Jūras telpiskās izmantošanas aktualitāte un plānošana

Šī gada 20. – 21. maijā Den Helderā, Nīderlandē, norisinājās ikgadējai Eiropas Jūras dienai veltīti pasākumi – diskusiju paneļi un semināri, kas bija pieejami arī tiešsaistē. Par godu šai dienai 25 Eiropas valstīs  dažādi virtuālie un arī fiziski apmeklējami pasākumi ciklā “Eiropas Jūras diena 2021 manā valstī” tiek īstenoti no šī gada aprīļa līdz oktobrim. Tie ietver tādas aktivitātes kā pludmales sakopšana, ekskursijas gida pavadībā pa ostām, mākslas izstādes, seminārus, konferences, izstādes par jūrniecības tematiku, okeāna lasītprasmes akcijas, ekotūres un pastaigas reģionos ar nozīmīgu jūras mantojumu, ekskursijas ar laivām, jūras muzeju, akvāriju, kuģu būvētavu apmeklējumus.

Savukārt 8. jūnijs tiek ierasti atzīmēts kā Pasaules Okeāna diena, kurai ir veltīti gan Apvienoto Nāciju Organizācijas, gan citu organizāciju rīkoti pasākumi. Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2021. – 2030. gadu par Dekādi “Okeāna zinātne ilgtspējīgai attīstībai” ar mērķi veicināt okeāna izmantošanas ilgtspējīgu attīstību.

Šo pasākumu ietvaros īpaša uzmanība ir piešķirta arī tādam jautājumam kā jūras telpiskā jeb teritorijas plānošana, kas pasaulē aizvien lielāku popularitāti ir ieguvusi pēdējo divdesmit gadu laikā. 2014. gada 23. jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru un kas noteic jūras teritorijas plānu izstrādāšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viens no aktīvākajiem un progresīvākajiem dalībniekiem un jūras teritorijas plānojumu izstrādātājiem šajā jomā ir Baltijas jūras reģions, kas Eiropas Savienības tiesību izpratnē ietver tādas valstis kā Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija. Neraugoties direktīvā noteikto termiņu, kas ir šī gada 31. marts, vairākās valstīs jūras teritorijas plānojumu pieņemšana vēl ir procesā. Latvijā jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam (Jūras plānojums 2030) ir apstiprināts 2019. gada 21. maijā. Par jaunākajām aktualitātēm Baltijas jūras reģiona plānošanas jomā, piemēram, par Baltijas jūras rīcības plāna atjaunināšanas procesu vai otrā reģionālā Baltijas jūras telpiskās plānošanas ceļveža (2021 – 2030) izstrādi, ir iespējams iepazīties, piedaloties 4. Baltijas jūras telpiskās plānošanas foruma aktivitātēs. Tas šogad noris virtuālā formātā no 1. līdz 2. jūnijam, un tā ieraksti būs pieejami Vision & Strategies around the Baltic Sea (VASAB) youtube kanālā.

Jūras telpiskā plānošana kalpo kā instruments, lai saskaņotu uzņēmējdarbības aktivitātes (piemēram, vēja enerģijas iegūšana, kuģošana un zveja u.c.), ko vispārēji dēvē par “zilo ekonomiku” jeb “zilo izaugsmi”, ar vides aizsardzības pasākumiem. Lai palīdzētu saskaņot šīs intereses jūras teritorijas plānojumu izstrādes, pieņemšanas un ieviešanas procesā, kā arī sniegtu sabiedrībai saprotamu, viegli uztveramu  informāciju un nodrošinātu tās izpratni minētajos jautājumos, ir pieejami vairāki tiešsaistes bezmaksas palīglīdzekļi. Aplūkosim dažus no tiem.

Aktuālākā informācija par jūras telpiskās plānošanas novitātēm, tostarp nozares konferencēm un semināriem, ir apkopota: Eiropas Savienības Jūras lietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta finansētajā platformā https://www.msp-platform.eu/ par dalībvalstīm un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Starpvaldību okeanogrāfijas komisijas (IOC-UNESCO) un Eiropas Komisijas vietnē https://www.mspglobal2030.org/, kas veltīta jūras teritorijas plānošanas jautājumiem globālā mērogā.

Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODnet) apvieno vairāk nekā 120 organizācijas Eiropas Savienības integrētās politikas ietvaros. Tādā veidā tiek apkopoti dažādi jūras dati, lai padarītu tos pieejamus sabiedrībai un privātajiem lietotājiem, kā arī izmantotu politiku un tiesību aktu veidošanā un zinātniskos pētījumos. Šogad no 14. – 16. jūnijam norisināsies EMODnet atklātā tiešsaistes konference. Tajā piedalīsies EMODnet partneri, datu nodrošinātāji un lietotāji no Eiropas un ārpus tās, lai demonstrētu pašreizējos EMODnet datus, datu produktus un pakalpojumus un piedalītos nākamās EMODnet fāzes veidošanā līdz 2030. gadam un vēlāk.

Eiropas Jūru atlants ir interaktīva ģeogrāfijas informācijas tiešsaistes lietojumsistēma, ko ir izveidojusi un attīstījusi Eiropas Komisija. Atlantu var plaši izmantot gan jūras telpiskās plānošanas vajadzībām, gan sabiedrībai informēšanai. Piemēram, pašreizējā tā versija piedāvā dažādus kartes slāņus un arī tematiskos datu slāņus tādās kategorijās kā tūrisms, drošība, nodarbinātība, transports, enerģētika, pārvaldība, zivsaimniecība un akvakultūra u.c. Atlanta datus var pētīt un salīdzināt, kā arī izgūt tos un apstrādāt to saturu. Tāpat ir iespējams izgatavot pielāgotas kartes, tās lejupielādēt vai kopīgot sociālajos tīklos. Datus nodrošina Eiropas Komisija un tās aģentūras, kā arī EMODnet.

Īpašs Baltijas jūras zinātnes tīkls un tās Zemes sistēmu ir BalticEarth. Tas ne vien organizē tīklošanās pasākumus, konferences un seminārus, bet arī veic zināšanu novērtējumus, kas var kalpot kā sevišķi noderīgs resurss Baltijas jūras telpiskās plānošanas reģiona kontekstā.

Tiešsaistē arī ir pieejama bezmaksas jūras telpiskās plānošanas simulācijas platforma (MSP Challenge) Ziemeļjūrai, Baltijas jūrai un Klaidas jūras reģionam. To izstrādā Bredas Lietišķo zinātņu Universitāte Nīderlandē sadarbībā ar citām organizācijām un iesaistītajām pusēm. Šīs platformas prezentācija bija pieejama tiešsaistē kā viens no pasākumiem ciklā “Eiropas Jūras diena 2021 manā valstī” šī gada 19. maijā. Platformā ir pieejami dažādi jūras reģioni un jūras līmeņi, kurus var izmantot gan lēmumu pieņēmēji, gan citas ieinteresētās puses, gan studenti, pārstāvot dažādas valstis vai nozaru intereses. Tādā veidā vairākiem lietotājiem ir iespēja veidot jūras telpas nākotnes izmantošanas plānus, aptverot vairākas desmitgades. Izmantojot spēļu tehnoloģijas un pieejas, simulācija ataino lēmumu pieņemšanas sekas jūras vidē, tās vizualizējot ar indikatoriem un karstuma kartēm, piemēram, attiecībā uz biomasu, enerģijas ražošanu, kuģošanas ceļu un ostu efektivitāti, un integrē pieejamos ģeogrāfiskos un jūras datus. Platforma atbalsta pārrobežu sadarbību un konsultācijas starp dažādām valstīm un ieinteresētajām pusēm jūras baseinā. Papildus tiek piedāvāta arī jūras telpiskās plānošanas galda spēle, kas ir pielāgota atbilstošajam pasaules reģionam, un 3D virtuālā okeāna realitātes modulis.

Atsauces: #BluePlanet #EMODnet #EMD2021 #EU4Ocean #MakeEUBlue @MSPBalticSea #MSPChallenge #OceanAction15346 #WorldOceansDay  #EU4Ocean

Informācija par vietnēm, kur ir pieejama aktuālākā informācija par jūras telpisko plānošanu un tās veidošanā izmantojamajiem rīkiem:

  1. https://european-maritime-day-2021.b2match.io/ – informācija par 2021. gada Eiropas jūras dienu
  2. https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/maritimeday/my-country_en#ecl-inpage-102 – informācija par Jūras dienai veltītajiem pasākumiem, kas norisinās 25 Eiropas valstīs no šī gada aprīlim līdz oktobrim
  3. https://unworldoceansday.org/calendar/ – informācija par Pasaules okeāna dienai veltītajiem pasākumiem
  4. https://www.oceandecade.org/ – Apvienoto Nāciju Dekādei “Okeāna zinātne ilgtspējīgai attīstībai” veltīta vietne
  5. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014L0089&from=EN – direktīva 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru
  6. https://likumi.lv/ta/id/306969-par-juras-planojumu-latvijas-republikas-ieksejiem-juras-udeniem-teritorialajai-jurai-un-ekskluzivas-ekonomiskas-zonas – jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam
  7. https://vasab.org/4th-baltic-msp-forum/ – informācija par 4. Baltijas jūras telpiskās plānošanas forumu
  8. https://www.youtube.com/channel/UCmiZSjKKpl2mckmeAKMmCmA – Vision & Strategies around the Baltic Sea (VASAB) youtube kanāls
  9. https://www.msp-platform.eu/ – Eiropas Savienības Jūras lietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta finansētā Eiropas jūras telpiskās plānošanas platforma par dalībvalstīm
  10. https://www.mspglobal2030.org/ – Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Starpvaldību okeanogrāfijas komisijas (IOC-UNESCO) un Eiropas Komisijas mājas lapa, kas veltīta jūras telpiskās plānošanas jautājumiem globālā mērogā
  11. https://www.emodnet.eu/en – Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet) vietne
  12. https://www.emodnet.eu/en/conference2021 – informācija par EMODnet atklāto tiešsaistes konferenci, kas norisināsies no 2021. gada 14. līdz 16. jūnijam
  13. https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/atlas/maritime_atlas/#lang=LV;p=w;bkgd=1;theme=2:0.75;c=617910.142254991,6641954.633427013;z=4 – Eiropas Jūru atlants
  14. https://www.baltic-earth.eu – informācija par Baltijas jūras zinātnes tīklu un tās Zemes sistēmu BalticEarth
  15. https://www.mspchallenge.info – informācija par jūras telpiskās plānošanas simulācijas platformu, jūras telpiskās plānošanas galda spēli un 3D virtuālo okeāna realitātes moduli
  16. https://www.facebook.com/MSPBalticSea – informācija par projekta “Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā” (sk. atsauci zemāk) aktualitātēm

Darbs izstrādāts Eiropas Reģionālās attīstības fonda specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta Nr. 1.1.1.2/16/I/001 pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/514 “Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā” ietvaros.

Atbildēt