Zaļā zona. Sarunas. 41. sērija. Intervija ar Andri Bačkuru.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Viens no netradicionālās medicīnas virzieniem ir dzīvnieku terapija. Neraugoties uz to, ka Latvijā nav delfināriju, viena no izplatītākajām ir tieši delfīnu terapija. Tomēr ne mazāk atbalstoši un dziedējoši dzīvnieku atbalsta resursi jeb terapijas pieejamas arī Latvijā. Piemēram reitterapija, kur dziedniecībā izmanto zirgus un kanisterapija ar suņiem. Lai noskaidrotu kādos gadījumos dzīvnieku terapijas ir aktuālas un palīdz, kā notiek suņu apmācība un treniņš? Kā arī to vai par terapeitu var kļūt arī mūsu mājas mīlulis, saruna Zaļajā Zonā ar Kanisterapijas asociācijas pārstāvi Andri Bačkuru. Sveiki!

Andris Bačkurs: Labdien!

K.E.: Daudz dažādu terapiju veidi. Brīnišķīga tēma, manuprāt. Dzīvnieki ir mums visiem ļoti labi saprotami. Katrs vismaz reizi dzīvē esam saskārušies ar tiem. Taču, ne katrs šādā veidā. Kuri ir populārākie dzīvnieki, kas mūsdienās mūs spēj ārstēt?

A.B.: Kā Tu jau minēji, tās ir delfīnu terapijas. Latvijā mums nav delfināriju, bet Lietuvā ir delfinārijs. Tur ir iespējams aizbraukt un izmantot šo pakalpojumu. Zinu, ka Latvijā tiek izmantotas zirgu terapijas. Mana bijusī kolēģe ar to nodarbojas pēdējos 7 gadus. Pēdējos 3 – 4 gadus Latvijā attīstās kanisterapija, kas ir tieši tendēta uz suņiem. Manuprāt, lielākā problēma Latvijā: nav regulēts un definēts kas šī ir par terapiju. Nav izveidota likumdošana, kas pamato un regulē šo terapijas veidu Latvijā.

K.E.: Pastāsti mazliet vairāk. Kā konkrēti notiek kanisterapija?

A.B.: Kanisterapijas pamatā ir suns, kas kopā ar saimnieku un fizioterapeitu izvirza slimniekam mērķi (bērnam, pieaugušajam vai senioram), kuriem ir diagnosticēta slimība ar kustības traucējumiem, nevar piecelties no gultas, ir depresija. Dakteris nosaka īstermiņa vai ilgtermiņa mērķi, kas ir jāsasniedz ar šo terapiju. Suņa saimnieks bieži vien ir arī cilvēks, kas atbild par suni, lai viņš varētu nodrošināt terapiju. Suņa saimnieks kopā ar fizioterapeitu nodrošina, ka slimnieks atveseļojas. Protams, tas nenotiek 1. – 3. reizē, bet pēc 5. – 6. reizes var redzēt rezultātu. Cilvēks, piemēram, ar kustības traucējumiem sāk pārvietoties. Cilvēks, kurš guļ gultā pansionātā, ierauga suni: paliek dzīvespriecīgs, vēlas piecelties un iziet pastaigā ar suni. Ir bērni, kuri domā, ka viss ēdiens, ko viņi ēd ir jau pagatavots. Pateicoties šiem suņiem, mēs mācām bērnus gatavot ēdienu suņiem. Tas tālāk, dzīvē nodrošinās to, ka viņi paši sevi varēs pabarot. Ir arī citi gadījumi: ir bērni, kuri kautrējās auditorijas priekšā lasīt grāmatas vai kaut ko stāstīt svešiem cilvēkiem.

Atvedot suni, noliekot dzīvnieku priekšā bērnam un iedodot grāmatu: bērns pēkšņi sāk lasīt un pēc 3. – 4. teikuma lasa tekoši. Glaudot suni, bērnam ir iespēja novadīt uztraukumu un stresu. Mēs redzam rezultātus.

K.E.: Kas ir šīs maģijas pamatā? Tā ir suņa klātbūtne vai kas konkrēts, ko suns māk?

A.B.: Visi, kuri kaut reizi ir pieskārušies suņiem, apzinās, ka šiem dzīvniekiem ir īpaša aura un enerģija. Tie mūs nomierina, dod uzticības sajūtu. Cilvēka labākais draugs ir suns. Šis dzīvnieks spēj ar savu enerģiju un auru neapcelt, nenosodīt cilvēku. Suns atbalsta un motivē cilvēku. Ieraugot cilvēku, suns priecājas no sirds un to nevar atņemt.

K.E.: Tie ir konkrēti kādi suņi? Ir dažādas suņu šķirnes. Ir tādi, kas super neatsaucīgi, individuāli. Ir tādi, kas Tev ir gatavi atdot visu pasauli.

A.B.: Pēc būtības var paņemt jebkuras šķirnes suni.

K.E.: Arī dvorterjers derēs?

A.B.: Jā, bet ir atšķirība. Suns ir jāņem no mazotnes, šādi suņi tiek speciāli gatavoti. Ir tādas sugas kā labradori un citi, kas ir izteikti radīti šim. Piemēram, Jorkšīras terjeri, Vācu aitas suņi ir izņēmumi: tos var izmantot šajā terapijā, bet tos testē, mēģina vai tie varēs pielāgoties. Piemēram, ja  kanisterapijā izmanto Vācu aitas suņus, tad tie tiek testēti un parbaudīti katru gadu. Tas tiek darīts, lai pārbaudītu vai suns nav pārguris, pārdedzis un spēj veikt savu funkciju.

K.E.: Vai šī terapija ir salīdzinoši jauna? Vai saknes meklējamas labi tālu?

A.B.: Ir tā, ka 2004. gadā tika ap 40 pētījumi par šo jomu. Kopš tā gada, tie pētījumi ir palielinājušies un pēdējos 10 – 12 gados šī terapija ir guvusi uzrāvienu. Ne par velti, Latvijā, pēdējos 3 – 4 gadus ir sācies bums šajā jomā. Gan vecāki meklē terapeitus ar suņiem, gan pansionāti zvana no pašvaldībām un aktīvi interesējas. Ir pieprasījums, tāpēc šī joma ir jāsakārto.

K.E.: Esmu lasījis, ka jau Senajā Ēģiptē suns bija ārstniecības simbols. Tātad, sunim piemīt dzīvespriecīgās enerģijas un dziedniecības īpašības. Tas ir zināms jau labi sen.

A.B.: Tas gan. Kā jau mēs zinām, lai 21.gadsimtā kādu medicīnas jomu padarītu par likumīgu ir jāveic pētījumi. Šobrīd pētījumi ir krietni vairāk. Lielās valstis ir atzinušas šo terapiju par veiksmīgu un aktīvi to izmanto. Arī mēs gatavojamies. Pirmkārt, vēlamies nomainīt asociācijas valdi, lai asociācija atdzimtu un sāktu pakāpeniski sakārtot likumdošanu. Otrkārt, vēlamies iesniegt Nacionālajā veselības dienestā pētījumus un rezultātus, ka tiešām Latvijā kanisterapija ir palīdzējusi cilvēkiem.

K.E.: Pētījumi ir balstīti uz dzīviem cilvēkiem, salīdzinot laika periodus?

A.B.: Tieši tā! Tu vari redzēt rezultātu, izvirzīt īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un var secināt sasniegtos rezultātus. Pats galvenais, ka Tu visu pieraksti un nofilmē: kāds ir sākuma, vidus un beigu etaps.

K.E.: Iespējams, klausītājiem ir kādi radinieki vai pašiem interesē: kādas ir populārākās slimības un kaites, ko suns var palīdzēt ārstēt?

A.B.: Es minēšu 3 galvenās, bet var būt vairākas. Piemēram, bērni, kuri slimo ar autismu un ir grūti kustināt pirkstus un rokas. Atvedot suni kopā ar fizioterapeitu un terapeitu: bērnam ieraugot suni gribas to paglaudīt. Glaudot suni, bērns sāk kustināt pirkstus. Ir bijis tā, ka bērns, kurš nav kustinājis pirkstus, jau pēc 3 – 4 reizes sāk kustināt rokas. Bērni, kuri atrodas slimnīcā ar onkoloģiskām kaitēm: pie viņiem nevar ievest suni. Viņi priecātos par suņa klātbūtni un varētu kopā spēlēties. Suni nevar ievest slimnīcā. Pavadošos suņus var ievest kafejnīcās un citās iestādēs. Šis regulējums arī būtu jāmaina. Būtu jāatļauj pansionātos un slimnīcās ievest suņus. Dzīva radība palīdzētu ātrāk slimniekiem atveseļoties. Nereti zvana pašvaldības un vaicā par to, ka senioriem, kuri ir uz gultas un negrib kustēties: var atvest suni uz pansionātu. Atvedot suni, seniors pieceļas un ir gatavs staigāt. Suns palīdz uzlabot koordināciju bērniem un pieaugušajiem. Piemēram, ja cilvēkam ir grūti kustināt kājas, tad izvēloties kanisterapijas suni (atkarībā no izmēra) cilvēks mēģina un sāk ievingrināt kustību.

K.E.: Ļoti interesanti. Sanāk, ka auditorija ir gan pieaugušie, gan bērni?

A.B.: Jā, tur nav noteikts vecuma ierobežojums. Kā jau minēju, kanisterapijas suņi mēdz būt mazi, kurus var ielikt klēpī, paglaudīt un sajust suņa enerģiju. Ar lielākiem suņiem var kopā pastaigāt, ar vidējiem suņiem var pārcilāt kājas, paglaudīt, kustināt rokas, nodot sunim uztraukumu un bailes. Suns Tev sniedz dzīvesprieku un drosmi.

K.E.: Kā tas notiek fiziski? Ja kāds tagad izdomā pamēģināt priekš bērna kanisterapiju:  kur ir jāvēršas un kā tas notiks?

A.B.: Šī ir lielākā problēma. Pirmkārt, nav sakārtota likumdošana. Nav datu bāzes par sertificētiem suņiem, terapeitiem, fizioterapeitiem, kas nodarbojas ar kanisterapiju. Nav konkrētas vietas, kur griezties. Pats svarīgākais: nav sertifikātu un kur pārbaudīt šos dokumentus. Šobrīd notiek šīs terapijas, bet ir gadījumi, kad cilvēki dzīvo kopā ar suņiem un domā, ka viņš ir speciālists. Suni ir jāmāca, jāiegūst sertifikāts, lai ārstēšanas rezultāts nav negatīvs. Ir nepieciešams šo sakārtot. Ir 3 – 4 audzētavas, kas piedāvā šo pakalpojumu izīrēt. Izmaksas: aptuveni 40 minūšu darbs maksā 20 – 25 eiro (par suni un īpašnieku). Kā arī tik pat jāmaksā par fizioterapeitu. Kopā jāmaksā 50 eiro par 40 minūšu darbu.

K.E.: Kopējais terapijas ilgums ir individuāls. Tas atkarīgs no katra paša? 

A.B.: Jā, bet viss atkarīgs no ģimenes. Atvedot bērnu uz terapiju, ģimenei ir jāsaprot: bērnam ir jāļauj pašam to darīt. Nav jēga, ja to dara tikai vecāki. Terapijas rezultāts būs tikai tad, ja slimnieks pats izveidos kontaktu ar suni. Bieži vien, vecāki gribot labu bērnam: apņemās un domā, ka tas ir ātrāk. Beigās rezultāts nav tik labs un ātri sasniedzams.

K.E.: Vai ģimene var paši izaudzināt savu kanisterapijas suni? Ir sajūta, ka ģimenē varētu ienākt suns. Ja ir bērns, kuram šis suns varētu palīdzēt, tad pie reizes var apmācīt suni?

A.B.: Es domāju, ka jā. Šobrīd to var. Mēs gribam izveidot asociāciju, kas sertificē suņus, apmāca šos dzīvniekus un sakārto likumdošanu. Terapijas būtība ir nodrošināt kvalitāti, lai tiešām slimnieki varētu šo pakalpojumu saņemt. Kamēr nav sakārtota likumdošana, mēs nevaram garantēt kvalitāti.

K.E.: Labi, par suņiem ir skaidrs. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? Arī kaķi mums dzīvo mājās. Mēdz būt tā, ka kaķis atnāk, apguļas uz kājām un visticamāk, ka beigta balle.

A.B.: Tas gan. Kad draugiem pastāstīju, ka iesaistījos šajā asociācijā: viņi teica, ka es varētu nodarboties ar kaķiem un citiem dzīvniekiem. Godīgi sakot, es neesmu kaķu cilvēks. Esmu izteikts suņu cilvēks.

K.E.: Varbūt kādam vairāk patīk kaķi.

A.B.: Ar kaķiem ir tā, ka šie dzīvnieki ir pašpietiekami. Bieži vien, kaķis nosaka cilvēka dienas ritmu, nevis otrādi. Manuprāt, nākotnē varētu būt kaķi, bet šobrīd cenšamies attīstīt suņu kanisterapiju.

K.E.: Saprotu, ka kaķi var palīdzēt samazināt asinspiedienu, atveseļoties no infarkta, ārstē bezmiegu. Kā tas notiek?

A.B.: To es nemācēšu pateikt, neesmu pētījis. Nākotnē varētu pievērsties arī šim jautājumam.

K.E.: Delfīni?

A.B.: No bērnības es gribu aizbraukt uz delfināriju un izmēģināt šo terapiju. Man nav bērni ar ko kopā braukt, bet gan jau kādreiz es aizbraukšu. Cik zinu, mana krustmeita ir bijusi delfinārijā un viņa saka, ka delfīniem ir aura.

K.E.: Tā ir skaņa vai empātija?

A.B.: Es domāju, ka viss kopā. Gan skaņa, gan empātija. Sākumā viņai bija bail, delfīns pats pieliek galvu un grib, lai Tu viņam pieskaries. Kad Tu to dari, viņam ir sava enerģija un atmosfēra. Kad cilvēkam ir stress, labākais veids ir aizbraukt uz jūru. Jūra nomierina. Delfīns ir ūdens, jūras dzīvnieks, kas savā veidā nomierina.

K.E.: Par jūru un nomierināšanu: es esmu dzirdējis, ka tas ir tāpēc, ka cilvēka prāts nespēj izanalizēt to apjomu, kas ir priekšā. Prāts nomierinās.

A.B.: Līdzīgi ir arī ar suņiem. Man laukos ir 2 suņi, izkāpjot no mašīnas ir jūtama mīlestība, laimes sajūta, ko saņem no dzīvniekiem. Tas ir neaprakstāmi. Suņi nomierina un Tu uzreiz pārtrauc domāt par ikdienas problēmām. Cik suņiem vajag maz prieka: tikai ieraudzīt saimnieku.

K.E.: Tā ir. Kā ir ar putniem? Vai putnus var izmantot kanisterapijā?

A.B.: Ir putni, ko var izmantot. Nevis glaudot, bet klausoties putnu čivināšanu. Tas nomierina. Youtube ir pieejamas putnu mierīgās dziesmas, kas nomierina. Protams, ne visiem tas der. Atkarīgs no cilvēka un putna. Mani, piemēram, putnu čivināšana nenomierina.

K.E.: Tu pašā sākumā pieminēji, ka bijusī kolēģe ir nodarbojusies ar zirgiem. Kā tas notiek? Vai bērni un pieaugušie jāj ar zirgiem? Vai tā ir klātbūtne, krēpju ķemmēšana?

A.B.: Tas ir kaut kas izcils. Es vispār nekad nebiju jājis, man bija nenormālas bailes jāt. Tā bija pirmā reize, kad jāju. Man iedeva mierīgāko zirgu, ko dod bērniem, kuriem ir uztraukumi un autisms. Viņa ar zirgiem sarunājas, tie zirgi saprot, viņa izprot zirgu psiholoģiju.

K.E.: Dzīvnieki un viss netveramais ir kas tāds, ko var sajust tikai brīdī, kad esi dzīvniekam klāt. Ir klasiskā medicīna. Es pieļauju, ka klasiskā medicīna uz to skatās ar šķību aci. Ko vispār saka medicīnas personāls par šo terapiju?

A.B.: Man ir kolēģis, kurš ir ārsts. Mēs ar viņu esam diskutējuši par šo. Viņš saka, ka Rietumvalstis šo jomu ir atzinušas. Šī joma tiešām ir kvalitatīva, viņš vienīgais nav redzējis vēl pētījumus, ko mēs kopā izskatīsim. Manuprāt, mums ir reāli pierādījumi, kur var redzēt sākumu un rezultātu, kas ir panākts.

K.E.: Katrā ziņā, tas nav nekas tāds, kas varētu šķietami kaitēt veselībai.

A.B.: Jā, tas tieši var palīdzēt. Manuprāt, suņa galvenā īpašība, kas palīdz cilvēkam: suns nepārmet neko. Šis dzīvnieks motivē un stimulē veseļoties.

K.E.: Terapijas var arī miksēt. Var ņemt klasisko terapiju, kur, piemēram, ir jāveic ikdienas vingrinājumi. Paralēli ir darbs ar suni, kas ir vēl viens stimuls, lai ātrāk izveseļotos.

A.B.: Bieži vien ir 2 dakteri: fizioterapeits un suņa saimnieks, kas palīdz un asistē. Seanss ir 40 minūtes, jo sunim ir jāatpūšas. Suns nevar dienā darboties vairāk par 6 stundām, jo sunim (atšķirībā no cilvēka) nav apziņa, ka ir jāstrādā. Pārāk ilgi suni nodarbinot, dzīvnieks var izdegt. Katru gadu suns ir jāpārbauda, vai dzīvnieks spēj veikt savu funkciju.

K.E.: Tam ir speciālas pārbaudes? Kā to dara? Kā Tu vari zināt, ka suns nav izdedzis?

A.B.: Mazi suņi tiek sertificēti un pārbaudīti konkrētās dzīves situācijās, vai dzīvnieks vispār der šim darbam. Ja suns ir atbilstošs, nav agresīvs, ir draudzīgs, izpilda komandas: tad dzīvnieks tiek atdzīts par labu esam. Katru gadu tiek pārbaudīts kā suns reaģē, vai nav izdedzis, noslogots, vai dzīvniekam ir degsme šim darbam. Terapijas būtība ir tā, ka suns ir draudzīgs, labestīgs un atvērts komunikācijai.

K.E.: Ir suņi, ko pārbauda katru gadu un tādi, ko tikai mazotnē?

A.B.: Tieši tā.

K.E.: Vai Jums ir kāda saistība ar tiem suņiem, kas ir asistenti neredzīgajiem?

A.B.: Nē, diemžēl. Tie ir citi.

K.E.: Suns nevar būt gan asistents, gan izmantots terapijā?

A.B.: Suņi tiek trennēti, būtība ir vienāda. Tikai asistenta sunim ir jāpalīdz pārvietoties no punkta A uz punktu B, bet kanisterapijas sunim ir jāspēj nodrošināt, piemēram, kājas pārlikšana. Svarīgi, lai šis suns nav agresīvs, sunim ir jāpaciešs iespējamais skaļums. Ir daudz dažādi sīkumi, pie kā tiek strādāts.

K.E.: Drīkst uzdot personīgu jautājumu? Kāpēc Tev ir svarīga šī terapija?

A.B.: Man ir tuva sociālā joma. Kanisterapijas suņi izstaro mīlestību un degsmi vairāk. Galvenā ir motivācija, kad sastopi kanisterapijas suni, paglaudi un dzīvnieks izstaro mīlestību un degsmi. Kanisterapijas suņi noņem stresu un nogurumu. Tas ir neaprakstāmi. Es iemīlējos šajā nozarē.

K.E.: Ja šī mīlestība var kādam palīdzēt, tas ir ļoti daudz.

A.B.: Tas tiesa.

K.E.: Vai katram cilvēkam vajag suni?

A.B.: Ne katrs cilvēks ir suņu mīlis. Es uzskatu, ka katram cilvēkam vajag atrast savu dzīvnieku, ar ko var justies laimīgs, mierīgs un iegūt iekšējo mieru.

K.E.: Un galu galā iegūt beznosacījuma mīlestību. Sunim patiesībā neinteresē cik Tu pelni, kur Tu dzīvo vai kā Tu izskaties. Suns vienmēr ir priecīgs Tevi ieraudzīt un sagaida.

A.B.: Esmu pats pārbaudījis, ka suņiem ir beznosacījuma mīlestība. Man bija dobermanis, ar ko man bija izcilas attiecības. Nevis es suni vedu pastaigās, bet dzīvnieks veda mani.

K.E.: Paldies par to, ko Tu dari. Tie, kuri vairāk grib uzzināt par kainisterapiju un dzīvniekiem: visu informāciju var atrast internetā.

A.B.: Mums Facebook ir lapa: kanisterapija un vajadzības gadījumā var ar mums sazināties.

K.E.: Brīnišķīgi! Liels paldies par sarunu. Atgādināšu, ka šodien pie mums ciemos, Zaļajā zonā kanisterapijas asociācijas pārstāvis Andris Bačkurs. Turpinām baudīt atlikušo vasaru un varbūt laiks kādam dzīvniekam.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt