Kreņķis par dienišķo maizi

Pirms gadiem astoņiem žurnālā «Vides Vēstis» analizējām dažādus produktus, arī maizi. Nolēmām šogad palūkot, vai ir kas mainījies. Pavadot lielveikala maizes stendā krietnu laiku, sajutos kā bibliotēkā. Maizes iepakojuma dizaineri taču ir īsti dzejnieki! Re, kā «Latvijas maiznieka» reklāmisti daino: «Kurzemes saulainā ainava, nobriedušo vārpu virmojums labības laukos un krietna darba darītāju sastrādāto roku raupjais maigums ir vainagojies dzīvā un veselīgā Rucavas sēklu maizē.» Vēl uz iepakojuma rakstīts, ka tā esot «Latvijas sēklu maize» – dainotāji droši vien nezina, ka vismaz sezama sēklas Latvijā neaug, tāpēc diez vai arī pieminētās saulespuķu sēklas ir no latvju tīrumiem. «Bez E» – šāds labi pamanāms uzraksts rotā teju ikvienu baltmaizi, un sastāvdaļu sarakstā tiešām nav E.

«Hanzas maiznīcas» piedāvātās «Rudzu rikas» arī ir bez E, toties ceptas Igaunijā. Joprojām nesaprotu, kāpēc daudzas ceptuves savai rudzu maizei pievieno kviešu miltus – cilvēkiem, kuri izvairās no glutēna un kviešiem, tik un tā jālasa sastāvs, lai atrastu tīru rudzu maizi. Labi, ka Kuldīgas maizes ceptuve cep rudzu maizi tikai no rudzu miltiem. Uz tās iepakojuma lieliem burtiem rakstīts, ka maize ir bez rauga, bez E, bez konservantiem.

Šogad pie jaunas etiķetes tikusi arī zaļi domājošajiem tik mīļā Ķelmēnu maize. Tai gadus trīs gan vairs nav bioloģiskās lauksaimniecības serti kāta, toties uzraksts, ka 92% tās sastāvdaļu ir bioloģiskas. Un labāk jau tāda maize, nekā pasakām apdrukāta nebioloģiskā. Grozoties pa maizes stendu, neatradu vairs nevienu bioloģiski serti cētu maizi – vēl pērn «Lāču» ceptuve to piedāvāja arī lielveikalos. Ekoserti cētā «Svētes maize» nopērkama eko veikalos un zemnieku tirdziņā piektdienās pie lielveikala «Spice».

Lasot dažādu maižu sastāvu, sapratu, ka klāt 2015. gads – beidzot ir spēkā noteikumi, kas nosaka, ka produkta sastāvdaļu sarakstam jābūt drukātam salasāma lieluma burtiem, un tā tik tiešām ir! Ir arī plašs uzskaitījums ar iespējamiem alergēniem, bet kur gan palikušas E vielas? Es ticu, ka maiznieki neblēdās un dažādi irdinātāji, cilinātāji un citi uzlabotāji tagad neslēpjas aiz vārda «fermenti», «ieraugs» utt.

Ja vēlies lērumu E vielu, droši ēd kūkas, konfektes un cepumus! «RIMI» meža ogu kūkā pieminētas vismaz 25 E vielas, bet, tā kā vairākas vielas sauktas vārdos, piemēram, kālija sorbīts u.c., kopā būtu 30! Biezpiena un augļu kūkas sastāvs teju ideāls – vien nieka desmit E. Taču abas kūkas satur asinsvadu aizdambētājus – hidrogenētos taukus! Tas, ko katrs ēd, protams, ir viņa paša ziņā, tomēr labi vismaz, ka aizvien biežāk veikalos tiek ievērota prasība arī uz sveramo gardumu kastēm publicēt produkta sastāvdaļu sarakstu. Lasītpratējiem nav jādzīvo ilūzijās. Bēdīgi, ka no šīs lasāmvielas kļūst šķērmi, un šajā gadu mijā mēs saldumus vispār nepirkām un viesos cienājāmies negribīgi.

Atgriežoties pie maizes, pētīju plašo piedāvājumu un aizdomājos par to, ko ražotāji mums nepasaka – cik ķimikāliju tiek lietots, lai izaudzētu graudus. Bet, tā kā Eiropas Savienība pieprasa sniegt atskaites, zināms, ka 2012. gadā visos tīrumos izsmidzināts teju 600 tonnu pesticīdu darbīgās vielas jeb vidēji 1 kg/ha, pirms gadiem pieciem bija par trešdaļu mazāk. Visvairāk ķimikāliju lieto ziemas kviešiem – 0,84–2,14 kg/ha. Visdāsnāk savus laukus ar indēm apkaisa tie, kuru saimniecības ir lielākas par 500 ha, tieši viņi lieto tos 2,14 kg/ha!

Cik indes sezonā tiek 1 ha graudaugu? Kg/ha darbīgās vielas

  • Ziemas kvieši 1,5 

  • Ziemas mieži 1,4 

  • Vasaras kvieši 0,9 

  • Vasaras mieži 0,7 

  • Rudzi 0,6 

  • Griķi 0,4 

  • Auzas 0,4 


Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Teju puse no visām izmantotajām indēm ir nezāļu iznīcinātāji jeb herbicīdi. Līderis – glifosātus saturoši līdzekļi. Latvijā atļauts lietot 31; populārākie: «Raundaps», «Glifoss», «Kliniks», «Taifūns», «Uragāns» u.c. Iegriezos Centrāltirgus veikalā «Viss pret grauzējiem un kaitēkļiem» un bez jebkādiem indētāja kvali kāciju apliecinošiem serti kātiem varēju nopirkt četru veidu glifosātu saturošas augu indes. Tas viss apliecina to, cik plaši Latvijā lieto pesticīdus – ne velti atļauto augu aizsardzības līdzekļu saraksts ir 324 lpp. garš! Vēl graudaudzēšanā plaši lieto augšanas stimulatorus, lai labi barotais augs nekristu veldrē.

Tāpēc, pērkot maizi, aizdomājies, kāpēc teju katra otrā Latvijas iedzīvotāja urīnā atrodamas glifosāta atliekvielas un, vai pārbaudot Zemgales aku ūdeni, neatklātos līdzīga aina kā ASV, Francijā vai Spānijā, kur 80–98% virszemes ūdeņu atklāti glifosāta sadalīšanās produkti veselībai bīstamā daudzumā.

Klāt 2015. gads – tieši šogad pēc ilgas stīvēšanās un atlikšanas ES izvērtēs glifosāta herbicīdu lietošanas drošumu. Tāpēc pērc bioloģiski serti cētu maizi vai cep mājās no serti cētiem miltiem! Tādus piedāvā zemnieku saimniecības «Kaņepītes» un «Eicēni».

Sagatavoja Anitra Tooma;
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā
VV 01/2015

Atbildēt