Zaļā zona. Sarunas. 32. sērija. Intervija ar Mairitu Lūsi.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Laikam nepastāv neviena joma, kur savas korekcijas nebūtu viesusi Covid 19 pandēmija. Viena no tādām ir saistīta ar cilvēku ēšanas paradumiem un iespējamo ietekmi uz tiem. Viena daļa cilvēku, izmantojot iespēju strādāt mājās, sākuši mājās vairāk gatavot, domājot par veselīga uztura uzņemšanu, tajā pat laikā otra daļa atklājusi ēdiena piegādes burvību. Ēdiena piegāde ir iespēja baudīt dažādus ēdienus savās mājās, palutināt sevi bez dienas pie plīts. Tomēr šis vis tiek pakots vienreizējos traukos, vīstīts nereti follijā un vēl ievietos maisiņā, kas rada īstus atkritumu kalnus. Par Latvijas iedzīvotāju pārtikas lietošanas paradumiem pirms pandēmijas un kovid ietekmē, zaļi zero weisteru padomi un atkritumu mazināšanas principi saistībā ar pārtikas iegādi – par to Zaļajā Zonā saruna ar biedrības Zero Waste Latvija pārstāvi un Rīgas domes deputāti Mairitu Lūsi. Sveiki!

Pārtika mums visiem ir saistoša tēma. Arī es esmu sācis pasūtīt ēdienu, bet ir jocīgi, ka ir ļoti daudz iepakojuma. Ar ko nodarbojas biedrība Zero Waste Latvija? Cik sen pastāv šī biedrība un kāpēc?

Mairita Lūse: Kā kustība darbojamies apmēram 6 gadus. Kā dibināta biedrība strādājam pēdējos 3 gadus. Mūsu mērķis ir strādāt pie tā, lai atkritumus neradīt būtu viegli. Mēs strādājam ar cilvēkiem. Stāstam par to, ko mēs katrs varam darīt, lai ikdienā radītu mazāk atkritumus. Strādājam arī ar uzņēmējiem, valdību un pašvaldības iestādēm. Mēģinām padarīt atkritumu neradīšanu vieglāku. Nevar uzvelt visu atbildību uz iedzīvotājiem un cerēt, ka aiz labas gribas visi dzīvosim zaļi.

K.E.: Bērnībā man bija viena miskaste nevis 4 konteineri. Neradīt atkritumus nozīmē ļoti spēcīgu ikdienas paradumu maiņu. Kāpēc Jums tas ir svarīgi?

M.L.: Pēdējos gados mēs radām visvairāk atkritumu. Radīto atkritumu daudzums ļoti strauji pieaug. Izmetot ārā, šie atkritumi nekur nepazūd. Skatoties no praktiskā viedokļa: mēs nevaram radīt vēl vairāk atkritumus.

K.E.: Eiropā ir moderni domāt par šo problēmu un samazināt atkritumu daudzumu. Tā vēl aizvien ir progresija?

M.L.: Ir ļoti interesanti, jo pandēmijas laikā radīto atkritumu daudzums ir samazinājies. Pieauga piegādes atkritumu daudzums. Getliņu izgāztuves darbinieki atzīst, ka atkritumu skaits ir krities. Bija mazāk svētku un mazāk iespēju nelietderīgi iepirkties. Cilvēki vairāk sēdēja mājās un saprata, ka ir pārāk daudz atkritumu un plastmasas. Daudziem tas bija pagrieziena punkts, lai mainītu savus paradumus.

K.E.: Daudzi pirka vairāk, lai preces pietiktu ilgākam laikam.

M.L.: Ir jāuzmanās ar pārtikas precēm. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izšķērdē ēdienu: viņi to pērk pārāk daudz. It īpaši pārtikas produktus, kas ātri bojājas.

K.E.: Ja ir nopirkts par daudz ēdiena, Tu oficiāli produktus citiem nedrīksti dot.

M.L.: Ir 2 termiņu veidi. Izmantot līdz ir norādīts uz piena un gaļas produktiem, kas ātri bojājas. Ieteicams līdz ir rakstīts, piemēram, uz rīsiem, makaroniem un citiem produktiem. Šis termiņš garantē nevainojamu kvalitāti. Uzņēmumi var ziedot produktus, kam uz iepakojuma ir norādīts ieteicams līdz.

K.E.: Kurš uzņemas atbildību par šiem produktiem?

M.L.: Uzņēmēji vēlas, lai likumā ir noteikts, ka tā nav viņu atbildība.

K.E.: Kā rīkoties tiem uzņēmējiem, kas gatavo ēdienu un visu pagatavoto nevar realizēt?

M.L.: Tiek strādāts, lai risinātu šo problēmu. Ir jāsaprot, kā to organizēt un garantēt drošību. Dienas laikā šo ēdienu varētu ziedot cilvēkiem. Statistika liecina, ka kafejnīcas un lielveikali nav lielākie ēdiena izšķērdētāji. Mājsaimniecības izšķērdē lielāko pārtikas daudzumu. Katram ir sava atbildība un plānošana. Iepakojumam jābūt atbildīgam: vēlams vairākas reizes lietojams un viegli pārstrādājams iepakojums. Jāatsakās no plastmasas iepakojuma. Pārtikas atkritumi ir katra paša atbildība.

K.E.: Tas, ko izmetām ārā, ir izmesta nauda. Ja iemācies plānot savus pirkumus un pērc atbilstošu daudzumu, tad ir iespējams ietaupīt un atļauties citas lietas.

M.L.: Pārtikas atkritumi ir svarīga tēma visiem cilvēkiem. Mums šķiet slikti mest labu ēdienu miskastē.

K.E.: No bērnības atceros, ka maizi nevarēja mest laukā. Varējām ar to pabarot putnus. Tagad putnus nevar barot, bet ko darīt ar maizi?  Kas mainījies cilvēku ēšanas paradumos pirms un pēc pandēmijas?

M.L.: Mēs aizvien vairāk novērtējam iespēju pasēdēt terasēs un paēst ārā. No vienas puses, piegādes no lielveikaliem palīdz labāk plānot un samazina impulsīvu pirkumu iegādi, bet no otras puses mums vairs nav kontroles: nevaram izmantot savus maisiņus, pārtikas produkti tiek pakoti plastmasas maisiņos.

K.E.: Pasūtījumu piegāde uz mājām ir ērta, ietaupa laiku un ļauj izvairīties no impulsīviem pirkumiem.

M.L.: Pasūtījumu iepakojums nav pārstrādājams.

K.E.: Pirms izmetam plastmasu, katrai lietai ir jāskatās norādītie skaitļi. Tas ir mīts vai patiesība?

M.L.: Latvijā nepastāv vienota šķirošanas sistēma. Tas atšķiras no tā, kurā pilsētā Tu atrodies. 

 

 

K.E.: Kā tas izpaužas Rīgā?

M.L.: Rīgā ir iepakojuma konteineri. Ļoti daudzi jauc iepakojuma un plastmasas konteinerus. Iepakojuma konteinerā ir jāmet tikai iepakojums.

K.E.: Kā lai to saprotami izskaidro cilvēkiem? Lielākā daļa no cilvēkiem nepievērš uzmanību cipariem, kas norādīti uz iepakojuma.

M.L.: Lai nejauktu cilvēkiem galvu, dažas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji saka, lai visu iepakojumu met iepakojuma konteinerā. Galvenais, lai iepakojums ir sauss un tīrs. PET dzērienu pudeles, tetrapakas, cietās plastmasas kanniņas un plēves var šķirot. Nevar šķirot: jogurta un gaļas trauciņus, kā arī cita tipa trauciņus. Ja iepakojums ir sauss un tīrs, to var mest iekšā sausā iepakojuma konteinerā. Šķirošanas punktā darbinieki atlasa to, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums var tirgot tālāk. Nav jēgas šķirot tos atkritumus, ko nevar pārdot tālāk.

K.E.: Ir arī brūnie konteineri, kas paredzēti kompostam. Ļoti labi, ka ejam šajā virzienā. Vai ir kāds veids kā samazināt izmesto pārtikas daudzumu?

M.L.: Galvenais ir sākt pašam reģistrēt pārtikas lietas, kas tiek izmestas. Es bieži vien metu laukā zupu, jo esmu izvārījusi par daudz. Ir jāgatavo mazāk. Otrs ieteikums: nebaidīties no tukša ledusskapja. Ja mēs dzīvojam pilsētā, nekas nenotiks, ja ledusskapis būs tukšs. Piemēram, es izlietoju visus dārzeņus un tikai tad pērku jaunus. Pērku viena veida sieru nevis vairākus.

K.E.: Mums mājās arī ir tukšs ledusskapis. Daudzas lietas ir saldētas, piemēram, ogas. Ja ledusskapis ir tukšs un Tu pērc tikai nepieciešamo: vienmēr ir svaigi salāti, dārzeņi, siers.

M.L.: Man ledusskapī ir stūrītis, kur lieku visu to, kas varētu ātri sabojāties un ir jāapēd. Vēl ir ieteicama turpinātā gatavošana, piemēram, izvāri kartupeļus un pārpalikumus apcep. Piemēram, pupiņas izvāri gan zupā, gan uztaisi salātus. Tas atvieglo ēst gatavošanu un mēs radām mazāku ēdienu atkritumu daudzumu. Nebaidieties no recepšu atkārtošanās un ļoti līdzīgām receptēm. Lielākoties cilvēki gatavo vienkāršu, ierastu un garšīgu ēdienu. Piemēram, salātus pagatavojot nedaudz citādāk, mēs tos varam ēst 4 dienas nedēļā.

K.E.: Manuprāt, cilvēki ir aizmāršīgi un palaiž garām pārtikas termiņus. Ja būtu aplikācija, kas palīdzētu sekot pārtikas termiņiem, cilvēkiem būtu daudz vieglāk plānot savas maltītes.

M.L.: Jā, katrai situācijai ir atšķirīgi risinājumi. Lielākie pārtikas izšķērdētāji ir ģimenes ar bērniem (3 – 6 gadus veciem). Kā arī cilvēki, kuri dzīvo vieni un nepavada daudz laika mājās, negatavo, nereti neizlieto pārtiku un tā sabojājas. Arī tie, kuri bieži vien ēd ārpus un mājās.

K.E.: No jūlija ir ieviests vienreizējās plastmasas izstrādājumu daļējs aizliegums. Kā mēs nonācām līdz tam?

M.L.: Tā ir Eiropas Savienības direktīva, kas pārņemta Latvijā.

K.E.: Piemēram, ar ko vasaras sezonā var aizstāt plastmasas izstrādājumus?

M.L.: Ideālajā gadījumā plastmasas izstrādājumus vajadzētu aizstāt ar vairākas reizes lietojamajiem bambusa, metāla traukiem. Var nopirkt dažādus komplektus un tos izmantot ilgtermiņā. Uz festivāliem es dodos ar savu ēdienu trauciņu. Pārdevēji ir ļoti priecīgi ielikt ēdienu manā trauciņā. Rīgā esam noteikuši, ka par vienreiz lietojamajiem traukiem (neatkarīgi no materiāla) ir jānorāda cena. Tas mudina lielāko daļu sabiedrības izmantot savus traukus. Dažos festivālos ir depozītu glāžu sistēmas un koplietošanas skapis ar traukiem. Tas ir labs risinājums.

K.E.: Papīra šķīvīšus var nemest ārā, bet sadedzināt. Vai tas būtu labs risinājums?

M.L.: Tas būtu jāizpēta sīkāk. Reizēm cilvēkiem ļoti gribas vieglas atbildes uz vides problēmām.

K.E.: Brūnie konteineri ir jaunums Rīgas un Latvijas sētās.

M.L.: Šajos konteineros var likt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tie ir visi virtuves atkritumi: gaļa, kauli, dzīvnieku izcelsmes atkritumi, lapas, puķes. Tur nevar likt bioplastmasas trauki un plastmasas izstrādājumi. Atkritumus šajos konteineros var ievietot papīra vai bioplastmasas maisiņos. Vākt šāda veida atkritumus ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ: mājai tas sanāk lētāk. Šādā veidā mēs atgriežam atpakaļ zemei uzturvielas. Tas samazina aprakto atkritumu daudzumu.  Ja atsevišķi atliek bioloģiski noārdāmos atkritumus, tad pāri paliek sausas un tīras lietas.

K.E.: Vai šie konteineri ir populāri?

M.L.: Rīgā ir izvietoti apmēram 1000 konteineri. Ir jūtams progress. Lūgtu cilvēkiem prasīt, lai mājas apsaimniekotāji izvieto šos konteinerus pie mājām. Neskaidrību, jautājumu un šaubu gadījumā variet rakstīt e-pastu atkritumi@riga.lv.

K.E.: Liels paldies par sarunu. Aicināšu cilvēkus svētkos pamēģināt daudzas reizes lietojamos traukus. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā Zona. Pie mums šodien ciemos bija biedrības Zero Waste Latvija pārstāve Mairita Lūse. Lai visiem skaista vasara. Paldies! Visu labu!

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt