Uguns gādā par bioloģisko daudzveidību

Pagājušā gada vasarā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā norisinājās plašas diskusijas par kontrolētās dedzināšanas nepieciešamību, apsaimniekojot meža biotopus Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā – vietā, kas paredzēta dabas daudzveidības saglabāšanai. Neskatoties uz to, ka dabas aizsardzības speciālisti sabiedrībai skaidroja kontrolētās dedzināšanas nepieciešamību, daļa pretinieku palika pie savas pārliecības, ka šāds apsaimniekošanas veids nav nepieciešams. Pavisam atšķirīga situācija ir Somijā – ļoti līdzīgos sausos priežu mežos kontrolētā dedzināšana, kuras mērķis ir vairot dabas daudzveidību, tur ir pierasta prakse. Interesanti, ka Somijā sabiedrība nevis protestē pret šādu meža apsaimniekošanu, bet gan iesaistās darbos. Vecākās paaudzes somiem vēl atmiņā pagājušā gadsimta vidus, kad dedzināja izcirtumus, lai sagatavotu vietu jaunaudzēm. Tāpēc reti kurš uztraucas, kad nu kontrolēto dedzināšanu galvenokārt veic dabas daudzveidības veidošanā. Cilvēkus motivē tas, ka viņiem ir izskaidrots, kādi būs ieguvumi.

Pēc ugunsgrēka degumā veidojas daudzu sugu attīstībai nepieciešamie apstākļi, piemēram, apdegusi koksne, atsegta minerālaugsne vai koki ar deguma rētām. Degumos labprāt uzturas medņi un rubeņi, līdz ar to daudzi mednieki ir ieinteresēti palīdzēt, lai saglabātu skraju un labi pārredzamu ainavu. Mednieki pēc dedzināšanas uzrauga teritoriju, lai neizceltos nekontrolēts ugunsgrēks. Daļa mednieku par to saņem atalgojumu. Arī daudzi apsaimniekotāji ir ieinteresēti, lai viņu mežos notiktu kontrolētā dedzināšana. Somijā esošās meža serti kācijas shēmas FSC un PEFC paredz, ka 3% no visa meža platības jāveic kontrolētā dedzināšana. Lai pārdotu koksni un kokmateriālus, serti kātam ir ļoti liela nozīme. Piemēram, Lielbritānijā un Vācijā valsts iestādēm un pašvaldībām saskaņā ar Zaļā iepirkuma likumu jāizvēlas no serti cētas koksnes ražots papīrs.

Lai apsaimniekotu sauso priežu mežu biotopus, Somijā katru gadu dedzināšanu veic apmēram 100 ha lielā platībā. Pēc tam, kad ir izraudzīts poligons, ar preses un radio starpniecību, kā arī informatīvo zīmju izvietošanu mežā tiek informēta sabiedrība. Lai nodrošinātu ūdens pieejamību, dedzināmās platības tuvumā izrok nelielus dīķus.

Somijas vadošais meža dedzināšanas speciālists Henriks Lindbergs no HAMK universitātes (Häme University of Applied Sciences) pārliecināts, ka dabas daudzveidība sausos priežu mežos ir atkarīga no uguns traucējuma. Par šo tēmu aizstāvētas septiņas zinātniskās disertācijas. Vēsturiski kontrolētā dedzināšana Somijā veikta izcirtumos, lai veicinātu meža atjaunošanos. Meža biotopu atjaunošanā tā pirmo reizi izmantota 1989. gadā. Mūsdienās dedzināšanai izvēlas mežaudzes, kurās ir dažādu vecumu un caurmēra koki, arī priežu jaunaudzes. Ir meža nogabali, kuros pirms dedzināšanas ugunsdrošības vajadzībām izcērt stigas, bet ir meža nogabali, kuros veido arī dažādu izmēru un formu atvērumus. Nozāģētie koki galvenokārt paliek mežā, lai veidotu mirušās koksnes krājumus. Atsevišķos gadījumos daļa tiek pārdota, lai segtu dedzināšanas izmaksas. Somijā 1 ha meža dedzināšanas izmaksas svārstās no 1000 līdz 2000 eiro. Seitsemīnenas nacionālā parka speciālists Pekka Vesterninens uzsver, ka ļoti svarīgi dedzināšanas procesā ievērot ugunsdrošību. Lai nodedzinātu 8 ha meža, pietiek ar piecām stundām, tomēr ar to darbs nebeidzas. Deguma uzraudzīšana jāveic tik ilgi, līdz sākas lietus. Vietās, kur kontrolētā dedzināšana ir veikta, to vajadzētu atkārtot pēc 10–20 gadiem.

Pretēji Latvijā kultivētajam viedoklim, ka pēc ugunsgrēka valda tikai posts, Somijas piemēri rāda pretējo. Dedzinātajās priežu jaunaudzēs jau dažus gadus pēc ugunsgrēka ieaug bērzi, priedes un apses, atrodami arī aizsargājamie augi, piemēram, plakanstaipeknis. Atsevišķām priedēm uguns ietekmē veidojas deguma rētas. Ņemot vērā to, ka dabas apstākļi Latvijā ir līdzīgi, domāju, ka arī pie mums, veicot kontrolēto dedzināšanu aizsargājamos mežos, dabas daudzveidības stāvoklis uzlabotos. Jāsaprot tas, ka īpaši aizsargājamo teritoriju misija ir kalpot gan dabā mītošajām sugām, gan cilvēkam. Joprojām valda mīts, ka, piemēram, Gaujas nacionālais parks ir domāts tikai un vienīgi cilvēku aktīvajai atpūtai. Nē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošās teritorijas, arī Gaujas nacionālais parks, ir valstij piederošas bioloģiskās daudzveidības bankas, un ne vienmēr bezdarbība nodrošina retām sugām un biotopiem piemērotu vidi. Pilnīgi skaidrs, ka neiejaucoties mēs tās zaudēsim. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu, bet cilvēkiem jāpārvērtē sava attieksme pret uguni un jāsaprot, ka uguns ne vienmēr posta. Prātīgi izmantota, tā vairo bioloģisko daudzveidību.

Raimonds Mežaks
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015

Atbildēt