Par tiesībām dzīvot tīrā vidē

Pirms simt gadiem rakstītā Latvijas Republikas Satversme ir pārsteidzoši tālredzīgs un mūsdienīgs tiesību akts – kamēr citās valstīs diskutē, kā nostiprināt cilvēka tiesības uz tīru vidi, Satversmes 115. pantā tas pateikts skaidri un gaiši: «Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.»

Lai gan tiesības uz tīru vidi it kā ir pašsaprotamas, ne visās valstīs tās ir nostiprinātas valsts pamatlikumā. Taču izpratne un zināšanas par to, kas ir labvēlīga vide, atšķiras. Jo īpaši šīs atšķirības jūtamas, runājot par vides piesārņojuma ietekmi. Kurā brīdī vides piesārņojums pārkāpj manas tiesības uz tīru vidi?

Vide laukos vienmēr uzskatīta par tīrāku un veselībai labvēlīgāku nekā pilsētā, bet šobrīd šis pieņēmums sāk šķobīties. Bites dzīvo un nes medu pašā Rīgas centrā, stropi atrodas uz veikala «Stockmann» un Rīgas Latviešu biedrības nama jumta, bet laukos biškopji sūdzas, ka bites nemaz tik labi vairs nejūtas. Vācijā strauji izzūd kukaiņi, un zinātnieki spriež, ka pašreizējā pesticīdu izvērtēšanas sistēma ir jāmaina, jo tā nav novērsusi apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai.

Ja bites un kukaiņi nejūtas labi, kā ir ar mums, cilvēkiem? Attiecībā uz pesticīdiem likumdevēji un kontrolējošās iestādes regulāri stāsta, ka viss ir labi un zinātniski pamatoti un ka bažām nav pamata. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pesticīdu reģistrāciju nosaka, ka lietot var tikai tādus pesticīdus, kuri nerada apdraudējumu ilgtermiņā ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, ne videi. Pesticīdu lietošanas instrukcijā tiek norādītas aizsargjoslas, kur ķimikālijas lietot nedrīkst, tomēr tas parasti attiecas uz ūdens vides aizsardzību, bet ne cilvēkiem. Tam ir pavisam pragmatisks iemesls, proti, pašreizējās pesticīdu risku novērtēšanas metodes ir nepilnīgas, un tādas neko regulēt nedrīkst. Arī novērojumi par pesticīdu ietekmi uz vidi un laukos dzīvojošo cilvēku veselību ir ļoti reti un fragmentāri – šķiet, mēs visi pārāk paļaujamies uz regulējuma pilnīgumu, neapzinoties, ka tajā ir daudz robu.

Tāpēc nav jābrīnās, ka Eiropā aizvien spēcīgākas kļūst kustības un iniciatīvas par pesticīdu izmantošanas aizliegumu. Ir izveidojies no pesticīdiem brīvo Eiropas pilsētu tīkls (www.pesticide-free-towns.info), kur nolemts, ka dārzu un parku kopšanai pesticīdus lietot nedrīkst. Tomēr daudz sarežģītāk ir ierobežot pesticīdus lauksaimniecībā.

 

Drosmīgā Dienvidtiroles pilsēta Mals

«Vides Vēstu» 2017. gada vasaras numurā jau rakstīju par Alpu pilsētiņu Mals, kur lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par pesticīdu lietošanas aizliegumu. Mals jeb Malles Venosta ir apdzīvota vieta Itālijas Alpos, Dienvidtirolē, netālu no Šveices un Austrijas robežas, un tur dzīvo aptuveni pieci tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējās desmitgadēs Alpu klimats šeit atvilinājis augļu koku audzētājus. Arī Latvijas veikalos var atrast Diendvidtiroles ābolus. Diemžēl augļu koku audzētāji lieto daudz pesticīdu, kas Alpu ielejas ģeogrāfisko apstākļu dēļ nonāk arī citu iedzīvotāju dārzos, pagalmos un bērnu laukumos. Kāds vietējais bioloģiskais zemnieks atklāja, ka viņa saimniecība, kas iespiesta starp lielajiem ābeļu laukiem, kļūst tik piesārņota, ka apdraudēta ir bioloģiskā saimniekošana.Saimnieks bija spiests pārvilkt savam zemesgabalam plēvi, un tagad viņa saimniecība ir viena liela siltumnīca. Pirms pieciem gadiem pilsētā notika referendums, kurā piedalījās aptuveni 70% Mals iedzīvotāju, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas nobalsoja par to, ka viņi vēlas dzīvot vietā, kur neizmanto pesticīdus. Tomēr aizliegums vēl netiek ievērots, jo augļkopji iesūdzēja pilsētu tiesā, uzskatot, ka tās kompetencē nav rīkot referendumu par šādiem jautājumiem. Pilsētas vadība tam nepiekrīt, jo Itālijā pašvaldību uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, un pilsētai ir pierādījumi, ka pesticīdi nonāk arī pilsētā. Tie atrasti pat bērnu laukumos, arī tādi, kas var izraisīt endokrīnās sistēmas bojājumus. Tomēr tiesa šobrīd lemj, vai pašvaldība drīkstēja rīkot šādu referendumu un lemt par pesticīdu aizliegšanu, vai arī to drīkst tikai Itālijas valdība vai Eiropas Savienība. Šīs tiesas prāvas iznākumu gaida arī citas pašvaldības – ja Mals uzvarēs, droši vien sekos referendumu vilnis. Vasarā telefonintervijā Latvijas Radio raidījumam «Kā labāk dzīvot» Mals mērs Ulrihs Veits atzina: «Ir vajadzīga liela drosme, jo pesticīdu aizliegšana nav tik vienkārša. To lobijs ir ļoti, ļoti spēcīgs. Jā, viņi izdara lielu spiedienu.»

 

Viļņošanās Bretaņā

Viss sākās ar Languē (Langouet) mēra Daniela Kjūfa paziņojumu šā gada 18. maijā, ka ciema robežās lauksaimniekiem aizliegts izmantot pesticīdus tuvāk par 150 metriem no apdzīvotām vietām. Languē ir neliels ciems Bretaņā ar «600 cilvēkiem un 500 govīm».

Izšķirties par šādu soli mēram lika kāds pētījums, proti, maija sākumā apmēram 30 brīvprātīgo nodeva urīnu, lai analīzēs noteiktu glifosāta atliekvielas tajā. Izrādās, pat cilvēki, kuri pārtikā lietoja tikai bioloģiski audzētus produktus, sevī nēsāja piesārņojumu. Glifosāta koncentrācija viņu urīnā bija 30 reižu augstāka par normu, un tas acīm redzami bija uzņemts no vides, ko piesārņojuši lopbarības audzētāji. «Kaut kas ir jādara,» nolēma pilsētas mērs Daniels Kjūfs un pasludināja aizliegumu.

Šāds solis sadusmoja Francijas lauksaimniecības ministru, kurš uzskata, ka šāds pesticīdu aizliegums apdraud Francijas pārtikas rūpniecību, un iesūdzēja mēru tiesā. Tiesa atcēla mēra drosmīgo lēmumu, tomēr tas nav apturējis nemierus – desmitiem citu Francijas mēru seko Languē mēra piemēram un aizliedz pesticīdus apdzīvotu vietu tuvumā. Lauksaimnieki uztraucas par sava biznesa nākotni un rīko nemierus pret šādiem aizliegumiem. Bet pašvaldības atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, kas prasa dalībvalstīm veikt pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus no pesticīdiem. Languē mērs saka, ka viņš šo spriedumu pārsūdzēs.

 

Austrijā aizliedz glifosātu

Kamēr Eiropas Savienības atbildīgās iestādes spriedelē, ko darīt ar glifosātu, un cenšas pierādīt, ka tas ir gana drošs, Austrijas parlamenta apakšpalāta vasarā lēma par tā aizliegšanu visā valsts teritorijā. Zinātnieku domas par glifosātu dalās – daļa saka, ka tas ir iespējami kancerogēns, citi uzskata, ka nekas tāds nav pierādīts. Austrijas parlamenta opozīcija gan uzskata, ka šāds lēmums ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, jo glifosāts ir reģistrēts ES līdz 2022. gadam. Glifosāts ir «slavenākais» un visbiežāk lietotais herbicīds, ko izmanto nezāļu iznīcināšanai, bet arī citiem, mazāk zināmiem herbicīdiem piemīt ļoti nepatīkamas īpašības. Tāpēc jācer, ka šāds aizliegums nenovedīs pie citu pesticīdu izmantošanas, un šādai cerībai ir pamats – gandrīz ceturto daļu (23%) Austrijas lauksaimniecības zemju apsaimnieko sertificētas bioloģiskās saimniecības.

Arī Francija aizliedza izmantot vienu glifosātu saturošu līdzekli, lai gan sākumā prātoja par daudz vērienīgāku aizliegumu.

 

Gaujas nacionālā parka biosapnis

Izrādās, ka viļņošanās notiek ne tikai citās Eiropas valstī, bet arī Latvijā. Siguldā ir aktīvistu grupa, kuri vēlas, lai arī Gaujas nacionālajā parkā saimniekotu bez pesticīdiem. Šogad 19. un 20. oktobrī Siguldā norisinājās festivāls «GreenFest», kura moto bija «Domā zaļi, rīkojies viedi, dzīvo veselīgi», un tā ietvaros notika diskusija «BIO GNP 2027», uz kuru «GreenFest» organizētāji bija uzaicinājuši Siguldas un Cēsu pilsētas mērus, un viņi šo ideju uzņēma kā pārdomu vērtu.

 

Ilgstoša ietekme

Jādomā, ka šādas kustības par tiesībām dzīvot tīrā vidē tikai pieņemsies spēkā, jo mūsu zināšanas par pesticīdu ilgstošu ietekmi tikai sāk kūņoties laukā no zīdaiņa autiņiem un izrādās, ka pat ļoti nelielās koncentrācijās to kaitīgā ietekme ir izmērāma. Piemēram, tajā pašā Bretaņā, kur pilsētu mēri cīnās ar valsti par tiesībām regulēt pesticīdu izmantošanu, zinātnieki ir atraduši pierādījumus tam, ka pesticīdi cilvēkus ietekmē ļoti mazās devās un negaidītos veidos. Viņi noteica piretroīdu klases pesticīdu atliekvielu koncentrācijas grūtnieču un viņu bērnu asinīs lauku reģionos, kur, visticamāk, pesticīdi cilvēku organismā nonākuši vides piesārņojuma rezultātā. Vēlāk, kad bērni sasniedza sešu gadu vecumu, pētīja viņu uzvedību un mācīšanās spējas. Izrādās – jo lielākas piretroīdu koncentrācijas mātēm un bērniem, jo biežāk bērniem konstatē uzvedības un mācīšanās traucējumus. Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka, ka pesticīdi nedrīkst nonākt ārpus «mērķa organisma», tomēr acīm redzot tie nonāk arī vidē un nebūt nenoārdās tik ātri, kā domāts.

Vēl nopietnāks ir atklājums, ka vienas un tās pašas sugas dažādu īpatņu reakcija uz pesticīdu iedarbību var atšķirties – koncentrācijas, kas neskādē vieniem, skādē citiem, un īpaši jutīgas grupas (bērni, seniori, ilgstoši slimojošie) var apdraudēt pat desmittūkstoš reižu mazākas koncentrācijas nekā izturīgākos, un drošais slieksnis ir daudz zemāks, nekā līdz šim domāts.Tas nozīmē, ka nākotnē mēs varētu sagaidīt ļoti lielu viļņošanos pret pesticīdu bezrūpīgu izmantošanu.

Jana Simanovska

 

Avoti:

  • «Alarming loss of insects and spiders recorded». 30.10.2019, https://www.bbc.com
  • «A Langouët, l’arrêté du maire interdisant les pesticides visé par la justice», Pierre-Henri Allain. 22.08.19, https://www.liberation.fr
  • «Austrian parliament backs EU’s first total ban of weedkiller glyphosate». 07.201, https://www.reuters.com
  • Viel, Jean-François, et al. «Behavioural disorders in 6-year-old children and pyrethroid insecticide exposure: the PELAGIE mother–child cohort». «Occupational and environmental medicine» 4 (2017): 275–281.
  • Viel, Jean-François, et al. «Pyrethroid insecticide exposure and cognitive developmental disabilities in children: the PELAGIE mother–child cohort». «Environment international»82 (2015): 69–75.
  • «Researchers develop model for more realistic risk assessment of pesticides».10.2019, https://phys.org/news/

One Reply to “Par tiesībām dzīvot tīrā vidē”

Atbildēt