Zaļā zona. Sarunas. 31. sērija. Intervija ar Asnāti Ziemeli.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. No malas raugoties, šobrīd Latvijas lauku tūrismam varētu būt īsta renesanse. Uz savas ādas izbaudīts, ka lielāko daļu no iecienītākajām lauku tūrisma mītnēm, atpūtas kompleksiem norezervēt uz šo vai kādu no nākamajām nedēļas nogalēm, ir neiespējamā misija. Par to kādi ir Latvijas lauku tūrisma piedāvājumi, kā pakalpojumu sniedzēji adaptējušies jaunajai situācijai un kā Latvijas laukos atrast šīs vasaras krāšņāko piedzīvojumu, šoreiz Zaļajā Zonā izstāstīs Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs dibinātāja un vadītāja, Zaļā sertifikāta ieviesēja Asnāte Ziemele. Ar ko nodarbojas asociācija Lauku ceļotājs? Cik sen pastāv šī asociācija?

Asnāte Ziemele: Darbojamies kopš 1993.gada. Dibinājām savu organizāciju un sākām ar 10 uzņēmējiem, kas toreiz uzskatīja lauku tūrismu par perspektīvu. Kopš tā laika, attīstām tūrismu, uzņēmējdarbību, aizstāvam savus uzņēmējus, veicam mārketingu, izstrādājam piedāvājumus un virzām tos tirgū.

K.E.: Jūs apkopojat vairākumu, kas vēlētos nodarboties ar lauku tūrisma attīstīšanu?

A.Z.: Mēs pārzinām gandrīz visus. Mums ir aptuveni 370 biedri. Tie visi ir aktīvi uzņēmēji, kurus ļoti cienām un aizstāvam. Mēs zinām, ka Latvijā ir daudz vairāk uzņēmēju. Mēs palīdzam ne tikai saviem biedriem, bet labumu gūst ikviens uzņēmējs šajā jomā. Taču primārie ir mūsu biedri.

K.E.: Jūs iestājaties par to, lai šī nozare attīstītos? Vai Jūs risiniet krīzes situācijas?

A.Z.: Jā, risinām dažādas situācijas. Gan lobējam, gan palīdzam. Šobrīd ne visiem ir laba biznesa situācija. Aktīvā tūrisma sezona Latvijā (ja paveicās ar laika apstākļiem) ir 2 – 2, 5 mēneši. Nedēļas nogalēs atrast brīvas vietas ir pagrūti. Piemēram, visas kāzas ir pārceltas no iepriekšējā gada. Šogad daudzi stāv rindās. Pagājušajā gadā bija dilemma: precēties bez viesiem vai gaidīt, kad varēs uzņemt vairāk viesu.

K.E.: Vai pēc Jāņiem varēsim doties uz kāzām?

A.Z.: Vakcinēšanās dod cerību, ka kāzu sezona varētu atsākties. Ja saimnieki un viena organizēta kāzu kompānija ir vakcinējusies, tad nav ierobežojumi rīkot kāzas. Galvenais, lai visi ir vakcinējušies un var uzrādīt vakcinēšanās sertifikātus.

K.E.: Vai šobrīd, jūnija sākumā cilvēki var rīkot kāzas kopā ar viesiem?

A.Z.: Kāzas varēs rīkot tikai vakcinētie, no 15. jūnija.

K.E.: Redzam, ka daudzām nozarēm nākās būt radošām. Varbūt viesu nami ir sākuši veidot terases vai ko līdzīgu?

A.Z.: Var rīkot aktivitātes ārā. Tie nav pasākumi ar dejošanu, dziedāšanu un lekšanu pāri ugunskuram. Šāda veida aktivitātēs drīkst pulcēties līdz 20 cilvēkiem. Tās ir atļautas jau šobrīd. Zinu, ka šobrīd kāzas notiek lapenēs. Ceru, ka saimnieki un kāzu viesi būs godīgi un ievēros visus noteikumus. Citādāk varam nonākt dziļā krīzē un nauda būs beigusies. Ceram, ka vasara un laika apstākļi būs labi, cilvēki apceļos Latviju. Ir daudz vietu ko apskatīt Latvijā, ne tikai dabas takas. No 10. – 13. jūnijam rīkojam pasākumu Atvērtās dienas laukos 2021. Šajā pasākumā 240 saimniecības prezentēs savus piedāvājumus un rīkos dažādas meistarklases.

K.E.: No 10. – 13. jūnijam visi interesenti var doties uz dažādām vietām Latvijā, kur notiek dažādi pasākumi. Kur var atrast plašāku informāciju?

A.Z.: Visu informāciju var uzzināt mājaslapā www.laukucelotajs.lv. Cirkle K benzīntankos ir pieejamas pasākuma kartes, ar visiem dalībniekiem. Ceļotājiem būs sagatavota īpaša programma, atlaides, dāvanas un pārsteigumi.

K.E.: Var manīt, ka dažādu tūrisma objektu rezervēšana pieaug. Ko nozīmē būt uzņēmējam tūrisma nozarē, Covid laikā?

A.Z.: Ir daudz dažādi uzņēmēji un risinājumi. Ir uzņēmumi, kas rīkoja sporta spēles un pasākumus. Daļa no viņiem ir pārorientējušies un atrisinājuši savas krīzes situācijas. Piemēram, uztaisījuši atsevišķas būves, kas der tikai vienai mājsaimniecībai. Viesu mājām diezgan liels bizness ir bēru rīkošana.

K.E.: Vai no šī laika ir paņemtas arī labas lietas?

A.Z.: Ir saimnieki, kuri nav spējuši pielāgoties un aizvēruši savus uzņēmumus. Viņiem nav bijis kredīts vai citi ienākumi, lai uzturētu savu viesu namu. Lielākajai daļai bija pieejams valdības atbalsts, tas palīdzēja izdzīvot. Ir saimnieki, kas ir ļoti mainījuši savus piedāvājumus. Piemēram, ir izveidoti skaisti lauku labumu tirdziņi. Citas samniecības taisa remontus, atjauno savas būves. Daudzi saimnieki pilnībā ir pārbraukuši uz laukiem un iekārtojuši tur savas lauku mītnes. Viņi ir atraduši savu būtību, jo pandēmijas laikā ir bijis laiks padomāt.

K.E.: Mēs sākam novērtēt šķietami pašsaprotamas lietas. Piemēram, kāda viesnīca Liepājā sāka piedāvāt vakariņas istabiņās, vienas mājsaimniecības ietvaros. Man tā šķita ekskluzīva iespēja paēst ārpus mājas. Tā ir pozitīva iezīme. Cerams, ka mēs to saglabāsim.

A.Z.: Ir svarīgi tikties ar otru, paspiest roku un apkampties. Ja esam vakcinēti un varam sarunāties bez maskām, tas ir daudz labāk nekā komunicēt caur Zoom platformu.

K.E.: Pašā sākumā pieminējām Zaļo sertifikātu. Kas tas ir?

A.Z.: 1999.gadā, Latvijā nodibinājām projektu un izcēlām 6 jomas, kas var uzņēmumu padarīt videi un dabai draudzīgāku. Toreiz neviens mūs nesaprata.  

K.E.: Tajā laikā neviens tiešām neaizdomājās par zaļo dzīvesveidu. Kas Jūs tobrīd mudināja pievērsties zaļajai domāšanai?

A.Z.: Mēs apceļojām dažādas Eiropas valstis, mums ir dažādi sadarbības partneri. Eko sertifikācija toreiz Eiropā jau bija plaši zināma. Viņiem tas maksāja daudz dārgāk, nekā pie mums. 90.gados atkritumi tika izmesti mežā. Toreiz cilvēki gribēja dzīvot zaļi, lauku tūrisms bija labs sākums.

K.E.: Kādi ir Zaļā sertifikāta kritēriji?

A.Z.: Ūdens taupīšana un apsaimniekošana, elektrība, enerģija, siltumizolācija, vietējā pārtika, dabai draudzīgs transports. Notekūdeņu apsaimniekošana, kanalizācija, akas. Sadarbība un apmaiņa ar zināšanām par atkritumu šķirošanu.

K.E.: Aptuveni cik biedri Latvijā ir pievienojušies?

A.Z.: Aptuveni 104 biedriem ir Zaļais sertifikāts.

K.E.: Vai ir augušas prasības?

A.Z.: Protams. Mums ir ļoti laba komisija. 13 – 14 vides, dabas un tūrisma eksperti iet cauri katrai saimniecībai. Ik pa 3 gadiem saimnieki tiek vērtēti atkārtoti.  Pašā sākumā vērtējām tikai nakts mītnes, pirms 3 gadiem sākām vērtēt arī apskates saimniecības jeb lauku labumus. Šogad mēs izstrādājam programmu ēdinātājiem.

K.E.: Ko iegūst uzņēmējs?

A.Z.: Zaļā sertifikāta prasības palīdz saimniekiem attīstīties un ieviest jauninājumus. Ja lauku tūrisma pārstāvis nešķiro atkritumus, tad tas neatbilst klientu prasībām. Elektro auto uzlāde nav obligāta prasība, bet tā tiek ieviesta.

K.E.: Kāds šobrīd ir kopējais lauku tūrisma piedāvājums?

A.Z.: Daudzi uzņēmēji, kas saimnieko laukos un uzņem savā saimniecībā viesus: piedāvā arī dažādus lauku labumus. Lauku tūrisms piedāvā ne tikai naktsmītnes, bet arī ēdināšanu, dažādas apmācības, apskates objektus, degustācijas. Tas ir piedzīvojums.

K.E.: Pats esmu guvis interesantu pieredzi. Kabilē, pie pilsētas robežas ir siltumnīcas, kur pats vari nogriezt tomātus.

A.Z.: Pašlasīšana ir ļoti populāra. Laukos Tu pats vari salasīt visa veida ogas, ābolus, bumbierus un citus labumus.

K.E.: Vai kāds piedāvā kartupeļu talkas?

A.Z.: Jā. Šo piedzīvojumu piedāvājam japāņiem. Saimnieki Latvijā piedāvā gan siena, gan kartupeļu talkas, ābolu lasīšanas svētkus. Ražas svētki atkal ir populāri.

K.E.: Kur var iegūt vairāk informācijas par šiem svētkiem?

A.Z.: Mājas lapā www.ceļotajs.lv ir sadaļa lauku labumi. Ir atseviška sadaļa ar informāciju kur var iegādāties produkciju. Piemēram, viens no dalībniekiem piedāvā lasīt dzērvenes un pārnakšņot mežmalā.

K.E.: Kādi ceļošanas veidi šobrīd ir modē?

A.Z.: Šobrīd kopā ar Igauņiem esam uztaisījuši kopīgu projektu: militārais mantojums tūrismā. Mājas lapā www.celotajs.lv ir informācija par aptuveni 300 vietām, ko var apmeklēt. Piemēram,  Pirmā pasaules kara vācu ierakumi, kur precīzi var apskatīties šautuvi, ierakumu vietas. Var redzēt, kā tas viss ir norisinājies.

K.E.: Tas nav bīstami?

A.Z.: Nē, visas mīnas ir likvidētas. Pārsvarā šie objekti ir paredzēti tūrismam, piemēram, Ventspils krasta baterija, Olaines un Īles partizānu bunkuri. Mājas lapā  https://militaryheritagetourism.info/lv?lang=lv ir pieejama visa informācija. Būs arī lejupielādējama vietne, kur visi interesenti varēs izlasīt stāstus, skatīties fotogrāfijas. Domāju, ka jauniešiem šī būs noderīga vietne, lai iegūtu informāciju par vēstures notikumiem.

K.E.: Kas jādara, ja interesenti vēlas kļūt par lauku tūrisma biedriem?

A.Z.: Iesaku izplānot savu darbību, paskatīties kā citi saimnieko un smelties idejas. Saimniekiem ir jāreģistrē savs uzņēmums Valsts ieņēmumu dienestā. Šobrīd ir plašs koncepts un katrs var atrast oriģinālu nozari.

K.E.: Liels paldies par sarunu. Pie mums ciemos bija Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs dibinātāja un vadītāja, Zaļā sertifikāta ieviesēja Asnāte Ziemele. Paldies! Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā Zona. Visu labu!

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt