būt tīrākā valstī.

K.E.: Kā Tev šķiet, mums ies ar depozīta sistēmu? Kas ir klupšanas lietas? Ir skaidrs, ka kaimiņvalstis jau ir tikušas galā. Tur ir gājis visādi. Kā būs mums?

T.B.: Depozīta sistēmas lielākie pretinieki līdz šim ir bijuši pudeļu ražotājkompānijas. Viņi nav vēlējušies sev neērtības. Viņi uzskata, ka patērētājiem produkts kļūs lielāks, būs jāpiemaksā tā ķīlas nauda. Ieviešot depozīta sistēmu ir jāpieņem arī saplacinātais iepakojums. Ja nepieņem saspiestu pudeli vai bundžu, (ja tehnoloģiski to ir iespējams nolasīt), kad par to ir samaksāts  depozīts. Tad es uzskatu, ka sistēma netiek veidota ar mērķi, lai samazinātu atkritumu daudzumu vidē. Svulaik mēs visu metām vienā konteinerā. Tad mūs iemācīja, ka jāšķiro atkritumi, bet ne vienmēr teica, ka jāsaplacina pudele pirms bāz konteinerā. Tagad mēs nonākam līdz tam, ka esam 20 gadus mācīti placināt pudeli, bet atkal šī sistēma, (ko veido tieši šie dzērienu ražotāji), saka, ja atnesīsi saplacinātu pudeli, par to naudu nedabūsi atpakaļ. Tas ir tieši tāds pats materiāls. Ar ko tā pudele ir sliktāka?

K.E.: Tātad būtībā automāts nevar nolasīt pudeli?

T.B.: Jā, protams, ir dažāda veida uzņēmumi, kas to cenšās ieviest. Es uzskatu, ka tas ir jāveido ar modernām iekārtām, kas spēj nolasīt. Lai maksimāli šis process ir digitāls. Jāievieš iekārtas, kas ļauj virtuāli piekļūt atlīdzībai. Ļoti jocīgi, ka ir uzņēmumi, kas gadiem cīnās un ir bijuši šīs sistēmas lielākie pretinieki. Brīdī, kad Eiropas Savienība pasaka, ka sistēma ir jāievieš, tad pēkšņi uzņēmumi ir atbildīgi par savu iepakojumu un kontrolē sistēmu. No sistēmas lielākajiem pretiniekiem es neesmu dzirdējis, ka viņi grib ieviest sistēmu, kas samazinātu atkritumu daudzumu vidē.

K.E.: Kam sistēma būtu jākontrolē?

T.B.: Nē, sistēma nebūtu jākontrolē. Es saku, ka ir divi pamatprincipi pēc kā vajadzētu vadīties, ieviešot depozīta sistēmu.

Ir jāspēj radīt tehnoloģija, kas pieņem saspiesto iepakojumu, jo tāda veida iepakojumu atrodam dabā visbiežāk. Ja atgriežam atpakaļ iepakojumu, tas aiziet pārstrādei. Ieviešot šo sistēmu, uzreiz ir jādomā par paplašināto depozītu. Mēs varētu sākt pieņemt dažāda veida alkoholisko kokteiļu pudeles, šampūna pudeles, baterijas.

K.E.: Ražotāju klāsts arī paplašinās.

T.B.: Šobrīd dzērienu ražotāji saka, ka ir jākontrolē, jo tas attiecas uz mums, bet atkritumi nebeidzas ar dzērienu iepakojumiem. Vai mēs ieviesīsim modernu sistēmu vai tādu, kas būs ērta ražotājiem? Skaidrs, ka lielās korporācijas grib kontrolēt pudeļu plūsmu. Ražotājs un depozīta operators uzliek daudz lielāku slogu mazajiem ražotājiem. Tā ir liela biznesa interese, bet galvenais, lai sistēma darbojas ar mērķi samazināt atkritumus vidē.

K.E.: Cerēsim, ka arī tas notiks. Jauns gads un būs jaunas apņemšanās. Ja nu kāds gribētu pamēģināt šo brīnišķīgo savienojumu: skriešanu un atkritumu savākšanu: vai ir kādas vietas, kur cilvēkiem vajadzētu paskriet šobrīd vairāk? Ja kāds gribētu pamēģināt, vai tās varētu būt vairāk ceļmalas vai jūra? Kur cilvēkiemdoties?

T.B.: Īstenībā jebkur. Pēdējos 10 gados mums ir lielākais jūras krasta piesārņojums. Es pats 3 dienās izskrēju dažādas Rīgas vietas: parkus, mežus, kanāla krastus. Diemžēl, atrkitumi ir pilnīgi visur. Man pašam ir ikdienas takas kur skrienu, bet nākamajā dienā tur atkal mētājas bundžas un pudeles. Ir jābūt pēc iespējas vairāk šīm atkritumu vienībām, kur patērētājam uzlikt atbildību.

K.E.: Ja cilvēki gribētu pamēģināt paskriet, tad var doties uz jebkuru vietu Latvijā?

T.B.: Jā. Pēdējos gados, dabas aizsardzības pārvalde aiziet no modeļa, kad atkritumu urnas ir visās dabas takās. Nevar nākt dabā ar domu, ka vienmēr būs kāda vieta, kur varēs izmest savus atkritumus. Tev ir jānāk ar domu: ko atnesi, to aiznes. Aiznes prom ne tikai to, ko atnesi, bet arī to, ko sastopi dabā.

K.E.: Ja pamostās vēlme doties dabā, var uzvilkt krosenes, paskriet, panūjot, izvest suni un pie reizes savākt pāris tās lietas, ko citi ir atstājuši. Liels paldies par sarunu! Varam apskatīties Facebook TRASHMOB kustību, visas brīnišķīgās aktivitātes un, iespējams, pat kādai pievienoties. Šodien ciemos bija Tālis Banga. Liels paldies. Dodamies dabā un klausamies EHR “Zaļo zonu.

 Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt