Problēma, par kuru klusējām – riepu kalni

Viens no daudzajiem šogad skaļi izskanējušajiem tematiem, kas saistīti ar vides jomu, ir problēma ar nepārstrādāto riepu kalniem. Tās krājušās dažādās Latvijas vietās gadiem ilgi, gaidot laikus, kad, iespējams, problēma atrisināsies pati no sevis. Bet pats no sevis dzīvē neatrisinās nekas. Šobrīd varam tikai konstatēt, ka Latvijā varētu būt uzkrāts vairāk nekā 30 tūkstoši tonnu riepu, un diemžēl jāatzīst, ka ne visi veidi derēs, lai ilgi glabātās riepas varētu pārstrādāt, no tām gūstot arī kādu labumu. Iemesls ir gaužām vienkāršs – daļai riepu laika gaitā ir bojāta gumijas struktūra jeb, vienkāršāk sakot, tās ir sapelējušas. Protams, arī šādām riepām var atrast pielietojumu vai pārstrādes iespējas, taču tas ir krietni dārgāk, bet labuma – mazāk.

No ilgi stāvējušām riepām kvalitatīvu produktu vairs saražot nevar, un arī to pārstrāde būs dārgāka, skaidro Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia vide» direktors.

«Mazo riepu pārstrāde Latvijā vienmēr ir bijusi nerentabla, un tieši šo riepu kategoriju pie mums nepārstrādā vispār, jo, lai izveidotu dzīvotspējīgu pārstrādes uzņēmumu un tā darbība būtu rentabla, ir nepieciešami lieli riepu apjomi,» norāda vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts, uzsverot, ka līdz šim nolietoto riepu apsaimniekošanas tirgu Latvijā kropļojuši arī negodprātīgi uzņēmēji, kuru pārstrādes solījumi un risinājumi nebija ilgtspējīgi, tādēļ šodien izveidojusies situācija, ka tieši mazās riepas, kas ir lielākā daļa no nolietoto riepu daudzuma, mūsu valstī faktiski netiek pārstrādātas, ja neskaita enerģijas ieguvi cementa ražošanai, dedzinot tās uzņēmumā «Cemex».

Savukārt AS «Latvijas Zaļais punkts» direktors Kaspars Zakulis vērš uzmanību uz to, ka, raugoties no vides aizsardzības viedokļa, valstī ir noteikts nepietiekami liels procents reģenerācijai nogādājamo riepu, kas nozīmē, ka no valsts puses noteiktais pārstrādājamo riepu daudzums ir mazāks nekā tas, cik riepu patiesībā tiek nomainīts. «Tāpēc vismaz trešdaļa riepu visu laiku uzkrājas,» norāda K. Zakulis. «Joprojām neatrisināts jautājums ir liels nekontrolētais riepu tirgus, un daudzi vispār nemaksā par riepu apsaimniekošanu – to savākšanu un pārstrādi. Šeit atbildība ir jāuzņemas arī privātpersonām un uzņēmumiem, kas pērk riepas, piemēram, interneta veikalos.»

Mums ir daudz labu piemēru, kad uzņēmēji atbildīgi izturas un slēdz līgumus ar partneriem, kuri nodrošina riepu savākšanu un arī tālāku pārstrādi, uzsver Kaspars Zakulis, AS «Latvijas Zaļais punkts» direktors.

Riepu pārstrāde attīstītāka kaimiņvalstīs

Pārstrādei der jebkuras – gan vieglo automašīnu, gan traktoru, gan kravas automašīnu – riepas. Taču būtiski ir nolietotās riepas nevis gadiem uzglabāt, bet savlaicīgi nodot pārstrādei. «No ilgi stāvējušām riepām kvalitatīvu produktu vairs saražot nevar, un arī to pārstrāde būs dārgāka,» skaidro J. Aizbalts.

Kopš oktobra, kad uzņēmums «Eco Baltia vide» uzsāka riepu savākšanas kampaņu ar izdevīgākiem nosacījumiem, pārstrādei jau ir nodoti vairāki simti tonnu riepu, kas, pēc uzņēmuma pārstāvja domām, ir labs rezultāts. «Ja ņem vērā, ka «Eco Baltia vide» strādā ar tādām cenām, kādām tām ir jābūt, uzskatām to par panākumu. Arī uzņēmumi un iedzīvotāji tikai tagad sāk pieņemt, ka riepu apsaimniekošanas izmaksas pieaugušas četras reizes, jo līdz šim varēja tikt cauri pa lēto, bet, kā izrādījās, šie riepu savācēji pārstrādi veica tikai uz papīra, patiesībā riepas krājot kaudzēs,» stāsta J. Aizbalts.

Latvijai tuvākais visu veidu riepu pārstrādātājs ir Šauļu uzņēmums «Metaloidas UAB» Lietuvā, bet arī tā jauda ir nepietiekama, lai pārstrādātu reālo riepu apjomu. Tāpēc arī «Eco Baltia vide» riepas pārstrādei nogādā vairākos uzņēmumos, bet Latvijas uzņēmumu starp tiem ir maz – pie mums darbojas vien pāris uzņēmumu, kas pārstrādā tikai kravas automašīnu riepas.

«Mums ir daudz labu piemēru, kad uzņēmēji atbildīgi izturas un slēdz līgumus ar partneriem, kuri nodrošina riepu savākšanu un tālāku pārstrādi,» teic K. Zakulis un piebilst: «Es aicinātu izvērtēt un izvēlēties zināmus un uzticamus partnerus, kuri spēj nodrošināt solīto.»

AS «Latvijas Zaļais punkts» direktors arī atgādina, ka iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas nodot četras riepas gadā, bet, ja riepu ir vairāk, tās jāved uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem. To atrašanās vietas var atrast interneta vietnē www.zalais.lv.

Ilze Čikule
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2017

Atbildēt