Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to ietekme uz klimata politiku

Klimata pārmaiņas Latvijā notiek jau tagad – par to liecina izmaiņas temperatūras un nokrišņu režīmā, vētru intensitātē. Klimata pārmaiņas izraisa gan dabiski, gan cilvēka radīti procesi, taču pēdējās desmitgadēs pārmaiņas lielākoties notiek atmosfērā pieaugošās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju koncentrācijas dēļ, kas radusies cilvēka darbības rezultātā. Eiropas Savienība nākamajās desmitgadēs plāno ievērojami samazināt SEG emisijas, arī Latvija uzņēmusies mērķus emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistei. Latvijas pienākums ir katru gadu uzskaitīt radītās un piesaistītās siltumnīcefekta gāzes. Ik gadu iesniedzamo SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķina aprakstu un apkopojumu speciālā ziņošanas formātā sauc par SEG inventarizāciju.

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija Latvijā

Procesi, kuros rodas SEG emisijas, ir daudz un dažādi, tāpēc emisijas aprēķina gan no lielām rūpnīcām, gan pat no kūlas dedzināšanas. SEG inventarizācijā parādās informācija par visiem tautsaimniecības sektoriem, t.sk. enerģētiku (ieskaitot transportu), lauksaimniecību, rūpnieciskiem procesiem, zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, šķīdinātāju un citu produktu lietošanu un atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr iepriekšējā pieredze rāda, ka katra SEG inventarizācijas ziņojuma izstrādē ik gadu nākas saskarties ar virkni problēmu, kuru risināšana sniegtu būtiskus kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas uzlabojumus.

Lai risinātu situāciju un nodrošinātu kvalitatīvāku informāciju, paaugstinātu emisiju uzskaitē iesaistīto ekspertu kapacitāti un uzlabotu klimata politikas pasākumus un prognozes, Latvijā ir uzsākts projekts «Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm». Kā partneri projektā iesaistītas vairākas institūcijas. Projekta vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas izstrādā, organizē un koordinē klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanu. Norvēģijas Vides aģentūra sniegs konsultācijas un piedalīsies visās galvenajās projekta aktivitātēs un pieredzes apmaiņā saistībā ar nacionālās SEG inventarizācijas sagatavošanu un uzlabošanu. Zemkopības ministrija kopā ar padotības institūcijām Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu (LVMI) «Silava» strādās pie metodoloģijas pilnveidošanas SEG inventarizācijas sagatavošanai lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoros. Valsts SIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» (LVĢMC) izstrādās integrētu datubāzi emisiju uzskaitei un uzlabos emisiju aprēķinu un kvalitātes kontroli no rūpniecisko procesu sektora. Projekta norises laiks – no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 30. aprīlim.

Sagaidāmās pārmaiņas un pasākumi

Lai uzlabotu Latvijas SEG emisiju inventarizācijas sistēmu, plānots izveidot integrētu datubāzi gan klimata pārmaiņu, gan gaisa piesārņojošo vielu emisiju datu apkopošanai un ziņojumu sagatavošanai. Datu bāze būs mūsdienīgs risinājums, kas sekmēs apjomīgo datu savietojamību, darba plūsmas optimizāciju un atvieglos ziņojumu sagatavošanu dažādām starptautiskām un vietējām institūcijām.

Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā tiks veidota augšņu digitālo karšu datu bāze. Aktivitātes mērķis ir digitalizēt un transformēt pieejamās Latvijas augšņu kartes elektroniskā formātā, kas apkopos visu izmantoto lauksaimniecības zemi mērogā 1:10 000, ļaujot ātri aktualizēt informāciju un paātrināt oglekļa bilances aprēķinus. Projekta rezultātā tiks izstrādāts nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamo zemju augšņu kartēšanas un kvalitatīvais novērtējums un zemes informācijas sistēma, kas balstīta uz aktuālu ģeotelpisko informāciju.

Lai uzlabotu SEG inventarizācijas ziņojuma lauksaimniecības sadaļu, nepieciešams aprēķinos pamatoties uz precīziem nacionālajiem datiem. Lai iegūtu šādus Latvijas apstākļiem piemērotus, ticamus un reproducējamus datus, projekta ietvaros LLU izstrādās precizētu emisiju aprēķina metodoloģiju.

LVMI «Silava» novērtēs augsnes oglekļa krājumu aramzemē un pļavās, jo līdz šim Latvijā par to nav zinātnisku datu. Dati ir nepieciešami, lai aprēķinātu oglekļa krājumu ilgtermiņa izmaiņas augsnē sakarā ar zemes izmantošanas izmaiņām.

Lai nodrošinātu efektīvas klimata politikas izstrādi, tiks sagatavota metodika, ar kuru būs iespējams novērtēt līdzšinējos un plānotos politikas pasākumus. Tiks izstrādāti modelēšanas instrumenti, kas palīdzēs salīdzināt konkrētus pasākumus SEG emisiju samazināšanai, aprēķināt to tiešo un netiešo ietekmi un izmaksas, tādējādi nodrošinot iespējami vispiemērotāko politikas pasākumu izvēli.

Projekta ietvaros tiks organizētas arī konferences, apmācību semināri, pieredzes apmaiņas un izglītojoši pasākumi, lai palielinātu kapacitāti ekspertiem, kas iesaistīti inventarizācijas ziņojuma sagatavošanā un klimata pārmaiņu nacionālās politikas, pasākumu un prognožu izstrādē. Kapacitātes celšanas pasākumi kalpos par platformu diskusijām un zināšanu apmaiņai starp ekspertiem un politikas veidotājiem, kas iesaistīti Latvijas inventarizācijas sistēmā, un Norvēģijas partneriem.

Lai ar projektu iepazīstinātu plašāku sabiedrību, 2014. gada 26. novembrī norisinājās projekta atklāšanas konference. Konferencē tika diskutēts par aktuālajiem Latvijas klimata politikas jautājumiem, turpmāko politikas veidošanas attīstību un tās pilnveidošanu, kā arī par projektā jau paveikto un turpmāk plānoto. Pasākumā piedalījās vietējie un ārvalstu projekta partneri, eksperti, zinātnieki un citas valsts pārvaldes institūcijas, kuru darbs tieši vai netieši saistīts ar SEG inventarizācijas sagatavošanu, klimata pārmaiņu politiku un prognozēm. Konferences materiāli un informācija par projektu atrodami VARAM mājaslapā:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/grants/EEZ_2009_2014/nacionala_klimata_politika/

Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015

Atbildēt