Zaļā zona. Sarunas. 37. sērija. Intervija ar Janu Simanovsku.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. EHR Zaļā zona par svarīgāko dabai un cilvēkam.

Kaspars Eglītis: Esiet sveicināti, cienījamie klausītāji. Mans vārds ir Kaspars Eglītis. Jūs klausāties EHR, raidījumu Zaļā zona. Gribētos domāt, ka klimata pārmaiņu patiesie vaininieki ir lielie uzņēmumi, nezaļi pasaules politiķi vai trešo pasaules valstu valdības. Tomēr nē! Pie klimata pārmaiņām ir līdzvainīgs katrs no mums. Saprotot, ka katram cīnoties individuāli tomēr neizdosies zemes lodi pasargāt un klimata pārmaiņas ir pasaules līmeņa problēma,

pasaules valstis ir vienojas par kopējiem mērķiem.

Viens no ambiciozākajām ir Zaļais kurss, ko uz savas ādas izjutīsim pavisam drīz. Par Zaļā kursa sniegtajām iespējām iedzīvotājiem un biznesam, aprites ekonomikas lomu un nākotes zaļo perspektīvu: šodien saruna Zaļajā zonā ar biedrības Ekodizaina kompetences centrs vadītāju Janu Simanovsku. Sveiki!

Jana Simanovska: Sveiki!

K.E.: Kāpēc ir jādomā par klimata pārmaiņām?

J.S.: Es domāju, ka šobrīd mēs to izjūtam ļoti spēcīgi. Mēs Latvijā sūdzamies, ka mums ir augstas temperatūras, visiem ir grūti. Cilvēki sūdzās, ka mājās nav kondicionieru. Faktiski, mums karstums nav vēl tik ļauns, kā daudzviet citur Eiropā. Beļģijā un Vācijā ir drausmīgi plūdi, iet bojā cilvēki. Ir vētras un dažādi ekstremāli notikumi. Šīs prognozes zinātnieki izteica jau daudzus gadus atpakaļ: pieaugs ekstremāli karstumi, sausumi, aukstumi un dažāda veida vētras. Tā arī šobrīd notiek. Sliktā ziņa ir tāda, ka pie šādas situācijas nekas neapstāsies, ja mēs neko nedarīsim. Mēs šobrīd redzam pirmās sekas. Vēlāk parādīsies arī citas nopietnas ietekmes, ko šobrīd pat nevar iedomāties. Piemēram, ja uzsilšana turpināsies un sāks nopietni kust ledāji: pēc 50 gadiem Latvija varētu būt zem ūdens. Ceļas ūdens līmenis, tās valstis, kas atrodas jūras ūdens līmeņa augstumā vai nedaudz virs tā: paskrien apakšā jūras ūdens līmenim. Pat ja patīk karstums un silta vasara, šīs izmaiņas mums nav tik labvēlīgas. Mums jārīkojas tā, lai šīs izmaiņas mazinātu. Ir notikušas arī nenovēršamas lietas. Mēs nevaram laiku pagriezt atpakaļ, bet varam samazināt šo tempu un panākt, lai tas apstājas. Tempa samazināšana ir ārkārtīgi svarīga, jo tas dod laiku cilvēkiem pierast un atrast jaunas iespējas.

 

 

 

K.E.: Lielākoties cilvēkiem šķiet, ka tas nenotiks manas dzīves laikā un neskars tiešā mērā. Pēc 50 gadiem, iespējams, to piedzīvos daļa no mūsu klausītājiem.

J.S.: Tieši tā. Tas ir tuvāk, nekā mums liekas. Tā ir domāšana, jo cilvēks skatās uz to, kas šobrīd notiek apkārt un samērā maz uztraucas par to, kas notiks tuvākā nākotnē. Ir zinātniski pētījumi par to, kā bērni spēj sevi disciplinēt un strādāt, lai ilgtermiņā sasniegtu savus mērķus. Šādā veidā bērnam būs labāki rezultāti. Tas nav tā, ka viens bērns ir spējīgāks par otru. Daudz ko ietekmē cilvēka spēja savākties, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus. Piemēram, viens bērns spēlē spēles, otrs pilda mājasdarbus. Sevi disciplinējot, mēs ilgtermiņā varam sasniegt labākus rezultātus.

K.E.: Jaunā paaudze šobrīd domā diezgan zaļi. Tas ir moderni, viņi pamāca vecākus. Vecākiem ir jāmaina savi paradumi. Sākot no atkritumu šķirošanas, beidzot ar citām ikdienas lietām.

J.S.: Tas tā ir, jo faktiski šobrīd pieņemtie lēmumi ietekmēs bērnus. Viņi mazāk izprot situāciju, mazāk to var ietekmēt, jo nav lēmumi pieņēmēji. Bērnos un jauniešos klausīties ir svarīgi, jo viņi ir tie, kuri piedzīvos vai baudīs mūsu augļus.

K.E.: Pirms 20 gadiem par klimata pārmaiņām neviens nerunāja. Mēs dzīvojām četrās, ļoti izteiktās sezonās: ziema, pavasaris, mērena vasara un kārtīgs rudens. Ir notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Kā lietas progresē Latvijā? Šobrīd mēs sūdzamies par to, ka 36 grādos mums ir par karstu. Ja mēs šodien neko nedarīsim, kā būs pēc 10 – 20 gadiem?

J.S.: Pieaugs ekstrēmie laika apstākļi.

K.E.: Vai mums būs Āfrikas klimats? Vai nebūs vairs ziemas?

J.S.: Ir liela iespēja, ka pazudīs ziema. Zinātniekiem šobrīd ir ļoti grūti nomodelēt procesus, jo ir ļoti daudz mainīgo un ir neziņa par to, kas notiks. Viens no riskiem, kas Latvijā varētu notikt: Golfa straume var mainīt virzienu. Var kļūt aukstāks. Tā mums nodrošina ļoti patīkamu klimatu. Nopietnas izmaiņas nozīmē ļoti lielu ieguldījumu, lai mēs pārkārtotos un saprastu kā dzīvot jaunajā klimatā.

K.E.: Tas jau nav tikai personīgajā telpā, mēs runājam arī par uzņēmējdarbību un visu, kas mums ir apkārt?

J.S.: Protams. Mēs gribam domāt, ka esam atrauti no pasaules, bet tā nav. Tajā brīdī, kad citās pasaules daļās klimats būs bargāks nekā pie mums (būs liels sausums un nevarēs audzēt pārtiku): jau šobrīd ir cilvēku straumes, kas vēlas iet prom no saviem reģioniem un meklēt jaunas dzīvesvietas. Pat ja Latvijā klimats paliktu aizvien patīkamāks, ir jārēķinās, ka būs daudz cilvēku, kuri gribēs atrast savu vietu zem saules, kur ir patīkamāk. Mēs nevaram teikt, ka tas ir kaut kas slikts, jo esam daļa no pasaules. Mums ir jāiegulda, jo ekstremālas pārmaiņas mums nav izdevīgas.

 

 

K.E.: Kādi Latvijai ir klimata mērķi nākamajos 5 – 10 gados?

J.S.: Lielā mērā šos mērķus definē Eiropas Savienība. Nesen tika pieņemta dokumentu pakete un jaunas iniciatīvas likumdošanai. Vēlas panākt to, ka Eiropa ir klimata neitrāla, kas nozīmē: savā darbībā mēs neimitējam vairāk siltumnīcas efekta gāzes, kā daba  spēj akumulēt.

K.E.: Cik ilgu laiku mums vajag, lai to sasniegtu?

J.S.: Eiropa to paredz izdarīt līdz 2055. gadam. Līdz 2035. gadam Eiropas Savienība grib samazināt CO2  izmešus ļoti ievērojamā apjomā, salīdzinoši ar 1990.gadu. Diemžēl, līdzšinējie mērķi nav bijuši pārāk ambiciozi. Ir risks: Latvijā šis bizness attīstās virzienā, kas patērē mazāk resursus un rada lielāku vērtību. Savukārt, ja mūsu uzņēmēji neattīstās šajā virzienā vai valsts atbalsta tos, kuri neko negrib mainīt: ir risks, ka daudzās citās valstīs uzņēmēji būs konkurētspējīgāki par mūsu uzņēmējiem. Mūsu uzņēmējiem ir jābūt inovatīviem un jānodrošina videi draudzīga uzņēmējdarbība.

K.E.: Mēs runājam par preventīvu rīcību?

J.S.: Neapšaubāmi. Ir jāuzrunā jaunieši. Tas ir virziens, kur ir vērts attīstīties. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi, ja katram jaunam cilvēkam būtu sapratne par procesiem vidē, kādas lietas veido videi draudzīgu uzņēmējdarbību. Mēs novēršam atkritumu rašanos, pēc iespējas mazāk izmantojam enerģiju. Ja izmantojam, tad maksimāli. Mēs neieguldām uzņēmējdarbības veidos, kas izmanto fosilos resursus. Šīs lietas vajadzētu saprast. Šobrīd ir ļoti daudz attīstības iespējas, piemēram, Eiropas Zaļais kurss. Tās ir rīcības un finansējums. Šī ir iespēja jauniem, inovatīviem uzņēmumiem.

K.E.: Iepriekš pieminējām emisijas. Vairāki milzīgi autobūves uzņēmumi ir paziņojuši gadu, kad pārtrauks ražot dīzeļdzinēja automašīnas. Ir pat tādi, kas saka, ka būs tikai un vienīgi elektriski auto. Viena no lietām, ko Latvijā paredz Zaļais kurss: ir elektroauto uzlādes tīkla izveide. Tas būs viens no veidiem, kā samazināt emisijas.

J.S.: Esmu apsriedusies ar saviem draugiem par elektroauto izmantojamību. Viena no lietām, kas viņus baida: ir palikšana ceļa malā. Elektroauto uzlādes punktiem ir ļoti svarīga nozīme.

K.E.: Mums ir bijis raidījums par šo tēmu. Ar kvalitatīvu elektroauto var aizbraukt uz jebkuru Latvijas vietu. Tas ir paradumu maiņas jautājums. Kontekstā ar lielajiem auto ražotājiem: tajā brīdī, kad elektroauto kļūst par ikdienas lietu, cenas ir draudzīgākas. Parastam ikdienas iedzīvotājam elektroauto būs pieejamāks.

J.S.: Es pilnībā piekrītu. Ir jāatcerās, ka auto koncerni reaģē uz Eiropas Savienības politiku. Līdz 2035.gadam mērķis ir atteikties no auto, kas rada siltumnīcas efekta gāzes emisijas. Tas nozīmē, ka pilnībā pārejam uz elektroauto. Ir svarīgi saprast, ka jauns elektroauto nav vienīgā iespēja. Tikpat svarīgi ir attīstīt auto nomas tīklu. Piemēram, dzīvojot pilsētā, (ja ir labs sabiedriskais transports un velo infrastruktūra), mums auto nav vajadzīgs. Ja cilvēkam ir nepieciešamība aizbraukt uz laukiem, ir iespējams paņemt koplietošanas auto.

K.E.: Gada griezumā, tas ir 5 – 6 reizes lētāk. Varbūt Tu pazaudē komforta sajūtu, bet, iespējams, ka tas ir tikai izdomāts mīts un to nemaz nevajag.

J.S.: It īpaši jaunām ģimenēm, kur cilvēki tikko sāk iet darba tirgū, ir bērni: tam ir ļoti liela nozīme un tas ir labs veids, kā ievērojami samazināt izmaksas. Nav jāmaksā par autostāvvietu. Auto izmanto tikai tad, kad vajag.

K.E.: Auto nav tikai degviela. Mēs maksājam ceļa nodokli. Norēķināmies par tehnisko apskati, eļļām, logu šķidrumiem, bremžu klučiem un citām ikdienas lietām.

J.S.: Es ieteiktu ikvienam apgūt produkta dzīvescikla izmaksas. Vides aizsardzībā tiek skatīts viss produkta dzīves cikls, mēs nevaram skatīties tikai vienu posmu: jāskatās kā produkts tiek ražots, kā tas tiek lietots, cik enerģijas tiek patērēts, kas nonāk atkritumos. Ja sākam aprēķināt visas izmaksas: faktiski auto īres izmaksas ir krietni zemākas nekā tad, ja ir personīgais elektroauto. Ļoti daudziem cilvēkiem ir bijis sapnis tikt pie elektroauto. Tas nav tikai priekšmets, bet arī statusa apliecinājums. Ir svarīgi iemācīties savu statusu apliecināt ne tikai caur priekšmetiem, precēm un lietām. Jāmāk baudīt dzīve, iztiekot bez materiāliem statusa pierādījumiem.

K.E.: Mums vajag pilnībā nograut kapitālismu. Mēs ļoti bieži pieminām Eiropas zaļo kursu. Kas tieši ir Eiropas zaļais kurss?

J.S.: Eiropas Zaļais kurss ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka virzienu kā strādāt. Eiropa ir formulējusi, ka grib radīt klimata neitrālu Eiropas ekonomiku, kas nerada atkritumus. Visu, ko mēs ražojam, ir jāspēj pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Jāspēj saglabāt kvalitatīva vide, jānodrošina visiem cilvēkiem labi dzīves apstākļi. Mēs aizsargājam bioloģisko daudzveidību. Tie ir lielie Eiropas mērķi un mēs uz tiem tiecamies. Tālāk seko citi plānošanas dokumenti, kur ir pateikts kā tieši sasniegt konkrētos mērķus.

K.E.: Piemēram, iepriekš minētā infrastruktūra.

J.S.: Katram sektoram ir uzdevumi. Piemēram, vēlamies pāriet uz autotransportu, kas neizmanto fosilo enerģiju, atjaunojamiem enerģijas resursiem. Eiropā visu laiku iznāk jauni plānošanas dokumenti, kas nosaka, kā ir jādara. Ir arī likumu pārmaiņas. Piemēram, par iepakojumu.

K.E.: Jā, 3.jūlijs ir datums, kad vienreiz lietojamie trauki piedzīvoja savu norietu.

J.S.: Uzņēmējam ir jāseko līdzi, lai jaunajā ražotnē nieviestu, piemēram, salmiņus.

K.E.: Kā valsts reaģē uz Zaļo kursu? Izklausās ļoti labi: ir tīrs ūdens, nav atkritumu, mikroplastmasas, visi brauc ar elektroauto. Uzņēmējiem, politiķiem, likumdevējiem, sabiedrībai tas ir sarežģījums. Ir jāpārkārto sava uzņēmējdarbība, jāpērk jaunas iekārtas, kas ražo produktus no cita materiāla.

J.S.: Jā, tā ir viena no problēmām. Eiropas komisija ir noteikusi mērķus. Brīdī, kad mēs ieraugām ko tas īsti nozīmē: daudzviet mēs zaudējam ērtības. Salmiņi, vienreizējais iepakojums, trauki ir ērtības. Šīs ērtības rada vides problēmas.

K.E.: Vai uzņēmējiem ir kāds finansiāls atbalsts? Piemēram, vairākās paaudzēs tiek ražoti plastmasas salmiņi. Tagad ir jāpērk jaunas iekārtas, kas ir lielas izmaksas. Vai man kāds palīdzēs vai pašam ir jātiek galā?

J.S.: Ir iespējas. Uzņēmējiem pašiem ir jādomā, lai neveiktu investīcijas, kas pēc neilga laika izrādīsies liekas.

K.E.: Iespējams, ka bizness ir vairākās paaudzēs, piemēram, kopš 90.gadu sākuma.

J.S.: Jārēķinās, ka dažiem biznesa veidiem būs jāpārtrauc ražošana. Ir paredzēts finansējums izpētei, investīcijām, uzņēmēju atbalstam, jaunu iekārtu pirkšanai. Tas prasa sekošanu līdzi un meklēšanu pēc atbalsta. Ja uzņēmēji pamana to, kas sabiedrībai pietrūkst: var radīt biznesa veidus, kas ir gan pašam izdevīgi, gan vajadzīgs sabiedrībai. Tā ir viena no nelaimēm, ka ir ļoti daudz uzņēmumu, kas negrib mainīties. Es to varu saprast, jo uzņēmums ir sasniedzis briedumu.

K.E.: 30 – 40 gadu laikā izveidotais ražotnes cikls ir jānomaina uz ko pilnīgi citu.

J.S.: Tā ir, bet tāda ir dzīve.

K.E.: Pēdējos 2 – 3 gadus šī tēma ir Nr.1. Mums ir spēcīgi līderi, kuri vēlas ieviest pārmaiņas. Kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas tieši tagad?

J.S.: Kamēr par klimata pārmaiņām un sasilšanu bija tikai prognozes vai maigas ietekmes: tas nebija tik aktuāli. Šobrīd mēs redzam, ko tas nozīmē. Citviet pasaulē iet bojā cilvēki. Sabiedrība un politiķi ir sapratuši, ka pārmaiņas ir nenovēršamas. Tāpēc šī tēma ir ļoti aktualizējusies. Vides aktīviste Grēta Tūnberga domā par savu nākotni. Pašreizējā situācijā it kā nekas viņai nekaišs. Tie, kas seko līdzi informācijai, pamana pārmaiņas. Pieaug arī spiediens no tiem, kuri vēlas pārmaiņas.

K.E.: Jāatzīmē, kā mēs domājam, skatāmies, vēršam uz to uzmanību ir par maz. Katram ir jārīkojas individuāli. Tas jau būtu ārkārtīgi daudz. Vai varat ieteikt padomus klausītājiem, kā rīkoties?

J.S.: Visu laiku izskan aicinājumi kaut ko darīt individuāli: atteikties vai samazināt kādas darbības. Faktiski, tas ir jādara nacionālā līmenī. Ir svarīgi saprast, cik ļoti mums ir vajadzīga klimatam draudzīgā politika. Svarīgi ir skatīties, lai politķi valstiskā līmenī būtu gatavi risināt šos jautājumus. Es ieteiktu arī pārdomāt gaļas daudzumu uzturā un savus pārvietošanās paradumus.  Jāpārdomā arī ēkas siltumefektivitāte, cik lielas ir iespējas to mainīt. Ja kāds domā par jaunu ēku: svarīgi, lai tā būtu maksimāli siltumefektīva.

 

K.E.: Ir pieejami dažādi zemes siltumsūkņi un citas iekārtas.

J.S.: Daudzkas attīstās ļoti strauji, piemēram, saules kolektori, saules baterijas. Mēs varam uzsildīt ūdeni ar saules palīdzību. Pirms kāda laika, tas nebija visiem pieejams, jo bija ļoti dārgi. Šobrīd šīs izmaksas ir kritušās. Es ieteiktu skatīties finansējumu. Piemēram, Padomju laikā celtajiem  daudzdzīvokļu namiem ir pieejams finansējums, bet ir lielas problēmas ar gatavību ieguldīt mājas siltināšanā. Tas ir vairāk sabiedrisks un psiholoģisks, nevis tehnisks jautājums.

K.E.: Ilgtermiņā tas ir lētāk. Tāpat arī pasīvās ēkas uzbūvēšanas tehnoloģijas, piemēram, maksimāli tiek izmantota dienvidu puse, sienu biezums. Tiek samaksāts vairāk, bet ilgtermiņā ir ietaupījums. 10 – 20 gadu laikā tas atmaksāsies gan globālā, gan veselības līmenī.  

J.S.: Es piekrītu. Piemēram, senioriem 10 gadu periods liekas ilgs laiks, bet jaunu ēku būvniecības izmaksas ir krietni zemākas nekā ieguvums, ko mēs iegūstam no tā, ka ēka ir labi nosiltināta, celta no kvalitatīviem materiāliem. Ja mēs aprēķinām izmaksas, mums jādomā par ilgtermiņa izmaksām. Viss atmaksāsies diezgan ātri.

K.E.: Atsevišķām precēm tas ir daudz vairāk nekā mums šķiet. Piemēram, automašīnām, pasīvajām ēkām. Ļoti svarīgi ir domāt ilgtermiņā par to, kādu pasauli mēs atstāsim saviem bērniem un mazmazbērniem. Tas ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem.

J.S.: Ir cilvēki, kuri baidās, ka viņiem varētu būt bērni, jo viņi jūtas norūpējušies par to, kas notiek ar pasauli. Tāpēc ir svarīgi nevis pasīvi domāt par to, kas notiek, bet aktīvi mainīties, ieguldīt un darīt. Tas ir veselīgi gan sev pašam, gan kopējai situācijai. Es ieteiktu bērniem apgūt eksaktās un sociālās zinātnes. Tas ir ļoti svarīgi. Es pati esmu inženieru zinātņu doktore. Esmu sapratusi, ka inženieri var izdomāt vislabākos risinājumus, bet cilvēki no tiem var atteikties. Ir ļoti svarīgi mācīties un pielietot zināšanas. Tas nepieciešams, lai ikdienā neizdarītu lielas kļūdas. Izglītība un mācīšanās sniedz lielākas iespējas izprast procesus, reaģēt uz tiem un atrast risinājumus. 

K.E.: Mācāmies un lai mums kopā izdodas. Liels paldies par sarunu. Pie mums, Zaļajā zonā ciemos bija Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska. Turpinām baudīt brīnišķīgu vasaru.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Atbildēt