Zaļā zona. Sarunas. 36. sērija. Intervija ar Lieni Kņazi.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. 2019.gadā jau ierastajam klimata neitralitātes jēdzienam, pateicoties zviedru skolniecei un vides aktīvistei Grētai Tūnbergai, tika iegūta jauna elpa. Sešpadsmitgadīgā Grēta ar savu rīcību, neejot uz skolu, bet katru piektdienu piketējot pie parlamenta pret politiķu kūtrumu klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā, iekustināja ne tikai globāla mēroga augstākā ranga politiķu diskusijas par klimata jautājumiem, radīja pasaules mēroga jauniešu kustību Fridays For Future (Piektdienas nākotnei), bet arī aktualizēja jautājumu par bērnu un pusaudžu iesaistes ētiku politikā. Pandēmijas laikā Grēta nosvinēja savu pilngadību. Arvien vairāk vides politikas plānošanas dienaskārtībā ienāk Zaļā kursa vēsmas, tāpēc šoreiz parunāsim ar Fridays For Future Latvia pārstāvi Lieni Kņazi par Grētas globālo fenomenu, klimata neitralitātes aktualitāti, akcijām pandēmijā, Latvijas skolēnu un jauniešu vēlmi iesaistīties sabiedriskajās organizācijās, un klimata kampaņās. Sveiki!

Liene Kņaze: Sveiki!

K.E.: Ļoti daudz tēmas un jautājumi. Kas ir Fridays For Future Latvia organizācija? Kā noris Jūsu darbība šeit?

L.K.: Mēs izveidojām šo organizāciju 2019. gada sākumā. Pirmais lielais pasākums un vides gājiens notika martā. Iepriekš Latvijā nav bijuši šāda veida pasākumi, kas būtu saistīti ar klimata pārmaiņām. Pirmo pasākumu mums palīdzēja rīkot dažādas vides organizācijas. Tālāk palielinājās jauniešu aktivitāte un jaunieši bija gatavi iesaistīties dažādās akcijās.

K.E.: Šis ir Eiropas vai pasaules mēroga projekts?

L.K.: Jāatzīmē tas, ka Latvijā mēs neesam vienīgie. Ir Liepājas atzars Fridays For Future Latvia, kas tika izveidots 2019.gada vasaras beigās, rudens sākumā. Vēl ir kustība Parents For Future Latvia. Šeit iesaistījās nedaudz vecāki cilvēki ar bērniem.

K.E.: Es dzirdēju daudzas negatīvas atsauksmes par to, ka bērni tiek iesaistīti šajās aktivitātēs. Šīs kustības sākumā, es manīju pie saeimas ēkas 3 – 4 jaunas meitenes, kuras stāvēja ar plakātiem un iestājās par šo kustību. Cik liels ir šis īpatsvars?

L.K.: Pēdējais lielais pasākums notika pagājušā gada septembrī, kad bijām pandēmijas jaunā viļņa sākumā. Pie Rātsnama mēs bijām nedaudz mazāk par 100 cilvēkiem. Runājām par videi nopietnām problēmām, kas ir tieši Rīgā un citviet.

K.E.: Par ko konkrēti Jūs iestājaties?

L.K.: Mēs iestājamies par to, lai nākotne būtu tāda pati, kā ir šodiena. Vēlamies pēc iespējas ilgāk saglabāt to, kas mums ir. Pētījumi pierāda: ja mēs turpināsim kā līdz šim, tad īsu brīdi būs labi un tad paliks pavisam slikti.

K.E.: Viens no veidiem ir iet gājienā ar plakātiem, rakstīt sociālajos tīklos. Kā vēl Jūs iestājaties par šo kustību?

L.K.: Ikdienā mēs cenšamies (kamēr vēl nebija covid) piektdienās staigāt pa Rīgu, ar plakātiem. Darbojamies arī Eiropas līmenī.

K.E.: Vai šo piektdien Jūs iesiet?

L.K.: To mēs vēl redzēsim, bet es gribētu atsākt. Šobrīd, kamēr ir nenosacītais laiks: darbojamies interneta vidē, sociālajos tīklos. Stāstām par dažādām videi svarīgām tēmām un aicinām ikvienu iesaistīties, padalīties. Eiropas līmenī skatāmies kādas aktivitātes un plūsmas notiek. Šobrīd Eiropas parlaments nolēma apstiprināt projektu Cage free animals. Līdz 2027. gadam lauksaimniecībā vairs īsti nevarēs izmantot sprostus. Dzīvnieki būs jāaudzē brīvāk.

K.E.: Kāpēc tieši piektdienas?

L.K.: Piektdienās Tu vari vairāk laiku veltīt sev. Mērķis ir stāstīt cilvēkiem kāpēc ir šīs problēmas. Grēta nesēdētu pie parlamenta, ja problēma nebūtu liela. Iepriekš Grēta ir lasījusi dažādus pētījumus un sapratusi, ka problēma ir neaptverama. Mēs nevaram iedomāties, cik patiesībā tas viss ir sarežģīti.

K.E.: Parunāsim par pašu problēmu. Ko patiesībā mums visiem nozīmē klimata pārmaiņu sekas?

L.K.: Mēs šobrīd redzam, ka daba mainās. Respektīvi, Jāņos bija nežēlīga vētra. Es nezinu vai Tu to piedzīvoji, bet man sanāca pabūt starp zibeni un lietu. Likās diezgan jaudīgi. Ja tuvākajā laikā nekas nemainīsies mūsu paradumos, tad šādi laika apstākļi nemainīsies un paliks arvien sliktāk. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri dzīvo karstajos reģionos: nevarēs vairāk izturēt lielo karstumu un migrēs uz vietām, kur ir nedaudz labāki apstākļi.

K.E.: Cik tuva nākotne tā ir?

L.K.: Šobrīd mūs skar tas, cik daudz mēs ikdienā izmantojam iepakojumu. Piemēram, aizejot uz veikalu būtu normāli, ja mēs pirktu produktus bez iepakojuma. 90.gados nebija maisiņi produktiem. Piemēram, šobrīd bulciņas ir iepakotas atsevišķi. Katrai bulciņai ir savs iepakojums. Problēma ir tā, ka plastmasu, kur ir iepakotas lietas, mēs īsti nepārstrādājam. Protams, daļu iepakojuma pārstrādā, bet visu plastmasu nevar pārstrādāt vairākas reizes.

K.E.: Esam daudz runājuši par plastmasu. Zinām, ka sākot ar 3.jūliju tiks ieviestas daudz izmaiņas attiecībā par plastmasas trauku lietošanu. Kas ir tās izteiktākās lietas, kas mainās dabā? Pēkšņi piedzīvojam neparastas vētras, karstumu. Mēs visu laiku pārspējam karstuma rekordus.

L.K.: Jā, tas ir saistīts ar to. Vēl mainās dzīvnieku īpatsvars. Piemēram, agrāk odi bija mazāk. Tas viss mainās līdz ar laika apstākļiem. Latvijā ogojot, sēņojot var sastapt arī Malārijas odus.

K.E.: Malārijas odus? Tas nozīmē, ka Latvijā var dabūt Malāriju? Drīzumā mēs vakcinēsimies arī pret Malāriju?

L.K.: Es ceru, ka nesaslimsim ar malāriju.

K.E.: Kā Malārijas odi nonāk Latvijā?

L.K.: To es nemācēšu tik labi izstāstīt, jo neesmu bioloģe. Nesen lasīju rakstu, kur ornitologu biedrības vadītājs stāstīja par šo problēmu. Malārijas odi jau ir sastopami Latvijas mežos.

K.E.: Tas nozīmē, ka līdzīgi kā cilvēkiem ir par karstu, arī dzīvniekiem paliek par karstu.

L.K.: Var redzēt skarbas bildes ar leduslāčiem. Karstuma dēļ, leduslāčiem ir jāpavada krietni ilgāks laiks, lai sameklētu ēdienu.

K.E.: Kādu ietekmi laika apstākļi atstāj uz cilvēku veselību?

L.K.: Cilvēku veselību vairāk ietekmē ēdiens, ko ēdam. Karstā laikā ir iespējams pārpūlēt sirdi. Mēs varam vairāk apdegt, notiek negatīva saules ietekme uz ādas. Tas palielina ādas vēža risku, parādās dīvainas dzimumzīmes. Citviet pasaulē, kur ir karstāk: brīžiem trūkst dzeramais ūdens. Piemēram, manai draudzenei Jordānijā, uz nedēļu bija iedalīts noteikts ūdens daudzums, 1 nedēļai.

K.E.: Pirms dažiem gadiem es biju Keiptaunā, Dienvidāfrikā. Tur ir tieši tāda pati situācija. Ir milzīga, attīstīta pilsēta, bet ir noteikts laiks cik ilgi vari pavadīt dušā, mazgāt veļu, traukus un darīt pārējās lietas. Pats interesantākais ir tas, ka nekas jau nemainīsies. Tā ir norma. Tu pareizi saki, ka Latvijā mēs to vēl neizjūtam. Pasaulē mēdz būt trakas lietas. Kādas lietas mēs izjūtam Latvijā? Tu iepriekš pieminēji krusu.

L.K.: Spēcīgākas vēja plūsmas, iepriekš orkāni bija neiedomāji Latvijā. Ir redzēti smilšu stabi, kas Latvijā iepriekš nebija.

K.E.: Daba kļūst ļoti multikulturāla. Ir sajūta, ka krasas pārmaiņas piedzīvos mazbērni un mazmazbērni. Vai pēc 10 – 20 gadiem viss būs citādāk? Cik strauji tas tuvojas?

L.K.: Ja mēs turpināsim darīt tā, kā mēs to darām šobrīd, nemainot nevienu no saviem ieradumiem: tad šis laiks pienāks krietni ātrāk.

K.E.: Cik ātrāk?

L.K.: Tas ir atkarīgs no cilvēku populācijas. Mēs esam pieraduši tērēt noteiktu daudzumu, bet populācija palielinās. Apdzīvotība palielinās, bet resursus mēs tērējam tik pat.

K.E.: Kad varētu pienākt šis laiks? Pēc 10 – 100 gadiem? Man šobrīd ir 33 gadi. Es savas dzīves laikā piedzīvošu šīs pārmaiņas, ja mēs neko nemainīsim?

L.K.: Es ceru, ka mums vēl Latvijā būs rupjmaize. Rudziem vajag 4 sezonas, šobrīd mums nereti ir 3 sezonas. Ziema ļoti neizteiksmīgi mijās gan ar rudeni, gan pavasari.

K.E.: Ziema ir labs piemērs. Viena no izteiktākajām lietām, ja mēs paskatāmies uz laika periodu pirms 20 gadiem: es atceros sevi lecot līdz kaklam sniegā. Bija izteiktas 4 sezonas.

L.K.: Mēs tuvojamies britu laika joslas sajūtai. Britu salās visu gadu ir viens vai divi laika apstākļi.

K.E.: Vēl Jūs runājat par cīņu pret klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā. Kas ir Parīzes nolīgums?

L.K.: Parīzes nolīgums ir dokuments, ko ir parakstījuši pasaules līderi. Viņi ir vienojušies par konkrētām lietām, ko apņemās darīt. Iepriekš tur bija rakstīts, ka mums būtu jāturās pie 1,5 grādiem. Pašlaik runā par 2%, kas klimata ziņā ir diezgan traki. Tas ir slikts kompromiss, mums būtu jātiecās, lai būtu 1,5%. Jo mazāks būs %, jo krasākas pārmaiņas būs nakotnē.

K.E.: Jums saistošs ir arī Zaļais kurss?

L.K.: Jā, šogad ir gan Zaļais kurss, gan Eiropas klimata likums. Ir vairākas pozīcijas, ar ko strādāt.

K.E.: Kā Jūs Latvijā tiekat saistīti ar šīm lietām?

L.K.:Šobrīd mēs sazināmies savā starpā, dažādās sarakstēs, veidojam darba grupas, strādājam pie tā, kādu informāciju publicēt, kā uzrunāt politiķus. Esam runājuši ar saviem Eiropas parlamenta deputātiem par dažādām tēmām.

K.E.: Kā Jums gāja? Pašā sākumā, daudzi Grētu Tūnbergu neuztvēra nopietni. Gala rezultātā, viss nonāca līdz pat Amerikas Savienotajām valstīm un prezidentam. Kā Jums iet ar politiķiem un ierēdņiem?

L.K.: Politiķi mūs uzklausa un saprot, bet problēma ir tā, ka viņi vairāk strādā uz to auditoriju, kas ies par viņiem balsot. Ja mūsu saruna ir konstruktīva un nonākam pie labām lietām, tad balsojuma brīdī viņi izvēlēsies drīzāk nobalsot par to, ko viņu potenciālais vēlētājs varētu gribēt. Eiropas līmenī, politiķi vairāk domā par pensionāriem, lai gan vairāk būtu jādomā par jauniešiem. Jaunieši ir tie, kas dzīvos nākotnē.

K.E.: Tavuprāt, pensionāriem šīs zaļās lietas neinteresē tik ļoti, kā jauniešiem?

L.K.: Viņiem ir citas problēmas. Ja jauniešiem ir svarīga nākotne, tad pensionāriem ir svarīga šodiena.

K.E.: Jaunieši zaļajos jautājumos ir diezgan aktīvi. Tas tiešām ir moderni: otrreizējā pārstrāde, second – hand veikali. Šķiet, ka vajadzētu strādāt ar vecāka gadagājuma cilvēkiem.

L.K.: Politiķiem liekas, ka mums būtu jāiet pie vecākiem un vevecākiem, un viņiem jāmāca šīs lietas. Ja mēs nedarīsim kaut ko lietas labā, tad ātrāk mums būs jādara citādāk, nekā esam raduši.

K.E.: Pastāsti vairāk par pašu Grētu Tūnbergu. Ir daudz, dažādu virsrakstu. Kāda ir Jūsu saskarsme?  Vai viņa arī ar Jums sazinās un strādā darba grupās?

L.K.: Es varu pastāstīt vienu interesantu piedzīvojumu. Pirms pirmā lokdauna, Briselē notika gājiens, kur piedalījās arī Grēta. Ar Grētu tikāmies arī klātienē. Grēta ir ļoti entuziastiska par šiem jautājumiem, jo tas viņai liekas pašsaprotami. Piemēram, kāpēc jāpērk ūdens pudele, ja ūdeni varam ieliet no krāna. Protams, daļā pasaules valstu, mēs to nevaram darīt drošības apsvērumu dēļ.

K.E.: Kas ir tās spilgtākās lietas, ko viņa ir paspējusi paveikt?

L.K.: Spilgtākais ir tas, ka lielie, nopietnie politiķi ieklausās viņas teiktajā. Varbūt vēl politika tik ļoti neiet uz to visu, lai gan Zaļais kurss, gan Eiropas likums ved uz zaļāku dzīvesveidu.

K.E.: Skaidrs, ka mēs runājam par uzmanības pievēršanu. Šī uzmanības pievēršana ir ārkārtīgi liela. Vai realitātē Grētai ir izdevies kaut ko panākt?

L.K.: Tas smagais darbs ir zinātniekiem, kuri pēta un rāda uz ko mums jātiecās. Politiķiem arī būtu vairāk jāieklausās tieši zinātniekos. Tas ir viens no Fridays for future saukļiem: ieklausīties zinātnē.

K.E.: Fridays for future sadarbojas ar zinātniekiem?

L.K.: Jā, mēs sekojam līdzi kas notiek un kādas ir aktualitātes.

K.E.: Tavuprāt, kam ir jānotiek, lai pagrieztu globālo kursu daudz straujāk?

L.K.: Mums ir jācenšās ieviest aprites ekonomikas principus. Respektīvi, jāmaina domāšana kad mēs pērkam lietas. Jāpērk lietas, lai tās kalpotu ilgāku laika posmu. Ja tās beidz funkcionēt esošajā veidolā, jāpadomā, kā mēs varam tās izmantot citādāk. Būtu svarīgi, lai ražo lietas, ko mēs paši varam salabot. Kāpēc jāpērk jauns telefons, ja būtu iespējams nopirkt saplīsušās detaļas vai nomainīt bateriju.

K.E.:Automašīnu lielākais bizness nav pārdot mašīnas, bet gan detaļas. Auto detaļas ir iespējams nomainīt, telefonu gadījumā: mainās jauda un ierīce vairs nestrādā.

L.K.: Es Tev varētu oponēt, man telefons ir jau 4 gadus.

K.E.: Tas nav mans viedoklis. To saka lielie tehnoloģiju ražotāji. Bija ļoti skaļš skandāls par Apple. Viņi apzināti padarīja telefonu lietotāju sistēmu daudz lēnāku, lai cilvēki mainītu telefonus. Tas ir bizness.

L.K.: Jā, ar šo jautājumu šobrīd strādā vides joma. Ir pieejami fairtrade telefoni, ko pats vari salabot. Ja baterija vairs nestrādā, Tu pats to vari nomainīt. Tev nav jānodod vecais telefons.

K.E.: Kam būtu jānotiek, lai tā būtu norma nevis niša?

L.K.: Pirmkārt, būtu jāapzin ko mēs Latvijā, Rīgā, mājā esam gatavi darīt, lai dzīvotu ilgtspējīgāk. Arī Eiropas līmenī var noteikt ko darīt. Mūsu uzdevums būtu samazināt atkritumu skaitu. Tas būtu nākamais modelis uz ko tiekties.

K.E.: Ļoti liela loma ir sabiedrībai. Kā motivēt sabiedrību?

L.K.: Svarīgi ir pašam darīt. Grēta sēdēja viena, tad pievienojās citi cilvēki. Ja mēs visi sāksim ar mazām lietām, tad jau būs labāk. Lai būtu vides aktīvists, Tev nav jādzīvo meža būdiņā bez telefona. Ir jāpievērš uzmanība tām lietām, ko iegādājies, cik daudz iegādājies, vai vajag tik daudz lietas. Tas ir radošs process, kam Tu eij cauri.

K.E.: Interesants veids ir pamēģināt saskaitīt lietu kopumu, ko mēs patērējam. Piemēram, aktīvi autobraucēji, dzer kafiju benzīntankos. Es arī to daru. Ja paskaita krūzīšu apjomu, tad, iespējams, skatpunkts mainītos. Tas ir līdzīgi kā ar smēķētājiem. Ja paņem visu cigarešu apjomu ko gadā izsmēķē, tad skats uz apjomu mainītos.

L.K.: Mēs katrs varam paskaitīt, ko mēneša laikā nopērkam, cik izlietojam. Jāsāk ar savu ieradumu inventerezāciju.

K.E.: Jā, iespējams, ka mums daudz no tā nemaz nevajag. Tas ir kapitālisma punkts. Jāsāk atteikties no lietām, ko Tev patiesībā nevajag, jo ir zināms, ka daudzviet Tev daudz ko cenšas pārdod. Galarezultātā, Tu esi ieguvējs, jo ietaupi naudu. Varbūt kādas lietas vari izmantot 3 – 5 reizes.

L.K.: Arī Eiropa rāda, ka kapitālisma idejas īsti neattaisnojas, jo mēs dzīvojam pārāk izšķērdīgi. Eiropa jau 10 gadus virzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu.

K.E.: Pēc 20 gadu cīņas, tas būs ieviests arī Latvijā. Beidzot būs depozīta sistēma. Aprites ekonomikas tēma ieskrienas. Tas ir ļoti labi. Jautājums: mēs vēl aizvien esam šajā interesantajā covid laikā. Pandēmijas laikā, mēs varējām redzēt, ka ir vietas, kas ir palikušas krietni tīrākas. Dažviet ūdeņi ir krietni tīrāki, ir atgriezušies delfīni un citi dzīvnieki. Kas pandēmijas laikā, klimata ziņā uzlabojās? Un kas nē?

L.K.: Pandēmijas laikā, dabai noteikti palika labāk. Mēs vairs tik daudz un intensīvi nevarējām ceļot, likt nevajadzīgās lietas neparedzātās vietās. Lai gan Latvijas mežos situācija nebija spoža, jo neesam iemācījušies vienu patiesību: ko Tu paņem, to aiznes. Šī akcija skautiem un gaidām ir visu pastāvēšanas laiku.

K.E.: Šobrīd mēs varam manīt šādus plakātus. Tas ir ļoti pareizi.

L.K.: Jā, bet ir ļoti daudz vienreiz lietojamās maskas. Ja sanāk lietot šādu masku, tad pēc izmantošanas noteikti vajag nogriezt vismaz vienu austiņu, jo dzīvnieki var iepīties. Pie tā ir jāpiedomā.

K.E.: Kā ir ar situāciju pasaulē, kopumā? Vai var uzskatīt, ka ekoloģiskā ziņā pandēmija mums ir nākusi par labu?

L.K.: Jā, līdz tam brīdim, kad atkal sāksies intensīvā ražošana: dabai būs labāk. Šobrīd Eiropā cīnās par to, lai mēs neatgrieztos turpat, kur bijām pirms pandēmijas.

K.E.: Savā ziņā pandēmija ir nesusi daudz slikta, bet šajā jautājumā tas tomēr ir palīdzējis. Vai tā var teikt?

L.K.: Pandēmija ir iemācījusi to, ka katrai valstij ir jābūt vairāk neatkarīgai no lielajām ķēdēm. Piemēram, kas notiktu, ja nevarētu importēt ēdienu?

K.E.: Mēs vairāk ēstu vietējo produkciju.

L.K.: Ko mēs darītu, ja nebūtu vietējie ražotāji? Piemēram, Norvēģija ir fantastiska un bagāta valsts, viņiem ir nafta un citas lietas, bet ja viņiem būtu jāpārtiek no tā, ko viņi saražo tikai Norvēģijā: tas būtu skumji. Viņiem apstrādājamā lauksaimniecības zeme ir krietni mazāk, jo tur ir tikai akmeņi.

K.E.: Tas ir arī cenas jautājums. Jo nereti poļu āboli ir daudz lētāki nekā Latvijas.

L.K.: Jautājums, vai Tu rekomendētu lietot poļu ābolus?

K.E.: Nē, bet es pieļauju, ka ir daudzas saimniecības, kurām nav izvēles.

L.K.: Ja mēs runājam par mūsu lauksaimniecību, diemžēl, viss nav tik rožaini. Piemēram, šorīt Zemnieku saeima bija pulcējusies pie vides un reģionālās ministrijas. Bija uztaisīti plakāti, ka vides ministrs ir slikts, jo grib ieviest Eiropas zaļo kursu. Viņi ir apvainojušies, jo kādā no vides akcijām esot pateikts, ka zemnieki ir sliktie. Pavasara beigās, vasaras sākumā bija reklāmas džingls, ka pesticīdi un fungicīdi ir tādas pašas zāles kā cilvēkiem un ir laukiem vajadzīgas. Ja mēs paskatāmies ko dara šīs lietas: pesticīdi ļoti ietekmē bišu spēju gan strādāt, gan izdzīvot. Ilgtermiņā, nav labi lietot šādas lietas ražošanā.

K.E.: Jā, šo ieradumu nāksies mainīt. Jebkurā gadījumā, mēs atgriežamies pie senās patiesības: ja mēs visi kopā, savā ikdienā ieviesīsim vismaz vienu izmaiņu: kopā ņemot, tas dos ļoti lielu artavu. To gribētu novēlēt visiem. Vēlu Jūsu organizācijai veiksmi. Atgādināšu, ka pie mums ciemos bija Fridays For Future Latvia pārstāve Liene Kņaze. Paldies!

L.K.: Paldies!

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt