Žurnāls par zaļo dzīvesveidu
Kas jauns Igaunijas dabā? Lai to uzzinātu, laikraksta «Maaleht» jeb «Zemes Avīzes» žurnālists Madis Musts (Madis Must) izjautāja Igaunijas Vides aģentūras dabas nodaļas galveno speciālistu, savvaļas dzīvnieku pētnieku Pēpu Menilu (Peep Männil). Kā klājas Igaunijas lāču saimei? Lāču populācija pēdējos […] Lasīt tālāk
Ne viens vien, raugoties aļņa fotoportretā, ir nodomājis: zirgs ar ragiem. Pēc dabas būdams mierīgs un nesteidzīgs, tas radis visu uztvert mierīgi, jo nav daudz to, kas spētu nodarīt alnim gauži. Alnis pavisam noteikti ir veiksminieks – izdzīvotājs. Tā senči […] Lasīt tālāk
Foto redzami divi 2018. gada simboli – parastā vāvere ar parasto ozolu mutē. Tiesa, ozola zīle vēl nav ozols, un tomēr… Zīles garšo vāverēm, un tās veido zīļu krājumus ziemai. Varbūt tieši šai zīlei paveiksies un vāvere šoziem neatnāks pēc […] Lasīt tālāk
Upes kā asinsvadi klāj zemi. Zemes virsma nav līdzena, un ūdeņi, nonākot zemes virspusē, nevar palikt uz vietas. Tie plūst no augstākās vietas uz zemāko, veidojot sīkas tērces, un, saplūstot kopā, tās kļūst lielākas. Urgas un strauti, kas tuvāk jūras […] Lasīt tālāk
Šajā «Vides Vēstu» numurā cildinām pēc Moricsalas nākamo vecāko aizsargājamo teritoriju – Slīteri. Atgādināšu gan, ka 1923. gadā vispirms 1100 hektāru platībā tika nodibināts Slīteres dabas piemineklis, lai saglabātu neskartu īpatnēji bagātīgo mežu pie Zilā kalna kraujas. 1957. gadā nodibināja […] Lasīt tālāk
Nēģu dzīvi esmu vērojis kopš bērnības. Man liktenīga izrādījās rakņāšanās Silupītes krasta dūņainajās smiltīs. Ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts, bet, aizverot acis, aizvien varu sajust upītes dūņu smaržu. Ja es to nebūtu darījis, tad, ļoti iespējams, tagad nerakstītu šo rakstu. […] Lasīt tālāk
Latvijā ir aptuveni 12 400 upju un upīšu, 2265 ezeri, tūkstošiem dažādu izmēru dīķu un dīķīšu, simtiem applūdinātu karjeru, laukos un mežos sazarots meliorācijas grāvju tīkls, daudz purvu lāmu un seklu lagūnu jūras piekrastē. Tur visur lido spāres – plēsīgi […] Lasīt tālāk
Ar makšķerēšanu esmu bijis saistīts kopš agras bērnības. Man bija tikai seši gadi, kad ezermalā nogrieztā lazdas makšķerkātā es jau mācēju iesiet makšķeri. Es ļoti lepojos ar to. To man bija ierādījis tēvs. Dienām sēdēju pie Kalniešu dīķa. Tur ķērās […] Lasīt tālāk
Šopavasar bites no ziemas miera pamodās kopā ar niknām diskusijām par tā sauktajiem neonikiem jeb neonikotinoīdiem – visplašāk lietotajām kukaiņu indēm jeb insekticīdiem. Pagājušā gada nogalē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde publicēja risku, kas saistīti ar neoniku lietošanu, izvērtējumu un nosprieda: […] Lasīt tālāk
Ja iepriekšējos gadsimtos cilvēki ar attīstību saprata jaunus zinātnes atklājumus vai tehnoloģisko progresu, mūsdienās attīstības jēdziens biežāk tiek reducēts uz nacionālā un personīgā kopprodukta vairošanu. Iespējams, to nosaka globālā patēriņa kultūra reklāmu ietekmē, iespējams – vēl kādi citi sociālie faktori, […] Lasīt tālāk