Skandināvu ekociemati

Foto – Jānis Brizga

Zaļais dzīvesveids jau sen vairs nav tikai auduma tarbiņas nēsāšana, iepirkšanās beziepakojuma veikalā vai bioloģiski audzēta ābola graušana. Cilvēki pārskata ne tikai ikdienas patēriņu, bet nolemj dziļi sistēmiski mainīt savu dzīvi un integrēt vides un dabas saudzēšanas principus un vērtības savā un kopienas dzīves audeklā, tāpēc pasaulē arvien populārāki kļūst ekociemati.

Ekociemati – pašuzturošanas kopienas, kas formējušās uz vides, reliģiskās vai politikās pārliecības pamata, – ir spontāni veidojušies visās pasaules malās jau gadu desmitiem. Pirmais priekšstats droši vien būtu par kādu hipiju komūnu, un tādas zaļo kopienas patiešām pastāv. Taču ir arī vietas, kur pulcējas pilsētnieki, kas vēlas samazināt dzīves apgriezienus, ir pagasti, kuros nevis saplūst domubiedri no visurienes, bet par pašuzturošu kopienu pārveidojas jau eksistējoša pašvaldība.

Dibināt ekociematus un dažādas komūnas cilvēkus mudina vēlme pēc labākas, kvalitatīvākas dzīves telpas un sociālajām attiecībām. Ekociematu koncepcijas pamatā ir vēlme uzņemties atbildību par savu dzīvi, rīkoties tā, lai cilvēki un daba spētu sadzīvot, dabas resursi tiktu izmantoti tā, lai tie spētu atjaunoties un varētu pastāvēt ilgstoši.

Ir ekociemati, kas pastāv vairākus gadu desmitus un labi parāda, ko var sasniegt ilgtspējīgas dzīves eksperimentos, citi ir tikko radušies. Kaut arī savulaik ekociematus uzskatīja par samērā marginālām apdzīvotām vietām ideālistiem, tagad pakāpeniski rodas «vidusmēra» ekociemati, kas izmanto ekociemata principus un ir pieņemami jebkuram.

Lai arī ekociematu pamatā ir zaļās vērtības un idejas, tiem raksturīga racionāla vīzija par videi draudzīgu infrastruktūru, kas vienotā sistēmā integrē kompaktu telpisko plānošanu, ūdenssaimniecību un energoapgādi, atkritumu apsaimniekošanas un transporta sistēmu, vietējās atjaunojamās energoapgādes sistēmas un energoefektivitāti, ilgtspējīgu būvniecību un videi draudzīgus materiālus, ilgtspējīgu pārtikas apgādi, pilsētvidē integrētu bioloģisko daudzveidību un dabas sistēmas, uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī apmierina sociālās un kultūras vajadzības.

Ekociematos izmanto maksimāli noslēgtus aprites ciklus un sistēmas. Enerģijas apgādi nodrošina saule, vējš, ūdens, kā arī apvienotā siltuma un enerģijas sistēma. Nelielas ūdens apgādes un kanalizācijas iekārtas, lietus ūdens izmantošana, materiālu aprite kopējā otrreizējās izmantošanas sistēmā, kā arī citi risinājumi, kas balstās uz ilgtspējīgas attīstības idejām. Šādi ciemati bieži vien eksperimentē ar jaunām tehnoloģijām, izmanto inovācijas, palīdzot tās uzlabot un pārvērst plašpatēriņa risinājumos.

Bagātīga ekociematu pieredze ir Skandināvijā, kur jau kopš 60. gadiem eksperimentē ar dažādām sociālajām kopdzīves formām. Taču tagad cieņā ir arī ekoloģiskos principos balstītu ciematu attīstība.

 

Hammarby Sjöstad Stokholmā

Foto – Jānis Brizga

Hammarby Sjöstad nav noslēgta kopiena, bet Stokholmas (Zviedrija) daļa, kas vairāk nekā 10 gados ir būtiski pārbūvēta, lai maksimāli ievērotu augstus vides standartus gan attiecībā uz ēkām un to energoefektivitāti, gan satiksmes organizāciju, gan ūdens un atkritumu apsaimniekošanu. Viena no inovācijām, ar ko šeit eksperimentē, ir vakuuma atkritumu šķirošanas sistēma. Katram atkritumu veidam ir sava «caurule», kas iebūvēta pazemē un pa kuru atkritumi tiek aizsūknēti uz savākšanas laukumu. Līdz ar to šeit neredzēsit ierastās atkritumu savākšanas mašīnas un atkritumu konteinerus.

 

Valdorfskola un ekokopiena Jarnā

Foto – Jānis Brizga

Jarna (Järna) atrodas 55 km uz dienvidiem no Stokholmas. Tajā tiek īstenotas austriešu domātāja, antropozofijas radītāja Rūdolfa Šteinera (Rudolf Joseph Lorenz Steiner, 1861–1925) idejas praksē visās dzīves jomās – izglītībā, lauksaimniecībā, veselības aprūpē. Jarnā darbojas Valdorfskola, biodinamiskās zemnieku saimniecības, kultūras nams, veikali un kafejnīcas, kur tirgo bioloģiski sertificētu pārtiku. Šeit ir pat slimnīca, kurā tiek praktizēta antropozofiskā medicīna, kā arī alternatīvā banka, kurā vietējie iedzīvotāji var noguldīt savus uzkrājumus vai aizņemties naudu. Valdorfskola piedāvā gan pilna laika studijas, gad dažādus kursus eiritmijā, mākslā, ārstnieciskajā un mākslas terapijā. Skolas ēka ir būvēta saskaņā ar antropozofiskās arhitektūras principiem – tās sienas ir no keramzīta un māla maisījuma, bet griesti siltināti ar māla un salmu ruļļiem.

 

Dyssekilde – ekociemats Dānijā

Foto – Jānis Brizga

Dyssekilde ir neliels ekociemats Dānijā, 60 km no Kopenhāgenas. Ciemata dibinātāji 80. gadu beigās izvēlējās vietu blakus vietējai dzelzceļa līnijai, lai samazinātu atkarību no auto. Ciematā ir 30 ēkas un 10 ha lauksaimniecības zemes, kuru kolektīvi apsaimnieko ciemata iedzīvotāji. Te ir daudzveidīga arhitektūra. Daudzas mājas ir kupolveida, bet populāri ir arī «zaļie» jumti un ekoloģisko būvmateriālu (salmi, koks, māli, gliemežvāki) izmantošana. Dānijā ļoti populāri ir kooperatīvi, tāpēc lielākā daļa māju pieder kooperatīvam, kas apsaimnieko ciemata teritoriju un izīrē mājas ciemata iedzīvotājiem. Katrs ciemata iedzīvotājs, kurš ir vecāks par 18 gadiem, ik gadu kooperatīva kasē iemaksā 300 eiro biedra naudu un katru nedēļu ciemata vajadzībām velta 3–4 stundas sava brīvprātīgā darba. Kooperatīvam pieder arī vēja turbīna, līdz ar to ciemats ir pašnodrošināts ne tikai pārtikas, bet arī enerģijas ziņā.

 

Svanholma – viens no lielākajiem ekociematiem Dānijā

Foto – Jānis Brizga

Svanholmas (Svanholm) kooperatīvs dibināts 1978. gadā, kad aptuveni 100 tā īpašnieku iegādājās Svanholmas muižas īpašumus. Pašlaik Svanholma ir viens no lielākajiem ekociematiem Dānijā – tajā dzīvo aptuveni 150 cilvēku, un tā teritorija aizņem vairāk nekā 400 ha, no kuriem puse ir lauksaimniecības zemes un 130 ha meža. Zeme tiek apsaimniekota ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tas ir viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīviem valstī un viens no lielākajiem bioloģiskā piena ražotājiem. 70% savu ienākumu Svanholmas iedzīvotāji atdod kooperatīvam, pretī saņemot dzīvesvietu, skolu un bērnudārzu, kā arī elektroautomašīnas, atjaunojamo enerģiju un alternatīvās medicīnas pakalpojumus.

 

Stenløse Syd – ciemats Zēlandes salā

Foto – Jānis Brizga

Ļoti praktisks zaļas un energoefektīvas mājokļu kopienas piemērs ir Stenløse Syd, kur uz 76 ha zemes ir uzbūvētas 800 mājas. Uz katras mājas ir vismaz 3 m2 saules paneļu, kas ražo elektroenerģiju un darbina siltumsūkni ēkas apkurei. Tā kā šai teritorijai ir augsts applūšanas risks, ir izveidots arī pazemes ūdens uzkrāšanas rezervuārs lietus ūdenim. To ikdienā izmanto dārzu laistīšanai un tualetēs. Ikgadējais enerģijas ietaupījums, salīdzinot ar līdzīgu dzīvojamo platību Dānijā, ir 3,6 miljoni kWh. Ciemata attīstītāji cer, ka līdzīgos ciematos drīzumā Dānijā dzīvos lielākā daļa valsts iedzīvotāju un tādējādi būtiski samazinās savu ietekmi uz klimatu.

 

Hallingelille – ekociemats Rinkstedā


Foto – Jānis Brizga

Hallingelille ir 2003. gadā dibināts ekociemats Dānijā, kur praktizē permakultūru. Tajā dzīvo 50 pieaugušie un 30 bērni. Ciematu ieskauj pļavas un meži, tā centrā ir ezers. Šeit ir 20 ēkas, kas būvētas pēc ekoloģiskās būvniecības principiem, izmantojot gan salmu ķīpas un kaņepes šķiedru, gan nolietotās riepas un koksnes atkritumus. Ciematā ar auto nebrauc, un šeit veiksmīgi tiek praktizēta bioloģiskā lauksaimniecība. Te ir ierīkots vides izglītības centrs «MiMundo», kur var uzzināt gan par pašu ciematu un permakultūru, gan arī apskatīt ekotehnoloģijas – kompostējošās tualetes, ūdens attīrīšanas iekārtas u.tml.

 

Ekociemats Munksoegaard Roskildē

Foto – Jānis Brizga

Munksoegaard ir ekociemats Roskildē (Dānija), kas dibināts 2000. gadā. Pašlaik tajā ir 100 rindu mājas. Ciemats ir ne tikai ekoloģiskās būvniecības paraugs, bet arī piemērs integrētai kopienai ar plašām koplietošanas teritorijām un pārdomātu plānojumu. Arī šeit plaši tiek izmantota saules enerģija un ciemata iedzīvotājiem ir pieejami koplietošanas elektroautomobiļi.

Jānis Brizga

One Reply to “Skandināvu ekociemati”

  1. Loti interesants stāsts! daudz jauna uzzinaju , nezinaju ka ciemats ir ne tikai ekoloģisks buvniecības paraugs bet gan pārdomats planojums. Uzzināju ka Dānijā būve ekoloģiskas būvniecības mājas. Kā arī ciematos plaši izmanto saules enerģiju un iedzīvotājiem ir pieejami elektroautomobīļi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *