Redakcijas sleja ziemai

Laba diena!

Ziema klāt, un tu turi rokās šā gada pēdējo numuru. Vai «Vides Vēstīm» būs turpinājums? Kas to lai zina… Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Komunikācijas nodaļas darbinieki šogad pētīja, cik efektīvi bijuši dažādu veidu vides izglītības projekti, bet par to, kādi rezultāti, pagaidām neesam informēti. Kad pavaicāju ministram Jurim Pūcem, kādas cerības specializētajiem vides medijiem turpināt darbu, viņš neslēpa pārliecību, ka līdz šim vides izglītības projektiem bijusi maza ietekme uz sabiedrības locekļu prātiem: «Gribu sagaidīt, kādi rezultāti būs ministrijas pētījumam, kas vērtē specializēto vides izdevumu un TV raidījumu sasniegto auditoriju, un atbilstoši tam būs projektu finansējuma piedāvājums. Nomērīt auditoriju ir loģiska procedūra, kas jāpiemēro, ja medijam tiek piešķirta valsts nauda. Kā tā var būt, ka gan pirms 20 gadiem trīsdesmitgadīgs vīrietis neko nesaprata no atkritumu šķirošanas, gan arī tagad tā pati grupa joprojām neko nesaprot? Tie nav tie paši vīrieši, bet citi. Jāatzīst, ka vispārējā kompetence ir pieaugusi, bet – sieviešu auditorijā.»

Es domāju, ka jauniem vīriešiem vienkārši neinteresē vides aizsardzība. Tikpat ļoti, kā mani neinteresē sporta ziņas, kaut TV tās rāda pirms laika ziņām. Toties atkritumu apsaimniekošanas biznesā gan dominē jauni vīrieši, kas pamazām nozarē sagaida pensijas gadus. Jo – ja veiksmīgi veido karjeru, šis bizness ir sasodīti ienesīgs. Un tur, kur ir nauda, jaunu vīriešu netrūkst. Tāpēc dzērienu iepakojuma depozītsistēma šajā grupā tiek ļoti gaidīta, tas būs labs stimuls apdomāt, kur īsti jāliek iepakojums. Jā, mani apbēdina paviršā attieksme pret sieviešu auditoriju, kas visus šos gadus bijušas cītīgākās «Vides Vēstu» lasītājas. Viņas audzina bērnus un mazbērnus, rūpējas gan par iepirkumiem, gan atkritumu šķirošanu. Jo viņām interesē, kādā pasaulē augs nākamās paaudzes.

Žurnālā «Vides Vēstis» nekad nav publicēta paviegla izklaidējošā lasāmviela. Mūsu autori ir vides eksperti un dabas pētnieki, kas par aktualitātēm un problēmām savā jomā runā ikvienam saprotamā valodā. Turklāt daudzās lietās mēs esam skrējuši ratiem pa priekšu – tas, par ko vides jomā tagad raksta mediji ar plašu auditoriju, «Vides Vēstīs» bija aprakstīts jau pirms gadiem desmit vismaz. Un visi šie raksti lasāmi žurnāla tīmekļvietnē www.videsvestis.lv gan žurnālu arhīvā, gan sadalīti pa tēmām. Aptuveni 150 000 cilvēku šogad lasījuši žurnālu tīmeklī, vairāk nekā puse jeb 58% – mobilajā telefonā. Skolotāja A. Klauža raksta: «Paldies, ka ir iespēja lejuplādēt žurnālus! Bioloģijas skolotājam, veidojot mācību materiālu atbilstoši jaunajām kompetencēm, tas ir īsts atradums.» Drukātas «Vides Vēstis» ir katrā Latvijas bibliotēkā un visās pašvaldībās. «Vides Vēstu» lapai Feisbukā ir teju 3000 sekotāju, un katru nedēļu šajā lapā ieskatās vismaz 12 000 reižu. Žurnāla kontam Tviterī ir vairāk nekā 2000 sekotāju. Tātad – ja vien cilvēkam ir interese par vidi, par dabas aizsardzību, informācija latviešu valodā ir pieejama. Pie tā, ka interese pagaidām nav gana liela, iespējams, vainojams senais padomjlaiku mantojums, jo visā Austrumeiropā cilvēki ir daudz kūtrāki ekoproduktu pircēji un atkritumu šķirotāji nekā rietumnieki. Arī vēlēšanu rezultāti liecina – vienalga, vai vides jomas eksperts kandidē no tradicionāli domājošas partijas vai ļoti progresīvas, vajadzīgo balsu skaitu, lai kļūtu par likumdevēju Saeimā, savākt ir neiespējami. Tauta negrib nekādus ierobežojumus, to apliecina balsojums kaut vai par koku zāģēšanas liegumu putnu ligzdošanas laikā – no 2016. gada maija parakstījušies 8300 cilvēku. Par iniciatīvu atlaist Saeimu – 8000 dienā!

Tāda ir dzīve. Lielākajai daļai savs kažoks vistuvākais un siltākais. Laimīgu jauno gadu tiem domu biedriem, kam rūp ne tikai sava mājīgā istabiņa, bet visa planēta!

Anitra Tooma, “Vides Vēstis” galvenā redaktore

 

2 Replies to “Redakcijas sleja ziemai

  1. Labdien! Nupat biju uz Narvesen veikalu uz Brīvības ielas, un, tur bija viens rudens numurs vēl palicis un meitenes nezināja kad ziemas numurs varētu tikt piegādāts. Varbūt viena lieta kamdēļ žurnāls pārdots, jo nekad nevar zināt kad, kurā, ir kā tirdzniecības vietā, žurnāls būs. Šogad vasaras un rudens numurus bija jāapmeklē vairākus veikalus pirms tos atradu. Vispār, dažas pārdevējas nemaz nezināja par kādu žurnālu es runāju. DIKTI CERU, KA ŽURNĀLS TURPINĀS IZNĀKT!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *