Zaļā zona. Sarunas. 40. sērija. Intervija ar Miku Stūrīti.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. 2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, par tās ieviešanas nepieciešamību tika diskutēts pēdējos 20 gadus. Kaut gan patiesībā depozīta sistēma nav nekas jauns, jo vidējā un vecākā paaudze joprojām atceras padomju gadus, kad tika mazgātas un par naudu nodotas piena, limonādes un alus stikla pudeles. Talkas, statistika un zaļo nevalstisko organizāciju pētījumi atklāj, ka arī vides informāciju un izglītību mērķis panākt tīru Latviju nav sasniedzams. Tādēļ depozīta sistēma ir nepieciešama. Par ilgo ceļu uz depozīta sistēmas ieviešanu, par to, ko varēs nodot, kādu naudas vērtību atgūt un kā tērēt Zaļajā Zonā pastāstīs SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Sveiki!

Miks Stūrītis: Sveiki!

K.E.: Iepazīstiniet ar sevi, kas ir SIA Depozīta Iepakojuma Operators?

M.S.: SIA Depozīta Iepakojuma Operators jeb DIO ir uzņēmums, ko izveidojuši lielākā daļa Latvijas dzērienu ražotāji un importētāji, kuri ir atbildīgi par to, ka iepakojums rodās. Šajā iepakojumā tiek iepakoti ražotāju produkti: bezalkoholiskie dzērieni, alus, sidrs.

K.E.: Pārstāvji ir, piemēram, no Aldara, no Cido grupas?

M.S.: Tieši tā. Ir daļa uzņēmumu, kas darbojas tiešā veidā. Ir uzņēmumi, ko pārstāv asociācijas, kas ir mūsu uzņēmuma akcionāri, piemēram, Latvijas Alus Darītāju Savienība. Šī asociācija apvieno lielāko daļu Latvijā zināmos, lielākos alus darītājus. Ideja ir vienkārša: šie uzņēmumi ir atbildīgi par iepakojuma izlaišanu, tad viņiem jāievēro Eiropas Savienības principi. Uzņēmumiem jāparūpējas, lai iepakojums pēc iespējas vairāk tiek savāks, pārstrādāts un nenonāktu vidē.

K.E.: Galu galā, godīgā veidā tiek pārstāvētas visu intereses. Jums ir iespēja diskutēt un savā starpā sadarboties, lai atrastu labāko risinājumu visiem.

M.S.: Tieši tā! Tirgū tiks laisti videi un pārstrādei draudzīgāki iepakojuma veidi. Ir tādi iepakojuma veidi, kas ir videi mazāk draudzīgi, ko ir grūtāk pārstrādāt. Ir tādi iepakojumi, kas vizuāli atšķirās, pievilina patērētāju, bet patiesībā tie nav draudzīgi apkārtējai videi.

K.E.: Cik sen Jūs jau darbojaties?

M.S.: Es esmu no paša uzņēmuma pirmsākumiem. Darbojamies nedaudz vairāk par 1 gadu. Šī gada 2.jūnijā DIO svinēja gada jubileju.

K.E.: Apsveicam! Kādi ir Jūsu galvenie uzdevumi?

M.S.: Uzdevums nr.1.: ieviest depozīta sistēmu, jo pašlaik šādas sistēmas nav. Šis projektam ir priekšvēsture un normatīvajos aktos noteikta kārtība. Tas bija akreditācijas process ar konkursu, jo bija vairāki kandidāti. Mēs izturējām šo akreditācijas procesu un šogad, janvāra vidū noslēdzām līgumu ar Valsts vides dienestu. Līgums ir par turpmākajiem 7 gadiem. Mums ir jāievieš depozīta sistēma un jānodrošina šīs sistēmas darbība.

K.E.: Ko nozīmē depozīta sistēmas ieviešana? Tie ir automāti, sadarbība ar veikalu ķēdēm?

M.S.: Operators ir atbildīgs par visu pušu darba organizāciju un šo jomu realizāciju, lai šī sistēma strādātu. No brīža, kad veikalu plauktos parādās produkti, ko pērkot tiek veikta depozīta iemaksa: lai būtu vietas, taromāti un manuāls veids. Tie ir nepieciešami, lai patērētāji var šo iepakojumu nodot un saņemt atpakaļ iemaksāto depozītu. Ir arī neredzamā puse (kas notiek tālāk ar iepakojumu): no tā brīža, kad patērētājs dzēriena pudeli ir ievietojis taromātā vai nodevis.

K.E.: Mēs zinām to, ka kaimiņi igauņi un lietuvieši šo sistēmu jau kādu laiku pazīst. Mums to ieviest aizņēma 20 gadus. Kāpēc tik ilgi? Liekās, ka tā ir loģiska un Eiropā saprotama sistēma, ko vienkārši vajag.

M.S.: Gluži manas domas. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu šajā projektā. Savulaik, mani uzrunāja un es piedalījos konkursā, lai ieviestu šo sistēmu. Tas bija un joprojām ir mans galvenais motivators. Man bija nedaudz kauns par to, ka Igaunijā šī sistēma jau ir kopš 2006.gada, Lietuvā no 2016.gada, bet Latvijā vēl nav. Tad es nolēmu kaut ko darīt lietas labā. Šai sistēmai ir nepieciešama likumdošanas bāze, kas tirgus dalībniekus (dzērienu ražotājus, dzērienu tirgotājus un dzērienu patērētājus) piespiež mainīt savus ieradumus, procesus, kā arī uzliek jaunus pienākumus. Latvijā līdz šim (ar šo politisko gribu) nebija labi gājis.

K.E.: Tas prasa izmaiņas ļoti daudziem. Tas prasa uzņēmējiem mainīt dažādus aspektus, sabiedrībai pēkšņi rodas jauni paradumi.

M.S.: Protams, tā būtībā ir paradumu maiņa.

K.E.: Depozīta sistēma: cik sena ir tās pagātne pasaulē? Kas ir senākie piemēri? Vai ir kādi labie piemēri, no kā varam mācīties? Kā iet mūsu kaimiņiem?

M.S.: Depozīta sistēmas saknes ir meklējamas Rietumeiropā un Skandināvijā, pagājušā gadsimta 50. – 60.gados. Tajā laikā pirmie dzērienu ražotāji sāka atgriezt stikla pudeles. Ja nemaldos, 70.gados parādījās pirmie dzērienu pieņemšanas automāti. Vecākās sistēmas Eiropā ir Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā.

K.E.: Lai nejauktu, depozīta sistēma nav gluži kā mūsu bērnībā, kad nodevām stikla burciņas un saņēmām konfektes.

M.S.: Savā ziņā, tas ir ļoti līdzīgi. Tajā laikā, ko es atceros, iepakojumu veidi bija daudz mazāk. Bija viena veida piena, kefīra, alus pudeles.

K.E.: Ja es atceros pareizi, pudeles izmantoja vēlreiz. Pudeles mazgāja. Kad būs automāti: pudeles ievietos vai tiks izmantotas vēlreiz? Vai tās tiks sašķaidītas vēlreiz?

M.S.: Jā, tās tiks izmantotas vēlreiz. Nekas netiks sašķaidīts. Prognozes liecina, ka pietiekami lielu daļu veidos iepakojums: stikla pudeles, kas tiks izmantotas otrreiz.  Nav jau tā, ka taras un pudeļu atgriešana šobrīd Latvijā nemaz nav. Ir, bet sistēma nav centralizēta. Es varētu pajautāt: vai Jūs zināt, kur atrodās tuvākais pudeļu pieņemšanas punkts? Kā atrast un kā šis punkts strādā? Es redzu, ka īsti atbilde nav.

K.E.: Īsti atbildes nav.

M.S.: Arī man pirms tam, šī informācija bija ļoti ierobežota. Šādi punkti eksistē, bet tie ir ļoti nevienmērīgi izskaisīti, nav centralizēti un pieņem tikai zināma veida alus pudeles. Mēs visi zinām klasiski brūno alus pudeli, kādā ir vairums Latvijas alus darītavu produkcija. Cena par šādu pudeli svārstās no 0.03 – 0.04 centiem. Cilvēks var nodot šādu pudeli.

K.E.: Gribētos teikt, ka daudziem nav zināšanas par šo tīklu atrašanās vietām un tas nav ikdienas ieradums. Liekās, ka būtu jocīgi krāt, piemēram, 4 maisus ar alus pudelēm, stāvēt rindā un nodot pudeles. Es zinu, ka rindā stāv dažādi cilvēki. Savā ziņā tas ir ieradums.

M.S.: Tie ir ieradumi, motivācija un tas ir nepieciešams. Kā rāda citu valstu pieredze, tas mudina šo ieradumu iegūt un tad jau ir grūti atteikties.

K.E.: Kādēļ depozīta sistēma Latvijai vispār ir nepieciešama? Mēs 20 gadus esam iztikuši bez, bet pasaule apkārt mainās. Šajā izmaiņu punktā mēs esam nonākuši. Kādēļ mums to vajag?

M.S.: Ļoti praktisks piemērs no pagājušās nedēļas nogales. Mēs ar paziņām, draugiem, domubiedriem devāmies braucienā pa Pededzes upi ar laivām. Saimnieks, kurš mums laipni piedāvāja laivas, aizveda mūs uz skaistu vietu, Pededzes krastā. Ejot kopā ar saimnieku, mēs redzējām, ka kāds kaut ko ir svinējis. Mēs ieraudzījām maisiņu ar stikla alus pudelēm, plastmasas pudelēm un bundžām. Daļa no alus pudelēm, diemžēl, bija saplēstas. Vēl kūpēja ugunskurs. Šī ir atbilde, kāpēc ir vajadzīga depozīta sistēma. Gan pētījumi, gan prakse liecina, ka dzērienus cilvēki visvairāk lieto dabā, piknikos. Ne visi piekopj principu: ko atnesi, to aiznes.

K.E.: Vai atgūtā summa būs pietiekama motivējoša, lai maisiņus aiznestu prom? Ko tas nozīmēs sabiedrībai un uzņēmējiem? Ko man tas turpmāk mainīs?

M.S.: Ar sistēmas ieviešanu, no nākošā gada februāra būs iespējams iegādāties dzērienus uz kuriem šī depozīta sistēma attiecās. Iegādājoties produktu, būs jāpiemaksā 0.10 centu depozīta maksa. Faktiski, tā ir drošības nauda jeb garants, ka pudeli lietotājs atnesīs atpakaļ. Izdzerot produktu un atnesot atpakaļ pudeli, 0.10 centi tiek atgriezti.

K.E.: Būtībā, lielākā daļa dzērienu no nākamā gada 1.februāra maksās par 0.10 centiem dārgāk?

M.S.: Nebūtu pareizi tā teikt. Dzērieni maksās tik pat, cik maksājuši, bet būs papildus jāiemaksā 0.10 centi. Mēs nodrošināsim, ka būs 1500 – 1600 punkti visā Latvijā. Punkti atradīsies pie vidēji lieliem un vidēji maziem veikaliem, labi redzamās vietās. 800 – 1000 punkti būs aprīkoti ar taromātiem. Normatīvajos aktos ir teikts, ka 60 m2 un lielākos veikalos ir obligāti jānodrošina iepakojuma pieņemšana. Protams, ar nosacījumu, ka veikals pārdod šos produktus. Kā zināms, pārtikas veikali pārdod šāda veida produktus.

K.E.: Kas vēl sabiedrībai būs jādara?

M.S.: Būs jāiemācās: lai iepakojumu atgrieztu, to nevarēs mest atkritumu tvertnē. Nav vēlams izmest dabā, ja grib atgūt depozīta naudu.

K.E.: Ieradums sabiedrībai varētu būt, piemēram, brīdī, kad eju pēc alus, bet iepriekšējās alus pudeles es atdodu, lai vietā paņemtu jaunas.

M.S.: Tieši tā! Man daudzkārt ir jautājuši un ir bijušas diskusijas, ka sabiedrībai tas būs neērti, būs jākrāj pudeles, ir neērti iet uz veikalu ar maisu. Mana atbilde: ja varējāt tās atnest pilnas, tad tukšas atnest būs pavisam vienkārši.

K.E.: Viens no apsvērumiem, ko esmu dzirdējis: es izskatīšos pēc bezpajumtnieka. Ja iešu pa ielu ar tukšām pudelēm, citi par mani padomās ko sliktu.

M.S.: Tā ir šī brīža asociācija. Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģi saka, ka šīs asociācijas ļoti ātri izzūd, jo tas būtībā ir stereotips. Mēs taisījām pētījumu un bijām pārsteigti. 87% no Latvijas iedzīvotājiem saka, ka atbalsta un izmantos depozīta sistēmu. Priekšā ir sabiedrības informēšana. 13% saka, ka sistēma nav vajadzīga un viņi to nelietos. Mums par pārsteigumu, lielākā daļa bija iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni. Tas ir stereotips. Cilvēki ar vidējiem, virs vidējiem ieņēmumiem un vidējo, augstāko izglītības līmeni ir tie, kuri lietos šo sistēmu lietos. Patiesībā nepastāv bažas, ka izskatīšos pēc cilvēka bez noteiktas dzīvesvietas. Tas arī būs ātri redzams. Pēc sistēmas ieviešanas sākuma, redzēsiet, ka tur nāks normāli cilvēki.

K.E.: Pagalmos pazudīs un samazināsies stikla taras konteineri un to aprite? Tur nonāks mazāk pudeles?

M.S.: Jā, tur nonāks mazāk pudeles. Vē airvien domāju, ka tur nonāks pietiekami daudz pudeļu, jo depozīta sistēmā ir visa veida bezalkoholiskie dzērieni: ūdens, limonāde, alus, sidrs un vieglie kokteiļi. Savukārt, vīns un stiprie alkoholi: viskiji, šņabji jāievieto šķirošanas konteinerā. Tas ir labs risinājums un mēs nonākam pie tā, ko cilvēki lieto dabā. Protams, cilvēki dzer pie upes šņabi, bet procentuāli daudz mazāk.

 

K.E.: Nodošanas punkti ir taromāti. Vai būs vairāki lodziņi vai tikai mehanizētas ierīces?

M.S.: Automātiskajos pieņemšanas punktos būs tikai automātiskas ierīces. Latvijā būs 3 veidi: mazais, vidējais un lielais. Sevišķi pieprasītās vietās būs 2 lielie aparāti blakus. Pats galvenais priekšnoteikums: sistēmai jābūt ērtai. Nav pieņemams, ka ir gara rinda un rindā jāgaida 30 minūtes. Tā sistēma nestrādās.

K.E.: Vai alus pudeles ir īpaši jāsagatavo, lai liktu iekšā? Vai tās ir jāmazgā?

M.S.: Ir viens ļoti svarīgs priekšnoteikums: tās vispirms ir jāizdzer.

K.E.: Tas ir pats par sevi saprotams.

M.S.: Dažkārt tie, kuri mēdz atstāt dažus malkus: taromāts tādu pudeli var nepieņemt. Pudelei ir jābūt tukšai un ar etiķetēm. Depozīta sistēma atpazīst pēc materiāla, formas un svītru koda. Tas ir svarīgi, lai sistēma zinātu, ka par pudeli ir samaksāti 0.10 centi jeb ķīlas nauda.

K.E.: Tas ļaus veidot arī atsevišķu statistiku konkrētiem ražotājiem: cik tiek atgriezts?

M.S.: Precīzi. Redzēsim, cik tiek atgriezta konkrēta alus šķirne, minerālūdens, materiāla veids. Tādā ziņā depozīta sistēma atšķirās no līdzšinējās atkritumu apsaimniekošanas: ir ļoti precīza uzskaite ar precīziem gabaliem par to kas ir pārdots, laists tirgū un kas ir atgriezts kādā periodā.

K.E.: Es pats esmu pieredzējis atprečošanu. Veidi ir dažādi. Lietuvā, vienā no veikalu ķēdēm ir aparāts: pudeles atgriežu, tiek izsniegts čeks, noskenēju svītru kodu un to piemēro kā atlaidi ikdienas pirkumiem. Kādā veidā Latvijā notiks atprečošana?

M.S.: Taromāti nekur pasaulē naudu nedod un tas nav vajadzīgs. Latvijā būs 2 iespējas: visplašāk lietotā iespēja būs čeks vai kupons, ko varēs atprečot konkrētā veikalā. Veikalu īpašnieks izlems, vai ļaut atprečot vienā veikalā vai veikalu tīklā. Otra iespēja, kas drīzumā tiks ieviesta: iespēja īpašniekiem izvairīties no čekiem vai kuponiem. Daudziem klientiem ir lojalitātes kartes, kur krājas punkti vai nauda. Tehnoloģiski taromāti varēs nodrošināt arī to, ka aplikācijā vai kartē krāsies punkti un papildus nauda. Tā nebūs atsevišķa karte, bet veikalu ķēdes klienta karte, kur tiks ieskaitīta depozīta nauda.

K.E.: 1.februārī depozīta sistēma būs visā Latvijā vai tikai Rīgā?

M.S.: Mūsu uzstādījums ir uzsākt darbu visā Latvijā.

K.E.: Tas nozīmē, ka visi automāti uzsāks darbu?

M.S.: Mēs plānojam, ka kopumā būs 800 – 1000 taromātu, varbūt pat vēl vairāk. Apmēram 500 – 600 būs manuālās vietas. Manuālas vietas būs mazie lauku veikaliņi, kur kopējais apjoms nav tik liels, lai tur liktu taromātus. Mēs runājam par 2000 – 3000 vienībām mēnesī.

 

K.E.: Ko nozīmē manuālā sistēma?

M.S.: Tas nozīmē, ka pārdevēja paņem maisiņu, saskaita pudeles, pārbauda etiķetes, depozīta zīmes (kas ir vissvarīgākais) un aprēķina atlaidi no pirkuma summas vai izmaksā skaidru naudu. Manuālajā pieņemšanā būs iespēja arī dabūt skaidru naudu.

K.E.: Sevišķi mazajos veikaliņos, tas nozīmē papildus darbu. Vai veikalu ķēdes ir atsaucīgas uz to, ka pādevējam vajadzēs ne tikai pārdot, bet arī nodarboties ar depozīta sistēmu?

M.S.: Neapšaubāmi, tas pārdevējiem un veikalu ķēdēm būs papildus darbs un izmaksas. Tieši tāpēc operators par to maksās apkalpošanas maksu. Likums nosaka, ka ir jākompensē izmaksas par katru pieņemto iepakojumu.

K.E.: Ko ražotājiem nozīmē depozīta sistēmas ieviešana? Vai tās ir citādāka veida līnijas, iepakojumi?

M.S.: Jā, ražotājiem ir 3 grupas. Virsmērķis ir tīrāka vide, piesārņojuma un plastmasas samazināšana. Lai to panāktu visām 3 grupām (kas gūst labumu no dzērieniem): ražotāji, tirgotāji un pircēji. Patērētājiem ir ērti padzerties no 0,3 l pudeles nevis vest līdzi lielāka tilpuma pudeli. Lai mēs būtu atbildīgi un ilgtspējīgi: mums katram kaut kas ir jāuzņemās. Ražotājiem tās ir investīcijas sistēmas izveidē, jo finansējumu šobrīd garantē ražotāji. Otra sadaļa: etiķešu maiņas produktiem, jauni svītru kodi, depozīta zīmju uzlikšana uz etiķetēm. Tā ir loģistikas plānošana, līgumi par atkārtotām pudelēm. Tiem ražotājiem, kuri izmanto atkārtoti pudeles: tur ir specifiska kārtība.

K.E.: Skaidrs, ka kaut kas jau ir saražots lielā kvantumā un ar sistēmas sākumu, var gadīties, ka kāda daļa vēl nebūs šajā sistēmā.

M.S.: Šai sistēmai ir pārejas periods.

K.E.: Tas nozīmē, ka būs pudeles par ko mēs varēsim dabūt centus un maksāt vairāk, kā arī būs pudeles par veco cenu?

M.S.: Praktiski, tā arī būs. 1.februārī plauktos nebūs tikai un vienīgi produkti ar depozīta zīmi, par ko ir jāveic iemaksa. Praktiski, 1.februārī, visticamāk, būs liela daļa produktu, kam nebūs piemaksa, depozīta zīme. Tad iepakojums tiek apsaimniekots pēc esošās kārtības. Savukārt, no 1.augusta (būs pagājis pusgads), pārejas periods būs beidzies un plauktos drīkstēs būt tikai produkti ar depozīta zīmi.

K.E.: Kā profesionāļi ir apvienojušies vietējie ražotāji. Kā ir ar ārzemju alu, kas, piemēram, ienāk no Lietuvas un citām valstīm?  Ja tam būs depozīta marķējums, vai to varēs nodot?

M.S.: Visiem manis nosauktajiem dzērienu veidiem, arī importētajiem dzērieniem ir jābūt ar depozīta marķējumu. Depozīta iepakotāji nav tikai ražotāji. Ir kompānijas, uzņēmumi, ražotāji, importētāji kas nodarbojas ar importu. Mēs viņus saucam par depozīta iepakotājiem. Tur ir jāmaina svītru kodi. Ja to nav iespējams izdarīt: eksotiskākiem produktiem (kā tirāža nav tik liela) būs uzlīmes ar jaunu svītru kodu un depozīta zīmi. Maksa tiek iekasēta, iepakojums tiek savākts un apsaimniekots.

K.E.: Šī ir vesela kategorija ar ko mēs tikuši galā. Attiecībā uz depozīta sistēmu var piemērot arī dažādus paplašinājumus, kas ir tie iepakojumi, kas nav iekļauti. Jautājums: kad mēs varētu sagaidīt automātus priekš burciņām, šampūnu pudelēm, piena pudelēm? Vai papildinājumu esošajiem?

M.S.: Paredzot to, ka nākotnē varētu būt paplašinājums, automāti, ko mēs plānojam uzstādīt: tos līdz zināmai robežai būs iespējams paplašināt (nemainot aparātus). Lai nebūtu situācija, ka kāds no aparātiem ir jāņem nost un jāliek cits. Ja mēs runājam par vīna, stiprā alkohola, šampūna pudelēm: tehniski šobrīd automāti nav gatavi šāda veida pudelēm, bet tie ir jāpapildina nevis jāmaina. Būs vēl viens svītru kods, ko nolasīt. Jāpapildina programmatūra, jāpievieno mehāniski jauns nodalījums.

K.E.: Tam ir nepieciešama likumdošana, Eiropas regula? Ko mēs varam sagaidīt?

M.S.: Tā ir likumdošana un likumdevēja nodoms, kas realizēts likumdošanas aktos. Brīvprātīgā veidā šī sistēma nestrādās. Ļoti svarīgi ir izvērtēt katras grupas lietderību, jo beigās mēs nevaram pārvērst tirgotājus par atkritumu laukumiem. No atkritumiem, lielāko daļu veido tieši iepakojums. To visu pārnest uz veikalu arī nav prāta darbs. Ir ļoti svarīgi vērtēt to, cik liela daļa no konkrētās iepakojuma grupas nonāk vidē. Tas liecina par risku, ka brīdī, kad cilvēks patērē šo produktu: viņam nemaz tuvumā nav šķirošanas konteiners. Es nerunāju par sadzīves atkritumu konteineriem, jo to saturs tiek apglabāts zem zemes, netiek pārstrādāts un piesārņo mūsu planētu. Ja mēs runājam par šampūnu pudelēm: es gribētu teikt, ka lielākā daļa iepakojuma tiek izlietota mājās un tur ir piemērojama atkritumu dalītā vākšana: plastikāta iepakojumi, kas ir pieejami lielākajā daļā Latvijas. Ceru, ka tas paplašināsies. Tādā veidā mēs varam no šīs problēmas izvairīties.

K.E.: Tas nozīmē, ka mēs sākam ar aktuālāko no problēmām, ko varam atrisināt?

M.S.: Jā, sākam ar aktuālāko. Šogad bija daudz sniega,kad sniegs nokusa: varēja labi redzēt, ka ceļmalās un meža takās 70% – 90% (atkarībā no vietas) bija dzērienu iepakojumi. Ir iepakojuma veids vai iepakojuma grupas, kas ir gudri jāapsaimnieko. Tad ir iepakojuma grupas, kas ir jāaizliedz. Tajā virzienā ir sperts plats solis. Salmiņi, kafijas maisāmie kociņi, vienreiz lietojamās karotītes ir aizliegtas. Arī vienreiz lietojamie maisiņi būtu jāaizliedz. Kenijā, Afrikā tas tika izdarīts jau pirms 5 gadiem.

K.E.: Ir labi, ka to neliek darīt krīze, bet preventīvi tiekam galā ar lietām, kas mūsu apkārtējo vidi padarīs labāku un skaistāku. Mūsu atpūta dabā būs daudz patīkamāka. Jums priekšā lieli plāni. Novēlu izdošanos! Lai veicās ieviest un mums visiem pierast pie jaunās sistēmas. Nepamēģināsim, neuzzināsim. Paldies par sarunu! Atgādināšu, ka šodien pie mums ciemos, Zaļajā zonā bija SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Liels paldies!

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt