Zaļā zona. Sarunas. 33. sērija. Intervija ar Andreju Svilānu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā… vēsta latviešu tautasdziesma. Vieni no latviešu mīļākajiem svētkiem ir jāņu svinēšana ar līgošanas tradīcijām, kas ietver sevī jāņuzāļu plūkšanu, vainagu pīšanu, izbraukumus pie dabas un citas aktivitātes ārtelpās. Tomēr neraugoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumiem neplūkt īpaši aizsargājamos augus, dabas inspektoru reidi zāļu tirdziņos apliecina, ka joprojām pārkāpumu netrūkst. Par zaļu līgošanu un kā neiekulties nepatikšanās, vācot un tirgojot jāņu zāles, Zaļajā zonā saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Andreju Svilānu. Sveiki! Kas labs ir jāņu zāļu vākšanā? Kādas jāņu zāles drīkst vākt?

Andrejs Svilāns: Īpaši aizsargājamo sugu ir ļoti daudz. Grūti visas uzskaitīt un atpazīt. Visbiežāk grēko ar naktsvijoļu, balto orhideju, dzegužpirkstīšu vākšanu. Baltās dzegužpirkstītes ir ļoti bieži sastopamas, bet tās nevajadzēju plūkt. Jāņu zāļu nogriešana ir ieteicama ar šķērēm, nazi. Sarkanais āboliņš, pīpenes, pļavas pulkstenītes ir sīkas, tām ir mazs kāts. Tos plūcot, tie tiek izrauti ar visām saknēm. Arī citas puķes labāk griezt ar šķērēm. Tā būs garantija, ka arī nākamajos gados pļavās būs puķes, ko plūkt.

K.E.: Kādus augus var lasīt jūnijā un jūlijā?

A.S.: Visvērtīgākais ir siens, kas ir savākts līdz jāņiem. Ir bijuši daudzi gadi, kad sienu var savākt tikai rudenī. Šobrīd, līdz ziedēšanas laikam augos fizioloģiski aktīvo vielu ir visvairāk. Liepu un bērzu pirtslotas iesaka vākt jūnijā un jūlijā, nevis vēlāk. Šobrīd, augu sulas ir bagātas ar aromātiki un fizioloģiski aktīvajiem savienojumiem.

K.E.: Kādas tējas ir jāvāc līdz jūnijam?

A.S.: Zemenes, meža zemenes, liepziedus. Visu ko varam savākt, vācam ziedēšanas laikā.

K.E.: Ziedēšanas laikā zied arī augi, kas ir indīgi. No kā vajadzētu izvairīties un būt uzmanīgiem?

A.S.: Nevajadzētu izvēlēties gundegas. Tās ir puķes ar maziem, dzelteniem ziediņiem. Gundegām ir indīga piensula. Ja jūtīgiem cilvēkiem šo puķu sula nonāk uz ādas vai acīs, tad var būt sliktas segas. Velnarutks, zalktene arī nebūtu ieteicama. Jāņu vainagā droši var iepīt Kanādas zeltgalvītes jeb Kanādas zeltslotiņas.

K.E.: Nereti daudzi Jāņos ieskrien latvāņos.

A.S.: Ar latvāņiem nevajadzētu jokot. Latvāņi ir foto toksiski, šo augu sula ir ļoti kodīga. Sula var radīt spēcīgus apdegumus. Īpaši spēcīga latvāņu iedarbība ir ļoti karstās, saulainās dienās. Saules gaismas ietekmē, uz ādas var veidoties ķīmiskie apdegumi un čūlas. Arī diktamnēm ir foto toksisks efekts. Šie augiem ļoti intensīvi izdalās ēteriskās eļļas. Nonākot uz ādas, saules ietekmē var veidoties ķīmiski apdegumi.

K.E.: Esmu redzējis, ka cilvēki izmanto latvāņu stublājus dekoratīviem mērķiem? Vai to ir droši darīt?

A.S.: Latvānis nav bīstams, ja tas ir brūns un izkaltis. Šāda veida latvāņus izmanto kā mūzikas instrumentus. Ja rudenī griežiet latvāņu stubājus, tad neņemiet ziedkopas un sēklas. Kamēr Jūs vedīsiet uz mājām, latvāņu sēklas nobirs ceļmalās un būs jauna indīgo sugu vairošanās vieta.

K.E.: Ļoti daudzi cīnās ar latvāņiem.

A.S.: Jā, to var redzēt tieši ceļmalās, grāvmalās sākumā parādās viens latvānis. Ja nekas netiek darīts, tur saaug ļoti daudz latvāņi, ko iznīcināt ir daudz grūtāk.

K.E.: Kas ir aizsargājamo augu esence, kāpēc tie ir aizsargājami?

A.S.: Galvenais parametrs ir šo augu sastopamības biežums Latvijā. Ja augs ir rets, tas nozīmē, ka tam ir specifiskas prasības. Iemesli var būt dažādi. Piemēram, ir iznīcinātas tās vietas, kur tas spēj augt. Daudziem augiem trūkst vietu kur augt. Ir augi, kas var augt ļoti sausās, kaļķainās vietās. Piemēram, uz dolomīta atsegumiem. Mums ir maz šādu vietu. Lielākā daļa dolomīta atsegumu un klinšu ir zem ūdens. Ir dažas vietas Daugavas, Lielupes un Gaujas krastos.

K.E.: Kā cilvēkiem pareizāk rīkoties, ja nav pārliecības, ka augs ir aizsargājams? Vai ir kāda mājas lapa vai aplikācija?

A.S.: Ir aplikācijas, kur vari noskenēt un ir redzams nosaukums. Ja ejat pļavā lasīt jāņu zāles: ja kāds no augiem ir redzams mazāk nekā citi, iespējams, tie ir reti sastopami. Iesaku šos augus atstāt pļavā, ņemiet tās puķes, kas ir vairāk.

K.E.: Vai tiek piemēroti naudas sodi, par aizsargājamo augu plūkšanu?

A.S.: Jā, visbiežāk grēkošana ir ar nakts vijolēm. Teorētiski un praktiski, vietām šo augu ir ļoti daudz, bet tas nenozīmē, ka tos var plūkt. Sodi ir pietiekoši augsti, atkarībā no postījuma apmēriem.

K.E.: Kas ir dabiskās pļavas? Ar ko tās ir īpašas?

A.S.: Tās ir bioloģiski daudzveidīgas pļavas. Tajās ir liela sugu daudzveidība. Tas tiek noteikts pēc tā, kādas sugas tur ir sastopamas. Protams, ja pļavā būs sastopama tikai viena puķīte, tas neskaitīsies. Ir bijuši zvani, kas jāskaidro, ka nevar izrakt aizsargājamos augus un stādīt savās pļavās. Tas nebūs bioloģiski vērtīgais zālājs. Tā bija reāla problēma. Kandavas purvos varēja redzēt, ka ar nazīti ir raktas bedrītes. Šobrīd šī problēma ir ar orhidejām, bet šie augi aug tur, kur tiem patīk. Kurzemes piekrastē ir atrastas 3 sarkanās cefalantēras. Visā pasaulē ir izmēģināts šo augu pavairot un izaudzēt, bet tas nav izdevies. Šis augs aug tikai tur, kur vēlas. Īsti nevar saprast kā šis augs vairojas. Mums ir ļoti skaista, reta orhideja, ar nosaukumu dzeltenā dzegužkurpīte. Salaspils botāniskajā dārzā gadiem pētīja šīs atradnes. Vienā vietā šis augs ir akmeņainā augsnē, bet citviet aug kalnu nogāzē, purvā, dumbrājos.

K.E.: Daba ir brīnumaina, jo ne visu ir iespējams paredzēt.

A.S.: Cilvēks visu mēģina salikt pa plauktiņiem un sakārtot, bet dabu plauktiņos salikt nevar.

K.E.: Vai ir kāda klasiska, dabiskā pļava, kur cilvēki varētu aizbraukt apskatīties, bet neplūkt ziedus?

A.S.: Ir dažādas klasiskās, dabiskās pļavas. Piemēram, palieņu pļavas, kur aug daudz vīgriezes. Var būt arī sausieņu pļavas, kur zāle ir ļoti maza, bet bagātīga. Bioloģiski vērtīgie zālāji var būt ļoti dažādi, tas ir ļoti plašs spektrs.

K.E.: Vai cilvēkam vajadzētu braukt uz Gaujas Nacionālo parku?

A.S.: Nevajag obligāti braukt uz Gaujas Nacionālo parku. Lubānas ezera apkārtnē ir ļoti daudz bioloģiski vērtīgo zālāju. Sausieņu zālājus var redzēt pie Abavas ielejas, kur ir dabas takas. Daudzi brauks atpūsties uz populārākajām vietām, bet labāk ir braukt tur, kur ir mazāk cilvēku. Piemēram, laukos pie radiem Jūs atradīsiet gan pļavu, gan meža nostūri. Ticiet man, Jūs ieraudzīsiet daudz vairāk savos laukos, nekā tur, kur ir liela cilvēku burzma.

K.E.: Kādi ir galvenie padomi zaļai un dabai draudzīgai līgošanai?

A.S.: Esam apzinīgi: ko atnesam dabā, to aiznesam atpakaļ uz mājām. Atkritumus iemetam atkritumu konteinoros. Vēlams, sadalot pa sastāvdaļām, piemēram, plastmasa atsevišķi.

K.E.: Vēlams atkritumus savākt vienmēr aiz sevis. Īpaši, ja vieta ir populāra, jo atkritumu konteineri ir pārpildīti.

A.S.: Jā, vedam atkritumus atpakaļ. Nereti tos apēd putni un vējš iznēsā atkritumus pa visu mežu. Ievērojam ugunsdrošības noteikumus, jo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir bijuši mazi ugunsgrēki. Jāskatās, kur kurināt ugunskuru un kur to nevajadzētu darīt. Ja ir ļoti sauss, varam izraisīt ugunsnelaimi.

K.E.: Kā var zināt, vai var kurināt ugunskuru? Vai es varu kurināt ugunskuru pie jūras, smiltīs?

A.S.: Ugunskuru nevajadzētu kurināt pie jūras, smiltīs. To vajadzētu darīt tur, kur tas ir atļauts. Ja kurinām ugunskuru laukos, tad jāsarunā, kur to var darīt. Ir jāuzrok zeme un nedaudz apkārt ugunskuram. Kad esam beiguši ugunskuru kurināt, vislabāk to būtu apdzēst un aprakt ar zemi, lai vēja plūsmas rezultātā nesāktos ugunsnelaime.

K.E.: Kādus iepakojumus izvēlēties?

A.S.: Izvēlamies iepakojumus, kas ir videi draudzīgi. Arī iepakojumus paņemam līdzi uz mājām.

K.E.: Ir vērtīgi neņemt arī pārlieku daudz lietas līdzi.

A.S.: Tas ir pagrūti, jo mēdzam pārspīlēt. Mēs braucam nevis pārēsties, bet svinēt.

K.E.: Ja svinam dabā, būtu vērts ierīkot konkrētu vietu atkritumiem.

A.S.: Kopīgi jāvienojas, kur atrodas miskaste. Ja to neizdarīsim, atkritumi būs izmētāti un neviens tos nevēlēsies savākt. Pēc mums būs patīkamāk atgriezties.

K.E.: Arī stikli var sagandēt kājas. Aizmirstas un sasistas pudeles var izraisīt ugunsnelaimi.

A.S.: Jā, stikli var izraisīt ugunsnelaimes. Plastmasas pudeles nodara ļoti lielu ļaunumu, jo tās ļoti lēni sadalās. Ja plastmasas pudelēs ir kaut kas rūgstošs vai salds, tad kukaiņiem tā ir kā narkotika. Ar plastmasas pudelēm jābūt tik pat uzmanīgiem kā ar stikla pudelēm.

K.E.: Priecīgus svētkus un lustīgu līgošanu. Dodoties pie dabas esam atbildīgi, jo daba mums ir tikai viena un tā ir jāsaudzē. Šodien ciemos uz sarunu bija Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Uz tikšanos Zaļajā Zonā. Visu labu!

 Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt