Sēnēs krāsota dzija

Dzijas krāsošana ar augiem ir labi zināma metode un nevienu īpaši nepārsteidz. Savukārt sēņu un ķērpju izmantošana šim mērķim daudzos izraisa izbrīnu, jo ēdamo sēņu novārījums ir bāli pelēks. Tomēr izrādās, ka sēņu pasaule slēpj daudz pārsteigumu – vajag tikai pavērt tās priekškaru, uzzināt dažas pamatlietas, un tad var gadīties, ka sēņu grozā jāatvēl aizvien vairāk vietas tām sēnēm, kuras izmēģināt dzijas krāsošanai. Pretēji gaidītajam, ar sarkanajām mušmirēm un gailenēm dziju nokrāsot nevar. Tomēr nezināmā šajā lauciņā vēl ir daudz vairāk nekā zināmā, un zinātkāriem eksperimentētājiem te paveras plašs darba lauks.

dav

Domājams, ka sēnes un ķērpjus (kas arī tiek pieskaitīti sēnēm) krāsošanai senatnē izmantoja, taču ziņu par to nav daudz. Ir dokumentēta ķērpju izmantošanas tradīcija Skotijā un Skandināvijā, sēnes izmantoja Amerikas indiāņi. Kā bija Latvijas teritorijā? Domāju, ka bagātīgāk sastopamie ķērpji nav palaisti garām un aprakstos minētās ozolu sūnas nav vis sūnas, bet gan ķērpis plūmju evernija (Evernia prunastri). Angliski šo ķērpi arī šobrīd sauc par ozolu sūnu – oakmoss.

Mūsdienās krāsošanu ar sēnēm 20. gadsimta 70. gados no jauna atklāja aizrautīga māksliniece un pētniece Mirjama Raisa (Miriam Rice) Ziemeļamerikā, kura sarakstījusi daudz grāmatu šajā jomā. Pateicoties viņai, vietējo autoru darbi nu pieejami gan Amerikas kontinentā, gan Skandināvijas valstīs u.c. Starptautiskas tikšanās šīs jomas entuziastiem notiek katru otro gadu, un atklājumu joprojām ir daudz.

 

Ar ko sākt?

Pirmkārt, ir jāiepazīst sēņu daudzveidības pamati vai vismaz jāiemācās pazīt krāsošanai lietojamās labākās sēņu sugas.

Otrkārt, jāizvēlas dzija vai citas šķiedras. Vilna un zīds (dzīvnieku izcelsmes materiāli) krāsojas krietni labāk par kokvilnu, uz kuras krāsas sanāk blāvākas un to nostiprināšanai jāizmanto citi kodinātāji nekā vilnai un zīdam. Krāsot var arī citus dzīvnieku izcelsmes materiālus, piemēram, zivju ādas, ragus, kaulus, ādu, astrus utt. Esmu redzējusi foto ar dāmām, kas nokrāsojušas matus ar sēnēm…

Treškārt, daudzām sēņu sugām pigmenta nostiprināšanai un dažkārt arī citu toņu iegūšanai izmanto kodinātājus. Vides apziņai augot, krāsotāji sāk atteikties no vairākiem videi un cilvēkiem potenciāli bīstamiem kodinātājiem, lietojot tikai alaunu un dzelzs sulfātu, turklāt pēdējais arī vairs nav populāro skaitā. Šķīduma pH regulēšanai var izmantot etiķi un sodu – gan dzeramo, gan mazgājamo.

Visbeidzot – aprīkojums: katli, svariņi, termometrs, labi ventilējama telpa utt. Vēlams krāsošanai izmantot traukus un katlus, kuros netiek gatavots ēdiens, jo dažas no sēnēm ir neēdamas vai pat indīgas. Uzreiz piebildīšu, ka sēņu indīgums neattiecas uz dziju – tā ir nekaitīga un, to valkājot, saindēties nevar.

 

Ķeramies pie krāsošanas

Ja ir izdevies salasīt lērumu krāsošanai derīgu sēņu, var ķerties pie darba. Var izmantot svaigas sēnes, var tās sasaldēt vai kaltēt lietošanai vēlāk. Tā var iekrāt vairāk sēņu lielākam daudzumam dzijas.

Nosver sēnes, lai zinātu, cik daudz dzijas var nokrāsot. Dzijas un sausu sēņu attiecība ir 1:1, tomēr pigmenta saturs dažādās sēnēs ir atšķirīgs, un ar laiku uzkrāsies zināšanas, kuras sēnes var lietot mazāk, kuras vajag vairāk. Izmantojot svaigas sēnes, būtu jāsāk ar attiecību 10:1 (sēnes pret dziju), jo parasti tās satur diezgan daudz mitruma.

Sēnes liek aukstā ūdenī, kaltētas sēnes vispirms izmērcē un uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un turpina karsēt aptuveni stundu. Ūdens daudzums ir jāizvēlas saprātīgi – ja pigmenta koncentrācija būs ļoti maza, dzija krāsosies slikti, savukārt pārāk koncentrētā šķīdumā dzija būs saspiesta un var nokrāsoties nevienmērīgi. Pēc karsēšanas sēnes var nokāst vai atstāt šķidrumā krāsošanas laikā.

Kamēr sēnes karsējas, sagatavo dziju – pirms krāsošanas tā jāizmazgā un tad jāmērcē siltā (ne karstā) ūdenī vismaz pusstundu. Krāsojamais šķīdums jāatdzesē, pirms tajā liek dziju, vai arī dzija pamazām jāsakarsē līdz krāsojamā šķīduma temperatūrai, jo dzija var slikti reaģēt uz straujām temperatūras maiņām.

Dziju lēni karsē krāsu šķīdumā aptuveni 45–60 minūtes. Pēc krāsošanas dziju var atstāt šķīdumā līdz atdzišanai vai līdz nākamajai dienai.

Ja pirmajā krāsojuma tonis bija spilgts, sēņūdenī var krāsot arī otro un pat trešo reizi, iegūstot aizvien bālākus toņus.

Krāsojot nereti izmanto kodinātājus. Kodināt var pirms krāsošanas vai arī krāsošanas laikā. Pirms krāsošanas kodina ar alaunu (10–15% dzijas svara) un vīnakmeni (5%) – vispirms to izšķīdina karstā ūdenī, pielej ūdenim, tad dziju karsē šajā šķīdumā vai ilgāku laiku tur aukstā, pēc tam skalo. Ar dzelzs sulfātu var kodināt pirms krāsošanas, bet krāsošanas laikā to labāk nedarīt – tad labāk iemērkt jau nokrāsoto dziju vājā (2%) dzelzs sulfāta šķīdumā un paturēt 5–10 minūtes.

 

Krāsojošās sēnes

1. Tīmeklenes Cortinarius sp. (ādgalves – Dermocybe sp.)

Latvijā aug vairāki desmiti tīmekleņu sugu, un krāsošanai vislabak izmantojamas tās, kuru lapiņas ir sarkanas, oranžas vai dzeltenas. No tām var iegūt sarkanus, oranžus, rozā un dzeltenus toņus, kodinot ar alaunu, bet skābā vidē – pievienojot šļuciņu etiķa krāsošanas laikā. Var lietot dzelzs sulfāta šķīdumu iemērkšanai pēc krāsošanas, bet man liekas, ka ar alaunu iegūtie toņi ir pietiekami skaisti un neprasās pēc pārveidošanas.

2. Samtkāte jeb samtainā mietene Tapinella atrotomentosa

Šī ir interesanta sēne krāsošanai. Tajā ir vairāki pigmenti, kas karsējot pakāpeniski izdalās no sēnes, tādēļ, izmantojot dažādas metodes, ir iespējams iegūt dažādus toņus. Sēnes ļoti lēnām karsē kopā ar alaunā vispirms kodinātu dziju, un jau pēc 10–15 minūtēm dzija krāsojas skaisti violetā tonī, kas, turpinot karsēt, kļūst nevis tumšāks, bet pārvēršas par brūnpelēku. Tādēļ violetais tonis ir jānoķer – dzija laikus jāizceļ no šķīduma. Iesaka šādu īsu brīdi krāsotu dziju turpināt karsēt tīrā ūdenī bez sēnēm, tad krāsai būšot labāka noturība. Neesmu pārbaudījusi. Ja krāso ar dzelzs sulfātā kodinātu dziju vai pēc krāsošanas ar alaunu kodinātu dziju iemērc dzelzs sulfāta šķīdumā, iegūst tumšu, sūnu zaļu krāsu.

3. Šveinica filcene Phaeolus Schweinitzii un alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus

Ar abām šīm sēnēm var iegūt dzeltenus toņus (ja krāso ar jaunu dzeltenu sēni, kodinātājs alauns) un zaļus toņus (kodināts ar dzelzs sulfātu vai iemērkts dzelzs sulfātā pēc krāsošanas). Ja izmanto vecu filceni, var iegūt brūnus, bet ne vairs dzeltenus toņus.

Filcene meklējama pie vecu priežu (un citu skujkoku) stumbra pamatnes, alkšņu spulgpiepe – uz nokaltušu vai kalstošu melnalkšņu stumbra; tā parasti aug lielos vairumos.

4. Parastā zeltpore Hapalopilus nidulans

Neliela kanēļkrāsas piepe, kas aug uz bērzu, lazdu un citu lapukoku zariem vai nelieliem stumbriem. Šī necilā sēne dod skaistus violetus toņus, turklāt piepē pigmenta ir ļoti daudz, tādēļ to var ņemt trīs reizes mazāk pēc svara nekā dziju.

5. Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum

Šo pūpēdi krāsošanai atklāju vēlu rudenī, kad norakta purva malā atradu daudz pāraugušu eksemplāru. Daļa bija stingri, bet vairākums jau paveci, un to iekšpuse ilgstošā lietus dēļ bija līdzīga pastai. Tomēr dažreiz tieši šādas vecas sēnes ir labākās, un es nolēmu pamēģināt. Dzija sanāca skaisti dzeltenbrūna, un nākamie krāsojumi nevis kļuva neizteiksmīgi gaiši brūnāki, bet gan dzelteni.

6. Krāspūpēdis Pisolithus

Šis ir viens no populāriem pūpēžiem, kurus izmanto krāsošanai, un tas aug un tiek izmantots gan Amerikā, gan Dievideiropā un citur. Pirms pāris gadiem to atradu Igaunijā. Tas arī dod spēcīgu tumši brūnu krāsu, un vienā pūpēžu šķīdumā var veikt vairākus krāsojumus. Latvijā pagaidām nav atrasts, bet domāju, ka tam jābūt.

7. Ķērpji

Par ķērpjiem runājot, uzreiz gribu teikt, ka ķērpji ir ļoti lēni augoši organismi un krāsošanai jāizmanto tikai tie, kas aug uz koku zariem, turklāt jāvāc no zariem, kas jau nokrituši no koka. Uz augsnes augošos ķērpjus vākt nevajadzētu. Krāsojot ar ķērpjiem, ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, nav nepieciešams kodinātājs. Ķērpju krāsa ir stabila arī bez tā. Otrkārt, vairākiem uz zariem augošiem ķērpjiem ir spēcīga smarža, kas arī dzijā saglabājas vairākus gadus. Vai zinājāt, ka ķērpju ekstraktu savulaik izmantoja parfimērijā smaržu noturības veicināšanai?

Krāsot var ar visiem parastajiem pelēcīgajiem ķērpjiem – everniju, pseidoeverniju, ramalīnām un citiem. Krāsa atkarībā no koncentrācijas un ķērpja sugas ir dzeltena, brūna vai oranža.

Diāna Meiere, mikoloģe

 

 

One Reply to “Sēnēs krāsota dzija”

  1. Lielisks raksts!
    Nekad nebiju neko šādu ne lasījusi, ne dzirdējusi.
    Krāsas sanāk ļoti skaistas, un man šķiet, ka man kā jaunietei varētu patikt šis process.
    Prieks, ka tiek atklātas šādas metodes, jo ja godīgi, šis atvieglo dzīvi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *