Sintētisko vielu piesārņojuma ķēde apkārt pasaulei

Jaunākais Pasaules Dabas fonda pētījums 2006.gadā «Piesārņojuma ķēde: pārtikas posms» (Cycle of Contamination: Food Link) rāda, ka vides piesārņojuma dēļ pārtikas produktos nokļūst dažādas sintētiskas vielas, kam tur nevajadzētu būt. Piemēram, zivīs atrasti polihlorētie bifenili – vielas, ko 70. gados izmantoja elektroiekārtās, bet, atklājot to negatīvo ietekmi, tika aizliegtas jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Neraugoties uz to, šīs vielas ir saglabājušās vidē līdz pat mūsdienām. Pārtikas pētījums tika veikts, lai ilustrētu piesārņojuma ķēdi, kas sākas ar nepie-tiekami pārbaudītu sintētisko vielu ražošanu un beidzas ar šo vielu nokļūšanu cilvēka ķermenī, kas ilgtermiņā var izraisīt veselības problēmas.

Rūpniecība – vide – cilvēks

Pēdējā pusgadsimta laikā radīts aptuveni 80 tūkstoši jaunu ķīmisko vielu. Tās ir sastopamas lielā daļā patēriņa preču – gan mēbelēs, apģērbā, elektroiekārtās un tīrīšanas līdzekļos, gan ķermeņa kopšanas līdzekļos un kosmētikā. Daudzas no šīm vielām ir noderīgas un vajadzīgas un tās ir ievērojami uzlabojušas cilvēka dzīves kvalitāti. Tomēr daļai no šīm sintētiskajām vielām piemīt nevēlamas īpašības. Tās ir vielas, kas ir noturīgas vidē1 un var uzkrāties2 cilvēku un dzīvnieku ķermenī.

Pasaules Dabas fonda pirms gada veiktais asins analīžu pētījums rāda, ka sintētiskās vielas nokļūst un uzkrājas cilvēka asinīs. 12 Eiropas valstīs veiktajā pētījumā, kurā piedalījās arī vienas ģimenes triju paaudžu sievietes no Latvijas, kopumā asinīs tika atrastas 73 no 107 meklētajām vielām. Šīs vielas pieder dažādām sintētisko vielu grupām, ko izmanto plaša patēriņa preču ražošanā. Piemēram, vecākās paaudzes cilvēku asinīs tika atrasti sen aizliegtie polihlorētie bifenili un agrāk plaši izmantotais pesticīds DDT (dusts). Jaunākās paaudzes cilvēku asinīs savukārt vairāk atrodamas mūsdienās plaši izmantotās vielas, piemēram, bromētie liesmu novērsēji, ar ko apstrādā elektroiekārtas, mēbeles un apģērbu, un mākslīgās smaržvielas, kas var būt ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvā. Tāpat tika atrastas arī perfluorētās vielas, kas var būt, piemēram, nepiedegošo pannu pārklājuma sastāvā, un bisfenols A, ko izmanto plastmasas un skārda izstrādājumos. Lai pierādītu, ka šīs vielas cilvēka organismā nokļūst ne tikai no saskarsmes ar tās saturošajām precēm, bet arī no globālā vides piesārņojuma, šā gada vasarā Pasaules Dabas fonds veica pārtikas pētījumu.

Pārtikas posms

Jau pārtikas audzēšanas laikā to ietekmē vides ķīmiskais piesārņojums. Sintētiskās vielas, kas to ražošanas, transportēšanas vai izmantošanas laikā ir nokļuvušas vidē (augsnē, gaisā, ūdenī, nogulumiežos), tālāk nonāk augos un dzīvnieku ķermenī. No tu-rienes tās savukārt var nokļūt pārtikas produktu sastāvā.

Pasaules Dabas fonds pārtikas pētījumu veica, atlasot ikdienā lietotus pārtikas produktus septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu lielveikalos. Kopumā Somijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas veikalos tika izvēlētas 27 pārtikas preces.

Pētījuma rezultāti zinātniekus nepārsteidza – sintētisko piesārņojumu atrada visos pārtikas produktos. Turklāt lielākā daļa pārtikas analīzēs atrasto vielu pieder tām pašām vielu grupām, kas tika atklātas cilvēku asinsanalīžu pētījumos (piemēram, dusts, polihlorētie bifenili, bromētie liesmu novērsēji, perfluorētās ķimikālijas, mākslīgās smaržvielas). Līdzīgi rezultāti iegūti arī citu organizāciju veiktajos asins analīžu un iekštelpu gaisa/putekļu pētījumos.

Jāuzsver, ka pētījumā netika analizētas tās vielas, kas ir parastas modernās pārtikas sastāvdaļas, piemēram, mākslīgās krāsvielas vai konservanti. Tieši pretēji – meklētas tika tikai vielas, kurām pārtikā nevajadzētu būt, piemēram, plastmasas mīkstinātāji vai liesmu novērsēji. Šādu sintētisko vielu nokļūšana mūsu pārtikā lielākoties nav konkrētā produkta audzētāja vai ražotāja vaina, bet gan globālā piesārņojuma sekas.

Gan sen aizliegtas, gan šodien plaši izmantotas vielas

Plastmasas mīkstinātājus ftalātus galvenokārt atrada dažāda veida gaļas un piena produktos. Ftalātus izmanto gan polivinilhlorīda plastmasas elastīguma nodrošināšanai, gan ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvā esošo plastmasas daļiņu mīkstināšanai.

Mākslīgās smaržvielas, ko izmanto ķermeņa kopšanas līdzekļu, sadzīves ķīmijas un gaisa atsvaidzinātāju sastāvā, tika atrastas zivīs. Savukārt plaši izmantotie bromētie liesmu novērsēji, no kuriem daļa jau ir aizliegti, izrādās, nokļuvuši ne tikai gaļas, zivju un piena produktos, bet arī maizē un medū.

Agrāk plaši izmantotie un Eiropā jau sen aizliegtie hlororga-niskie pesticīdi, piemēram, dusts, un polihlorētie bifenili, pat 30 gadus pēc to izmantošanas pārtraukšanas joprojām atrodas vidē. Šīs vielas tika atrastas visās analizētajās pārtikas precēs, to skaitā sulā, olīveļļā, maizē, piena un gaļas izstrādājumos, bet visvairāk – zivīs.

Niecīgo devu ietekme nezināma

Visas atrastās vielas pārtikā ir niecīgās devās (ng/g masas). Tās nevar izraisīt tiešu un tūlītēju ietekmi uz veselību, tāpēc šā pētījuma iespaidā patērētājiem nevajadzētu izvairīties no kādu konkrētu produktu lietošanas. Vienlaikus tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka nav pietiekami pētīts, kādu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā atstāj mazo devu uzņemšana, it īpaši – kā tās ietekmē augļa attīstību grūtniecēm un zīdaiņu attīstību.

Lai arī sintētiskās vielas mazās devās neizraisa tūlītējas saslimšanas, šo ķimikāliju plašo izmantošanu un uzkrāšanos cilvēka organismā daļēji saista ar aizvien pieaugošo saslimstību ar vēzi, reprodukcijas problēmām, iedzimtām kaitēm, astmu, alerģijām, smadzeņu attīstības traucējumiem bērniem.

Pieredze māca piesardzību

Minēto risku dēļ ir ārkārtīgi svarīgi ievērot piesardzības principu – nepieļaut tādu vielu ražošanu un izmantošanu, par kurām nav pierādījumu, ka tās ir pilnīgi nekaitīgas. Vēsturiskā pieredze rāda, ka vidē nokļuvušās vielas var atstāt negatīvu ietekmi vēl daudzus gadus vai pat gadu desmitus, tā nākotnē radot vēl būtiskāku vides un veselības apdraudējumu. Lai nepieļautu to, ka kādu vielu aizliedz tikai pēc tam, kad tā jau ir nodarījusi kaitējumu, mums jau šodien ir jākļūst gudrākiem un piesardzīgākiem sintētisko vielu izmantotājiem.

Tā kā patērētājiem ne vienmēr ir iespēja izvēlēties veselībai pilnīgi drošas preces, jo trūkst informācijas par to, kurās precēs un produktos potenciāli bīstamās vielas var būt nonākušas, nepieciešama stingra jebkuras ķīmiskās vielas pārbaude pirms tās ražošanas uzsākšanas. Viens no risinājumiem ir pašlaik pieņemšanas procesā esošā ķimikāliju regula REACH (Registration, Evaluation and Authorisation of Chemicals), ja tajā tiks iekļauti pietiekami stingri noteikumi, kas nodrošinās potenciāli bīstamo vielu izmantošanas aizliegšanu. Vienlaikus jāatceras, ka arī katra paša ikdienas izvēlēm un dzīvesveidam jākļūst videi un veselībai draudzīgākiem.

Avoti: http://www.panda.org/detox, http://www.pdf.lv/detox

Apmeklējiet Pasaules Dabas fonda Latvijā mājaslapu http://www.pdf.lv, lai uzzinātu vairāk par sintētiskajām vielām, iespējām samazināt savu saskarsmi ar tām un aizpildītu testu «Cik saindēts tu esi?»! •

1 Noturīgām vielām ir lēns sabrukšanas periods, tāpēc tās pastāv vidē ilgu laiku (mēnešus, gadus, desmitgades).

2 Bioakumulatīvas noturīgas vielas uzkrājas cilvēku un dzīvnieku ķermenī (asinīs, mātes pienā, orgānos) un var tajā sasniegt augstu koncentrāciju. Daudzas šā- das vielas īpaši uzkrājas tauku šūnās.

Piesārņojuma ķēde

Cilvēka radītās ķīmiskās vielas ir it visur – gan mēbelēs, apģērbā un tīrīšanas līdzekļos, gan ķermeņa kopšanas līdzekļos un pārtikā. Daudzas no šīm vielām ir noderīgas, vajadzīgas un nav kaitīgas cilvēka veselībai. Tomēr preču ražošanā joprojām tiek izmantotas arī tādas vielas, kurām var būt kaitīga ietekme. Šīs vielas var būt plaša patēriņa preču un produktu sastāvā; nokļūstot vidē, tās tur saglabājas daudzus gadus.

Shēmā attēlots sintētisko vielu sarežģītais ceļš apkārt pasaulei – sākot no to izgatavošanas brīža un beidzot ar nonākšanu cilvēku un dzīvnieku ķermenī.

 

shema

Cilvēki

Bīstamās vielas ir atrastas visu testēto cilvēku asinīs neatkarīgi no viņu dzīves vietas un veida. Caur placentu un mātes pienu šīs vielas var tikt nodotas jaundzimušajiem. Galvenie veidi, kā cilvēku asinīs nokļūst sintētiskās ķimikālijas, ir pārtika, ieelpotais gaiss un uzņemšana caur ādu.

Preces

Sintētiskās ķimikālijas no plaša patēriņa precēm var nokļūt vidē gan preču lietošanas laikā, gan jau atrodoties atkritumu izgāztuvē. Sintētiskās vielas var nokļūt iekštelpu gaisā, putekļos, augsnē, gruntsūdenī, upēs un jūrās, šādi kaitīgajai ietekmei pakļaujot cilvēkus un dzīvniekus visā pasaulē.

Vide

Bīstamās vielas var nokļūt vidē gan to ražošanas, transportēšanas un uzglabāšanas laikā vai pēc to izmešanas, gan arī šīs vielas saturošu produktu izmantošanas laikā. Tās var ceļot apkārt pasaulei pa gaisu un ūdeni, tās var uzkrāties augsnē, no kurienes tās kā barības ķēdes daļa nokļūst cilvēku un dzīvnieku organismā. Tā rezultātā pat attāli, cilvēku neapdzīvoti reģioni, piemēram, Arktika, ir piesārņoti.

Pārtikas ķēde

Globālā pārtikas ķēde ir piesārņota ar dažādām bīstamām vielām – gan jau sen aizliegtām, piemēram, DDT (dusts) un polihlorētie bifenili, gan mūsdienās plaši izmantotām, piemēram, bromētie liesmu novērsēji. Tā rezultātā pārtika ir viens no veidiem, kā cilvēku un dzīvnieku organismā nokļūst potenciāli bīstamās ķīmiskās vielas. Gaļa, zivis, piena produkti, dārzeņi un augļi var saturēt dažādas sintētiskās vielas, kas tur nokļuvušas no vides piesārņojuma.

Dzīvnieki

Noturīgo cilvēka radīto ķīmisko vielu koncentrācija palielinās, tām pārvietojoties augšup pa barības ķēdi – piemēram, no planktona, tās nokļūst zivīs, no turienes – roņu organismā, bet tālāk vēl lielākā koncentrācijā – leduslāču organismā. Uzkrājoties dzīvnieku ķermenī, šīs vielas var negatīvi ietekmēt to veselību.

Rūpniecība

Par daudzām plaši izmantotām vielām nav zināma pat pamata informācija, lai vispār būtu iespējams spriest par to drošumu. Par dažām no šīm vielām ir skaidri zināms, ka tām var piemist kāda bīstama īpašība – tās var kavēt hormonālās sistēmas attīstību, tās var būt kancerogēnas, noturīgas vidē, bioakumulatīvas vai bīstamas reproduktīvajai sistēmai.

Avots: WWF UK http://www.wwf.org.uk

Ieva Ušča

Publicēts 2006.gada novembrī.

Atbildēt