2010. gada decembra sākumā Diseldorfā notika biedrības «European Bioplastics» organizētā 5. Bioplastmasas konference, kurā piedalījās vairāk nekā 300 šīs jomas speciālistu no visas pasaules. Konferencē tika iezīmētas nozares tendences, prezentēti jaunākie zinātniskie un tehnoloģiskie risinājumi, ka arī inovatīvas biznesa idejas. Pateicoties «European Bioplastics» ielūgumam, konferencē bija iespēja piedalīties arī biedrībai «homo ecos:».

6

Konferencē īpaši spilgti iezīmējās sociālās atbildības tēma: ilgtspēja, saudzīga attieksme pret vidi un atbildīga attieksme pret patērētājiem. Prezentējot gan jaunākos biopolimēru savienojumus, gan inovācijas bioplastmasas ražošanā, tika atgādināta nepieciešamība pēc līdzsvara starp augstas kvalitātes materiāla radīšanu, CO2 neitrālu ražošanas procesu un atbildīgu attieksmi pret materiāla visu dzīves ciklu, kas beidzas ar sairšanu kompostā vai otrreizēju pārstrādi. Vairākās prezentācijās iezīmējās arī kritiska attieksme pret ĢMO, uzverot, ka šādas izejvielas nedrīkst izmantot bioplastmasas ražošanā.

Pieprasījums pēc plastmasas veida materiāliem to tehnisko īpašību dēļ nepārtraukti palielinās. Tādēļ ir naivi domāt, ka varēsim iztikt bez plastmasas izstrādājumiem vispār, tieši pretēji – to ražošanas apjomi ar katru gadu pieaug. Pašlaik vairāk nekā 90% plastmasas izgatavo no fosilām izejvielām, taču visdažādākie polimēri, kas piemēroti plastmasas ražošanai, piemēram, ciete, celuloze, kolagēns, kazeīns, sojas olbaltumvielas un baktēriju sintezēti poliesteri, ir sastopami arī dabā. Ja kaut daļu neatjaunojamo naftas rūpniecības izejvielu aizstātu ar biopolimēriem, mazinātos mūsu atkarība no sintētiskās plastmasas, un tas ļautu ietaupīt fosilos dabas resursus.

Trīs faktori, kas nosaka, cik videi draudzīgs ir materiāls

Atjaunojamība: cik ātri dabā veidojas sastāvdaļas, ko izmanto plastmasas izgatavošanā. Piemēram, materiāls, ko izgatavo no sojas pupiņām, ir videi draudzīgāks nekā no koka izgatavots materiāls, jo sojas pupiņas aug ātrāk nekā koks.

Noārdīšanās: cik ātri plastmasa sadalās pēc tam, kad tā savu laiku nokalpojusi un to vairs nelieto.

Ražošana: cik liels piesārņojums vai atkritumu daudzums rodas plastmasas ražošanas procesā.

Tradicionāli ražotā plastmasa neatbilst nevienam no šiem aspektiem, un tagad arvien lielāku popularitāti iegūst bioplastmasa – jaunākās paaudzes bioloģiski noārdāmi polimēri, kuru sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā tiek iegūtas no atjaunojamām izejvielām. Tādā veidā tiek saudzēti neatjaunojamie enerģijas avoti – nafta, dabasgāze un akmeņogles, turklāt šāda plastmasa nerada problēmas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, jo dabiskos apstākļos mitruma, temperatūras ietekmē un mikroorganismiem bagātā augsnē tā īsā laikā noārdās līdz ogļskābajai gāzei un ūdenim. Pēdējo gadu laikā patērētājiem kļūst pieejami arvien jauni produkti no bioplastmasas, kas apliecina šā materiāla ilgtspēju un daudzveidīgās izmantošanas iespējas.

Kas ir bioplastmasa

Par biopolimēriem jeb bioplastmasu sauc trīs veidu materiālus:

  • materiālus, kas iegūti no atjaunojamiem resursiem, bet nav kompostējami (biobased),
  • materiālus, kas nav iegūti no atjaunojamiem resursiem, taču ir kompostējami un vidē sadalās bez atlikuma (biodegradable),
  • materiālus, kas iegūti no atjaunojamiem resursiem, piemēram, cietes, celulozes vai cukura, un ir kompostējami (biobased & biodegradable).

Rietumvalstīs biopolimērus izmanto jau daudzus gadus – gan medicīnā, gan ražošanā, gan sadzīvē. Ir vairāki iemesli, kāpēc bioplastmasa kļūst aizvien populārāka. Pirmkārt, neatjaunojamie jeb fosilie resursi strauji samazinās, tādēļ materiāli, kas iegūti no atjaunojamiem resursiem, ir laba alternatīva. Otrkārt, patērētāji aizvien biežāk izvēlas videi draudzīgus produktus, tādēļ ražotājs, kurš savu produkciju iesaiņo videi draudzīgā iepakojumā, apliecina, ka saprot, ko dara. Treškārt, bioplastmasas ražošanas process salīdzinājumā ar «parastās» plastmasas ražošanas procesu ir videi daudz draudzīgāks. Ceturtkārt, tā kā atkritumu apjoms ar katru gadu tikai palielinās, kompostējamā bioplastmasa palīdzētu mazināt šo problēmu.

Bioplastmasas izmantošana

Jau tagad no biopolimēriem izgatavo visdažādākos priekšmetus, piemēram, traukus, iepakojumu, mobilo tālruņu korpusus, rotaļlietas, pildspalvas, izlietnes, audumus, autiņbiksītes, mākslīgos grīdas segumus utt. Ir vairākas metodes, kā bioplastmasas starpproduktus var pārvērst dažādos izstrādājumos. No tiem, tāpat kā no tradicionālās plastmasas, var izgatavot plēvi un vairākslāņu plēvi, tos var presēt, tie ir termiski veidojami un apstrādājami ar dziļās izvilkšanas metodi, tos var apdrukāt, savstarpēji sakausēt, karstumā izsmidzināt vai salīmēt. Bioplastmasu, kas ir kompostējama, visbiežāk izmanto iepakojuma izgatavošanai, sabiedriskajā ēdināšanā, dārzkopībā, medicīnā un higiēnā. Lai biopolimērus padarītu tehniski aizvien kvalitatīvākus un vienlaikus nodrošinātu videi draudzīgu ražošanas procesu, to tehniskās īpašības nemitīgi tiek uzlabotas.

Iepakojums, kas sairst izgāztuvē

Viena no iepakojuma pamatfunkcijām ir pārtikas derīguma termiņa pagarināšana. Tāpēc ir skaidrs, ka ne ražotāji, ne patērētāji no iepakojuma neatteiksies. Tātad ir jādomā par videi un izsīkstošajiem dabas resursiem draudzīgākām alternatīvām, lai saglabātu gan produkcijas kvalitāti, gan risinātu vides piesārņojuma problēmas.

1980. gadā pasaulē kopumā saražoja aptuveni 50 miljonus tonnu plastmasas, 2010. gadā – jau 250 miljonus tonnu. Ievērojamu daļu no tās izlieto iepakojuma ražošanai. Un vēl kādi skaitļi: aptuveni 20% no sadzīves atkritumiem ir tieši plastmasa, lielākoties iepakojums. Tātad iepakojuma izgatavošana no bioplastmasas ir gandrīz vienīgais šīs problēmas risinājums. Jau šobrīd no bioplastmasas izgatavo iepakojumu un paliktņus, kas paredzēti augļu, dārzeņu, olu un gaļas iesaiņošanai.

Aizvien populārāki kļūst no bioplastmasas ražoti iepirkumu maisiņi. Pēcāk tos var izmantot kā organisko atkritumu maisus un droši izmest mājas vai rūpnieciskajā kompostā. Lai zinātu, kurš no komposta veidiem atbilst konkrētajam iepakojumam, jāskatās, kāds sertifikācijas veids uz tā uzdrukāts. (http://www.homoecos.lv/lv/3/programmas/3/dababioplastmasadaba-/ka-atpazit-bioplastmasu). Taču jāņem vērā, ka bioplastmasas maisiņos nevajadzētu ilgstoši glabāt, piemēram, dzijas kamolus, jo pēc pusgada maisiņš sairs un kamoli izripos pa visu māju, līdzko tu pieskarsies saviem krājumiem. Kosmētikas nozarē bioplastmasu izmanto ne tikai par ārējo iepakojumu, bet arī tūbiņām un bundžiņām, kurās iepilda kosmētiskos līdzekļus.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā kompostējamie maisiņi un tvertnes organisko atkritumu savākšanai jau tagad tiek plaši lietoti, bet pārtikas un parfimērijas iepakojumam bioplastmasu izmanto retāk. Tomēr bioplastmasas izmantošanai minētajās nozarēs ir ievērojams potenciāls.

Bioplastmasas iepakojumā produkti saglabājas labāk

Lai salīdzinātu svaigu augļu – zemeņu un plūmju – kvalitāti un uzglabāšanas ilgumu pašlaik lietotajos tradicionālajos iepakojumos un biopolimēru iepakojumā, 2008. gada un 2010. gada vasarā Latvijas Augļkopības institūts sadarbībā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniekiem veica divus izmēģinājuma pētījumus.

Daļa augļu tika iepakoti PLA (Polylactic acid), kas ir viens no bioplastmasas veidiem, trauciņos ar vāku un vaļējās kartona kārbiņās, kuras, savukārt, ievietoja hermētiski aizkausētās PLA plēves pakās, daļa augļu tika iepakota PP (Polypropylene), kas ir viens no «parastās» plastmasas veidiem, kārbās ar caurumiem vākā. Zinātnieki secināja: ar biodegradējamiem PLA iepakošanas materiāliem var aizvietot ierastos iepakojuma materiālus, saglabājot augļu kvalitāti un krietni pagarinot uzglabāšanas laiku.

2009. gadā līdzīgi izmēģinājumi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē veikti, PLA traukos un PLA plēves pakās iepakojot mizotus burkānus. Kā kontrole tika izmantota parastā polimēru plēve ar barjerīpašībām. Izrādījās, ka biomateriālos fasētie burkāni saglabāja labu kvalitāti no 8 līdz 10 dienām, turpretī tie, kas bija iepakoti polimēra plēvē ar barjerīpašībām, sabojājās jau pēc trim dienām.

Augļi un dārzeņi ir produkti, kas «elpo», tādēļ to uzglabāšanai nepieciešami speciāli apstākļi. Kā atzīst zinātnieki, biodegradējamās PLA plēves to pilnībā nodrošina; PLA materiāla iepakojumi nodrošina vidi ar minimālu skābekļa saturu, kas ir piemērots svaigas, minimāli apstrādātas produkcijas (mazgāti, mizoti, sagriezti augļi, dārzeņi) kvalitātes saglabāšanai.

Trauki, kas izgaist reizē ar mizām

Vienreizējas lietošanas trauki un galda piederumi, kā arī krūzes, bļodiņas, hamburgeru plēves iepakojumi un salmiņi pēc vienas lietošanas reizes tiek izmesti kopā ar ēdiena paliekām, tā radot milzīgu daudzumu atkritumu, it īpaši masu pasākumu laikā.

Bioplastmasas izmantošana šajā jomā nozīmē būtiskas priekšrocības ne vien no ekoloģiskā, bet arī no ekonomiskā aspekta, proti, būtiski samazinās atkritumu savākšanas, otrreizējās pārstrādes un apglabāšanas izmaksas, jo šos izstrādājumus var kompostēt kopā ar ēdiena paliekām. Jau šobrīd no bioplastmasas var izgatavot visus sabiedriskajai ēdināšanai nepieciešamos galda un iesaiņošanas piederumus, tikai to cenas ir augstākas.

Dārzkopība bez pēdām

No bioloģiski noārdāmiem materiāliem izgatavotas mulčēšanas plēves un no kompostējamas bioplastmasas izgatavoti puķu podi pēc kāda laika sadalās, neatstājot pēdas augsnē, tādēļ tos arvien plašāk izmanto dārzkopībā un lauksaimniecībā. Tā kā šādus puķu podus var kompostēt kopā ar dārzkopības un virtuves atkritumiem, tas palīdz ietaupīt darbu un laiku, līdz ar to arī izmaksas.

Garu stādu un citrusaugļu stādu nostiprināšanai izmantojot saites, lentes un skavas, kas izgatavotas no bioloģiski sašķeļamiem materiāliem, saimniekot būs krietni vieglāk un lētāk, turklāt pēc ražas novākšanas visu var kompostēt kopā ar augiem.

Ļoti parocīgas ir arī kompostējamās sēklu lentes un no bioplastmasas izgatavotas aktīvo komponentu kapsulas. Bioloģiski noārdāmās plēves un tīklus izmanto ne tikai lauksaimniecībā un sēņu audzēšanā, bet arī kā koku un krūmu mulčējamos pārklājus. No bioplastmasas izgatavotas plēves, saites un tīkli palīdz nostiprināt un aizsargāt pret eroziju jaunizveidotas nogāzes un uzbērumus, līdz attīstās augu saknes.

Implanti, kas uzsūcas

Arī medicīnā bioloģiski noārdāmas vai absorbējamas bioplastmasas izmantošanai ir daudzveidīgas un plašas iespējas. Piemēram, tradicionālās želatīna kapsulas var aizstāt ar termoplastmasas cietes kapsulām. Ķirurģiskos šuvju materiālus un absorbējamos implantus, piemēram, skrūves, naglas un plāksnītes, kas izgatavotas no polilaktīdiem un to kopolimēriem, var papildus izmantot kā aktīvo vielu depo. Dažāds polimēru sastāvs ļauj ķirurgiem izmantot specifiskus implantus ar dažādu kalpošanas laiku, kuri pēc tam uzsūcas organismā. Līdz ar to nav vajadzības veikt atkārtotas operācijas, lai izņemtu tradicionālos implantus.

Un dupsītim ērti

Specifisko īpašību dēļ bioplastmasu izmanto par pamatu higiēnas produktu ražošanā. Šādi materiāli ir elpojoši un nodrošina ūdens tvaiku caurlaidību, taču vienlaikus tie ir arī ūdensizturīgi. Mīkstas bioplastmasas plēvi jau tagad izmanto autiņbiksīšu, apakšpalagu, urīna nesaturēšanai domātu izstrādājumu, sieviešu higiēnas preču un vienreizlietojamo cimdu izgatavošanā.

Bioplastmasas ražošanas un pārdošanas apjomi jau šobrīd pieaug, un tajā iesaistītie tirgus dalībnieki ir dažādi – kā jau visās nozarēs. Tādēļ jāņem vērā, ka apzīmējums «bio» nereti tiek izmantots vien kā mārketinga elements. Tikai nozarē atzītas sertifikācijas logo uz produkta ļaus jums būt pārliecinātam par to, ka eksperti atzinuši konkrēto bioplastmasas veidu par nosaukumam atbilstošu. Lielākoties bioplastmasas nozare ir «zaļā» biznesa daļa, un tajā strādājošie speciālisti saprot, ka sabiedrība no viņiem sagaida ne tikai videi draudzīgu produktu, bet arī atbildīgu attieksmi pret vidi visa ražošanas cikla garumā.

Sanita Rībena

Publicēts 2011.gada janvārī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *