Zaļā zona. Sarunas. 30. sērija. Intervija ar Santu Krastiņu.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Pilns skapis, bet nav ko vilkt! Ar šādu dilemmu ik dienu saskaras liela daļa no mums. 87% no iegādātā apģērba nonāk atkritumu poligonos. Tās ir ātrās modes jeb fast fashion sekas, kas kultivē stereotipu, ka ģērbties bieži vienās un tajās pašās drēbēs nav stilīgi. Par atkritumu kalniem, ātrās modes ietekmi uz dabu un cilvēku prātiem, kā arī kas tiks darīts Latvijā, lai cilvēkus vestu pa zaļās domāšanas ceļu modes sfērā, Zaļajā Zonā izstāstīs biedrības Zaļā brīvība pārstāve Santa Krastiņa.

Labvakar! Tēma ir ļoti aktuāla. Apģērbs skar vairākumu no mums. Kāda šobrīd ir apģērbu industrijas ietekme uz dabu?

Santa Krastiņa: Pārtika un apģērbs ir 2 lietas, kas ir aktuālas vienmēr. Covid laikā mēs kaut ko ģērbjam. Pat ja tās ir mājas drēbes, ir diezgan būtiska ietekme uz vidi. Apģērba, tekstila industrija ir otra piesārņojošākā pasaulē, aiz naftas industrijas. Tas ir saistīts ar ūdens patēriņu, pesticīdiem, herbicīdiem. Tās ir ķīmiskās vielas, kas tiek izmantotas, piemēram, lai kokvilnas laukus atbrīvotu no dažādiem kukaiņiem un būtu lielāka ražība. Tas ietekmē dabu un ekosistēmu. Liela daļa no mūsu apģērba nav kokvilna, bet ir radīta no, piemēram, poliestera vai elastāna. Tas ir naftas produkts, plastmasa principā. Mūsdienās ir daudz inovāciju, ir dzirdēts par otrreizējiem apģērbiem. No plastmasas pudelēm tiek radīti jauni apģērbi. Tiek domāts par dažādiem risinājumiem kā tikt galā ar ļoti lielo resursu patēriņu, bet kopumā tas ir niecīgs cipars.

K.E.: Šķiet, ka Latvijā bija uzņēmums, kas šādi ražo peldkostīmus?

S.K.: Jā, uzņēmums Swimbe ir izpētījuši produkcijas dzīves ciklu: no kurienes piegādā produkciju un kā nogādā produktu līdz patērētājam. Ir padomāts par katru niansi un sīkumu.

K.E.: Var redzēt, ka pēdējā laikā modes zīmoli un apģērbu tirgotāji pievērš lielāku uzmanību šim jautājumam. Piemēram, veikalos ir atsevišķas kastes, kur ir iespējams nodot apģērbu un saņemt atlaidi jauna apģērba iegādei. Kā tas strādā? Es nododu apģērbu pārstrādei, bet es arī nopērku jaunu kreklu.

S.K.: Tas ir mārketinga triks. Ir daži zīmoli, kas ir izvēlējušies šo ceļu. Bieži vien tie ir ātrās modes zīmoli, kam ir daudz metienu un sezonu. Kamēr viena ir modē, jau nākamā tiek ražota. Ir uzņēmumi, kas domā, lai produkti būtu videi draudzīgi. Bieži vien šie uzņēmumi nav lētākie, jo tie domā par to:  no kurienes nāk viņu produkts, kāda ir apģērbu kvalitāte, vai tiek pietiekami samaksāts saviem darbiniekiem. Ir uzņēmumi, kas savai produkcijai piedāvā mūža garantiju. Ja kaut kas notiek, Tu vienmēr vari sūtīt apģērbu atpakaļ. Ir šādi zīmoli, bet produkti nemaksā lēti, kā ātrās modes zīmoli, kas piekopj trikus ar kuponiem, ko dala cilvēkiem.

K.E.: Tas ir apliecinājums, ka mūsdienās zaļā domāšana vēl aizvien ir diezgan dārga. Piemēram, Polijas āboli ir lētāki nekā Latvijas. Cik ir starpība, starp zīmolu, kas ikdienā ir visiem pieejams un zaļi domājošu zīmolu? Puse?

S.K.: Man būs ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu. Ir Latvijas zīmoli, kas rada dizainu, bet izvēlas videi draudzīgu materiālu. Piemēram, t – krekls, kas ir no organiskās kokvilnas,  maksā 20 eiro. T- krekla dizains ir unikāls un ražots Latvijā. Manuprāt, tas nav dārgi. Būtiski akcentēt, ka ne vienmēr vajag 5 kleitas, kas galarezultātā maksā kā 1 kleita. Kvalitatīva kleita kalpos ilgāk. Pēc pirmās mazgāšanas reizes, tā nesavelsies un neizstaipīsies kā kartupeļu maiss. Nekvalitatīvas drēbes vairs negribas vilkt mugurā vai atdot draudzenei. Šādu apģērbu dzīves ilgums būs daudz īsāks.

K.E.: No vienas puses, Tu mugurā uzvelc plastmasu. Līdzīgi kā ar ēdienu, ko mēs ēdam, tas atstāj ilgtermiņa sekas uz mūsu kopējo dzīves kvalitāti. Galarezultātā, tas var atspoguļoties veselības problēmās. Tu minēji terminus ātrā mode vai nezaļā mode. Vai vari par to pastāstīt sīkāk? Man vienā veikalā strādāja draugs, kurš stāstīja, kā tiek ražoti lēti t – krekli. Šādi krekli ir paredzēti vienai ballītei un pēc tam vari tos izmest ārā. Cena ir tik pieejama un Tev nebūs žēl to izmest ārā. Šādu apģērbu cena parasti ir 5 – 6 eiro. Vai tas ir pareizi?

S.K.: Modei ir 4 sezonas un katrai sezonai ir savs klāsts ar apģērbiem. Ātrās modes koncepts: vienā gadā var būt pat 17 modes kolekcijas, kas tiek palaistas. Šāda veida apģērbi nav labas kvalitātes, izmazgājot tie zaudē formu, jo ir izmantoti nekvalitatīvi materiāli. Nereti apģērbi tiek krāsoti ar sliktām ķīmiskām vielām, piemēram, uzvelkot džinsus, paliek zilas kājas. Ja t – krekls maksā 5 eiro, tad cik daudz par šāda krekla šūšanu ir saņēmis šuvējs un cik ir izmaksājis audums. Tā noteikti nav organiskā kokvilna, bet gan kondicionālā vai parastā kokvilna. Ir ļoti daudz aspektu, kas jāņem vērā par ātro modi.

K.E.: Kur nonāk krekls, kad to izmet?

S.K.: Apģērbi nonāk atkritumu urnās. Šobrīd ir izveidots pilotprojekts: 60 urnas, kur var nodot tekstilu. Kreklus var izmantot arī grīdas mazgāšanai, tādā veidā paildzinot to dzīvi, bet vai apģērbs ir paredzēts grīdas mazgāšanai, uzreiz pēc tā iegādes?

K.E.: Šāda veida drēbes var izmantot, piemēram, lauku darbos. Tu minēji, ka nomainās pat 17 modes kolekcijas. Visticamāk, tas ir lielās modes mašinērijas kultivēts aspekts? Sākumā, Tu esi stilīgs, bet īsu brīdi. Tad Tev atkal jāpērk aizvien jauni apģērbi.

S.K.: Tiek kairināta mūsu vēlme iegādāties jaunus produktus. Piemēram, nopērku 1 kleitu, parādās jau nākamā. Tiek nodrošināts, ka visu laiku ir jauna produkcija, modeļi un pircējam ir izvēle. Katrai ballītei es varu piemeklēt kādu jaunu apģērbu.

K.E.: Mūsdienu jaunieši ir iecienījuši 90.gadu stilu.  Kad es biju padsmitgadnieku vecumā, visiem bija izteikts fast fashion. Mūsdienās,  15 – 18 gadus veci jaunieši stāv rindās uz Humana un citiem second hand veikaliem. Tā ir zaļā domāšana. Tas ir paaudzes aspekts, nostāšanās pret sistēmu vai lielie modes zīmoli kultivē 90. gadu kultu?

S.K.: Interesants jautājums. Ja kopumā skatās, tad lietoto preču veikali praktizē videi draudzīgu pieeju, bet šāda veida apģērbi ir ražoti valstīs, kur ir ātrās modes kults. Tas ir biznesa modelis, produkcija tiek iepirkta. Bieži vien, lietoto preču veikalos var atrast brīnišķīgas pērles, piemēram, kašmira džemperi par 1 eiro. Kašmirs ir ļoti dārgs un labs audums. Lietoto preču veikalos tam nav nozīmes, nav starpības no kāda auduma tas tiek ražots. Ikvienā veikalā var atrast pērles un 90.gadu apģērbi atgriežas. Ātrās modes veikali skatās aktualitātes un to izmanto.

K.E.: Es tiešām pamanīju, ka jaunieši vairāk iet uz humpalām nevis uz ātrās modes veikaliem. Šajos veikalos aizvien vairāk parādās līdzīgi apģērbi, kas ir jauni. Kāda Latvijā ir situācija ar tekstilatkritumiem? Skaidrs, ka Amerikā un Ķīnā tos ražo milzīgos apjomos un šie atkritumi ir vairāk. Procentuāli, cik daudz tas ir pie mums?

S.K.: Procenti veidojas no dažādām pētījumu metodoloģijām. Jāsaka, ka nedaudz vairāk par 40% nokļūst poligonos un atkritumos. No statistikas viedokļa, apmēram viena trešdaļa no visiem apģērbiem ir no lietoto preču veikaliem. Tikai 1% no visiem tekstila apģērbiem un audumiem ir pārstrādāts jaunos produktos. Arī Latvijā ir pāris dizaineri, kuri to veicina un ražo jaunus apģērbus. Problēma ir tā, ka ne vienmēr apģērbu iemetot sarkanajā konteinerā, tas tiks pārstrādāts un atzīmēts par derīgu. Ja apģērbs būs sasmērēts, nošņurcis, tas aizies uz poligonu vai dedzināšanu. Pārstrādāta tiek tikai minimāla daļa. Liela daļa apģērbu ir miksēti: piemēram, t – krekla sastāvā 5% ir elastāns, 95% kokvilna. Šis ir miksētais sastāvs, ko ir grūti pārstrādāt, tas nav tīrs audums. Ir tehnoloģijas, bet to lietošana ir ekonomiski neizdevīga. Tehnoloģijas attīstās un varbūt pēc pāris gadiem šī problēma tiks atrisināta. Pagaidām, elastānu un kokvilnu nevar atsevišķi sadalīt.

K.E.: No jauna apģērba iegādes viedokļa, mēs esam 1.vietā Baltijā, labā ziņā. Uz 1 cilvēku Latvijā ir 4,7 kg apģērbu. Lietuvā – 5,1 kg, bet Igaunijā 11, 4 kg. Var redzēt, ka Igaunijā apģērbu pērk vairāk. Pašā sākumā, Tu pieminēji Zaļās brīvības kampaņu Atmasko t – kreklu. Pastāsti par to! Mūsdienās, atmaskošana ir plaši pielietots termins.

S.K.: Kampaņa Atmasko t – kreklu ir vērsta uz jauniešiem. Mēs iesaistījām 17 skolas, kur pusgada garumā skolēniem rīkojām nodarbības. Stāstījām par 5 būtiskiem cikliem: sākot no tā, kādā veidā tiek iegūts materiāls, ko nozīmē kokvilna un elastāns, kāds ir pēc – patēriņš, kas notiek ar krekliem, kad izdomājam no tiem atbrīvoties. Būtiskākais bija aktualizēt aprites ekonomikas tēmu un iepazīstināt skolniekus ar šīm tēmām. Svarīgi bija iesaistīt jauniešus, lai viņi pēta t – kreklu birkas, skatās apģērbu sastāvu un kopšanas veidu. No apģērbu birkām var daudz uzzināt par to, kā paildzināt sava t – krekla un citu apģērbu dzīves ilgumu. Bija arī konkursi, kur jaunieši iesaistījās, lai radītu jaunas idejas un pastāstītu par saviem t – krekliem (kā t – krekls ir iegūts, kāds ir dzīves cikls, ģimenes paradumi, labās prakses). Tika radīti gan video, gan plakāti, gan foto, ko publicējām sociālajos medijos. Mēs sadarbojāmies ar 7 Latvijas zīmoliem, kas piedāvāja savu produkciju, kā konkursa balvas.

K.E.: Kāda bija jauniešu atsaucība? Ko jaunieši domā par šo tēmu?

S.K.: Daļa cilvēku nezināja lielāko daļu no informācijas, arī skolotājiem tas bija interesants piedzīvojums. Šīs nodarbības vadījām Zoom platformā. Janvārī bija vairāk interesentu, bet mums izdevās diezgan labi iesaistīt jauniešus, lai viņi pēta t – kreklu etiķetes. Jaunieši rādīja ko ir radījuši un stāstīja, piemēram, ka vecmāmiņas no lietotām zeķubiksēm taisa auduma tepiķīšus. Vai mammas šuj. Šūšana ir vēl viena prasme, kas nav zudusi un ir saglabājusies paaudžu paaudzēs. Rīgā ir diezgan daudz šūšanas veikali, citās valstīs to nav tik daudz. Skolēni dalījās par to, kā tiek pāršūtas lietas. Bija pāris jaunieši, kas kopā ar vecākiem taisīja maskas. Jaunieši iemācījās dažādas lietas un dalījās ar mums par to, ko viņi dara.

K.E.: Kaut ko palūgt sašūt ir labs iemesls, lai aizbrauktu ciemos pie mammas. Es pats esmu to secinājis. Ja lietas ir mīļas, tās plīst. Pie reizes satiksieties, parunāsiet un nenopirksi jaunas drēbes. Tev līdzi ir 2 apģērbu gabali. Viens ir modificēts? Mums tiek demonstrēti svārki. Youtube var apskatīties, kā tas izskatās.

S.K.: Tie ir svārki, kas ir radīti no 2 biksēm. Sen atpakaļ, projekta ietvaros es mācīju jauniešus apgūt šūšanas prasmes. No dažādām lietām, mēs radījām apģērbus. Piemēram, 2 nodriskāti džinsi pārvērtās par svārkiem, ko var nēsāt. Mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli, bet vēl aizvien daudzas koorporācijas izvēlas dāvināt t – kreklus. Arī maratonos un sporta spēlēs tiek dalīti t – krekli. Par piemēru es paņēmu Zaļās brīvības t – kreklu. Mums ir svarīgi, kādus t – kreklus un audumus mēs izmantojam. Uz birkas ir 6 dažādi logo, kas ir ekomarķējumi. Var redzēt, ka tur ir attēlota gan ekopuķīte, gan Fairtrade, kas nozīmē, ka darbinieki ir saņēmuši godīgu samaksu. Šī kompānija rūpējas par to, lai elektroenerģija būtu videi draudzīga. Arī organiskā kokvilna ir būtisks aspekts. 1    t – krekla saražošanā ir nepieciešami 2700 litri ūdens. Kampaņas sākumā, mēs pajautājām 300 mūsu sociālo tīklu sekotājiem: cik daudz t – kreklu ir viņu klāstā? Vidēji tie ir 14 t – krekli. Var sareizināt ar 2700 un saprast to, cik daudz ūdens ir izlietots. Ja mēs runājam par organisko kokvilnu, tad ūdens patēriņš ir mazāks, jo kokvilnu nevajag  mazgāt no ķīmiskām vielām un domāt par to, kāda būs ietekme uz vidi.

K.E.: T – krekla apdruka arī ir ekoloģiska? Apdrukai arī mēdz būt krāsa, plastmasa un ķimikālijas.

S.K.: Šajā gadījumā, mani kolēģi pievērš uzmanību tam, kāda ir apdruka. Pat ja tā ir ķīmiska krāsa, būtiskākais ir tas, pēc cik reizēm apģērbs kļūst nevalkājams. Svarīgi, lai ķīmiskā krāsa būtu kvalitatīvs pakalpojums. Ir gadījies, ka pēc 1 mazgāšanas reizes bilde ir sakrokojusies un elementi nāk nost. Būriski, pēc cik mazgāšanas reizēm, tā kļūst nevalkājama un vai es vēlos šo apģērbu vēl valkāt. 

K.E.: Raidījumā, mēs vairākas reizes esam pieminējuši tematu par elektroauto. Lai sāktu lietot elektroauto, ir jāmaina ilgi esošais paradums. Tu pārvietojies, bet stājies citās vietās un citādāk atjauno mašīnas brauktspēju. Arī iepirkšanās ir ļoti stingri iesakņojies paradums. Kā salauzt šo ciklu? Ar ko sākt? Kas ir pirmie soļi, lai ietu šajā virzienā?

S.K.: Paskatieties, kas atrodas Jūsu skapī, izvērtējiet saturu un papētiet jaunus konceptus, un idejas. Piemēram, ir kapsulas garderobe: izvēlieties 20 – 50 dažādus apģērbus un kombinējiet tos. Tas izklausās diezgan daudz, bet ja paskatās cik mums ir apģērbu, tas ir atbilstoši, jo mums ir vairāki gadalaiki. Tiklīdz mums būs iespēja satikties, svarīgi ir veicināt to, lai mums ir savstarpēja drēbju apmaiņa kopā ar draugiem. Tādā veidā var atjaunot garderobi, iedot kādam savas morāli novecojušās drēbes un pretī iegūt kaut ko foršu.

K.E.: Man šķiet, ka tas ir plaši izplatīts. Kad atkal varēsim satikties, noteikti Skonto halle būs pilna ar sievietēm, kuras savstarpēji mainīsies ar kleitām.

S.K.: Tu noteikti zini Andeli Mandeli, kad apmaina apģērbu pret naudu. Ir iespējama arī mainīšanās ar drēbēm, kur neizmanto naudu. Tas ir izplatīts un ļoti labs veids kā tikt pie jauna apģērba, kā arī atbrīvoties no liekā.

K.E.: Vai digitālā vidē ir vietnes vai Facebook grupas, kur cilvēki mainās ar apģērbu?

S.K.: Man liekas, ka Facebook ir vairākas grupas, kur cilvēki atdod un pārdod gan sporta drēbes, gan bērnu drēbes. Ir arī drēbju un mantu apmaiņas vietnes. Andele Mandele ir pieejama online gan Facebook, gan mājas lapas veidā. Tas nav apstājies un turpina būt. Facebook var paskatīties grupas Atdodu un mainu, bērnu apģērbi un sporta apģērbi.

K.E.: Ko vēl varam darīt?

S.K.: Noteikti varam pārskatīt savu skapja saturu un saprast, vai varam ieviest, piemēram, kapsulas garderobi. Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kādu apģērbu mēs pērkam. Ja gribam nopirkt jaunu apģērbu, tad labāk ir izvēlēties 1 kvalitatīvu, nekā 5 apģērba gabalus, kas ātri izbeidz savu dzīvi. Maini savu domāšanu un pievērs uzmanību tam, ko pērc, un kur ieguldi naudu. Būtiski, lai uzņēmums samaksā strādniekam godīgu samaksu. Liela daļa no tekstila, tiek ražots Āzijas valstīs, kur cilvēkiem nav labi darba apstākļi. Arī pret vidi, kvalitātes standarti nav tik augsti kā Eiropā un Latvijā.

K.E.: Kas ir tās pamatlietas, kam vajadzētu pievērst uzmanību? Vai Fairtrade ir plaši izplatīts? Jāskatās, vai uz birkas ir rakstīts, ka var likt žāvētājā un cik augstā temperatūrā var mazgāt drēbes.

S.K.: Jāpievērš uzmanība arī tam, no kāda materiāla ir apģērbs un cik ļoti miksēts ir šis materiāls.

K.E.: Jo miksētāks apģērbs, jo grūtāk to ir pārstrādāt?

S.K.: Jāskatās, vai iesi sportot ar kokvilnas kreklu vai izvēlēsies kreklu ar kokvilnu un elastānu. Ar kreklu, kā sastāvā ir kokvilna un elastāns, Tu jutīsies komfortablāk. Ir jāizsver tas, kādam mērķim tiek pirkts apģērbs un jāpievērš uzmanība sastāvam. Jānoskaidro, kādā temperatūrā jāmazgā, kā jāgludina. Veikalā mēs tam nepievēršam uzmanību, bet mājās mums ir jānoskaidro kā kopt apģērbu. Jācenšas šie noteikumi ievērot. Ja ir apdruka, tad apģērbs ir jāgriež uz otru kreiso pusi. Tādā veidā produkts kalpos ilgāk. Var papētīt lietoto preču veikalus un atrast pērles.

K.E.: Šobrīd mainās ne tikai ar apģērbiem, bet arī ar mēbelēm. Interjeros aizvien vairāk atgriežas, piemēram, 80 vai 100 gadus veci ozola skapji. Piemēram, viena plakne tiek noslīpēta un nokrāsota sarkana. Skapis kļūst par unikālu vērtību, ko nevar iegādāties nevienā plašpatēriņa veikalā. Noslēgumā, fundamentāls jautājums: kā Tev šķiet, vai mūsdienās modē ir atbildība?

S.K.: Jā, tas ir stilīgi. Esam atbildīgi ne tikai tekstila jomā, bet arī pārtikas jomā, attiecībās ar citiem cilvēkiem u.c. Man liekas, ka liela daļa aspektu ir Eiropas Savienības regulas. Sākot ar 2025.gadu ir jābūt šķirošanas konteineriem. Latvijā plāno un, iespējams, to ieviesīs daudz ātrāk, lai mums būtu iespēja šķirot tekstilu. Šobrīd, mana kolēģe strādā pie stratēģijas izveides par ilgtspējīgu tekstilu. Būs vairākas regulas, ieteikumi un noteikumi, kas ir jāievēro uzņēmumiem. Tas nepieciešams, lai pateiktu, kas ir ilgtspējīgs un patērētājiem būtu vieglāk saprast, no kurienes nāk produkts un kādā veidā veidā, to vislabāk izmest ārā.  Ne vienmēr tikai patērētāji ir atbildīgi, ir daudzi aspekti no politikas veidošanas viedokļa, piemēram, aprites ekonomika.

K.E.: Kur klausītāji var uzzināt ar ko Jūs nodarbojaties? Kā Jūs var atrast sociālajos tīklos?

S.K.: Biedrība Zaļā brīvība ir sociālajos tīklos: Facebook, Instagram. Mums ir arī mājas lapa www.zalabriviba.lv/. Projekta Atmasko t – kreklu kontekstā, gribu visus 8.jūnijā uzaicināt uz pasākumu Facebook live un Zoom vietnē. Plkst.16:00 būs gala diskusija un pasākums, kur piedalīsies gan skolēni, gan skolotāji, gan vēstneses Kristīne Garklāva un Parādi modi pārstāve Anete Ozoliņa. Kā arī Laura Arnicāne stāstīs par modes industriju, kā ir veicies šajā kampaņā un kādus aspektus ņemt vērā. Tas būs 1 h ilgs pasākums, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju.

K.E.: Būsim atbildīgi un sāksim ar maziem soļiem, kā jebkurā zaļajā lietā. Klausītājiem atgādināšu, ka pie mums ciemos, Zaļajā Zonā bija biedrības Zaļā brīvība pārstāve Santa Krastiņa. Turpinām klausīties EHR, raidījumu Zaļā zona. Pamēģinām paši kaut ko mājās sašūt vai atjaunot. Tas jau būs liels solis uz priekšu. Uz tikšanos!

 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt