Uz laukiem pēc veselības

Vasaras zaļums – sulīgs un gards – pilnā plaukumā, un atvaļinājumu laiks arī! Bet atpūsties, kā zināms, var tūkstoš veidos. Kad jaunieši paziņo, ka dodas izklaidēties, skaidrs, ka viņi «tusēs» pa Rīgas centru, elpos putekļus, cigarešu dūmus, alkohola izgarojumus un pavadīs savas atpūtas stundas apdullinošā troksnī. Arī pieaugušajiem atpūta bieži saistās ar trokšņainu ballīti, un, ja arī viņi dodas «dabā», tad grib būt pārliecināti, ka tur būs pieejams restorāns, džakuzi vai citas izklaides. Mūsdienu cilvēks izklaidēties bieži vien māk tikai trokšņaini, un pēc tam viņam vajadzīgas vēl pāris dienas, lai atjēgtos sava mājokļa klusumā.

Taču arvien biežāk gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemju tūristi izvēlas doties nevis uz Bahamu salām, bet tepat uz Latvijas laukiem, lai atpūstos pēc Eiropas standartiem iekārtotā viesu mājā, kas daudz neatšķiras no viesnīcas pilsētā. Tomēr vismaz ilūzija, ka esi pabijis laukos, elpojis tīru gaisu, ēdis… Jā, to gan laikam nevar zināt, ko īsti esi ēdis. Bet, ja nu šovasar brīvajā laikā esat nolēmuši ne tikai izklaidēties, bet pēc stresainās ziemas un vēsā, garā pavasara savest kārtībā savu ķermeni un garu, tad laikam vajadzētu… atpūsties. Lai galva ir brīva un pieejama jaunām idejām, ķermenis viegls, kājas tikko skar zemi, bet rokas pārtop par spārniem.

Veselība 24 stundu garumā

roderts
Upmaļu pirts Rendā

Par atpūtu, apceļojot Latviju un iegriežoties netradicionālās lauku saimniecībās, esam rakstījuši daudz, mūsu ceļojums pa šīm saimniecībām sākās jau ziemā. Arī par bioloģiskajām saimniecībām gana daudz runāts un stāstīts. Pēdējie statistikas dati rāda, ka sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības zemes Latvijā šogad ir jau 1% no lauksaimniecībā lietotajām zemes platībām. Nav slikti mazajai Latvijai! Turklāt šim skaitlim ir tendence augt.

Kāds tam visam sakars ar atpūtu? Vistiešākais. Ja gribat izbaudīt pilnvērtīgu atpūtu īstā lauku sētā, tad jāsaņem viss komplekts: gan aktivitātes ķermenim, gan pilnvērtīgs uzturs, gan fizioloģiska un garīga attīrīšanās. Un tam domātas vides veselības saimniecības – tādu Latvijā jau ir ap četrdesmit. Šīs idejas realizētāja un «māte» neapšaubāmi ir Māra Bergmane. Tad nu devāmies pie viņas, lai redzētu, kā tas viss sācies, notiek un turpinās.

Māra visupirms pati ir bioloģiskā zemniece, kopā ar vīru saimnieko savās lauku mājās Upmaļos Rendas pagastā. Viņa realizē projektu, kas izglīto zemniekus tieši šajā jomā – par to, kas ir veselības saimniecības, kur cilvēki var izbaudīt atveseļošanās kūri, ēst turpat dārzā augušu burkānu un zaļumus, nopērties smaržīgā zāļu pirtī, gulēt uz zāļu spilveniem… Šajās saimniecībās galvenokārt domāts par veselības stiprināšanu, nevis izklaidēšanos 24 stundu garumā.

Dižzirdzene – ķēniņiene

Māra mūs sagaida darba kombinezonā, smilšainām rokām un tūlīt pat vedina uz dārzu, un tas tiešām ir tā vērts, lai redzētu. Sākumā apstulbina platības – garu garās vagas ar visdažādākajiem augiem, zāļu tējām un zāļu spilveniem. Pēc mirkļa pārsteidz plašais ārstniecisko augu klāsts – tur sastopams viss, kas Latvijā aug, pat vēl vairāk, bet pati efektīgākā ir piparmētru kolekcija. Tā jau man likās, ka piparmētra ir viena no Latvijas lieliskākajiem augiem – tās smarža, garša un ārstnieciskās īpašības, manuprāt, ir pilnīgi nepārspējamas, bet to, ka piparmētru veidi var būt tik daudz un dažādi, to gan negaidīju. Turklāt katra atšķiras garšas un smaržas ziņā: viena rūgtena, cita saldāka, vēl cita ar citrona vai ananasa «piešprici» – tas nudien ir īsts piparmētru uzvaras gājiens! Bet Māra turpina tik stāstīt un rāda, manuprāt, sava dārza tagadējo lepnumu – jau palielo dižzirdzenes puduri. Viņa gan prātīgi noraida mūsu satraukto vēlēšanos tūlīt pat dabūt kādu tās stādiņu. Jā, dižzirdzeni ne velti sauc par Latvijas žeņšeņu – tās saknes ārstnieciskās īpašības esot nepārspējamas. Veselības saimniecību saimnieki no citiem atšķiras ar to, ka cits citam labprāt dāvina augus un stādus, lai tie vairotos un ieaugtu arī citos Latvijas novados. Un Māra sola, ka rudenī mēs varēsim dabūt dažas sēkliņas no šī ķēnišķā auga, lai tas iesakņotos gan Ventspils pusē, gan Pierīgā.

Ārstēties – pie ārstiem, veseļoties – laukos

Māra vairākkārt uzsver, ka veselības saimniecības nepiedāvā ārstēšanos, tam domāti ārsti. Viņa stāsta, ka šad un tad cilvēki zvana un grib zināt, ar kādiem ārstnieciskiem augiem ārstēt smagas slimības. Tas nav viņas uzdevums: viņa var palīdzēt profilaktiski atveseļot, attīrīt organismu, pacilāt garu, izvēdināt galvu, īsi sakot, ieteikt pilnvērtīgu atpūtu, kas nāks par labu organisma vispārējam stāvoklim. Viņa to visu izbaudījusi arī pati, garus gadus mokoties ar dažādām kaitēm, kamēr sapratusi, ka viens no pamatu pamatiem ir pareizs dzīvesveids – tam domātas šīs vietas, kur piedāvā ne tikai zāļu tējas, pirtis, bet arī fiziskas nodarbes. Katrā veselības saimniecībā ir savs novirziens šajās jomās: vienā piedāvā pirtis, citā veselīgu pārtiku, vēl citā ūdens terapiju… Kopīgs tām visām ir tas, ka atpūta šajās saimniecībās noteikti saistās ar ķermeņa atveseļošanu. Bet parādās arī cita veida veselības saimniecības, kurās saimnieki tiešām ir arī ar medicīnisko izglītību un atļauju cilvēkus ārstēt. Viņi palīdz izvēlēties īsto ārstu speciālistu, iesaka vai nu medicīniskos preparātus, vai pareizu uzturu. Un pilnīgi visas saimniecības atrodas brīnumskaistās vietās, kas vien jau iedveš miera un harmonijas sajūtu. Mēs izstaigājam Māras lauku sētu, kur ir gan upīte, kas čakli čalo, gan brīnišķīga gaiļpiešu pļava (gaiļpiešos tīrā veidā atrodams C vitamīns, un mēs dažus apēdam – tiem ir saldeni skāba garša), gan varens akmensdārzs, gan pašu rokām celta mājas piebūve, kurā tad arī notiek semināri bioloģiskajiem zemniekiem, kas savas saimniecības vēlētos pievienot veselības saimniecību skaitam. Nav jau daudz laika ciemoties, jo Mārai darba pilnas rokas. Arī vietējie ļaudis nāk palīgā ravēt un rušināt garu garās dobes, jo pašai Mārai jābrauc uz Somiju, lai stāstītu un rādītu, kas Latvijā veselības saimniecībās paveikts un kas vēl darāms. Bet viņa mums labprāt pastāsta, kur vēl varam aizbraukt, lai redzētu, kā zemnieki šādu saimniecību veido. Un mēs braucam – uz Dundagu.

Vēl trakāk nekā Siguldā

4
Ansis Roderts

Sākumā viss ir mierīgi: no Rendas laižam slaidi līdz Talsiem, no Talsiem – uz Dundagu. Viss ceļš ripinās tā jauki pa asfaltu. Aiz Dundagas arī – līdz Vīdālei viss joprojām mierīgi, ceļš labs, un šķiet, ka līdz Anša Roderta Mežlīdumiem atlicis vien nieks, ko braukt. Bet, kad nogriežamies uz zemes ceļa aiz Vīdāles, ainava piepeši krasi mainās: sākumā parādās milzīgs karjers, tad klintis ar smilšakmens atsegumiem, ceļš lodā līku loču pa milzīgu gravu, tad piepeši ceļas gluži vai stāvus debesīs, un galu galā parādās pļava, uzarts lauks un māja – Mežlīdumi, kas, kā vēlāk atklājas, pilnībā atbilst savam nosaukumam, jo līdumi tiešām ir līsti ne pa jokam! Visapkārt mājai šalc mežs, un šķiet, ka esi nonācis ja ne pasaules, tad vismaz Latvijas galā. Un tas ir iespaidīgi.

Astoņas veselības atslēgas

Tomēr tā ir veselības saimniecība, kas būvēta un veidota Anša paša rokām un balstīta uz ļoti striktiem dzīves principiem. Ansim pirmām kārtām ir zemnieku saimniecība, kurā audzē dažādus dārzeņus, galvenokārt – soju. Ar soju, kā zināms, var dabūt gatavas pavisam trakas lietas – no tās Ansis māk pagatavot gan krējumu, gan biezpienu, un tās kaloriju daudzums un uzturvērtība līdzinās gaļas produktiem. Ansis ir veģetārietis ar noslieci uz vegānismu, tomēr viņam ir pašam savs uzskats, kāds uzturs nepieciešams tieši viņa organismam. Ļoti prātīga doma – nevis akli piemēroties kādam jau par labu pasludinātam dzīvesveidam, bet radīt pašam savu.

Ansis stāsta par savu ieceri izveidot veselības centru (iespējams, Ģipkā), kur būtu pieejama uz «astoņām veselības atslēgām» – uzturu, fiziskām aktivitātēm, ūdeni, saules gaismu, atturību, gaisu, atpūtu, uzticību Dievam – balstīta atveseļošanās. Centra ideja ir mācīt un palīdzēt cilvēkam atgūt veselību un darbspējas, iemācīt sadzīvot ar savām slimībām, mainīt dzīvesveidu, ja tas nepieciešams. Ansis cer, ka pēc gada centrs varētu sākt darboties.

Vērojot nolīstos līdumus, attīrītos laukus, pētot paša Anša rokām remontēto māju, ir skaidrs, ka tāds centrs noteikti būs. Anša darbspējas laikam gan ir neizmērojamas, un ir vērts iegriezties šajā saimniecībā, lai pārliecinātos, ka cilvēks, arī meža vidū dzīvojot, var darīt brīnumus, ja vien dara to pareizi un ar jēgu.

Lelde Stumbre

Publicēts 2005.gada jūlijā.

Atbildēt