Wi-Fi piesārņojums

Bez redzama iemesla uznākošas galvassāpes, neizprotama nervozitāte un paaugstināts stresa līmenis, depresija. Nemitīgs nogurums, nespēks, locītavu sāpes, redzes pasliktināšanās, sirdsdarbības traucējumi un tiem līdzi nākoši nepatīkami blakusefekti – par šādām veselības problēmām sūdzas daudzi. Ārsti problēmu izcelsmi parasti noraksta uz mazkustīgu dzīvesveidu, ziskās slodzes trūkumu, pārāk lielu darba slodzi un stresu. Taču, izrādās, šīs problēmas var izraisīt kas nesaredzams, nesajūtams, nesasmaržojams un nesagaršojams – elektromagnētiskais piesārņojums jeb elektromagnētisko viļņu raidītāju izstarojums. Bezvadu internets, telefoni ar interneta pieslēgumu, rācijas, planšetdatori – katrai no šīm iekārtām līdzi nāk raidītājs, kurš izstaro elektromagnētiskos viļņus.

Sabiedriskajā transportā, koncertā vai konferencē telpā mums blakus var atrasties desmitiem mobilo telefonu. Vai arī tas ir pilnīgi nekaitīgi un neatstāj nekādu ietekmi uz veselību? Varam tikai minēt, jo nav dzirdēts, ka kāds būtu veicis mērījumus un dati būtu kaut kur publiskoti. Pēdējos gados aizvien plašāk pieejams Wi-Fi jeb bezvadu internets «no gaisa», bet jāapzinās, ka katram vaifajam nepieciešams raidītājs – katrā tramvajā vai autobusā, katrā dzelzceļa vagonā, katrā kafejnīcā vai bibliotēkā, darba vietā un pat mājās. Pavasarī mans gudrais tālrunis ziņoja, ka var noķert 5–6 kaimiņu vaifajus, rudenī to skaits jau bija dubultojies. Var jau teikt – to jauda ir tik niecīga, ka nav ko uztraukties! Tā jau it kā ir, taču, ja summē visu gaisā esošo raidītāju jaudas visā frekvenču diapazonā, jo īpaši lielā pilsētā, joprojām jāuzdod jautājums: vai tiešām elektromagnētiskā starojuma intensitāte ir tik niecīga, ka par to nevajadzētu uztraukties? Kurš spēj atbildēt uz šo jautājumu?

Es nebūt neaicinu visus atgriezties laikos, kad dzīve aizritēja skalu uguns gaismā. Lietojiet pašreizējos civilizācijas labumus, ja tie jums šķiet nepieciešami, bet paraugieties, kur atrodas jūsu Wi-Fi raidītājs. Ja tas paslēpts zem krēsla vai zem galda pie jūsu kājām, vismaz pārvietojiet to uz istabas vai darba kabineta tālāko stūri. Cik vien iespējams dodieties dabā bez neviena moderna rīka tuvumā. Būs labāk – pavisam noteikti!

Es gribu atgādināt, ka mūsu ķermenis ir sarežģīta fizikāli ķīmiska pašregulējoša sistēma, kuru ietekmē pat Saules aktivitāte. Ārsti jau sen atzīst, ka pastāv korelācija starp sirdsslimnieku pašsajūtu un elektromagnētiskajām vētrām. Ziemeļblāzma izskatās skaisti, bet tās laikā daudzi cilvēki sūdzas par galvassāpēm un sliktu pašsajūtu. Ja jums ir mikroviļņu krāsns, ielieciet tajā desas gabalu, iedarbiniet un paskatieties, kas ar to būs noticis! Mikroviļņu krāsns ir tas pats elektromagnētisko viļņu raidītājs, lai cik neticami tas arī liktos. Varbūt šis eksperiments rosinās kādu uz ierastām lietām paskatīties no nedaudz cita skatu punkta!

Tests

Mājās varat veikt mistera Bīna cienīgu testu, lai apjaustu elektromagnētiskā starojuma līmeni: ieslēdziet tranzistoru uz garajiem vai vidējiem viļņiem, bet tā, lai dzirdams vien paša uztvērēja raidītais troksnis. Ieslēdziet dažādas elektroierīces un tad tuviniet tām tranzistoru – atkarībā no elektromagnētiskā lauka stipruma atskanēs klusāki vai skaļāki sprakšķi. Pastaigājiet ar radiouztvērēju arī gar sienām – tām cauri spiežas elektromagnētiskie viļņi no kaimiņu tehnikas un vadiem, kas noslēpti zem apmetuma. Šis eksperiments noteikti iedvesmos pārvietot gultu un darbagaldu uz «klusāku» vietiņu.

Ledusskapis un saldētava: labāk uzturieties no šīm ierīcēm vismaz 1 m attālumā.

Elektriskā plīts: 25 cm attālumā no priekšējā paneļa magnētiskā lauka intensitāte ir 1–3 μt (mikroteslas), 50 cm attālumā 0,1–0,15 μt, tāpēc labāk gatavot, turoties no katla izstieptas rokas attālumā.

Elektriskā tējkanna: 20 cm attālumā – 0,6 μt.

Veļasmašīna: 10 μt, tādēļ, kad tā darbojas, nevajag neko darīt tās tuvumā.

Mikroviļņu krāsns: 30 cm attālumā 0,3–8 μt; visvairāk izstaro pa atvērtām durvīm.

Putekļusūcējs: aptuveni100 μt, labi, ka parasti izmanto garu cauruli.

Dators: drošs attālums ir vismaz 70 cm no ekrāna un 2 m no kolēģa datora aizmugures.

Televizors: spēcīgāks starojums ir no aizmugures, ne no ekrāna, drošs attālums – vismaz 1,2–2 m.

Mobilais telefons: turiet to vismaz 1,5–2 m attālumā no sevis. Telefons lielāku starojumu izplata vietās, kur vāja zona un runātājam ejot vai braucot. Ja iespējams, runājiet pa telefonu, turot to vismaz 50 cm attālumā no sevis. Iesaku lietot bezroku sistēmu, ārējo skaļruni, runāt pēc iespējas īsāk un kodolīgāk, sūtīt vairāk īsziņu sarunu vietā.

Radiotelefons: turiet vismaz 50 cm attālumā no sevis.

Elektrosadales skapis kāpņu telpā: bīstamā zona ir 3 m. Pie sienas, kur atrodas elektroskapis, nevajag gulēt vai strādāt.

Normunds Smaļinskis
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015

 

Atbildēt