Vai pesticīdi var veicināt krūts vēzi?

Berkelejas Sabiedrības veselības institūta Kalifornijā pētnieki Barbaras Konas (Barbara A. Cohn) vadībā atklājuši, ka četrreiz biežāk ar krūts vēzi saslima sievietes, kuru mātēm asins analīzēs bija paaugstināta pesticīda DDT koncentrācija.

DDT jeb dihlordifeniltrihloretānu pirmo reizi sintezēja 1874. gadā, bet 1939. gadā šveiciešu ķīmiķis Pols Millers atklāja, ka šī viela lieliski iznīdē kukaiņus. DDT jeb dustu ar joni sāka plaši izmantot, un jau 1948. gadā ķīmiķim par tā izgudrošanu piešķīra Nobela prēmiju. Otrā pasaules kara laikā DDT izmantoja malārijas, tīfa, buboņu mēra, kā arī utu apkarošanai, un kara apstākļos tas, ļoti iespējams, tiešām darbojās kā brīnumlīdzeklis, tādēļ to sāka lietot nekritiski, nedomājot par ēnas pusēm. Īpaši plaša DDT izmantošana gan lauksaimniecībā, gan sadzīvē sākās pēc kara, un tad gan tas ātri vien zaudēja labo slavu. Mūsu vecāki un vecvecāki vēl atceras, kā dustu, ko izmantoja pulvera formā, bez lielas prātošanas kaisīja pa labi, pa kreisi nevēlamu kukaiņu iznīcināšanai mājās un dārzos. Bet zinātnieki pamanīja sakarību starp DDT lietošanu un putnu masveida izmiršanu. 1962. gadā pasauli satricināja Reičelas Kārsones grāmata «Klusais pavasaris», kurā viņa putnu izmiršanā vainoja DDT. Taču bija jāpaiet desmit gadiem, lai DDT aizliegtu ASV. Pie mums to sāka lietot tikai sešdesmito gadu sākumā, un Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1966. gada 15. septembrī aizliedza DDT lietošanu augu aizsardzībā. Šobrīd DDT lieto tikai Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā malārijas apkarošanai, jo neesot drošākas alternatīvas.

Ārda hormonālo sistēmu

Pētījumi par DDT ietekmi vēl turpinās, lai gan pagājis gandrīz pusgadsimts pēc tā masveida lietošanas pārtraukšanas. Taču, izrādās, pasaulē saražots aptuveni trīs miljoni tonnu DDT, un droši vien tikpat daudz šīs indes un tās pusnoārdīšanās produktu jeb metabolītu atrodas arī vidē, jo tie ir ļoti noturīgi savienojumi. Nule publicētā pētījumā Barbara Kona ar līdzstrādniekiem noteica DDT līmeni 50 gadu vecos asins paraugos mātēm, kas viņām paņemti grūtniecības laikā. Pētnieki analizēja meitu slimību vēsturi un atrada būtisku sakarību – meitām, kuru mātēm grūtniecības laikā asinīs bija paaugstināta DDT koncentrācija, bija četrreiz lielāka saslimstība ar krūts vēzi līdz 50 gadu vecumam, turklāt – tieši agresīvajām formām. Ir ļoti liela ticamība, ka šādu saslimšanu veicinājis tieši DDT mātes organismā, jo dihlordifeniltrihloretāns ir hormonālo sistēmu noārdoša viela jeb EDS (endocrine disrupting susbstance), un krūts vēzi bieži izraisa pārmaiņas hormonālajā sistēmā, kas savukārt izraisa izmaiņas krūts audos. Pētnieki jau pierādījuši, ka būtisks ir arī vecums, kad dzīvā būtne saskaras ar EDS vielām, – jo jaunāka, jo smagākas nereti ir sekas. Iepriekšējie pētījumi atklāja, ka sievietes, kuras bērnībā un pusaudža gados lielās devās saskārušās ar DDT, piecreiz biežāk saslima ar krūts vēzi. Protams, saistība vēl nav cēloņsakarība, bet retrospektīvos pētījumos lielāku ticamību diemžēl panākt nevar, jo mēs nemākam atgriezties pagātnē un uzsākt klīniskos testus.

Latvija nav pasargāta

Ne jau pirmo reizi «Vides Vēstīs» rakstīts par DDT. 2002. gadā toksikoloģe Rita Teivāne informēja par padomju laikos veiktiem slepeniem pētījumiem, par kuru rezultātiem sabiedrība nedrīkstēja zināt: 70. gados tika veiktas 736 aknu un taukaudu analīzes uz hlororganisko pesticīdu atlikumiem no biopreparātiem, kas iegūti no P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā mirušajiem slimniekiem. Analizējot cilvēku taukaudus, tajos atrada līdz 34 mg/kg DDT, kaut gan šie ļaudis nav bijuši tiešā saskarē ar DDT. Turklāt tajos paraugos, kuros DDT līmenis bija zems, noārdīšanās produkta DDE daudzums bija lielāks. Tas apstiprināja hipotēzi, ka, ja organismā iekļūst nelieli DDT daudzumi, šis preparāts var intensīvāk pārveidoties par DDE. Visbiežāk cilvēki veselībai tik bīstamās indes uzkrājuši, ēdot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus – pienu, gaļu, taukus, olas, zivis u.c. Latvijā mūsdienās sievietes bieži saslimst ar krūts vēzi – tūkstoš katru gadu! Un, ļoti ticams, ja daļu šo salimšanu ir veicinājis DDT.

Vai aizliegums pasargā?

Toreiz, kad DDT lietoja, atbilstoši to laiku zināšanām uzskatīja, ka šā līdzekļa sniegtais labums ir pārāks par iespējamo kaitējumu, tāpēc, ievērojot piesardzības pasākumus, dusts ir gana drošs – pētījumi liecināja, ka DDT akūtais toksiskums ir zems. Kādā tā laika lmā pat redzams, kā DDT reklāmas kampaņas dalībnieks, lai pārliecinātu neticīgos Āfrikas iedzīvotājus, apsmidzina ar DDT putru un izēd vairākas karotes. Par drosminieka turpmāko slimību vēsturi gan ziņas nav ievāktas.

Pašlaik pasaulē plaši lieto citus pesticīdus, ko uzskata par gana drošiem, jo pirms lietošanas atļaujas tie tiek pārbaudīti. Tomēr, ja kāds cer, ka pašreizējā pesticīdu atļauju sistēma pilnībā novērš DDT baisās vēstures atkārtošanos, – neceriet par daudz!

Krūts vēža cēlonis ir pārmaiņas hormonālajā sistēmā, un to var izraisīt DDT, kas ir endokrīno sistēmu noārdoša viela, bet jaunākās paaudzes pesticīdu pārbaudēs EDS nevelta pietiekamu uzmanību, jo nav noteikti skaidri kritēriji to atpazīšanai un testēšanai. Zviedrija pat iesūdzējusi Eiropas Komisiju tiesā par kavēšanos ar EDS kritēriju apstiprināšanu, un te, visticamāk, vainojams ietekmīgais rūpniecības lobijs. «PANEurope» – organizācija, kurā apvienojušies pesticīdu pretinieki, – aplēsusi, ka nekavējoties vajadzētu aizliegt piecas (pēc citu pētnieku domām – deviņas) augu aizsardzības līdzekļos izmantotās aktīvās vielas, jo tās bojā endokrīno sistēmu, bet šādu vielu varētu būt vēl vairāk. Sešas no šīm deviņām bīstamajām vielām – abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukanazols, tiakloprīds – ir arī Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sastāvā. Šos pesticīdus lauksaimnieki dāsni izmanto dārzeņu, augļu koku un ogulāju, kā arī labības audzēšanā. Trīs no tiem – abamektīnu, tebukanazolu un tiakloprīdu – lieto Latvijā reģistrētu biocīdu sastāvā kā dzīvnieku, piemēram, žurku, blusu, gliemežu u.c., indes vai kā koksnes konservantus. Tādēļ, pirms pērkat, pievērsiet vērību, kas ir līdzekļa sastāvā, un apdomājiet, vai tiešām jums TO vajag!

Iespēja glābt sevi un citus

Pasargāt sevi un bērnus no smagām saslimšanām ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc ir vērts bez kavēšanās pēc iespējas vairāk ēst bioloģiski serti cētu uzturu, jo tieši ar pārtiku mēs uzņemam lielu daļu kaitīgo vielu, kas nonāk organismā. Veicinot bioloģisko produktu noietu, mēs pasargājam no smagām slimībām arī pašus zemniekus. 90% lauksaimnieku Latvijā strādā, izmantojot pesticīdus, jo viņiem iestāstīts, ka pie turības netiks, ja dāsni nemiglos savus laukus. Un viņi miglo! Skumji noskatīties, cik bezrūpīgi laukstrādnieki nereti izturas pret pesticīdiem – dažam vienīgais aizsarglīdzeklis ir kepka galvā!

Augu aizsardzības speciālisti atceras, ka padomju laikā darbos ar miglotāju nekad nesūtīja jaunus puišus, tikai pensijas vecuma onkuļus, kas pie bērnu radīšanas, visticamāk, vairs neķersies. Bet ne jau tikai laukstrādnieki cieš – miglojums var kaitēt gan augsnei, gan kaimiņiem, gan putniem un kukaiņiem, tostarp bitēm. Izvēloties bioloģiski serti cētos produktus, mēs zinām, ka zemnieki, kuri tos ražo, neizmanto pesticīdus un neindē ne zemi, ne sevi, ne tuviniekus, ne strādniekus, ne kaimiņus.

Pētījums: Cohn et al. «DDT Exposure in Utero and Breast Cancer». J Clin. «Endocrinol Metab».

http://press.endocrine.org/doi/pdf/10.1210/jc.2015-1841

Jana Simanovska
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015

 

Atbildēt