Staņislavs Taraskins – Biotēkas veikalu ķēdes saimnieks

Staņislavu Taraskinu agrāk nepazinu, zināju vien to, ka viņš izveidojis četrus ekoproduktu veikalus «Biotēka», vada uzņēmumu «Cintamani Baltic». Vērojot Staņislava un viņa domubiedru darbu, gribējās uzzināt, kāds ir cilvēks, kurš tik precīzi un tīri izprot zaļos pamatprincipus. Es runāju latviešu, viņš – skaistā krievu valodā. Tulku mums nevajadzēja.

Taraskin

Kā jums ienāca prātā izveidot zaļo produktu veikalu? Parasti jau vīrieši ar tik zaļām lietām nenodarbojas…

Ekoveikalu, tā dēvēto health food shop, piekritējs esmu jau sen, jau no deviņdesmitajiem gadiem lietoju tos produktus, ko tagad arī tirgojam. Vienmēr, kad tolaik ārzemēs iegāju ekoproduktu veikalos, mani pārņēma priecīga sajūta, skatoties uz visu to burciņu un paciņu bagātību koka plauktos, man patika smaržas, – tā bija kā cita pasaule. Tomēr man pat prātā nevarēja ienākt, ka pats kādreiz atvēršu šādus veikalus.

Kāpēc sāku izvēlēties videi draudzīgus produktus? Tas sākās 17 gadu vecumā, kad kļuvu par stingru veģetārieti, un tas nozīmē neēst ne gaļu, ne zivis, ne olas, ne produktus, kas satur šādas izejvielas. Par veģetārieti kļuvu ētisku apsvērumu pēc, uzskatu, ka tā ir mana iespēja nevairot uz pasaules sāpes. Es pieturos arī pie vēdiskās filozofijas. Tas sākās kā jaunieša protests pret padomju laika ģimenes vērtībām. Pusaudžiem jau raksturīgi pretoties mājās iedibinātajām vērtībām, meklēt alternatīvas, meklēt ko pilnīgi citu. Cits kļūst par rokmūziķi, cits sāk lietot narkotikas un tad kļūst par rokmūziķi. (Smejas) Mans protesta veids bija filozofijas maiņa, bet, atšķirībā no vienaudžiem, es nekad neesmu sevi indējis ne ar narkotikām, ne alkoholu, ne nikotīnu. Man ir 36 gadi, esmu precējies, ir bērni, un mēs visi dzīvojam veselīgu dzīvesveidu gan fiziskā, gan garīgā līmenī. Ja produkti nav dabīgi, piemēram, kosmētika, tad, es esmu pārliecināts, tā ir kaitīga.

Es ļoti ieklausos nopietnās astroloģiskās prognozēs, un jaunībā mani brīdināja, ka mazumtirdzniecība nav man domāta. Un es par to pat nesapņoju. Bet impulss nāca no līdzcilvēkiem. Kad mēs firmā satikāmies vairāki domubiedri, pirms četriem gadiem atvērām pirmo «Biotēku» ar pārliecību, ja jau mums to vajag, tad to droši vien ko tādu vēlas arī citi. Ja nu mēs izrādīsimies vieni tādi, tad paši visu iepirkto produkciju apēdīsim un neko daudz nezaudēsim, tikai ilūzijas. Kā jau paredzēju, tādi cilvēki atradās uzreiz, pirmie bija no «Vides Vēstu» redakcijas, citi nāca vēlāk. Bet tagad redzam, ka šādu cilvēku Latvijā kļūst aizvien vairāk.

Man «Biotēka» kā bija, tā ir protesta forma pret korporāciju, varas kāri, pret patērētājsabiedrību, kas izsūc no cilvēkiem viņu dzīves sparu. Nauda jau arī ir savdabīga dzīves enerģijas izpausme. Mēs tik daudz spēka ieguldām, lai to nopelnītu, bet patērētāju sabiedrība naudu paņem, pretī nedodot ne laimes, ne gandarījuma sajūtu.

Vai darbs dod prieku un sajūta ir pacilājoša?

Mēs savā uzņēmumā «Cintamani Baltic» ļoti reti darām kaut ko tādu, kas mums pašiem nepatiktu. Ja izrādās, ka kaut kas arī nepatīk, mēs šo jomu slēdzam. Tāpēc fakts, ka veikali «Biotēka» nevis tiek slēgti, bet veram vaļā aizvien jaunus, nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa.

Ko dara «Cintamani Baltic»?

Mums vēl ir dabīgo uztura bagātinātāju un mutes higiēnas preču vairumtirdzniecība. Taču «Biotēku» veikalu tīkls visprecīzāk ataino mūsu filozofisko pārliecību. Tur ir mūsu sirds.

Kādi ir pamatprincipi, iekārtojot jaunu veikalu?

Mēs cenšamies izmantot dabīgus materiālus – visa pārtika izlikta uz koka un stikla plauktiem. Ar kosmētiku ne vienmēr tā var, jo dažu dārgo zīmolu produkti ne sevišķi labi izskatās koka plauktos. No ledusskapjiem nevaram izvairīties, un tie ir paši netaupīgākie monstri, taču bez tiem mēs nevarētu piedāvāt ne tikai banānus, ananasus, kivi, avokado, bet arī Latvijas dārzeņus un augļus. Tagad beidzot daudziem ir iespēja uzzināt, kā eksotiskie augļi garšo patiesībā. (Smejas) Jā, mazi, melni banāniņi, kas nevis pārvēršas putrā, bet lēnām izžūst un kļūst aizvien garšīgāki, jo nav ne ar ko apsmidzināti mūžīgai jaunībai.

Bet tas laikam ir grūti – saglabāt šos augļus. Tos nepaspēj izpirkt, tādēļ pašiem daudz kas jāapēd…

Jā, turklāt mums nav tik liela klientu loka. Augļi nav ne ar ko apstrādāti, tāpēc ātrāk bojājas. Turklāt ir jāpaiet laikam, kamēr cilvēki sapratīs, ka augstāka cena atbilst labumam, ieguvumam. Taču tagad nespēju ne paskatīties uz lielveikalu augļiem, jo saprotu, cik daudz indes tie satur…

Man «Biotēkā» vienmēr ir interesanti – tur vienmēr ir kas jauns. Kā izvēlaties sortimentu?

Kad tikko sākām, mūsu pirmajā kravā bija tikai tās preces, kas mums pašiem ļoti patika un ko jau bijām ieraduši lietot. Daudzi produkti iepatikās arī mūsu klientiem, daži nepatika, izlietojām paši. Tagad vairāk izprotam, ko cilvēki vēlas, un, ja viņu vēlmes sakrīt ar mūsu iespējām, ja varam šā zīmola produktus atrast un spējam atvest uz Latviju par normālu cenu (jo transporta izdevumi ļoti palielina pašizmaksu, pat par 30%), tad to darām. Klienti ar mums sazinās ar tīmekļa starpniecību – http://www.bioteka.lv. Starp citu, tā ir otra apmeklētākā mājaslapa Latvijā pārtikas preču jomā. Mūs apsteidz vien «Hanzas maiznīca». Mājaslapā notiek dažādas diskusijas, nekavējoties atbildam uz jautājumiem, cilvēki izsaka vēlmes, stāsta, ko gribētu nopirkt, un mēs cenšamies viņu vēlmes izpildīt.

Bez tam mums pašiem rodas idejas, tiekamies ar ražotājiem, uzzinām jaunumus. Mūsu pēdējais jaunums ir bioloģiski sertificētas 20 veidu diedzējamās sēkliņas no Itālijas un speciāli trauki to diedzēšanai. Pāris dienu laikā izaug vesels mežs! Ļoti iecienīts produkts no pirmās dienas, kad parādījās veikalos. Man garšo diedzētas redīsu sēklas, tādas asas.

Kādu kosmētiku tu pats lieto?

Gadiem ilgi es lietoju tikai «Dr. Bronner’s» ziepes: mazgājos, skujos, matus mazgāju. Ar 125 ml pudelīti pietiek vienam mēnesim. Tas viss. Bet šīs ziepes kuram katram neiet pie sirds, tās nudien ir tādas alternatīvas!

Dr. Bronners ir viens no zaļā dzīvesveida celmlaužiem; viņš tās ziepes sāka gatavot no olīveļļas pēc gadsimtiem senām kastīliešu metodēm. Dr. Bronners emigrēja no Vācijas pirms Otrā pasaules kara un sāka šādas ziepes gatavot Kalifornijā piecdesmitajos gados. Viņam ir savdabīgas ražošanas metodes. Ziepju fabrikā nav gandrīz nekādu mehānismu. Pats uzņēmums sākas kalna virsotnē, un ražošanas process notiek ar gravitācijas spēku palīdzību. Augšā uzved ziepju sastāvdaļas, tās pašas satek no viena trauka nākamajā, sajaucas, un gatavais produkts lejā jau tiek fasēts pudelītēs. Esmu pazīstams ar Dr.Bronnera mazdēliem. Zinu, ka visas sastāvdaļas ir dabiskas un bioloģiski sertificētas, olīvas aug Palestīnā, fermeri ir arābi, bet bizness pieder ebreju ģimenei. (Smejas) Tāda tautu draudzība…

Dr. Bronners sešdesmitajos gados bija aktīvs hipiju kustības atbalstītājs. Astoņdesmito gadu vidū viņa ziepes bija viens no pirmajiem produktiem, ko sāka tirgot ekoveikalos.

Vēl tradīcijām bagāti produkti ir «Sodasan» mazgāšanas līdzekļi. Arī šā uzņēmuma dibinātājiem šādu produktu ražošana bija savdabīga zaļā protesta forma; viņi izveidoja dabīgas mazgājošas formulas, kas nesatur ne fosfātus, ne hloru, ne optiskos balinātājus. Viņi lieto cukura tenzīdus un dabīgas augu ziepes.

Mani iepriecina tas, ka pie «Biotēkas» pārdevējām eju kā pie līdzvērtīgām sarunu partnerēm un varam ilgi runāt par zaļajām lietām. Kur tu ņem tik gudras meitenes?

Kad meitenes atnāk pieteikties darbā, zinām, ka viņas jau ir «Biotēkas» klientes, jo informāciju par vakancēm publicējam tikai savā mājaslapā internetā. Mēs meklējam domubiedrus, nevis padotos. Tātad pie mums atnāk cilvēki, kam tuvas zaļās lietas. Ja viņu zināšanās vēl ir robi, tad regulāri notiek mācības, taču tas nav slogs, bet, līdzīgi kā mums visiem, hobijs. Ja viņas strādā ar sirdi un dvēseli, mēs esam gatavi radīt apstākļus, lai cilvēks šajā uzņēmumā jūtas labi un ir drošs par nākotni. Liela daļa mūsu pārdevēju studē, tāpēc strādā nepilnu slodzi. Viņu alga ir atkarīga ne tikai no nostrādāto stundu skaita, bet arī no pārdošanas apjoma. Viņas nopelna daudz vairāk nekā pārdevējas parastos veikalos. Taču tajā pašā laikā mēs mācām, ka cilvēkam jāpārdod tas, kas viņam ir vajadzīgs, nevis tikai pēc iespējas vairāk.

Mums ir izstrādāta mācību sistēma ar ikmēneša tēmām. Lasām lekcijas, dodam materiālus, nodarbību otrajā daļā ir zināšanu pārbaude un testi, lai mēs uzzinātu, vai meitenes ir apguvušas iepriekšējā tikšanās reizē mācīto. Kad parādās jauns produkts, manas kolēģes, kas labi iepazinušās ar šo zīmolu, iepazīstina pārējos. Mums ir pārdevēja, kas ļoti labi pārzina aromterapijas smalkumus, ir puisis – pārliecināts vegāns, un viņš dalās ar informāciju, lai pārējās pārdevējas saprastu, ko piedāvāt šāda dzīvesveida piekritējiem.

Man nav padoto, bet ir kolēģi un domubiedri. Katrs var nākt ar jaunu ideju, vienīgais, kas jāizdiskutē, – vai varam to atļauties. Iedvesma nāk no viņiem. Es neesmu harizmātisks līderis, kas viens visus uzlādē ar enerģiju. Es laikam vairāk mēģinu netraucēt.

Daudzi prasa, kāpēc mūsu veikalos nav gaļas. Tā kā esmu veģetārietis pēc pārliecības, gaļas un olu te nebūs, un viss.

Vai jūs kopā arī atpūšaties?

Mūsu kopā būšana lielākoties ir ar sportisku ievirzi – dodamies slēpot, esam nodarbojušies ar peintbolu. Atpūtas brīžos cenšamies darīt tādas lietas, ko katru dienu nedarām. Jaunajā gadā visus savējos aicinām uz ballīti, katrs gatavo kaut ko veģetāru. Mūsu kolēģiem ar to jārēķinās, ka ēdiens būs veģetārs.

Pašlaik Rīgā ir četri «Biotēkas» veikali. Vai tie atšķiras?

Visos veikalos ir līdzīgs sortiments, bet augļus un dārzeņus tirgojam tikai «Biotēkā» Slokas ielā un iepirkšanās centrā «Sky&More». Tā kā ledusskapji aizņem daudz vietas, ne Vecrīgas, ne Cēsu ielas veikalā tos nevar iespiest.

Tas, kas kopīgs mūsu pircējiem, nav ne dzimums, ne vecums, ne izglītības vai ienākumu līmenis, bet gan tas, ka viņi ir gudri un pieņēmuši lēmumu, ka grib dzīvot veselīgāk un, nevienam nekaitējot. Mūsu pircējus vieno zaļā filozofija.

Man ir svarīgi, lūk, kas: ja esmu naudu nopelnījusi, veicinot zaļos pasaules uzskatus, es nekad to netērēšu, atbalstot globalizāciju un videi nedraudzīgas lietas. Kā tu tērē savu naudu?

Es pieturos vidusceļam; es neesmu zaļais fanātiķis – tādi neatver veikalus galvaspilsētas centrā, bet gan dodas dzīvot dziļos laukos, apstrādā zemi ar zirdziņu, nes ar spaiņiem ūdeni no akas. Es dzīvoju pilsētā, braucu ar automašīnu, leju bākā dīzeļdegvielu… Jā, es mēģināju lietot biodegvielu, bet tā nebija laba pieredze, jo īpaši ziemā. Esmu ar jums solidārs, jo arī netērēšu savu naudu lietām, kas vairo pasaules sāpes, bet uz kompromisiem jāiet arī kā veģetārietim. Piemēram, nespēju valkāt sintētisku materiālu apavus, tāpēc nēsāju ādas kurpes. Man nepatīk dzīvot guļbūvē, tāpēc izvēlos gāzbetona celtni, kas apdarināta ar ģipškartonu. Bet ir lietas, kas jau kļuvušas par ieradumu: nekad neizmetu atkritumus mežā, šķiroju atkritumus… Labi, tie ir sīkumi, bet to ievērošana neko nemaksā.

Gribu ierosināt kādu ideju – organizēt «Biotēkās» pircēju skolu. Parastajos veikalos cilvēkus ļoti māna, bieži vien apzīmējumi «biokosmētika» vai «dabīgs produkts» ir tikai vilinoši vārdi bez seguma. Bez lupas uz veikalu vairs neeju. Kur ir visvairāk melu parastajos veikalos?

Melo tur, kur nav stingru standartu. Un kosmētikā nav šo stingro standartu. Bet, ja uz iepakojuma nav ekosertifikāta emblēmas, tad apzīmējums «dabīgā kosmētika» visbiežāk izrādās meli un vairāk par 10% dabīgu sastāvdaļu tur nav. Ar pārtiku tādi jociņi nav iespējami – ja nav bioloģiskās lauksaimniecības emblēmas, tad nav, un nav iemesla ticēt, ka produkti audzēti, neizmantojot pesticīdus un minerālmēslus. Visa pārtika ir dabīga, tikai jāizprot, kādā stāvoklī ir tā vide, kur tie auguši.

Latvijā joprojām valda maldīgs uzskats, ja kaut kas izaudzēts Latvijā, tad tas ir ekoloģisks. Bet nebūsim naivi – arī šeit ir pieejamas pasaulē iecienītās tehnoloģijas, aktīvi strādā mēslojuma un pesticīdu tirgotāji. Domāju, ka ļoti maldina arī Zaļās karotītes zīme. Tas pats sakāms par Latvijā ražotu kosmētiku – lielākā daļa sastāvdaļu taču tiek ievestas un šeit tikai samaisītas kopā. Mēs esam atteikušies arī no dažu Latvijas kosmētikas ražotāju produktiem, kaut viņi publiskajā telpā tos slavē kā ļoti dabīgus, taču atliek vien uzmanīgāk izlasīt sastāvu, lai saprastu, ka tā ir maldināšana. Tikko mēs apjautām, ka šis ziepju ražotājs pats nesaprot, ko liek produktā, tā momentā pārtraucām sadarbību. Mūsu ārzemju partneri, arī latviešu «Madara», var atbildēt par katru sastāvdaļu.

Daudzos ekoveikalos arī var pamanīt ne vienu vien preci, kas nebūtu liekama šādā veikalā. Pašlaik spēkā pieņemas tā sauktā ekomode, tāpēc pieprasījumam seko piedāvājums, kaut paši veikalu vadītāji lāgā neizprot, kas ir dabīgs, kas – nav. Bet droši vien tas ir nezināšanas dēļ.

Nākot uz šo interviju, es cerēju dzirdēt zaļās veiksmes stāstu. Vai uzskatāt šo nodarbošanos par veiksmīgu?

Veiksme var būt izsakāma naudā, bet to var mērīt arī laimes sajūtā un morālajā gandarījumā. Mēs jau kopš pirmsākumiem neizvirzījām nereālus sapņus par ātru peļņu, uztvērām šo pasākumu mierīgi, sak, ja kas noies greizi, vismaz paplašināsim domubiedru pulku. Bet vispār šis pasākums izrādījās veiksmīgs gan naudas, gan emocionālajā ziņā. Mēs veicinām alternatīvu dzīvesveidu, mūsu darbs pasauli padara labāku un parāda, ka ir arī citi vērtību mēri.

Vai citās pilsētās «Biotēku» nebūs?

Es nedomāju, ka mums būtu jāatver «Biotēka» pilsētās, kuras tik labi nepazīstam. Bet daudzi zaļi domājoši veikalnieki ņem gan ekokosmētiku, gan mazgāšanas līdzekļus un citus produktus mūsu vairumtirdzniecības bāzē, tādējādi neklātienē «Biotēka» ir daudzviet Latvijā. Laukos ir cita gaume, tas, ko pērk Rīgā, bieži vien izrādās vienaldzīgs lauciniekam. Tikai tie veikali, kurus dibina cilvēki ar stingru zaļo pārliecību, spēj izdzīvot un pulcēt ap sevi domubiedrus. Tie, kuri nospriež, ka zaļais dzīvesveids tagad ir modē, noīrēšu telpas, nolikšu plauktus, izkāršu zaļu uzrakstu un visi pie manis nāks un pirks, vienalga ko, maldās. Tu nedrīksti būt vienaldzīgs pret to, ko dari. Lai tirgotos zaļi, ir jābūt gan zināšanām, gan garīgam pamatojumam un lielai mīlestībai pret to, ko dari.

Jauni veikali rodas spontāni, to nevar ieplānot, šim procesam ir jāļaujas un jābūt gatavam izmantot labus piedāvājumus. Mēs ļaujamies, lai vējš pūš burās. Viss notiek pats no sevis. Piemēram, «Sky&More», – nāca piedāvājums, mēneša laikā iekārtojām veikalu, kas strādā ļoti veiksmīgi jau no pirmās dienas.

Ko es neesmu iedomājusies tev pajautāt?

(Kādu laiku domā…) Šī ideja vēl virmo gaisā, bet es ticu, ka tā īstenosies… Šovasar mēģināsim paši nodrošināt mūsu veikalus ar bioloģiski audzētiem produktiem. Mums ir zeme Bauskas rajonā, izmēģināsim ļoti alternatīvu lauksaimniecības veidu. Vispirms mēģināsim audzēt kartupeļus, burkānus un ķirbjus. Būs neapkurināmas siltumnīcas ar gurķiem un tomātiem, tur rosīsies Kalifornijas sliekas, viss darbosies kā autonoma sistēma.

Tas ir tavs sapnis par zaļo zemi?

Jā. Tur zeme nav apstrādāta gadus astoņpadsmit, iziesim sertifikācijas sistēmu un sāksim. Protams, lētāk būtu sadarboties ar pieredzējušiem zaļajiem zemniekiem, bet man tā nav tikai fiksā biznesa ideja, bet gan filozofijas un pārliecības lieta. Man ir domubiedri ar lauksaimniecības izglītību, bet viņi grib šo lietu izdarīt citādi, ne tā, kā mācīja padomju un māca tagad Rietumu skolās. Ja kaut kas izaugs, tad jau rudenī «Biotēkā» būs pašu audzēti dārzeņi.

Anitra Tooma

Publicēts 2009.gada martā

Atbildēt