Zilspāre

Cilvēkam ir tik daudz tiesību un pienākumu! Tiesības zināt un pazīt dzīvo dabu, pienākums – rūpēties, lai arī bērniem vēl būtu, ko pazīt un par ko rūpēties! Tādēļ, lai labāk izprastu to, kas notiek mums apkārt, Latvijas Entomoloģijas biedrība jau kopš 1999.gada rīko akciju «Gada kukainis». Tās mērķis ir pastāstīt, parādīt, mudināt paskatīties apkārt, ieraudzīt un labāk izprast kukaiņus. Dažkārt arī profesionāli kukaiņu pētnieki gūst noderīgu informāciju par retajām vai mazpazīstamajām sugām.
Goda vietā – mārītes, parkšķi un citi.

zilspare
Pirmais Gada kukainis bija divpunktu mārīte. Tas bija akcijas sākums – izmēģinājums, kurā piedalījās tikai profesionālie entomologi. Savukārt 2000.gadā par Gada kukaini tika nominēta degunradžvabole. Ar preses starpniecību informācija par akciju tika izplatīta arī iedzīvotāju vidū. Rezultāts – tika saņemti 125 ziņojumi no 75 vietām! Par 2001.gada kukaini – parkšķi – informācija tika izplatīta vēl plašāk (ar dažādu Latvijas laikrakstu, interneta, e–pasta u.c. starpniecību), tomēr par parkšķa atrašanu saņemti tika vien 18 ziņojumi no 19 vietām. Tāpat 18 ziņojumi no dažādām vietām tika saņemti par 2002.gada kukaini – mājas circeni. 2003.gadā Gada kukaiņa godā pirmo reizi tika vesela grupa (18 sugas) kukaiņu – sfingi. Par šiem tauriņiem informāciju vairāk sniedza nekā vāca. Tikšanās ar sfingu naktī ir piedzīvojums, tādēļ tika rīkotas sfingu naktis – interesenti varēja apskatīt, kādi tad izskatās šie noslēpumainie tauriņi.Spāres ir plēsoņas
Spāres ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi (Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir 2–8 cm garš). Spāres uzturas galvenokārt ūdeņu tuvumā, jo to dzīvesveids ir cieši saistīts ar ūdeni – to kāpuri dzīvo ūdenī. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres ir aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās, kad tās barojas ar dažādiem kukaiņiem – odiem, mušām, tauriņiem. Spāru kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem, nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt spāru kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Putni, piemēram, piekūni, cielavas un mājas strazdi, ķer arī pieaugušās spāres. Pasaulē zināmas aptuveni 5000 spāru sugas, bet Latvijā konstatētas 57 sugas.
2004.gada kukainis – zilspāre
Zilspāres savu nosaukumu guvušas no tā, ka tipiskās ģints Calopteryx spāru tēviņi ir tumši zilā krāsā. Zilspāres ir sastopamas gandrīz visā pasaulē – aptuveni 160 sugas. No tām Latvijā sastopamas divas zilspāru sugas – upju zilspāre Calopteryx splendens un strautu zilspāre Calopteryx virgo. Abu sugu kāpuri dzīvo upēs un strautos augiem bagātās vietās, bet pieaugušās spāres uzturas šo vietu tuvumā. Lai gan abas sugas bieži sastopamas kopā, tomēr strautu zilspāre pārsvarā sastopama tīrākos, vēsākos, straujākos un augiem nabadzīgākos ūdeņos nekā upju zilspāre.
Spārei ir garš, lokans ķermenis. Šī skaistā kukaiņa simboliskā nozīme ir līdzīga tauriņa nozīmei. Tas simbolizē nemirstību un atdzimšanu. Spāre ir Japānas, ko dēvē par Spāres salu, nacionālais simbols. Taču spāres nozīme ir arī paļāvības trūkums un nepastāvība. Iespējams, tas tādēļ, ka spāre lidojumā kādu brīdi it kā karājas gaisā, tad šaujas prom. Ķīnā tā ir vasaras un vājuma simbols. Amerikas iedzimtajiem spāre ir mainīguma un ilūziju, kā arī ātruma, viesuļa un darbīguma simbols. Arī latviešu folklorā spāres ir bijušas pazīstamas.
Spāres vārds saistās ne vien ar kukaiņiem, bet arī ar ģeogrāfiskām vietām, priekšmetiem. Piemēram, Talsu rajona Ģibuļu pagastā un Cēsu rajona Drabešu pagastā ir apdzīvota vieta – Spāre. Turpat Talsu rajonā ir arī Spāres ezers. Arī ēku būvniecībā ir termins «spāres» – spāru svētki…

Mārtiņš Kalniņš
Latvijas Entomoloģijas biedrība

Publicēts 2004.gada jūlijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *