Aizvien biežāk tiek runāts par zaļo publisko iepirkumu (ZPI), kas ir viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību ir iespējams samazināt ietekmi uz
vidi, jo katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās tā dzīves cikla stadijās.

Kas ir zaļais publiskais iepirkums? Eiropas Komisija to definējusi kā «procesu, kura ietvaros publiskās iestādes iepērk preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves laikā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus».

2015. gadā tika apstiprināts Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015.–2017. gadam, kur noteikts: «ZPI mērķis ir nodrošināt, ka no 2015. gada iepirkumi, kas tiek plānoti no valsts budžeta un kuriem tiek piemērots zaļais iepirkums, ir vismaz 15% no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016. gadā 20% un 2017. gadā 30%, ka zaļā iepirkuma prasības tiek piemērotas un integrētas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas procesā». 2017. gadā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 «Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība», kur noteiktas septiņas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams ZPI:

1)  biroja papīrs;
2)  drukas iekārtas;
3)  datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra;
4)  pārtika un ēdināšanas 
pakalpojumi;
5)  tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi;
6)  iekštelpu un ielu apgaismojums;
7)  satiksmes signāli.

Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars Latvijā; 2015.–2017. gads

Pērk, bet maz

Lai izvērtētu kopējo ZPI īpatsvaru, analizēju informāciju par iepirkumiem, kas veikti Publisko iepirkumu likuma (PIL), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iepirkuma likuma (SPSIL) un Elektronisko iepirkumu sistēmas ietvaros1 no 2015. līdz 2017. gadam. Neskatoties uz to, ka kopējais iepirkumu apjoms šajā laika periodā ir pieaudzis no 2310 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 2595 miljoniem eiro 2017. gadā, kopējais ZPI apjoms ir samazinājies no 375 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 330 miljoniem eiro 2017. gadā. Attiecīgi arī kopējais ZPI īpatsvars no 2015. gada līdz 2017. gadam ir piedzīvojis lejupslīdi no 16,23% 2015. gadā uz 14,28% 2016. gadā, bet zemākais punkts – 12,71% – sasniegts 2017. gadā. Visvairāk zaļo iepirkumu veikti PIL ietvaros – vidēji 82% pret visu ZPI apjomu.

No 82 procentiem līdz apaļai nullei

Īstenojot Eiropas Strukturālo un investīciju fondu2 (ESI fondi) līdzfinansētus projektus, viens no principiem, kas jāievēro, ir ilgtspējīga attīstība, un te viens no rādītājiem ir zaļais publiskais iepirkums. Šajā jomā rezultāts ir labāks: ja PIL ietvaros 2015. gadā ZPI ESI fondu projektu iepirkumos pielietots tikai 2,4% gadījumu, 2017. gadā šis rādītājs sasniedza jau 16,9%. Vislielāko pārsteigumu sagādā iepirkumi SPSIL ietvaros, kur redzams ļoti būtisks kāpums, 2016. gadā sasniedzot pat 81,75%! Kas ietekmējis tik strauju kāpumu, un kāpēc tik dramatisks kritums 2017. gadā līdz 0%? Papētot sīkāk, izrādās, ka 2016. gadā bijis tikai viens iepirkums, kur piemērotas vides prasības, – «Connecting Europe Facility» Kurzemes loka 110 kV elektropārvades līniju pārbūve 110 miljonu eiro vērtībā.

Latgale līderos

Būtiski, ka no visa ZPI apjoma, kas veikti PIL ietvaros 2017. gadā, pašvaldību veiktie ZPI bija 53,2% jeb 141,8 miljoni eiro, kas ir ļoti būtisks ieguldījums ZPI attīstībā. Pārsteigumu sagādā Latgales reģions, esot līderos ar ZPI īpatsvaru 33,84%. Turklāt Latgales reģionā 68,6% no visiem ESI fondu projektu iepirkumiem piemērotas ZPI prasības, kas vairākas reizes pārsniedz šo rādītāju citos Latvijas reģionos. Latgales reģions ir ļoti labs piemērs tam, kā, piemērojot ZPI prasības ESI fondu projektos, var būtiski palielināt arī kopējo ZPI īpatsvaru reģionā, jo ESI fondu projekti ir nansiāli ietilpīgi.

Otrajā vietā ZPI izmantošanas ziņā ir Rīgas reģions ar kopējo ZPI īpatsvaru 28,27%. ZPI ESI fondu iepirkumos veido 21,83% pret ESI fondu kopējo iepirkumu apjomu nansiālā izteiksmē. Par lielu pārsteigumu, ZPI īpatsvars Zemgales reģionā veido tikai 9,01%, bet Vidzemes reģionā 6,68% pret kopējo iepirkumu apjomu nansiālā izteiksmē, kas veikti šajā reģionā. Gan Vidzemes, gan Zemgales reģionā ir ļoti zems ZPI īpatsvars ESI fondu projektu iepirkumos – attiecīgi 2,72% un 3%.

Trūkst pieredzes

Lai izvērtētu, kas pašvaldībām traucē izmantot zaļo iepirkumu, šajā pavasarī Latvijas pašvaldībās veicu aptauju, un teju puse – 55 pašvaldības no 119 – sniedza atbildes. 50% pašvaldību atbildēja, ka ir tikai viens iepirkuma speciālists, kuram jāveic gan ikdienišķie, gan arī zaļie iepirkumi, bet 36% pašvaldību ir pat trīs speciālisti. Uz jautājumu, kāpēc ZPI izmantots ESI fondu projektos, 55% atbildēja, ka tad Eiropas projektos var iegūt vairāk punktu, kas ļauj ranžēties augstāk projekta vērtēšanas procesā, un tikai 23% pieminēja ietekmi uz vidi.

Tomēr nav pieredzes, kā ZPI īstenot. Uz jautājumu, kas atturējis no ZPI piemērošanas ESI fondu projektos, vairāk nekā 30% pašvaldību norādīja, ka ZPI neizpildes gadījumā tiek piemērota nanšu korekcija, savukārt 28% atzina, ka trūkst zināšanu. Daudzās pašvaldībās neslēpa, ka tas ir sarežģīti un komplicēti, esot apgrūtināta vērtēšanas sistēma un ZPI sadārdzina projektu. Uz jautājumu, kādi bijuši šķēršļi ZPI procedūras ietvaros, 34% norādīja limitētu budžetu iepirkuma veikšanai. Kā otro lielāko šķērsli 26% pašvaldību nosauca nepietiekamo atbalsta rīku nodrošinājumu ZPI piemērošanai (aprites cikla izmaksu metodika un lietošanai gatavi iepirkuma dokumentācijas paraugi, ekspertu konsultācijas par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu), 21% atbildēja, ka trūkst labu zaļā iepirkuma speciālistu. Uz jautājumu, kas būtu jāpilnveido ZPI attīstības veicināšanā, 33% norādīja, ka jāpilnveido zaļā publiskā iepirkuma atbalsta rīki, 23% norādīja, ka jāizveido konsultāciju punkts par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, vēl 23% minēja, ka nepieciešami praktiski semināri ar dažādu jomu ekspertu piedalīšanos. Pašvaldības norādīja, ka nepieciešami nolikuma paraugi, vērtēšanas kritēriju apraksts ar vērtējuma punktiem, kā arī jāpalielina iepirkumu speciālistu skaits pašvaldībā, jo izstrādāt iepirkumu dokumentāciju, kurā iekļauti zaļā publiskā iepirkuma nosacījumi, ir sarežģīti un laikietilpīgi. Apkopojot aptaujas datus, var secināt, ka mums visiem kopā ir vēl daudz darāmā. Tāpēc aicinu ikvienu pirms iepirkuma veikšanas vairāk papētīt piedāvājumus un izvēlēties videi draudzīgāko, jo vidi ar savu darbību vai bezdarbību ietekmējam mēs paši.

1 Lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu ZPI īpatsvaru, autore šajā pētījumā ZPI īpatsvara noteikšanā neiekļauj iepirkumus ar papildpriekšmeta CPV kodiem, jo publikācijā netiek norādīta katram CPV kodam atsevišķi – tas nozīmē, ka līgumcenas var dublēties.


2 Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Inese Pelša
Visu VV 01/2018 žurnālu pdf formātā skatiet te!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *